Starptautiskās militārās mācības Saber Strike Latvijā

Krievijas ĀM par NATO mācību mērķiem Norvēģijā: skaidrības labad apskatiet karti

96
(atjaunots 09:23 13.10.2018)
Oktobra beigās NATO iecerējusi organizēt Norvēģijā lielākos militāros manevrus pēdējo gadu laikā.

RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. Atliek tikai paskatīties uz karti, lai kļūtu skaidrs, ko NATO domā ar "salīdzināmo pretinieku" gaidāmajās mācībās Trident Juncture, paskaidroja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.

"Mēs tās uzskatām par lielām NATO mācībām, taču to īpatnība būs tā – starp citu, tas paziņots atklāti, un mēs esam par to oficiāli informēti brīfingā, - ka tās būs mācības visās četrās darbības vidēs, tas ir, uz zemes, ūdenī, gaisā, kibertelpā. Ka tās paredz aizsardzības un uzbrukuma operāciju kombināciju cīņā ar salīdzināmo pretinieku," – Gruško teikto citēja RIA Novosti.

NATO mācības Trident Juncture tiek organizētas Norvēģijā. Tās aizritēs no 25. oktobra līdz 7. novembrim. Manevros piedalīsies aptuveni 50 tūkstoši karavīru no 30 valstīm – alianses locekļiem un partneriem, tiks izmantoti līdz 10 tūkstoši militārās un speciālās tehnikas. Mācības ir vērienīgākie manevri pēdējo gadu laikā pie Krievijas robežām. NATO vadība informēja, ka manevros plānots veikt aptuveni 20 eksperimentus.

Iepriekš NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka mācībās Trident Juncture tiks izstrādāts scenārijs "kolektīvai atbildei pēc gaisa uzbrukuma".

"Scenārijs ir izdomāts, taču reālistisks. Tas imitēs NATO kolektīvo atbildi pēc bruņota uzbrukuma vienam no sabiedrotajiem," – skaidroja Stoltenbergs. Viņš piebilda, ka manevros alianse "pārbaudīs savas iespējas ātri pārvietot spēkus".

Savukārt ASV JKS admirālis, NATO apvienoto spēku komandieris Neapolē Džeimss Fogo atzīmēja, ka "šo mācību signāls ir tāds, ka alianse spēj aizsargāties un savaldīt jebkuru, nevis kādu konkrētu pretinieku."

Maskava ņems vērā jauno militāro realitāti

Aleksandrs Gruško apliecināja, ka Maskava militārajos plānos ņems vērā ne tikai gaidāmās mācības Norvēģijā, bet arī citus NATO soļus ar mērķi nostiprināties Krievijas robežu tuvumā.

"Pirmkārt, tas tas attiecas uz jaunu infrastruktūras objektu izveidi, bruņoto spēku operatīvas pārvietošanas iespēju palielināšana un šķēršļu minimizēšana. Visi šie jaunu kontingentu izvēršanas soļi mūsu robežu tuvumā rada jaunu militāro realitāti," – konstatēja Gruško.

Krievijas ārlietu ministra vietnieks apliecināja, ka valsts ir gatava pilnvērtīgam dialogam ar NATO, taču alianse vēl nav gatava atjaunot normālus sakarus ar Maskavu militārajā jomā.

"Mēs esam gatavi dialogam šajos jautājumos, nopietnam dialogam. Vēl vairāk, esam formulējuši konkrētus ierosinājumus, kas varētu uzlabot militāro situāciju Eiropā. Taču diemžēl NATO ne tikai nevēlas konkrēti apspriest mūsu idejas, tā nedara galveno, kas būtu jādara, - neatjauno normālus darba sakarus militārajā jomā," – paskaidroja Gruško.

Aizbildinoties ar augošo agresiju, NATO pastiprināja militāro klātbūtni Eiropā mērogā, kāds nav novērots kopš aukstā kara laikiem. Kremlis jau vairākkārt paziņojis, ka neplāno uzbrukumus nevienai valstij, un NATO tas ir labi zināms. Taču alianse ar izdomātiem ieganstiem paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām.

96
Pēc temata
NATO karavīri mācīsies aizstāvēt Latviju tieši uz ielām, starp civiliedzīvotājiem
Krievijas aizsardzības ministrs paskaidroja, kāpēc Krievija nedod mieru NATO
Manevri Namejs 2018: kā Latvija gatavojas pilsoņu karam
Krievijā pastāstīja, kā atbildēs uz NATO militārajām mācībām Norvēģijā
KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, foto no arhīva

Zaharova novērtēja Venēcijas komisijas pozīciju attiecībā uz valodas reformu Latvijā

12
(atjaunots 08:58 10.07.2020)
ES Pamattiesību harta paredz visu veidu diskriminācijas aizliegumu, tostarp pēc piederības nacionālajām minoritātēm, atgādināja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pēc KF ĀM oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas sacītā, Maskava uzmanīgi izpētījusi Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām, plašāk pazīstamās kā Venēcijas komisija, slēdzienu attiecībā uz grozījumiem, kuri tika veikti Latvijas likumdošana attiecībā uz izglītību nacionālo minoritāšu valodās.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Vienlīdzības un nediskriminācijas komiteja decembrī palūdza Venēcijas komisijai sniegt vērtējumu Latvijas likumdošanai jautājumā par izglītību nacionālo minoritāšu valodās.

