Ogļu pārkraušana Rīgas ostā

Latvija varētu palikt bez Krievijas oglēm par vienu gadu agrāk, nekā plānots

76
(atjaunots 17:00 20.11.2018)
Sākumā 9 miljonu tonnu ogļu termināla "Lavna" tika plānots uzbūvēt līdz 2020. gada beigām, taču nodošanas termiņu nolemts pārnest uz 2019. gada decembri.

RĪGA, 20. novembris – Sputnik. Parakstīts koncesijas vienošanās par ogļu termināla "Lavna" celtniecību Murmanskā, paziņoja Valsts transporta līzinga kompānija (VTLK) savā mājaslapā.

Iepriekš Krievijas valdības vadītājs Dmitrijs Medvedevs lika noslēgt koncesijas vienošanos par termināla un tā infrastruktūras celtniecību. Dokumentu parakstīja Krievijas transporta ministra vietnieks – Jūras un upju transporta federālās aģentūras vadītājs Jurijs Cvetkovs 19. novembrī.

Ogļu pārkraušanas komplekss "Lavna" tiks uzbūvēts Kolas līča rietumkrastā. Projekts ietver Lavnas upes ietekā dzelzceļa atzara celtniecību, kurš savienos Vihodnojas ciematu ar Lavnu, paša ogļu termināla celtniecību līča krastā, kā arī jūras kravu kuģu iekraušanas piestātnes, kuru kravnesība ir līdz 150 tūkstošiem tonnu. Termināla jauda – 18 miljoni tonnu gadā. Pirmās kārtas (9 milj. tonnu) ekspluatācijas sākums paredzēts 2019. gada beigās (sākumā plānots 2020. gada beigās), 2021. gada decembrī projekts sāks darbu pilnībā. Tiek izskatīta iespēja līdz 2023. gadam uzbūvēt trešo kārtu, kuras jauda sastādītu 9 miljonus tonnu, kā arī minerālmēslojuma pārkraušanas termināli, kura jauda sastādītu 6 miljonus tonnu gadā.

Koncesijas mehānisms paredz, ka koncesionāram jāuzbūvē ogļu termināls "Lavna", savukārt piešķīrējam -  jānodrošina transporta pieejamība un jāpabeidz esošās dzelzceļa infrastruktūras pirmās kārtas celtniecība. Investoru ieguldījumi ogļu terminālā sastādīs 24 miljardus rubļu. Šobrīd uz vietas notiek sagatavošanās darbi un vertikālās plānošanas darbi, parakstīts līgums aprīkojuma piegādei, būvlaukumā jau strādā vairāk nekā tūkstotis cilvēku.

"Projekts dos lielu efektu pašmāju transporta infrastruktūrai – veicinās kravu plūsmu novirzīšanai no Baltijas valstu ostām uz Krieviju un jaunu tirgu apgūšanu pateicoties kuģu kravnesības palielināšanai, līdz ar to pieaugs enerģētisko ogļu eksports," teikts VTLK paziņojumā.

Ogļu tranzīts no Krievijas ir viens no galvenajiem Latvijā lielākās ostas – Rīgas brīvostas – darbības virzieniem, jo aptuveni 40% kravu apgrozījuma sastāda tieši ogles. Ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks ir pārliecināts, ka tuvāko piecu gadu laikā situācija nemainīsies.

"Ja nenāks kāds negaidīts politiskais lēmums, tuvākajos 5 gados mēs saglabāsim 8-9 miljonus tonnu ogļu gadā. Kuzbasa ogles, ko mēs kraujam, ziemas periodā ir grūti kaut kur pārvirzīt, Krievijas ostas aizsalst. Labākajos gados mēs krāvām 14 miljonus tonnu gadā. Pērn pārkrāvām 11 miljonus. Līdz 8 miljoniem apjoms var samazināties, taču ogles tik un tā ir mūsu stratēģiskais produkts. Lai arī Ustjlugā šodien ceļ lielus termināļus, lai kļūtu par lielāko ogļu ostu Baltijā," – apgalvoja Ameriks.

