Starptautiskās militārās mācības Saber Strike Latvijā

Krievijas ĀM par NATO mācību mērķiem Norvēģijā: skaidrības labad apskatiet karti

96
(atjaunots 09:23 13.10.2018)
Oktobra beigās NATO iecerējusi organizēt Norvēģijā lielākos militāros manevrus pēdējo gadu laikā.

RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. Atliek tikai paskatīties uz karti, lai kļūtu skaidrs, ko NATO domā ar "salīdzināmo pretinieku" gaidāmajās mācībās Trident Juncture, paskaidroja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.

"Mēs tās uzskatām par lielām NATO mācībām, taču to īpatnība būs tā – starp citu, tas paziņots atklāti, un mēs esam par to oficiāli informēti brīfingā, - ka tās būs mācības visās četrās darbības vidēs, tas ir, uz zemes, ūdenī, gaisā, kibertelpā. Ka tās paredz aizsardzības un uzbrukuma operāciju kombināciju cīņā ar salīdzināmo pretinieku," – Gruško teikto citēja RIA Novosti.

NATO mācības Trident Juncture tiek organizētas Norvēģijā. Tās aizritēs no 25. oktobra līdz 7. novembrim. Manevros piedalīsies aptuveni 50 tūkstoši karavīru no 30 valstīm – alianses locekļiem un partneriem, tiks izmantoti līdz 10 tūkstoši militārās un speciālās tehnikas. Mācības ir vērienīgākie manevri pēdējo gadu laikā pie Krievijas robežām. NATO vadība informēja, ka manevros plānots veikt aptuveni 20 eksperimentus.

Iepriekš NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka mācībās Trident Juncture tiks izstrādāts scenārijs "kolektīvai atbildei pēc gaisa uzbrukuma".

"Scenārijs ir izdomāts, taču reālistisks. Tas imitēs NATO kolektīvo atbildi pēc bruņota uzbrukuma vienam no sabiedrotajiem," – skaidroja Stoltenbergs. Viņš piebilda, ka manevros alianse "pārbaudīs savas iespējas ātri pārvietot spēkus".

Savukārt ASV JKS admirālis, NATO apvienoto spēku komandieris Neapolē Džeimss Fogo atzīmēja, ka "šo mācību signāls ir tāds, ka alianse spēj aizsargāties un savaldīt jebkuru, nevis kādu konkrētu pretinieku."

Maskava ņems vērā jauno militāro realitāti

Aleksandrs Gruško apliecināja, ka Maskava militārajos plānos ņems vērā ne tikai gaidāmās mācības Norvēģijā, bet arī citus NATO soļus ar mērķi nostiprināties Krievijas robežu tuvumā.

"Pirmkārt, tas tas attiecas uz jaunu infrastruktūras objektu izveidi, bruņoto spēku operatīvas pārvietošanas iespēju palielināšana un šķēršļu minimizēšana. Visi šie jaunu kontingentu izvēršanas soļi mūsu robežu tuvumā rada jaunu militāro realitāti," – konstatēja Gruško.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks apliecināja, ka valsts ir gatava pilnvērtīgam dialogam ar NATO, taču alianse vēl nav gatava atjaunot normālus sakarus ar Maskavu militārajā jomā.

"Mēs esam gatavi dialogam šajos jautājumos, nopietnam dialogam. Vēl vairāk, esam formulējuši konkrētus ierosinājumus, kas varētu uzlabot militāro situāciju Eiropā. Taču diemžēl NATO ne tikai nevēlas konkrēti apspriest mūsu idejas, tā nedara galveno, kas būtu jādara, - neatjauno normālus darba sakarus militārajā jomā," – paskaidroja Gruško.

Aizbildinoties ar augošo agresiju, NATO pastiprināja militāro klātbūtni Eiropā mērogā, kāds nav novērots kopš aukstā kara laikiem. Kremlis jau vairākkārt paziņojis, ka neplāno uzbrukumus nevienai valstij, un NATO tas ir labi zināms. Taču alianse ar izdomātiem ieganstiem paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām.

