ASV armijas karavīri

Mainīsim mērķus: Krievija sola atbildi Polijas lēmumam veidot "Trampa fortu"

50
(atjaunots 10:00 21.11.2018)
Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks pavēstīja, ka Trampa forts Polijā tiks būvēts, un piebilda – patlaban norit diskusija par formu, kādā tiks pastiprināta ASV militārā klātbūtne Polijā.

RĪGA, 21. novembris — Sputnik. Savienoto Valstu armijas bāze Krievijas robežu tiešā tuvumā radīs nepārprotamus draudus, un, pēc Krievijas politiķu domām, Maskava būs spiesta reaģēt, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks intervijā Polijas radio pavēstīja, ka jautājums par Trampa forta izveidi Polijā ir izlemts. "Trampa forts tiks būvēts. Tas ir neapšaubāmi," – apliecināja Blaščaks un piebilda – patlaban norit diskusija par formu, kādā tiks pastiprināta ASV militārā klātbūtne Polijā.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko un Krievijas prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Михаил Климентьев

Krievijas prezidenta palīgs militāri tehniskās sadarbības jautājumos Vladimirs Kožins pauda viedokli, ka valsts būs spiesta reaģēt uz Savienoto Valstu bāzes izveidi Polijā kā uz tiešiem draudiem.

"Tādas bāzes izveide mūsu robežu tiešā tuvumā, neapšaubāmi, radīs tiešus un acīmredzamus draudus. Krievija būs spiesta uz to reaģēt," – V.Kožins pavēstīja, komentējot Blaščaka teikto.

Savukārt Krievijas Federācijas padomes Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Francis Klincevičs norādīja, ka Krievija izmantos savus aizsardzības līdzekļus jauno draudu lokalizācijai, ja Polijā patiešām darbu sāks ASV militārā bāze.

"Neapšaubāmi, Krievijas rīcībā ir plašs militārais potenciāls, precīzi tālās darbības ieroči un tādas bāzes rašanās gadījumā tiks mainīti mērķi, lai draudus lokalizētu, tas ir viennozīmīgi. Šo bāzi mēs viennozīmīgi uzskatām par tiešu apdraudējumu," – uzsvēra senators.

Viņš norādīja, ka tādas bāzes tapšana nevar palikt bez atbildes, jo tā būs netālu no Krievijas un tās sabiedrotās Baltkrievijas robežas.

Klincevičs atzīmēja: ASV bāzes tapšana Polijā nozīmēs, ka Vašingtona jau pārstājusi maskēt savus nodomus ar draudiem no Irānas puses, kā tas notika agrāk.

"Taču mēs ne vienu reizi vien esam teikuši, ka valstu iedzīvotāji, kurās parādīsies ASV bāzes, būs pakļauti ļoti nopietnam riskam, ka no šīm bāzēm tiks īstenotas agresīvas darbības pret Krieviju, un tas ir jāpatur prātā," – piezīmēja senators.

Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Švitkins paziņoja, ka ASV armijas bāzes tapšana Polijā lieku reizi apliecinās Varšavas politikas agresīvo raksturu attiecībā pret Krieviju. Šajā kontekstā politiķis norādīja, ka Polijas valdības politika ir bezatbildīga pret pašu tautu.

"Runājot par mūsu darbībām, es domāju, atbildes darbības būs. Patlaban Aizsardzības ministrija izvērtē un izskata šo jautājumu," – paskaidroja Švitkins.

Iepriekš Polija piedāvāja ASV iespēju izvietot tās teritorijā amerikāņu bruņutehnikas divīziju un apņēmās segt ar to saistītos izdevumus – aptuveni 1,5-2 miljardus dolāru. Piedāvājums tika izteikts ārpus NATO, divpusējā kārtībā. Polijas prezidents Andžejs Duda pat ieteica to nosaukt par Fort Trump ("Trampa forts").

