Ziedi Kerčas traģēdijas upuru piemiņai

Kerčas strēlnieks un viņa upuri: aina kļūst aizvien skaidrāka

117
(atjaunots 11:20 22.10.2018)
Izmeklēšanā noskaidrojies, ka Kerčas traģēdijas vaininieks bijis viens. Eksperti pievērsa uzmanību viņa aukstasinīgajai rīcībai masveida slepkavības laikā.

RĪGA, 22. oktobris — Sputnik. Kerčas Politehniskajā koledžā atskanējušā sprādziena un tam sekojošajā apšaudē cietušie turpina ārstēšanos, daži jau izrakstīti no slimnīcas. Par to aģentūra RIA Novosti pastāstīja Krimas Republikas Veselības ministrijā.

Sestdien, 20. oktobrī Kerčā tika apglabāts pēdējais Kerčas strēlnieka upuris. Traģēdijā gājis bojā 21 cilvēks.

Jautājumi par strēlnieka personību pamazām rod atbildes

Trešdien Kerčas Politehniskās koledžas 4. kursa students atklāja uguni un uzspridzināja bumbu koledžas ēkā. Cietuši vairāk nekā 50 cilvēki.

Tika ierosināta krimināllieta saskaņā ar pantu "teroristisks akts", taču vēlāk tā tika pārkvalificēta kā krimināllieta par divu vai vairāku personu slepkavību vispārēji bīstamā veidā. Traģēdijas vaininieks izdarīja pašnāvību koledžas bibliotēkā.

Noskaidrojās, ka masu slepkavībā vainojams Vladislavs Rosļakovs. Tagad par viņu pamazām kļūst zināms aizvien vairāk, pateicoties viņa paziņām, draugiem un tuviniekiem.

Jaunā vīrieša vecmāmiņa Gaļina pastāstīja portālam LIFE.ru, ka mazdēls nopircis ieroci un munīciju par naudu, ko nozadzis viņas dzīvokli. Pensionāre gan nevarēja pateikt, kad tieši zādzība izdarīta, - mazdēls viņu apciemojis un zinājis, kur glabājas nauda, tāpēc varējis to paņemt nepamanīts.

Strēlnieks rīkojies viens

Informācijas avots, tiesībsargājošo iestāžu darbinieks pavēstīja, ka izmeklēšanā noskaidrojies: nozieguma brīdī strēlnieks bijis viens.

"Nav neviena nenoķerta strēlnieka," – uzsvēra speciālists un piebilda, ka savu asiņaino akciju Rosļakovs sācis plānot jau 2017. gada janvārī, ziņoja Sputnik Igaunija.

Tāpat varasiestāžu darbinieku rīcībā esošā informācija neliecina, ka Rosļakovam būtu bijuši kādi personīgi iemesli atriebties pasniedzējiem vai studentiem.

Patlaban norit pārbaude mācību centrā, kurā Rosļakovs īsi pirms nozieguma mācījies apieties ar ieroci un saņēmis atbilstošo licenci.

Iepriekš Rosļakova tēvs nopratināšanā tiesībsargājošajās iestādēs pastāstīja, ka dēls aizrāvies ar datorspēlēm un ieročiem, taču nav izturējies agresīvi. Viņš piebilda, ka sarunāties ar dēlu viņam bija grūti. Jaunietis viņam neko nav stāstījis par mācībām. Tāpat viņa tēvs atklāja, ka draugu Vladislavam nebija.

Eksperti pievērsa uzmanību Rosļakova aukstasinīgajai rīcībai: viņš bija gatavs slepkavot.

Svētdien, 21. oktobrī Krievijas federālie televīzijas kanāli un vadošie mediji publicēja video ierakstu, kurā detalizēti redzamas slepkavas darbības kopš brīža, kad viņš pietuvojās koledžai. Baismīgie kadri var šokēt.