Tiesa, viņš nevēlējās izteikt prognozes par to, kā izskatīsies Rīgas ostas kravu apgrozījuma struktūra pēc 5 gadiem, jo Krievija aktīvi paplašina pati savu ogļu pārkraušanai paredzēto infrastruktūru.

76
Pēc temata
Latviju biedē ar ogļu tranzīta galu
Krievijas ogles varētu uzlabot Rīgas ostas kravu apgrozījuma gada rādītājus
Bez Krievijas oglēm Rīgas ostai neizdzīvot
Nākamgad Rīgas osta piekraus ar oglēm jaunu salu
Profesors, ķīmisko zinātņu doktors Leonīds Rinks

"Novičok" izstrādātājs salīdzināja efektivitāti ar kodolbumbu

1
(atjaunots 13:01 25.09.2020)
Izstrādātāju uzdevums bija panākt, lai ķīmiskais ierocis būtu maksimāli efektīvs kaujas laukā, taču ar īsu dzīves ciklu – lai tā kaitīgo ietekmi neizjustu uzbrūkošās padomju armijas vienības.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Indīgā kaujas viela "Novičok" efektivitātes ziņā salīdzināma ar tāda paša apjoma vai svara kodolbumbu, intervijā RIA Novosti pastāstīja vielas izstrādātājs Leonīds Rinks.

"Taču tas ("Novičok" – red.) bija daudz lētāka, un, to pielietojot, visa pretinieka materiālā daļa paliktu neskarta. Visas ēkas, visa tehnika. Atliktu to tikai nomazgāt un varētu pielietot saviem mērķiem," paskaidroja zinātnieks.

Izstrādātāju uzdevums bija panākt, lai ķīmiskais ierocis būtu maksimāli efektīvs kaujas laukā, taču ar īsu dzīves ciklu – lai tā kaitīgo ietekmi neizjustu uzbrūkošās padomju armijas vienības.

Aģentūras sarunbiedrs pastāstīja, ka karaspēks varēja ieiet teritorijā pēc "Novičok" pielietošanas, šķērsot to un "nodarboties ar nākamajiem uzdevumiem".

Iepriekš Rinks pastāstīja: pēc tam, kad uz ASV aizbraukušais Vils Mirzajanovs publicēja grāmatu, kurā aprakstīja "Novičok", to varēja izgatavot jebkura ķīmiskā laboratorija pasaulē.

Vācijas valdība apgalvo, ka Aleksejs Navaļnijs, kurš 20. augustā tika steidzami hospitalizēts no lidmašīnas Omskā, bet pēc tam nogādāts klīnikā "Charite" Berlīnē, saindēts ar vielu no grupas "Novičok". Tomēr Vācija atsakās publicēt veikto ekspertīžu rezultātus.

Pie tam zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND kopš 90. gadiem bija piekļuve "Novičok". Vielu pētīja arī aptuveni 20 rietumvalstis, taču Krievija jau 1992. gadā pārtrauca darbus ķīmisko ieroču jomā, savukārt 2017. gadā iznīcināja visas tamlīdzīgu vielu rezerves OPCW uzraudzībā.

1
Tagi:
Novičok
Pēc temata
"Novičok" izstrādātājs komentēja Mirzajanova atvainošanos Navaļnijam
"Novičok" izstrādātājs vērtē "saindētas" pudeles parādīšanos Navaļnija lietā
Vācijā paziņoja, ka Navaļnijs esot saindēts ar "Novičok" indi
Laboratorija Lielbritānijā nav identificējusi "Novičok" izcelsmi
Jaunieši no Latvijas, kas plāno mācīties Krievijas augstskolā, foto no arhīva

Kvotas studijām Krievijas augstskolās ārvalstniekiem papildinās stipendijas un granti

16
(atjaunots 22:07 24.09.2020)
Lai ārvalstu studenti kļūtu par augstas klases speciālistiem, viņiem vajadzīgas ne tikai tiesības uz bezmaksas studijām, bet arī stipendija, ir pārliecināts Rossotrudņičestvo vadītājs.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Formats, kādā patlaban tiek piešķirtas bezmaksas vietas augstskolās Krievijā abiturientiem no tuvējām ārvalstīm, ir jāmaina, uzskata Krievijas Neatkarīgo Valstu Sadraudzības, ārzemēs dzīvojošo tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs.