50
Pēc temata
Politico: kādēļ ASV nav jāizvieto sava militārā bāze Polijā
Maigā okupācija. Kā ASV bāze Polijā ietekmēs spēku līdzsvaru Eiropā
"Trampa forts". ASV prezidents pārdomā iespējas atvērt Polijā "personīgo" bāzi
Paaugstinātas gatavības NATO: audzē spēkus un lien naudas maciņos
Fonda Vēsturiskā atmiņa vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs

Vēsturnieks atbildēja uz Latvijas vēstnieka spriedumiem par 1939.-1940. gadu notikumiem

32
(atjaunots 16:20 08.07.2020)
Vēsturnieks Aleksandrs Djukovs paskaidroja, kāpēc Latvijas vēstnieka Krievijā Māra Riekstiņa viedoklis jautājumā par Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai ir nepamatots.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš norādīja, ka fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā rakstā "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu". Pie tam Riekstiņš atzīmēja, ka vēsturnieka vārdi neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina materiālā.

Sarunā ar Sputnik Latvija Djukovs atgādināja, ka viņa publikācijas pamatā ir arhīva dokumenti, kas pirmo reizi ieraudzījuši dienas gaismu.

"Tie ir nesen atslepenotie dokumenti no Krievijas prezidenta arhīva. Tie rāda, ka lēmums par Baltijas galīgo inkorporāciju PSRS sastāvā tika pieņemts Kremlī nevis 1939. gada septembrī, maijā vai jūnija sākumā, bet gan 1940. gada jūnija beigās un jūlija sākumā," pastāstīja Djukovs.

Vēsturnieks apstiprināja, ka viņa slēdziens nesakrīt pilnībā ar tēzi Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kurā teikts, ka lēmums par inkorporāciju pieņemts 1939. gada rudenī.

"Lieta tāda, ka dokumenti, ar kuriem strādāju es, tika iekļauti zinātniskajā apgrozījumā pēc tam, kad Putina raksts bija sagatavots. Tajā vienkārši nebija iespējams ņemt vērā jaunos atradumus arhīvos. Esmu pārliecināts: ja raksts būtu iznācis vēlāk, mēs ieraudzītu citādus formulējumus, pamatotus ar jaunajām arhīvu liecībām. Tāpēc Latvijas vēstnieka mēģinājumi izlikties, ka mans viedoklis balstās uz netiešiem slēdzieniem, ir nepamatoti," uzsvēra Djukovs.

Viņš atgādināja, ka Krievijas vēsturnieki jau ilgus gadus iekļauj zinātniskajā apgrozījumā jaunas arhīvu liecības par Krievijas un Baltijas attiecībām, paplašinot avotu bāzi.

"Esam spiesti strādāt ne tikai par sevi, bet arī Latvijas kolēģu vietā. Piemēram, pērn publicējām dokumentus no Latvijas vēstniecības arhīva par 1939.-40. gadu. Lai arī tie glabājas Latvijā, vietējie vēsturnieki ar tiem nav strādājuši. Gribētos, lai Latvijas vēstnieks Krievijā tam pievērstu uzmanību," konstatēja Djukovs.

Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju apgalvo, ka PSRS to bija okupējusi līdz 1991. gadam. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka par "padomju okupāciju" Baltijas valstīs 1940. gadā nevar būt ne runas, Baltijas pievienošana PSRS tiek uzskatīta par tālaika starptautisko tiesību normām atbilstošu. Turklāt laikā, kad republikas bija PSRS sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu), tajās darbojās nacionālās varas iestādes.

32
Tagi:
fonds "Vēsturiskā atmiņa", Māris Riekstiņš, Latvija
Pēc temata
Baltijas valstis Otrā pasaules kara priekšvakarā: arhīvi stāsta neglītu patiesību
Kolektīva pašiedvesma: kāpēc Latvija atkal cilā "okupācijas" kompensāciju tēmu
Krievijas kultūras ministrs devis vēstures mācību Viļņas mēram
Neapgūtā vēstures mācība: kāpēc nevēlēšanās nožēlot grēkus nāk par ļaunu
Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš, foto no arhīva

Latvijas vēstnieks Krievijā iesaistījis Krievijas Federāciju Otrajā pasaules karā

31
(atjaunots 15:05 08.07.2020)
Valdošā elite Latvijā tā iedziļinājusies vēstures grozīšanā, ka Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš sācis domāt, kāda bijusi Krievijas Federācijas loma Otrajā pasaules karā.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš radio "Eho Moskvi" atbildēja uz raidījuma vadītāja Sergeja Butmana provokatīvajiem jautājumiem. Pie tam nevar apgalvot, ka diplomāta atbildes sagādāja pārsteigumu.