Komentējot ierakstu Antiterora vienības "Alfa" starptautiskās asociācijas viceprezidents Aleksejs Filatovs intervijā MK.ru konstatēja, ka Rosļakovs bijis psiholoģiski gatavs masveida slepkavībai.

Uzbrukums Kerčas koledžam
© Sputnik / Алексей Мальгавко

"Viņš ir absolūti mierīgs. Nemaz nesvārstās. Soļi apņēmīgi, vienmērīgi. Rosļakovs visu bija labi apsvēris. Redzams, ka viņš jau iepriekš gatavojies. Viņš nepārprotami nav padevies kaut kādai psiholoģiskai ietekmei. Par to liecina viņa izturēšanās visā videoierakstā," – paskaidroja eksperts.

A.Filatovs ir pārliecināts, ka Rosļakovs nav atradies ne hipnozes, ne vervētāju ietekmē, taču viņa darbības ar spridzekli, iespējams, liecina, ka viņš guvis atbilstošu apmācību.

117
Tagi:
slaktiņš, apšaude, Krievija
Pēc temata
KF vēstniecība pateicās Latvijas iedzīvotājiem par līdzjūtību sakarā ar traģēdiju Krimā
Kerčas traģēdijas atbalss: ārsti stāsta par cietušo stāvokli
Traģēdija Kerčā: Latvijas "vatņiki" aiznesuši ziedus uz nepareizo vēstniecību
Atklāts, kurš uzbruka Krimas koledžai
Elektriskā apakšstacija

Latvija un Lietuva šogad būs galvenie Krievijas elektroenerģijas pircēji

7
(atjaunots 16:54 03.03.2021)
Spēcīgā aukstuma dēļ Krievijas elektroenerģijas piegādes ES valstīs gada sākumā izrādījās rekordlielas.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Krievijas elektroenerģijas piegādes ES šogad būtiski pieaugušas aukstuma dēļ, mēneša piegādes vidējais apjoms Baltijas valstīs no Krievijas Eiropas daļas un Urāla sastadīja 418 miljonus kilovatstundu, 2019. gadā šis rādītājs bija 303 miljoni kilovatstundas, raksta laikraksts "Komersant".

"Inter RAO" (Krievijas elektroenerģijas eksporta un importa operators) 2021. gadā sagaida elektroenerģijas eksporta izaugsmi, salīdzinot ar 2020. gadu, kad uzņēmuma darbības rezultātus ietekmēja pieprasījuma samazināšana siltas zemes un pandēmijas ierobežojumu dēļ, kā arī "zaļās enerģijas" un HES izstrādes palielināšana un tai sekojošais cenu kritums Nord Pool biržā.

Augstspieduma līnijas, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мальгавко

2020. gadā "Inter RAO" piegādes uz ārzemēm izrādījās mazākās pēdējo gadu laikā, tās samazinājās par 39,5%, līdz 11,7 miljardiem kilovatstundu. Lielākais pircējs bija Lietuva (27% no kopējā piegādes apjoma), tai sekoja Ķīna — 26%, Somija — 22%, Kazahstāna — 11%. Ieņēmumi no eksporta samazinājās par aptuveni trešdaļu – līdz 52,5 miljardiem rubļu.

2021. gadā uzņēmums plāno piegādāt 15 miljardus kilovatstundu elektroenerģijas, kas ir par 28% vairāk nekā 2020. gadā. Pēc kompānijas aplēsēm galvenie pircēji šogad būs Latvija un Lietuva, to daļa sastādīs 33% no piegāžu apjoma. Vēl 27% apjoma varētu tikt Somijai, 21% Ķīnai, 8% Kazahstānai, 6% Gruzijai un vēl 5% citām valstīm.

Elektroenerģijas eksporta izaugsmi veicinās klimata stratēģijas pieņemšana Krievijas Federācijā, zaļo sertifikātu ieviešana piegāžu oglekļa pēdas nospieduma samazināšanai, piegāžu uzsākšana caur Latviju un eksporta atsākšana uz Ukrainu, informēja "Inter RAO" pārstāve Aleksandra Paņina.