KF Valsts domes deputāts Jevgēņijs Primakovs ieņēma aģentūras vadītāja posteni šī gada jūnija beigās. Viņš apsolīja nopietnas pārmaiņas struktūras darbā. Par vienu no aktuālākajiem jautājumiem "Rossotrudņičestvo" vadītājs uzskata kvotu piešķiršanas sistēmu studijām Krievijas augstskolās ārvalstu pilsoņiem.

"Kvotu skaits pieaugs – prezidents (Krievijas valsts vadītājs Vladimirs Putins – red.) taču teica, ka to būs vairāk. Līdz 2023. gadam kvotu skaitam jāpieaug divkārt. Tomēr mēs ar kolēģiem no Izglītības un zinātnes ministrijas, no Valsts domes apspriežam, ka pats stāsts par kvotām nav gluši efektīvs," sarunā ar aģentūru Sputnik atklāja Jevgēņijs Primakovs.

Kā piemēru viņš minēja Baltkrieviju, kam piešķirts liels skaits budžeta vietu augstskolās, bet Krievijai ir "smagi sacensties pat ar Poliju".

"Poļi ne tikai dod iespēju vienkārši mācīties, bet arī piešķir studentiem zināmas stipendijas, grantus. Mums ir grūti konkurēt, ka mēs piedāvājam jauniešiem vienkārši nākt un mācīties. Vajag pilnveidot sistēmu, lai kādā brīdī vismaz daļai šo kvotu parādītos grantu un stipendiju komponente. Lai nebūtu vienkārši – ejiet un mācīties, bet arī: te jums būs biļete, lai atlidotu, te jums būs iespējas apmaksāt mājokli vai kopmītni," atzīmēja Primakovs.

"Rossotrudņičestvo" ir ieinteresēta, lai ārvalstu studenti, ierodoties Krievijā, kļūtu par augstas klases speciālistiem, ekspertiem jomā, kurā studē, uzsvēra aģentūras vadītājs. Lai viņi, pēc studijām atgriežoties mājās, ieņemtu viņiem svarīgus amatus, atrastu labu darbu. Taču ar pašreizējo sistēmu šos plānus bieži neizdodas īstenot.

"Ir jaunieši, kuri, ierodoties Krievijā, nokļūst smagos apstākļos, sāk strādāt par sētniekiem taksometra vadītājiem. Tas ir nepareizi pat no mūsu budžeta līdzekļu izlietošanas viedokļa, kas paredzēti šo jauniešu mācībām," paskaidroja Primakovs.

Viņš piebilda: pagaidām konkrētu plānu kvotu sistēmas reformām nav, "plāni – tas jau ir kaut kas vairāk vai mazāk precīzs, izstrādāts", problēma vēl tiek apspriesta. Taču bez izmaiņām neiztikt, viņš ir pārliecināts.

2020. gada sākumā Valsts dome plaši diskutēja par iespēju palielināt kvotu ārzemju studentiem no 15 līdz 30 tūkstošiem budžeta vietu. Toreiz Valsts domes komitejas Neatkarīgo valstu sadraudzības, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem jautājumos priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs nosauca skaitli – 15 tūkstoši vietu – tas neatbilst Krievijas starptautiskajai lomai un humanitārajam spēkam. Kā piemēru viņš minēja Poliju, kas tikai Baltkrievijas pilsoņiem vien piešķir 10 tūkstošus budžeta vietu, un Rumāniju, kas bez maksas ik gadus māca 5 tūkstošus Moldovas pilsoņu.

Ārvalstu pilsoņu pieteikumu skaits studijām Krievijā tuvojas 100 tūkstošiem. IZM plāno palielināt ārvalstu studentiem paredzēto kvotu skaitu līdz 30 tūkstošiem.

16
Tagi:
Krievija, augstākā izglītība
Pēc temata
Cik maksā zinātnes granīts? Cik maksā studijas lielākajās augstskolās Krievijā
Latvijas iedzīvotāji var iesniegt dokumentus studijām Krievijas augstskolās
Lukjanovs: aizliegums studēt krievu valodā Latvijas augstskolās - dāvana KF budžetam