Par KF lomu Otrajā pasaules karā

Interviju ar vēstnieku Butmans sāka ar jautājumu par Okupācijas muzeja pārdēvēšanu par Inkorporācijas muzeju.

Lieta tāda, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kas nācis klajā par godu Uzvaras 75. gadadienai, teikts, ka 1939. gada rudenī, risinot savus militāri stratēģiskos aizsardzības uzdevumus, Padomju Savienība sāka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas inkorporācijas procesu. To iestāšanās PSRS notika uz līgumu pamata, ar ievēlēto valdību piekrišanu. Tas atbilda tā laika starptautisko un valsts tiesību normām.

Latvijas ĀM jau reaģēja uz rakstu un noliedza visus rakstā minētos faktus. Tikai atspēkot nevarēja neko.

Riekstiņš vēlreiz pierādīja, ka Latvija ir galīgi sapinusies, nepārtraukti sagrozot vēsturi.

"Es saprotu jūsu mājienu. Protams, cilvēki Latvijā, kuri nodarbojas ar vēstures jautājumiem, kuri nodarbojas ar ārpolitiku, uzmanīgi izlasīja Krievijas Federācijas prezidenta rakstu par Otrā pasaules kara vēstures jautājumiem, iemesliem, kuru dēļ, pēc viņa domām, šis karš sākās, un kāda tajā bija Krievijas Federācijas loma," uz jautājumu par Okupācijas muzeja pārdēvēšanu atbildēja diplomāts.

Raidījuma vadītājs vēstnieku palaboja, atgādinot, ka Krievijas Federācijai karā nevarēja būt nekāda loma, jo tās vienkārši nebija. Bija Padomju Savienība. Tomēr vēstnieku tas nesamulsināja. "Padomju Savienības, jā," viņš izlaboja ar profesionālu mieru.

"Kaut kādi netieši izteikumi"

Tālāk Riekstiņš turpināja par "inkorporāciju" – pēc viņa domām, tas ir kaut kas jauns. Tāds formulējums Latvijā līdz šim nav izskatīts. Tūlīt pat vēstnieks lika saprast, ka, lai arī nav izskatīts, taču par to noteikti interesējušies, tiesa, citi cilvēki, "speciāli".

Riekstiņš ironiski piezīmēja, ka dažas dienas pēc Putina raksta publikācijas Krievijas ĀM vietnē tika publicēta fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītāja vēsturnieka Aleksandra Djukova intervija.

Vēstnieks norādīja, ka Djukovs "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu".

Te Riekstiņš norādīja, ka vēsturnieka teiktais neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta rakstā. Tikai vēstnieka vārdi par "kaut kādiem netiešiem slēdzieniem" liecina: viņš pats šo jautājumu nav pētījis, bet uzticējies kādiem Latvijas "ekspertiem", kuri nodarbojas ar "vēstures jautājumiem".

Kāpēc Krievijā visu laiku pieprasa faktus?

Tūlīt pat Riekstiņš "kaut kādiem netiešiem izteikumiem" pasūdzējās, ka sapratne Krievijas un Latvijas starpā vēl nav panākta. Protams, lai no sasniegtu, jānonāk pie kopsaucēja vēstures pētījumu jautājumos. Vienkaršāk sakot, vajag, lai Krievija pieņemtu Latvijas viedokli kā savējo.

Raidījuma vadītājs Butmans atgādināja, ka Krievijas un Latvijas vēsturnieku komisijas darbs ir pārtraukts, un tā bija spējīga risināt sarežģītus vēsturiskos jautājumus. Riekstiņš attrauca, ka visu sabojājusi Krima un Ukraina.