7
Tagi:
elektroenerģija, Krievija, Latvija, Lietuva
Pēc temata
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas
ES misija uzsākusi Baltkrievijas atomelektrostacijas pārbaudi
Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL
Jaunie nabagi: tiem, kas nespēj samaksāt par gaismu, izdomāja nosaukumu
Rīgas pils, Latvijas prezidenta rezidence. Foto no arhīva

Eiroprovince bez Krievijas tranzīta: Puškovs apsūdzēja Latvijas prezidentu tukšvārdībā

45
(atjaunots 09:52 02.03.2021)
Valsts prezidents Egils Levits sniedzis savu prognozi par valsts nākotni, atkal pieminot latviskumu, ka panākumu atslēgu. Latvijas valsts vadītāja izteikumus visnotaļ kritiski izvērtēja Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Bet prezidenta Egila Levita paziņojumi par latviskumu un inkluzivitāti tā ir vienīgi tukšvārdība, uzskata Krievijas senators Aleksejs Puškovs.

Latvijai ir jātiecas kļūt par modernu, latvisku un iekļaujošu valsti, paziņoja Levits 26. februārī diskusijas gaitā par parlamentāro demokrātiju. "Manuprāt, ka 2030.gadā mēs varētu būt starp modernākajām Eiropas valstīm un moderna tāpēc, ka mēs pieņemtu ne visus jauninājumus, bet jēdzīgākos un pratuši izšķirt, kas ir jēdzīgs un kas nav. Tāpat tā būs latviska valsts, jo latviskais elements - valoda un kultūra - mūs atšķirt no citām valstīm," paudis Levits.

Aleksejs Puškovs, komentējot Levita vārdus, paziņoja, ka viņa vienīgais mērķis ir attaisnot latviešu nacionālismu.

"Ir tāds trāpīgs izteiciens – tukšvārdība. Te tā ir visā krāšņumā. "Latviskais elements mūs atšķir no citām valstīm." Kas tas ir, ja ne primitīva tautoloģija? Slovākiskuma elements atšķir Slovākiju, rumāniskuma elements – Rumāniju. Galds ir un paliek galds, krēsls nav nekas cits, kā vien krēsls. Piena elements piena saturā atšķir to no citiem dzērieniem. Vārdu sakot, patētiska, tikai liekulīga tukšvārdība, aiz kā slēpjas simtiem tūkstošu cilvēku diskriminācija," Puškovs konstatēja savā kanālā Telegram.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā joprojām pastāv nepilsoņu institūts, un tas nekādi nesaistās gan ar inkluzivitāti gan ar eiropeiskumu.

"Tas, Latvijas prezidenta zināšanai, ir viduslaiku elements, ja sauksim lietas īstajos vārdos. Bet 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Tātad, province kvadrātā. Protams, ja vien tai palīgā nenāks Malaizija, Meksika vai Pakistāna. Tas gan ir maz ticams," secināja Krievijas senators.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Latvijas nepilsoņa statuss parādījās 1991. gadā, kad pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma neatkarīgās Latvijas pilsonība tika piešķirta tikai tiem, kas dzīvoja valstī līdz 1940. gada 17. jūnijam, kā arī viņu pēcteči.

Kaut arī sākumā tika paziņots, ka statuss būs īslaicīgs, tas pastāv arī šodien, turklāt nepilsoņi sastāda vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju. Šis statuss nav vienkārša formalitāte, jo nepilsoņiem ir uzlikts desmitiem ierobežojumu politisko, darba un sociālo tiesību jomā.

Krievijā sveica šo svarīgo, lai arī novēloto, lēmumu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību nepilsoņu bērniem, taču atzīmēja, ka nopietna nepilsoņu diskriminācija paliek. Krievijas ĀM regulāri atgādina Latvijas vadībai par desmitiem starptautisko organizāciju rekomendāciju, kuras aicina Latviju pielikt galu nepilsoņa statusam.