"Diemžēl, Venēcijas komisijas eksperti, kuri pārsvarā pārstāv ES dalībvalstis, nodemonstrēja angažētu pozīciju un faktiski atbalstīja Latvijas politiku, kas tiek virzīta uz piespiedu valsts derusifikāciju, tur dzīvojošās krievvalodīgo kopienas valodas un izglītības tiesību pārkāpumiem," paziņoja Zaharova brīfingā.

Pēc viņas sacītā, īpašu neizpratni izraisa Venēcijas komisijas locekļu centieni attaisnot krievu valodas diskrimināciju Latvijā attiecībā pret citām minoritātēm, kuras runā ES valstu valodās.

"Mēs esam pārliecināti, ka vienas vai otras valsts dalība ES neattaisno tā saucamā elitārā kluba izveidošanu, kurā tiek garantētas noteiktas personu grupas tiesības uz citu apspiešanas rēķina," uzsvēra Zaharova.

Maskava uzstājīgi aicina Rīgu pieturēties pie universālām un reģionālām normām un mehānismiem nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības jomā, kuras ir pieņemtas ANO, Eiropas Padomes un EDSO ietvaros.

"ES Pamattiesību harta deklarē visu veidu diskriminācijas aizliegumu, tostarp pēc piederības nacionālajām minoritātēm," atgādināja diplomāte.

Latvijas varasiestādes konsekventi izstumj krievu valodu no izglītības jomas. Reforma paredz pilnu vidējās izglītības pāreju pie mācībām latviešu valodā. Tāpat ir ieviesta prasība par obligātu latviešu grupu organizēšanu visās Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs. KF ĀM jau atzīmēja, ka iespējams mācīties dzimtajā valodā likvidēšana ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

12
Tagi:
Latvija, krievu skolas, Zaharova
Pēc temata
Kāpēc Latvijai kārtējais izlēciens attiecībās ar Krieviju? Lindermans par ideoloģisko indi
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
KF ĀM aicina Latviju sniegt iespēju krievu skolēniem mācīties krievu valodā
Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā
Telekanāla RT birojs Maskavā, foto no arhīva

Eksperts: RT var vērsties tiesā aizlieguma Latvijā un Lietuvā dēļ

18
(atjaunots 13:12 09.07.2020)
RT vadības lēmums aizstāvēt savas tiesības tiesā būs absolūti likumsakarīgs un pamatots, paziņoja Krievijas Žurnālistu savienības viceprezidents Timurs Šafirs.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lietuvas Radio un televīzijas komisija, sekojot Latvijas piemēram, vakar aizliedza vairāku RT telekanālu brīvu retranslāciju un izplatību Internetā. Par ieganstu aizliegumam Lietuvā nosauca to pašu, ko Latvijā – RT it kā atrodas mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektora Dmitrija Kiseļova kontrolē, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas.

Krievijas Žurnālistu savienības (KŽS) vērtējums Baltijas demaršam attiecībā pret RT nav mainījies, atzīmēja KŽS viceprezidents, Starptautiskās Žurnālistu federācijas izpildkomitejas loceklis Timurs Šafirs.

"Latvijas un Lietuvas varasiestāžu rīcība nekādā veidā neatbilst žurnālistikas un vārda brīvības aizsardzības principiem, kuri tiek deklarēti Eiropā. Pamatojumi šādam lēmumam – ka RT it kā kontrolē Dmitrijs Kiseļovs – izraisa neizpratni: acīmredzot, cilvēki jauc RT un mediju grupu "Rossija segodņa". Taču tas pat nav svarīgi, jebkurā gadījumā šāda rīcība nepakļaujas nekādam loģiskam izskaidrojumam, tas ir tieša spiediena un tiešas cenzūras akts," paziņoja Šafirs Sputnik Latvija.

Pēc viņa sacītā, būs absolūti likumsakarīgi, ja RT vadība nolems aizstāvēt savas tiesības tiesā.

"Veikt kaut kādus līdzvērtīgus atbildes pasākumus šeit ir neefektīvi, un Lietuvas mediji arī neraida tādā apjomā Krievijā. Nekādu līdzvērtīgu pasākumu nevar būt, šajā gadījumā tajos nav nepieciešamības. Ir pārkāptas žurnālistu un telekanāla intereses un tiesības, tās ir jāaizstāv likumdošanas lauciņā," paskaidroja Šafirs.