Pēc ilgas spriedelēšanas par to, kā Staļins un Hitlers dalījuši ietekmes sfēru Baltijas valstīs, par Molotova-Ribentropa paktu, Minhenes sazvērestību un tā tālāk, kurā Riekstiņš, protams, ne soli neatkāpās no Latvijas oficiālās politikas, vēstnieks konstatēja vienu interesantu lietu.

Riekstiņš piezīmēja, ka bieži vien Krievijā, kad uzdod kādu jautājumu un izsaki kādu tēzi, tev saka: "Bet kur ir fakti? Kur ir pierādījumi?"

Acīmredzot Latvija cenšas tādiem "sīkumiem" nepievērst uzmanību, ja vien tie neapstiprina oficiālo direktīvu.

Taču no vēstures konteksta var izraut jebkuru pierādījumu un pagriezt tā, kā būs ērti. Latvija to dara ar apskaužamu pašaizliedzību. Piemēram, tas paveikts par latviešu leģionāriem.

16. marts – sēru diena

"Sakiet, lūdzu, Latvijai pārmet vēl divas ar to saistītas lietas – nacisma glorifikaciju latviešu leģionāru izpildījumā, kuri karoja nacistu pusē, un nacisma un komunisma pielīdzināšanu," Butmans lūdza Riekstiņu komentēt šīs apsūdzības.

Riekstiņš atbildēja: "Vispirms latviešu leģionāri ir jāuztver kā upuri. Upuri, jo lielākā daļa no viņiem negāja pēc savas gribas, lai arī pēc dokumentiem, pēc papīriem... Vācieši, protams, saprot, ka, iesaucot cilvēkus no okupētajām teritorijām, viņi pārkāpa starptautiskās tiesības. Pēc papīriem viņi to formulēja, ka cilvēki pēc pašu gribas gāja dienēt. Absolūtais vairākums – ne pēc pašu gribas. Vienkārši viņiem nebija citas izejas."

Tāpēc, Riekstiņš paskaidroja, 16. marts Latvijā ir nevis lieli svētki – latviešu leģionāra diena, bet sēru diena.

Šajā brīdī atmiņā ataust, kā leģionāru gājienā netika pielaisti antifašisti, kam dienā, kad sērās piemin latviešu leģionārus, acīmredzot ir aizliegts skumt par viņu rokām noslepkavotajiem upuriem.

Pie tam vēstnieks apgalvoja, ka gājienos neesot un nekad nav bijusi nacisma, atribūtikas un lozungu glorifikācijas. Lai arī ir cilvēku fotogrāfijas ar nacistu karogiem un uzšuvēm, taču tas, acīmredzot, ir tīrais sīkums.

"Ja kāds vēlas to atspoguļot tādā veidā, tā vienkārši ir falsifikācija. Nekā tāda nav. Patiešām, cilvēki atnāk ar ziediem, noliek tos un viss," teica Riekstiņš. Tiesa, viņš nepiemin svinīgo gājienu, kas 16. martā iet cauri Rīgas centrālajai daļai uz Brīvības pieminekli un kurā piedalās pazīstami politiķi.

Piemiņas ceremonija vai divkosība?

Atgādināsim, ka piektdien, 3. jūlijā Latvijas prezidents Egils Levits un premjerministrs Krišjānis Kariņš pieminēja nacistu upurus – baismīgo nakti, kad nacisti Rīgā sadedzināja Lielo Horālo sinagogu. Amatpersonas nolika ziedus pie memoriāla Gogoļa ielā.

Toties jau sestdien politiķi no Nacionālās apvienības kopā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku ar tikpat lielu godu pēdējā ceļā aizvadīja leģionāru Visvaldi Lāci, pret kuru Krievijas Izmeklēšanas komisija iepriekš sāka pārbaudi jautājumā par saikni ar noziegumiem pret cilvēci.