96
Pēc temata
NATO karavīri mācīsies aizstāvēt Latviju tieši uz ielām, starp civiliedzīvotājiem
Krievijas aizsardzības ministrs paskaidroja, kāpēc Krievija nedod mieru NATO
Manevri Namejs 2018: kā Latvija gatavojas pilsoņu karam
Krievijā pastāstīja, kā atbildēs uz NATO militārajām mācībām Norvēģijā
Biezpiens, foto no arhīva

Nosaukts negaidīts labums, ko organismam nes biezpiens

52
(atjaunots 12:23 27.09.2020)
Produkts ir bagāts ar mikroelementiem un veicina ne vien kaulaudu stiprināšanu, bet arī palīdz cīnīties ar rudens depresiju.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Regulāra biezpiena lietošana uzturā palīdz cīņā ar rudens depresiju un stiprina potenci, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Sečenova vārdā nosauktās Maskavas valsts medicīniskās universitātes profesora, gastroenterologa Alekseja Bujeverova interviju pilsētas ziņu aģentūrai "Moskva".

"Biezpiens ir bagāts ar uzturvielām, olbaltumvielām un taukiem, mazākā mērā ar ogļhidrātiem <…> Tāpat ir nelieli pētījumi, ka biezpiens regulāras lietošanas uzturā gadījumā paceļ garastāvokli, palīdz cīnīties ar rudens depresiju," paskaidroja ārsts.

Viņš atgādināja, ka produkts ir bagāts ar mikroelementiem – kalciju, magniju, cinku. Tas veicina ne vien kaulaudu stiprināšanu, bet arī vīriešu potences uzlabošanu.

Gastroenterologs paskaidroja, ka veikalos ir jāpievērš uzmanība uzrakstam "biezpiens" uz iepakojuma. "Biezpiena izstrādājumu" un "biezpiena masas" sastāvā var izrādīties aromatizētāji un augu tauki.

Biezpiens satur samērā daudz kaloriju, tādēļ labāk būtu apēst ne vairāk par 200 gramiem dienā, atzīmēja Bujeverovs.

"Labāk ir apēst mazāk, taču ar normālu tauku saturu – 5% vai labāk 9%. No attaukotiem piena produktiem ir vairāk kaitējuma, nekā labuma," atgādināja ārsts.

Pirmkārt, organisms nesaņem taukus un sāk tos atlikt pats. Otrkārt, attaukoti produkti ir samērā bezgaršīgi, tādēļ ražotājs pieliek klāt cukuru un cukura aizvietotāju, kas palielina to enerģētisko vērtību.

52
Tagi:
veselība, pārtika
Temats:
Vienkāršiem vārdiem par veselību
Pēc temata
5 mīti par depresiju. Sen jau laiks aizbīdīt tos pažobelē
Kādi vitamīni rudenī nepieciešami bērniem un pieaugušajiem
Laborante, foto no arhīva

Krievijas zinātnieki atklājuši revolucionāru dabisku antibiotiku

69
(atjaunots 14:55 26.09.2020)
Atrastā viela palīdz efektīvi cīnīties ar lielāko daļu cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību, ko izraisa baktērijas un sēnītes.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Tjumeņas valsts universitātes zinātnieki atklājuši universālu dabisku antibiotiku, kas pārvar patogēnu noturību pret farmaceitiskajiem preparātiem, vēsta RIA Novosti. Pētījuma teksts publicēts žurnālā Applied Biochemistry and Microbiology.

Autori apgalvo, ka atrastā viela palīdz efektīvi cīnīties ar lielāko daļu cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību, ko izraisa baktērijas un sēnītes.

Raksta autori atzīmē, ka viens no farmakoloģijas uzdevumiem ir meklēt dabiskas antibiotikas, kas spēj cīnīties ar mikroroganismiem, kam raksturīga multirezistence (multi-drug resistant, MDR) vai absolūta rezistence (extreme-drug resistant, XDR) pret tirgū esošajām antibiotikām.

Pētnieki no TVU pirmie pasaulē nodemonstrēja no alkalofilas miceliālās sēnes Emericellopsis alkaline izdalītā peptīda emericilipsīna A unikālo īpašību. Eksperti pastāstīja, ka viela slāpē baktēriju spēju veidot bioplēvītes, tāpēc šo patogēnu rezistence pret antibiotikām tiek nivelēta.

Darba autori paskaidroja, ka izpētītās vielas galvenā terapeitiskā īpatnība ir universālā iedarbība. Pret emericilipsīnu A neaizsargātas ir ne tikai MDR un XDR baktēriju formas, bet arī gandrīz jebkuri patogēnie eikarioti, piemēram, miceliālās sēnes un raugs.

"Emericilipsīns A iedarbojas uz eikariotiem un prokariotiem, pateicoties dažādiem molekulārajiem mehānismiem. Eikarioti – sēnes un audzēju šūnas – iet bojā, jo peptīds iznīcina to šūnu membrānas, bet prokariotu virulence tiek apspiesta, pateicoties bioplēvīšu veidošanās novēršanai," pastāstīja TUV Antimikrobu rezistences labrotarorijas X-BIO vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Jevgeņijs Rogožins.

Zinātnieki atzīmēja, ka emericilipsīns A palīdzēs cīnīties gan ar audzējiem, gan ar visdažādākajām bakteriālajām un sēnīšu infekcijām.

TUV speciālisti uzskata, ka emericilipsīns A ir perspektīvs gan kā patstāvīgs farmaceitiskais līdzeklis, gan kā kompleksu preparātu elements. Terapijā iespējams pielietot injekcijas vai izmantot vietējo ārstēšanu – tieši apstrādājot cietušos audus.

Pētījums veikts ciešā sadarbībā ar kolēģiem no Gauzes Jauno antibiotiku zinātniski pētnieciskā institūta, Rospotrebnadzor Centrālā epidemioloģijas zinātniski pētnieciskā institūta un Krievijas Zinātņu akadēmijas Šemjakina un Ovčiņņikoca Bioorganiskās ķīmijas institūta.

Nākotnē zinātnieku kolektīvs plāno pāriet no darba ar šūnu modeļiem pie preparāta izmēģinājumiem laboratorijā.

69
Tagi:
Krievija, zinātnieki
Pēc temata
Krievijas zinātnieki izdomājuši, kā gūt labumu no toksiskajiem atkritumiem
"Ātrs un precīzs". Krievijā izgudrojuši ierīci, kura nosaka Covid-19 klātbūtni gaisā
Zinātnieki novērtējuši iespēju ārstēt Covid-19 ar radiāciju
Francijas un Latvijas prezidentu Emanuela Makrona un Egila Levita tikšanās Rīgā

"Klaunāde ar maskām, BMW un spļāviens dvēselē": sociālo tīklu reakcija uz Makrona vizīti

0
(atjaunots 18:35 30.09.2020)
Sociālo tīklu lietotāji uzmanīgi seko līdzi Francijas prezidenta vizītei Latvijā – visvairāk uzmanības komentētāji veltīja sejas maskām, BMW mašīnai, ar kuru atbrauca Makrons, kā arī runām un dāvanām.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Aizritējušajā otrdienā, 29. septembrī, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons. Pēdējo reizi Francijas prezidents, toreiz tas bija Žaks Širaks, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās 2001. gadā, tādēļ Makrona ierašanās izraisīja lielu publikas uzmanību.

Vakar Makrons veica oficiālās pārrunas ar Latvijas pārstāvjiem Rīgas pilī, kur pēcāk viņam par godu tika sarīkotas svinīgas vakariņas.

"Klaunāde ar maskām"

Sociālo tīklu lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka visi pasākuma dalībnieki bija sejas maskās.

"Ja vēl pirms gada kāds atsūtītu šādu "fotku" no nākotnes, man tiešām uzsprāgtu smadzenes," sarkastiski raksta Karna Eglaina, publicējot galveno personu fotogrāfiju maskās.

"Tas neviltotais prezidenta Makrona un Brižitas pārsteigums, ka maskas jāvalkā uz ielas, bet var novilkt telpās..." ziņo žurnālists Frederiks Ozols.

​"Jautājums ir, vai Kariņš tiekoties ar Makronu vilka masku? Nevaru nekur bildes atrast, tādām noteikti ir jābūt," interesējas lietotāja ar ļoti skanīgu lietotājvārdu Trollfluencers.

"Skatoties Francijas prezidenta sagaidīšanu, šķiet mēs esam palaiduši garām lielisku iespēju Latvijas PR pasaules medijos, tā vietā sarīkojot klaunādi ar maskām, nevis parādot savu veiksmes stāstu pasaulei..." pauž sašutumu Saeimas deputāts Ivars Zariņš.

​"Tur jau aiz tās maskas nemaz nevar saprast, ir vai nav Makrons. Varbūt patiesībā Putins," atbildes kārtā pajokoja Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

​Joka versiju par to, ka zem maskas varēja slēpties kāds cits atbalstīja arī vēsturnieks Kaspars Zellis.

"Kā var būt drošs, ka aiz tās maskas slēpjas īstais Makrons?" raksta Twitter Zellis.

​Izkāpa no BMW, nevis no Citroen

Neatstāja nepamanītu komentētāji vēl vienu interesantu faktu – pie Rīgas pils Francijas prezidents Emanuels Makrons piebrauca ar BMW markas automobili, ko daži izvērtēja teju vai valsts nodevību, ņemot vērā Francijas autobūves sasniegumus.

"Vai Francijas valsts galvas vizināšana ar Bavārijas motorrūpnīcā ražotu braucamrīku nevelk uz diplomātiskām nepatikšanām," uzdod jautājumu Varis Vagotiņš-Vagulis.

​"Es nespēju noticēt, Makrons tikko izkāpa no BMW, nevis no Citroen," atzīmē žurnālists Maiks Koljērs.

​Viesmīlīgos komentētājus uztrauca arī esošajā epidemioloģiskajā un ekonomiskajā situācijā aktuāls jautājums par to, kur tad apmetīsies Francijas prezidents ar sievu.

"Kur Makrons paliks pa nakti? Tagad tās tukšās viesnīcas tādas pabaisas un daļa vispār ciet," uztraucas par Francijas vadītāja komfortablo izmitināšanu lietotājs Mahris Zmeycharauski.

​Savukārt žurnāliste Inese Liepiņa nopriecājās par to, kādu dāvanu saņēma Francijas prezidents.

"O, Egils Levits Makronam dāvinās divus Ērenpreiss riteņus, kaut kā pat moderni, nav tev tautasdziesmu grāmata," slavē veiksmīgo izvēli žurnāliste Liepiņa.

​Un lūk, starp citu, arī šo pašu Ērenpreiss velosipēdu fotogrāfija – patiešām neiedomājami stilīga dāvana.

​Tiesa, sociālo tīklu lietotāji rosināja arī nopietnus tematus. Tā, latviešu dzejniece Liāna Langa-Bokša nosodīja tautiešus par dzēlīgajiem komentāriem.

"Makrona un viņa kundzes vizīte LV ir nozīmīgs politisks notikums, par kuru varētu priecāties. Nē, - dzēlīgi komentāri, ieskābis nīgrums - kā jau ierasts pie letiņiem," sūrojas dzejniece Liāna Langa-Bokša.

​"Vakar mēģināju noskatīties tiešraidi no Rīgas pils Francijas līdera sagaidīšanā @ltvzinas. Nācās atkal slēgt ārā, jo komentēja nevis TV komentētājs vai jomas eksperts, bet politiķe. Atkal garām! Kas notiek @ltv?" pauž sašutumu par valsts medijiem mediju nozares eksperte un profesore Sandra Veinberga.

"Atbrauca un iespļāva dvēselē"

Savukārt Makrona celtais dialoga ar Krieviju temats izraisīja ļoti asu un neviennozīmīgu reakciju. Nacionālpatriotiskā spārna pārstāvji atklāti pauda sašutumu par šādu piedāvājumu no Francijas vadītāja.

"Vispār jau Francijas prezidents, turklāt ar ļoti izteiksmīgu ķermeņa valodu un vārdiem tobrīd, runāja par stratēģisko dialogu ar Krieviju. Bet mēs izceļam tikai Raiņa un Ziedoņa pieminēšanu un to, ka nu ziņa par Latviju aiziet pasaulē. Tas dialoga ar Krieviju temats mums par sīku?" pauda izbrīnu žurnālists Frederiks Ozols.

​"Tā jau es domāju. Latvijā visi, tiekoties ar Makronu, uzvilks padevības uzpurņus. Ikdienā neviens uzpurņus nelieto, bet kā ieradies lielais viesis, kurš nupat Lietuvā visus aicināja "uz dialogu" ar savu draugu Putinu, tā visi no kabatām vel ārā šo lojalitātes apliecinājumu," pauda sašutumu pazīstams latviešu publicists Bens Latkovskis.

​"Kā jau bija gaidāms, tad Makrons atbraucis mācīt mums kā jāuzvedas ar krieviem (Putinu), jo viņš, lūk, nav naivs, bet mēs, kas krievu urku paņēmienus zinām no bērnības, neko taču nesaprotam no "globālās stratēģijas". Pretīgi skatīties to klanīšanos šī Putina šuneļa priekšā," piebilda speciālists "krievu urkās" Bens Latkovskis.

0
Tagi:
Egils Levits, Makrons
Pēc temata
Makrons vizītes laikā Latvijā paziņoja par nepieciešamību atjaunot dialogu ar KF