45
Pēc temata
Ogļu no Krievijas vairs nebūs: Linkaits pastāstīja, par kādām kravām tagad cīnās Latvija
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Latvija zaudējusi lielu daļu no "tranzīta pīrāga": Rīgas Brīvostā zina, kas jādara
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi
Banku karte

Viltus banku darbinieki izmāna naudu no Latvijas iedzīvotājiem

0
(atjaunots 17:03 03.03.2021)
Policijas darbinieki atkal brīdina par telefona krāpniekiem, šopirmdien no lētticīgo latviešu kontiem pazuduši 16 000 eiro.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Pirmajā pavasara dienā atkal aktivizējās telefona krāpnieki, informē Valsts policija. Šoreiz krāpnieki uzdodas par banku darbiniekiem. Komunikācija ar upuriem notiek galvenokārt krievu valodā, bet galvenais noziedznieku uzdevums ir izvilināt internetbankas pieejas datus - lietotājnumurus un paroles, kurus prasa apstiprināt ar attālinātajiem autentifikācijas rīkiem (piemēram, izmantojot Smart-ID PIN kodi).

1. martā Rīgas Teikas iecirkņa policijas darbinieki saņēma informāciju no kādas Purvciema mikrorajona iedzīvotājas, kura informēja, ka no viņas bankas konta pazuduši 12 tūkstoši eiro. Izrādījās, ka cietušajai piezvanīja kāds vīrietis, kurš uzdevies par Luminor bankas darbinieku un brīdināja, ka no izsaucējas konta kāds mēģinot noņemt naudu. Vīrietis apgalvoja, ka to esot varētu apturēt tikai pieslēdzoties viņas Smart-ID.

Līdzīgi tika piekrāpta arī cita Rīgas iedzīvotāja, par kuru kļuva zināms Latgales policijas iecirkņa policijas darbiniekiem. Sieviete saņēma zvanu no it kā Swedbank darbinieces, kura informēja, ka no klientes bankas konta kāds cenšas noņemt naudu.

Cietusī uzticējusies zvanītāja solījumam novērst apdraudējumu un atklājusi bankas kartes numurus. Tā rezultātā viņai izkrāpti 1 163 eiro. Pēc tam krāpniece sacījusi, ka tiks atzvanīts no Luminor bankas drošības dienesta, jo izsaucēja ir šīs bankas kliente. No cita numura pārzvanījusi krieviski runājoša viltvārde, kas izkrāpusi vēl 843 eiro.

Savukārt Rīgas Kurzemes iecirkņa darbinieki ziņo par 1 930 eiro nolaupīšanu no Swedbank bankas konta. Šoreiz cietušais kļuva par viltus Swedbank konsultanta upuri.

Policijas darbinieki kārtējo reizi brīdina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un nevienam neizpaust savu bankas kontu pieejas datus. Ne banku darbinieki, ne citu valsts iestāžu darbinieki nekad neprasa atklāt šādu informāciju Tas, ka telefonsarunas laikā uzrādās Latvijas numurs vai pat valsts iestādes nosaukums, nenozīmē, ka zvana tiešām no Latvijas. Krāpnieki izmanto speciālus telefona numuru ģeneratorus.

Gadījumā, ja esat kļuvis par krāpnieku upuri, nekavējoties jāsazinās ar savu banku, kā arī jāraksta iesniegums policijā. To var izdarīt portālā latvija.lv bez elektroniskā paraksta, vai ar elektronisko parakstu, sūtot uz pasts@vp.gov.lv.

0
Tagi:
krāpnieki, bankas, policija
Pēc temata
Uzmanieties no krāpniekiem: parādījusies jauna klientu bankas datu iegūšanas shēma
Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm
Latvijas iedzīvotājus cenšas "aptīrīt" pirms svētkiem: kāda ir populāra krāpnieku shēma
Sarežģīts krustojums, retākā mašīna un roku veiklība: krāpnieki Rīgas ielās