RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Pēc SDG termināļa ekspluatācijas sākuma Kaļiņingradas apgabalā tranzītvalstīm vairs nav pat teorētisku iespēju izmantot šo niansi kā ģeopolitisku instrumentu politiskam un ekonomiskam spiedienam pret Krieviju. Taču "Gazprom" neplānot atteikties no gāzes piegādēm Kaļiņingradā pa cauruļvadu. Tas ir izdevīgi arī Lietuvai un Baltkrievijai, intervijā "KP" pastāstīja Kanta vārdā nosauktās Baltijas Federālās universitātes docents, ģeogrāfijas zinātņu kandidāts Jurijs Zverevs.
Janvāra sākumā Kaļiņingradas apgabalā darbu sāka dabasgāzes pieņemšanas terminālis. Tā jauda – 2,7 miljardi kubikmetru gāzes gadā, tātad tiek pilnībā segtas ne tikai pašreizējās, bet arī reģiona iedzīvotāju perspektīvās vajadzības. Iekārtas piestātne izbūvēta jūrā 4,5 km garumā, tātad terminālis ir gatavs uzņemt lielos gāzes transportus.
J.Zverevs norādīja, ka projekts nodrošina alternatīvu gāzes piegādes maršrutu Kaļiņingradas apgabalā, palielinot reģiona energosistēmas stabilitāti un drošību, kā arī ļauj saņemt lielāku gāzes apjomu – tas ir galvenais degvielas veids reģionā.
Līdz ar autonomas energosistēmas izveidi Kaļiņingradas apgabalā Krievija var neuztraukties par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atslēgšanos no energoloka BRELL, atzīmēja Zverevs.
"Vēl vairāk, tā pati var, principā, iniciēt to atslēgšanu no Krievijas energosistēmas, kam Baltijas valstis patlaban vēl nav gatavas. Tas objektīvi nostiprina Krievijas pozīcijas pārrunās par enerģētikas jautājumiem," – norādīja eksperts.
Tomēr būtu kļūdaini apgalvot, ka Krievija atteiksies no gāzes tranzīta cauri Lietuvai un Baltkrievijai, apgalvoja J.Zverevs. No ekonomikas viedokļa piegādes pa cauruļvadu ir izdevīgāks, turklāt Krievijai līdz 2025. gadam noslēgts līgums par gāzes tranzītu ar Lietuvas gāzes transporta operatoru Amber Grid. Līgums noslēgts pēc formulas "transportē vai maksā", tas ir, līgumā norādītie gāzes apjomi ir jāapmaksā, vienalga, vai tie tiks pārsūknēti.
Tāpat eksperts uzskata par maz ticamu to, ka tranzīts tiks apturēts no Lietuvas puses.
"Lietuva var apzināti slēgt gāzesvadu uz Kaļiņingradu tikai gadījumā, ja Krievija un NATO nokļūs uz kara robežas. Tāda slēgšana pati par sevi var kļūt par karadarbības iemeslu," – uzskata Zverevs.
Viņš atzīmēja, ka Lietuva neiebilst pret gāzes tranzītu, jo saņem par to maksu 10-11 miljonu eiro apmērā gadā, un pa šo pašu gāzesvadu degviela tiek sūknēta arī uz pašu Baltijas valsti. Pie tam Krievijas gāze ir lētāka nekā SDG, kas tiek importēta caur termināli Klaipēdā. 2017. gadā "Gazprom" cauruļvadu gāzes apjoms Lietuvas gāzes tirgū sasniedza 54%. Tuvākajā laikā diezin vai ir iespējama pilnīga Lietuvas atteikšanās no Krievijas puses, uzskata Zverevs.
"Turklāt no gāzes, kas tranzītā nonāk Kaļiņingradas apgabalā, Kaļiņingradas TEC-2 ražo elektroenerģiju, kas pēc tam tiek daļēji eksportēta uz Lietuvu – pēc Ignalinas AES slēgšanas tā zaudējusi savu galveno ģenerējošo avotu," – atgādināja eksperts.
Pēc viņa domām, "Lietuvai gāzesvada slēgšana pašreizējos apstākļos līdzinās pašrocīgai gaismas izslēgšanai".