Viņš atzīmēja, ka RT lēmums vērsties tiesā būs absolūti normāla prakse, turklāt tāpēc, ka paziņojumos par retranslācijas aizliegumu bija nevīžīgi aicinājumi Eiropas valstīm rīkoties tādā pašā veidā.

 RT un starptautiskās ziņu aģentūras Rossija segodņa galvenā redaktore Margarita Simoņana, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Трефилов

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja par septiņu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka grupa it kā atrodas Dmitrija Kiseļova "faktiskā kontrolē", pret kuru Eiropas Savienībā ir ieviestas sankcijas. Rīga aicināja citas Eiropas valstis sekot tās piemēram. Par nolūku veikt analoģiskus pasākumus pirmdien, 6. jūlijā, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Baltijas valstu varasiestādes regulāri liek šķēršļus Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. KF ĀM jau atzīmēja, ka Krievijas mediju apspiešanas gadījumi Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē nozīmē demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.

18
Tagi:
vārda brīvība, tiesa, aizliegums, Lietuva, Latvija, RT
Pēc temata
Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem, foto no arhīva

Kultūras ministrs atradis "pamatotu" ieganstu pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem demontāžai

0
(atjaunots 10:18 10.07.2020)
Kultūras ministrs Nauris Puntulis sniedza tādu argumentu, pret kuru piemineklis Rīgas Atbrīvotājiem diez vai spēs noturēties. Latvijā taču pēdējā laikā kļuvis stilīgi būvēt koncertzāles. Un kas var būt svarīgāks par modes tendencēm un peļņu?

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Nepaguva norimt Latvijas iedzīvotāju sašutums attiecībā pret latviešu varasiestāžu ieceres koncertzāles dēļ nojaukt Pasaules tirdzniecības centra ēku Rīgā, kura agrāk bija Latvijas Komunistiskās partijas CK un ir spilgts modernisma arhitektūras piemērs, kad Latvijas kultūras ministram Naurim Puntulim prātā nāk jauna ideja.

Puntulis padalījās savos plānos attiecībā uz koncertzāles būvniecību Uzvaras parkā Pārdaugavā, vēsta Mixnews.lv.

Uzvaras parku, pēc ministra sacītā, var izskatīt kā alternatīvu vietu koncertzāles būvniecībai.

Domājot par pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem, šī monumenta klātbūtne Uzvaras parkā ministru, spriežot pēc visa, gandrīz nemulsina. Acīmredzot, ja jau ir runa par koncertzāli, tad te nebūs grēka lieta veikt demontāžu.

Tiesa, ministram ir šaubas attiecībā uz citiem Saeimas locekļiem. Viņš norādīja, ka gadījumā ar pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem ir nepieciešams "visas vadības solidārais lēmums", un atzina, ka kopēju valdības piekrišanu viņam diez vai izdosies panākt.

Taču Puntulis atzīmēja, ka labāk tomēr būtu uzbūvēt jauno koncertzāli Daugavas labajā krastā.

Nojaukt visu peļņas labad

Iepriekš Puntulis paziņoja, ka koncertzāle ir vajadzīga, un tai jāatrodas Rīgas centrā, bez šaubām, atzīmējot, ka uz to norāda visi pētījumi. Ministrs norādīja, ka tikai Rīgas centrā tā var būt ekonomiski izdevīga un nest peļņu.

Taču pat uz skaļajiem paziņojumiem par peļņu ne visi uzķērās. Daudzi rīdzinieki ir sašutuši, savukārt arhitekts Pēteris Bajārs pieprasa publisku projekta apspriešanu un izveidoja petīciju portālā Manabalss.lv bijušās CK ēkas aizsardzībai Elizabetes ielā 2. Turklāt šī petīcija 22 dienu laikā savāca 2713 parakstus.

Vērts atzīmēt, ka, saskaņā ar Norstat Latvija veikto aptauju, 90% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka kultūras pieminekļi valstī ne vienmēr tiek pietiekami labi aizsargāti. Turklāt 87% aptaujāto ir pārliecināti, ka pieminekļi veido Latvijā pievienoto vērtību.

Savukārt rūpes par pieminekļiem trešā daļa aptaujāto uzlika uz Latvijas kultūras ministra pleciem. Bet, kā var redzēt, viņam pagaidām vairāk rūp koncertzāles.

0
Tagi:
Uzvaras piemineklis, Nauris Puntulis
Pēc temata
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Pieklibo gan labklājība, gan izglītība: iedzīvotāji ir neapmierināti ar ministru darbu
Kultūras ministrs atteicās publiski apspriest koncertzāles ēku