Atgādināsim, ka saskaņā ar Holokausta muzeja datiem, nacistu okupācijas laikā no 1941. līdz 1945. gadam no 93 tūkstošiem republikā dzīvojušo ebreju vairāk nekā 75 tūkstoši tika noslepkavoti. Vairāk nekā 20 tūkstošus ebreju, kas Rīgā nogādāti no okupētās Eiropas valstīm, piemēram, Čehijas, Austrijas un Ungārijas, nogalināja vācieši no Valtera Štālekera Einsatzgruppe "A" un vietējie bendes no Sonderkommando Arajs – Arāja komandas.

31
Tagi:
Otrais pasaules karš, Krievija, Latvija, vēstnieks
Pēc temata
Riekstiņš: Latvijas bizness nenomirs arī bez Krievijas tirgus
Riekstiņš: Latvija pilda savas saistības pret krievvalodīgajiem
Māris Riekstiņš: Latvijai nepieciešams tiešs dialogs ar Krieviju
Lucavsalas pludmale, foto no arhīva

Peldēšana par brīvu: līdz 2. augustam Rīgas pludmālēs mācīs peldēt bērnus un jauniešus

0
(atjaunots 09:49 09.07.2020)
Saskaņā ar statistiku ik gadus Latvijā noslīkt ne mazāk par 100 cilvēkiem, par galvenajiem traģēdiju iemesliem sauc peldēšanos tam neparedzētās vietās, kā arī neapdomātu uzvedību uz ūdens.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik, Simona Aleksejeva. Anomālais karstums, kurš jūnijā pārņēma Latviju, veicināja antirekorda uzstādīšanu. Viena mēneša laikā Latvijas ūdenstilpēs noslīka 26 cilvēki, tai skaitā bērni un jaunieši. Tā kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests reģistrē tikai tos gadījumus, par kuriem tika saņemti izsaukumi, var pieņemt, ka reālie skaitļi var būt vēl traģiskāki.

Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs, komentējot šos datus, atzīmēja, ka šī tendence izraisa uztraukumu, jo parasti vislielākais noslīkušo skaits Latvijā tiek reģistrēts jūlijā. Tāpat viņš pauda cerību, ka medijos atspoguļotie traģiskie gadījumi un statistika veicinās izmaiņas sabiedrības ieradumos, sevišķi attiecībā uz atpūtu pie ūdens.

Statistika liecina, ka ik gadus Latvijā noslīkst vairāk nekā 100 cilvēku. Pēc noslīkušo skaita, rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Latvija saglabā vienu no bēdīgajiem rekordiem Eiropas valstu vidū. Parasti vairums traģēdiju notiek nelabiekārtotās peldvietās vai neapdomātas uzvedības rezultātā – piemēram, nirstot ūdenī ar galvu uz priekšu. Saskaņā ar federācijas aprēķiniem, vidējais noslīkušo vecums ir nedaudz virs 17 gadiem. Kā lai izskaidro šo pārgalvības kāri nepietiekami izpētītās ūdenstilpēs? Jaunieši uzskata, ka pludmalēs ar glābējiem viņiem neļaus kārtīgi izklaidēties.

Bēdīgās statistikas fonā peldēšanas klubs "Madwave Rīga" kopā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu paziņoja par bezmaksas atvērtām mācībām bērniem vecumā virs 10 gadiem un jauniešiem četrās Rīgas publiskajās vietās: Ķīpsalas, Lucavsalas, Rumbulas un Ķīšezera pludmalēs.

Peldēšanas nodarbības startēja 8. jūlijā un notiks trīs reizes nedēļā – trešdienās, sestdienās un svētdienās līdz 2. augustam. Pieteikties tām var katrs rīdzinieks kluba mājaslapā. Mācības rīko sertificēti treneri, izņemot praktisko daļu būs arī teorētiskā daļa – tostarp pasniedzēji kliedēs galvenos mītus par uzvedību uz ūdens un iemācīs pareizi rīkoties riskantās situācijā, lai nepieļautu jaunas traģēdijas.

0
Tagi:
pludmale, Rīga
Pēc temata
Noslīkt var 20 sekunžu laikā: glābēji lūdz nepeldēties reibuma stāvoklī
Latvija ieņem pirmo vietu noslīkušo cilvēku skaita ziņā
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību