Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Minskā

Sergejs Lavrovs: NATO spēku paplašināšanās Eiropā izaicinājums Maskavai un Minskai

51
(atjaunots 11:29 22.11.2018)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka NATO aktivitāte pie Krievijas un Baltkrievijas robežas, kā arī ASV izstāšanās no līguma par mazā un vidējā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INF) prasa atbilstošu reakciju.

RĪGA, 22. novembris – Sputnik. Maskava un Minska ir norūpējušās par spriedzes pieaugumu Eiropā, kas saistīts ar NATO spēku paplašināšanos austrumu flangā un ASV nodomu izstāties no līguma par mazā un vidējā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INF), paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

"Protams, mēs runājām par situāciju militāri politiskās drošības jomā Eiropā, visā Eiroatlantijā. Šajā sakarā mēs paudām bažas par spriedzes pieaugumu Eiropas kontinentā, lielā mērā – NATO militārās aktivitātes pieauguma rezultātā pie mūsu robežām, kā arī sakarā ar Vašingtonas pausto nodomu izstāties no Līguma par mazā un vidējā darbības rādiusa raķešu likvidāciju," – politiķis paziņoja preses konferencē, ko organizēja kopā ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju.

Lavrovs informēja, ka situācija rada izaicinājumu Krievijas un Baltkrievijas došībai un prasa atbilstošu reakciju "gan no sabiedrotās valsts, gan Kolektīvās drošības organizācijas līguma viedokļa".

Krievijas ministrs norādīja, ka informējis Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko par rezultātiem, kādus nesušas pārrunas ar Vladimiru Makeju. Baltkrievijas līderis augstu novērtējis abu valstu ārlietu resoru savstarpējā darba rezultātus.

NATO samitā Varšavā 2016. gadā alianse pieņēma lēmumu par starpnacionālo bataljonu dislokāciju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā pēc rotācijas principa.

Pagājušajā nedēļā televīzijas un radio kompānija RTBF pavēstīja, ka Beļģijas Aizsardzības ministrija pieņēmusi lēmumu 2019. gadā paplašināt beļģu militāro klātbūtni NATO austrumu flangā. Vēstīts, ka nākamgad Beļģija uz četriem mēnešiem nosūtīs uz Baltijas jūru karalistes JKS fregati ar 175 cilvēku ekipāžu un mīnu tralētāju ar 45 cilvēku ekipāžu. Lietuvā plānots dislocēt četrus Berļģijas GKS iznīcinātājus-bumbvedējus F-16 un apmēram 55 beļģu karavīrus.

Iepriekš ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ASV izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju (INF). Tramps apgalvojis, ka ASV līgumu izpildījušas, bet Krievija "nav ievērojusi vienošanos".

"Krievija pārkāpj vienošanos. Viņi to pārkāpj ilgus gadus. Es nezinu, kāpēc prezidents Obama neuzsāka pārrunas un neizstājās (no vienošanās – red.)," – paziņoja Tramps.

Komentējot savu lēmumu, ASV prezidents paziņoja, ka ASV nepieciešams "attīstīt šo bruņojumu". Viņš apgalvoja, ka ASV paplašinās kodolpotenciālu līdz brīdim, kad pārējie "atgūsies". Pēc tam Savienotās Valstis būšot gatavas apturēt šo procesu un sākt bruņojuma samazināšanu. Viņš skaidroja, pa paziņojums galvenokārt adresēts Ķīnai un Krievijai.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka Maskava vēlētos saņemt sīkākus skaidrojumus, un piebilda, ka INF noteikumu laušana liks Krievijai veikt drošības pasākumus. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka jebkuras darbības šajā sfērā saskarsies ar pretdarbībām.

Pēdējā laikā Krievija un ASV apsūdzējušas viena otru par INF līguma pārkāpumiem. ASV Kongresā tika ierosināts izstrādāt dokumentu, kas apstiprinātu pret Krieviju vērstās apsūdzības. Tas ļautu Vašingtonai atkāpties no līguma, tāpat kā no vienošanās par PRA.

Savukārt Maskava vairākkārt apliecinājusi, ka izpilda visus līguma noteikumus. Pie tam ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka Krievijai ir vairāki nopietni jautājumi ASV par vairāku līguma punktu izpildi.

Krievijas valdība norādīja, ka ASV izvieto Polijā un Rumānijā iekārtas, kas spēj palaist "Tomahawk" tipa spārnotās raķetes. INF līgums to aizliedz. Maskava uzsvēra, ka ASV izstrādā uzbrukuma bezpilota lidaparātus un finansē pētījumus sauszemes bāzes spārnotās raķetes izstrādāšanai.

Līgumu par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju 1987. gadā parakstīja Mihails Gorbačovs un Ronalds Reigans. Dokuments paredzēja likvidēt veselu raķešu bruņojuma klasi – šāviņus ar darbības rādiusu no 500 līdz 1000 un no 1000 līdz 5500 kilometriem.

Līdz 1991. gadam līgums tika izpildīts. Tā ietvaros Padomju Savienība likvidēja 1752 ballistiskās un spārnotās raķetes, ASV – 859 raķetes.

Dokumenta termiņš nav norādīts, taču abas puses var atkāpties no vienošanās, sešus mēnešus pirms lēmuma īstenošanas, uzrādot pārliecinošus pierādījumus par šādu nepieciešamību.

51
Pēc temata
Uzbrukumu Baltkrievijai Maskava izvērtēs kā agresiju pret Krieviju
Trejzobja trieciens. Kāpēc NATO mācības var dārgi izmaksāt Eiropai
Fonda Vēsturiskā atmiņa vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs

Vēsturnieks atbildēja uz Latvijas vēstnieka spriedumiem par 1939.-1940. gadu notikumiem

11
(atjaunots 16:20 08.07.2020)
Vēsturnieks Aleksandrs Djukovs paskaidroja, kāpēc Latvijas vēstnieka Krievijā Māra Riekstiņa viedoklis jautājumā par Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai ir nepamatots.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš norādīja, ka fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā rakstā "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu". Pie tam Riekstiņš atzīmēja, ka vēsturnieka vārdi neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina materiālā.

Sarunā ar Sputnik Latvija Djukovs atgādināja, ka viņa publikācijas pamatā ir arhīva dokumenti, kas pirmo reizi ieraudzījuši dienas gaismu.

"Tie ir nesen atslepenotie dokumenti no Krievijas prezidenta arhīva. Tie rāda, ka lēmums par Baltijas galīgo inkorporāciju PSRS sastāvā tika pieņemts Kremlī nevis 1939. gada septembrī, maijā vai jūnija sākumā, bet gan 1940. gada jūnija beigās un jūlija sākumā," pastāstīja Djukovs.

Vēsturnieks apstiprināja, ka viņa slēdziens nesakrīt pilnībā ar tēzi Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kurā teikts, ka lēmums par inkorporāciju pieņemts 1939. gada rudenī.

"Lieta tāda, ka dokumenti, ar kuriem strādāju es, tika iekļauti zinātniskajā apgrozījumā pēc tam, kad Putina raksts bija sagatavots. Tajā vienkārši nebija iespējams ņemt vērā jaunos atradumus arhīvos. Esmu pārliecināts: ja raksts būtu iznācis vēlāk, mēs ieraudzītu citādus formulējumus, pamatotus ar jaunajām arhīvu liecībām. Tāpēc Latvijas vēstnieka mēģinājumi izlikties, ka mans viedoklis balstās uz netiešiem slēdzieniem, ir nepamatoti," uzsvēra Djukovs.

Viņš atgādināja, ka Krievijas vēsturnieki jau ilgus gadus iekļauj zinātniskajā apgrozījumā jaunas arhīvu liecības par Krievijas un Baltijas attiecībām, paplašinot avotu bāzi.

"Esam spiesti strādāt ne tikai par sevi, bet arī Latvijas kolēģu vietā. Piemēram, pērn publicējām dokumentus no Latvijas vēstniecības arhīva par 1939.-40. gadu. Lai arī tie glabājas Latvijā, vietējie vēsturnieki ar tiem nav strādājuši. Gribētos, lai Latvijas vēstnieks Krievijā tam pievērstu uzmanību," konstatēja Djukovs.

Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju apgalvo, ka PSRS to bija okupējusi līdz 1991. gadam. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka par "padomju okupāciju" Baltijas valstīs 1940. gadā nevar būt ne runas, Baltijas pievienošana PSRS tiek uzskatīta par tālaika starptautisko tiesību normām atbilstošu. Turklāt laikā, kad republikas bija PSRS sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu), tajās darbojās nacionālās varas iestādes.

11
Tagi:
fonds "Vēsturiskā atmiņa", Māris Riekstiņš, Latvija
Pēc temata
Baltijas valstis Otrā pasaules kara priekšvakarā: arhīvi stāsta neglītu patiesību
Kolektīva pašiedvesma: kāpēc Latvija atkal cilā "okupācijas" kompensāciju tēmu
Krievijas kultūras ministrs devis vēstures mācību Viļņas mēram
Neapgūtā vēstures mācība: kāpēc nevēlēšanās nožēlot grēkus nāk par ļaunu
Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš, foto no arhīva

Latvijas vēstnieks Krievijā iesaistījis Krievijas Federāciju Otrajā pasaules karā

11
(atjaunots 15:05 08.07.2020)
Valdošā elite Latvijā tā iedziļinājusies vēstures grozīšanā, ka Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš sācis domāt, kāda bijusi Krievijas Federācijas loma Otrajā pasaules karā.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš radio "Eho Moskvi" atbildēja uz raidījuma vadītāja Sergeja Butmana provokatīvajiem jautājumiem. Pie tam nevar apgalvot, ka diplomāta atbildes sagādāja pārsteigumu.

Par KF lomu Otrajā pasaules karā

Interviju ar vēstnieku Butmans sāka ar jautājumu par Okupācijas muzeja pārdēvēšanu par Inkorporācijas muzeju.

Lieta tāda, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kas nācis klajā par godu Uzvaras 75. gadadienai, teikts, ka 1939. gada rudenī, risinot savus militāri stratēģiskos aizsardzības uzdevumus, Padomju Savienība sāka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas inkorporācijas procesu. To iestāšanās PSRS notika uz līgumu pamata, ar ievēlēto valdību piekrišanu. Tas atbilda tā laika starptautisko un valsts tiesību normām.

Latvijas ĀM jau reaģēja uz rakstu un noliedza visus rakstā minētos faktus. Tikai atspēkot nevarēja neko.

Riekstiņš vēlreiz pierādīja, ka Latvija ir galīgi sapinusies, nepārtraukti sagrozot vēsturi.

"Es saprotu jūsu mājienu. Protams, cilvēki Latvijā, kuri nodarbojas ar vēstures jautājumiem, kuri nodarbojas ar ārpolitiku, uzmanīgi izlasīja Krievijas Federācijas prezidenta rakstu par Otrā pasaules kara vēstures jautājumiem, iemesliem, kuru dēļ, pēc viņa domām, šis karš sākās, un kāda tajā bija Krievijas Federācijas loma," uz jautājumu par Okupācijas muzeja pārdēvēšanu atbildēja diplomāts.

Raidījuma vadītājs vēstnieku palaboja, atgādinot, ka Krievijas Federācijai karā nevarēja būt nekāda loma, jo tās vienkārši nebija. Bija Padomju Savienība. Tomēr vēstnieku tas nesamulsināja. "Padomju Savienības, jā," viņš izlaboja ar profesionālu mieru.

"Kaut kādi netieši izteikumi"

Tālāk Riekstiņš turpināja par "inkorporāciju" – pēc viņa domām, tas ir kaut kas jauns. Tāds formulējums Latvijā līdz šim nav izskatīts. Tūlīt pat vēstnieks lika saprast, ka, lai arī nav izskatīts, taču par to noteikti interesējušies, tiesa, citi cilvēki, "speciāli".

Riekstiņš ironiski piezīmēja, ka dažas dienas pēc Putina raksta publikācijas Krievijas ĀM vietnē tika publicēta fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītāja vēsturnieka Aleksandra Djukova intervija.

Vēstnieks norādīja, ka Djukovs "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu".

Te Riekstiņš norādīja, ka vēsturnieka teiktais neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta rakstā. Tikai vēstnieka vārdi par "kaut kādiem netiešiem slēdzieniem" liecina: viņš pats šo jautājumu nav pētījis, bet uzticējies kādiem Latvijas "ekspertiem", kuri nodarbojas ar "vēstures jautājumiem".

Kāpēc Krievijā visu laiku pieprasa faktus?

Tūlīt pat Riekstiņš "kaut kādiem netiešiem izteikumiem" pasūdzējās, ka sapratne Krievijas un Latvijas starpā vēl nav panākta. Protams, lai no sasniegtu, jānonāk pie kopsaucēja vēstures pētījumu jautājumos. Vienkaršāk sakot, vajag, lai Krievija pieņemtu Latvijas viedokli kā savējo.

Raidījuma vadītājs Butmans atgādināja, ka Krievijas un Latvijas vēsturnieku komisijas darbs ir pārtraukts, un tā bija spējīga risināt sarežģītus vēsturiskos jautājumus. Riekstiņš attrauca, ka visu sabojājusi Krima un Ukraina.

Pēc ilgas spriedelēšanas par to, kā Staļins un Hitlers dalījuši ietekmes sfēru Baltijas valstīs, par Molotova-Ribentropa paktu, Minhenes sazvērestību un tā tālāk, kurā Riekstiņš, protams, ne soli neatkāpās no Latvijas oficiālās politikas, vēstnieks konstatēja vienu interesantu lietu.

Riekstiņš piezīmēja, ka bieži vien Krievijā, kad uzdod kādu jautājumu un izsaki kādu tēzi, tev saka: "Bet kur ir fakti? Kur ir pierādījumi?"

Acīmredzot Latvija cenšas tādiem "sīkumiem" nepievērst uzmanību, ja vien tie neapstiprina oficiālo direktīvu.

Taču no vēstures konteksta var izraut jebkuru pierādījumu un pagriezt tā, kā būs ērti. Latvija to dara ar apskaužamu pašaizliedzību. Piemēram, tas paveikts par latviešu leģionāriem.

16. marts – sēru diena

"Sakiet, lūdzu, Latvijai pārmet vēl divas ar to saistītas lietas – nacisma glorifikaciju latviešu leģionāru izpildījumā, kuri karoja nacistu pusē, un nacisma un komunisma pielīdzināšanu," Butmans lūdza Riekstiņu komentēt šīs apsūdzības.

Riekstiņš atbildēja: "Vispirms latviešu leģionāri ir jāuztver kā upuri. Upuri, jo lielākā daļa no viņiem negāja pēc savas gribas, lai arī pēc dokumentiem, pēc papīriem... Vācieši, protams, saprot, ka, iesaucot cilvēkus no okupētajām teritorijām, viņi pārkāpa starptautiskās tiesības. Pēc papīriem viņi to formulēja, ka cilvēki pēc pašu gribas gāja dienēt. Absolūtais vairākums – ne pēc pašu gribas. Vienkārši viņiem nebija citas izejas."

Tāpēc, Riekstiņš paskaidroja, 16. marts Latvijā ir nevis lieli svētki – latviešu leģionāra diena, bet sēru diena.

Šajā brīdī atmiņā ataust, kā leģionāru gājienā netika pielaisti antifašisti, kam dienā, kad sērās piemin latviešu leģionārus, acīmredzot ir aizliegts skumt par viņu rokām noslepkavotajiem upuriem.

Pie tam vēstnieks apgalvoja, ka gājienos neesot un nekad nav bijusi nacisma, atribūtikas un lozungu glorifikācijas. Lai arī ir cilvēku fotogrāfijas ar nacistu karogiem un uzšuvēm, taču tas, acīmredzot, ir tīrais sīkums.

"Ja kāds vēlas to atspoguļot tādā veidā, tā vienkārši ir falsifikācija. Nekā tāda nav. Patiešām, cilvēki atnāk ar ziediem, noliek tos un viss," teica Riekstiņš. Tiesa, viņš nepiemin svinīgo gājienu, kas 16. martā iet cauri Rīgas centrālajai daļai uz Brīvības pieminekli un kurā piedalās pazīstami politiķi.

Piemiņas ceremonija vai divkosība?

Atgādināsim, ka piektdien, 3. jūlijā Latvijas prezidents Egils Levits un premjerministrs Krišjānis Kariņš pieminēja nacistu upurus – baismīgo nakti, kad nacisti Rīgā sadedzināja Lielo Horālo sinagogu. Amatpersonas nolika ziedus pie memoriāla Gogoļa ielā.

Toties jau sestdien politiķi no Nacionālās apvienības kopā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku ar tikpat lielu godu pēdējā ceļā aizvadīja leģionāru Visvaldi Lāci, pret kuru Krievijas Izmeklēšanas komisija iepriekš sāka pārbaudi jautājumā par saikni ar noziegumiem pret cilvēci.

Atgādināsim, ka saskaņā ar Holokausta muzeja datiem, nacistu okupācijas laikā no 1941. līdz 1945. gadam no 93 tūkstošiem republikā dzīvojušo ebreju vairāk nekā 75 tūkstoši tika noslepkavoti. Vairāk nekā 20 tūkstošus ebreju, kas Rīgā nogādāti no okupētās Eiropas valstīm, piemēram, Čehijas, Austrijas un Ungārijas, nogalināja vācieši no Valtera Štālekera Einsatzgruppe "A" un vietējie bendes no Sonderkommando Arajs – Arāja komandas.

11
Tagi:
Otrais pasaules karš, Krievija, Latvija, vēstnieks
Pēc temata
Riekstiņš: Latvijas bizness nenomirs arī bez Krievijas tirgus
Riekstiņš: Latvija pilda savas saistības pret krievvalodīgajiem
Māris Riekstiņš: Latvijai nepieciešams tiešs dialogs ar Krieviju