Ogļu termināļa Lavna būvdarbi Murmanskā

Krievijas termināls par 575 miljoniem eiro atstās Baltiju bez oglēm

187
(atjaunots 12:47 07.10.2018)
Investīcijas specializētajā terminālī Kolas līča krastā sasniegs aptuveni 44 miljardus rubļu. Plānots, ka pilnu darba jaudu "Lavna" sasniegs 2021. gada beigās.

RĪGA, 6. oktobris — Sputnik. Koncesijas vienošanās par ogļu termināļa "Lavna" un tā infrastruktūras celtniecību Murmanskā tiks noslēgta oktobra beigās. Projekta kopējā vērtība varētu sasniegt 44 miljardus rubļu. Termināļa pirmā kārta, kas varētu atņemt daļu ogļu kravu Baltijai, sāks darbu jau 2020. gada beigās, raksta "Kommersant"

Ogļu pārkraušanas komplekss "Lavna" tiks uzcelts Kolas līča rietumu krastā. Projekts ietver dzelzceļa atzarojuma būvdarbus Lavnas upes grīvā, kas savienos Vihodnoi ciemu ar Lavnu, pašu ogļu termināli līča krastā un piestātnes jūras balkeru iekraušanai. Termināļa jauda – 18 miljoni tonnu gadā. Pirmās kārtas (9 milj. tonnu) ekspluatācijas sākums paredzēts 2020. gada beigās, gadu vēlāk projekts sāks darbu pilnībā. Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs devis rīkojumu līdz oktobra beigām noslēgt koncesijas vienošanos par termināļa un tam paredzētās infrastruktūras būvdarbiem.

Izdevuma rīcībā esošā informācija liecina, ka par galveno investoru kļūs Urālu kalnu metalurģijas kompānija, taču runa ir par holdinga līdzīpašnieka Andreja Bokareva struktūrām. Aplēses liecina, ka terminālis izmaksās 24 miljardus rubļu. Dzelzceļš (18 miljardi rubļu) tiek būvēts uz valsts budžeta rēķina, tāpat kā līča dibena padziļināšana un navigācijas sistēmas (1,8 miljardi rubļu).

Valsts transporta loģistikas kompānija, kam pieder uzņēmums "Jūras tirdzniecības osta Lavna", apstiprināja pārrunas ar uzņēmēju un piebilda, ka jau saņemts Federālā Antimonopola dienesta atbalsts.

Eksperti vērtē, ka ostu infrastruktūras attīstība Murmanskā ļaus palielināt ogļu eksporta apjomus, pārvest kravu plūsmu no Baltijas ostām un palielināt ogļu tranzītu no Kazahstānas, kuras iespējas ierobežo specializēto jaudu deficīts.

Kā tas ietekmēs Latviju

Ogļu tranzīts no Krievijas ir viens no galvenajiem Latvijā lielākās ostas – Rīgas brīvostas – darbības virzieniem, jo aptuveni 40% kravu apgrozījuma sastāda tieši ogles. Ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks ir pārliecināts, ka tuvāko piecu gadu laikā situācija nemainīsies.

"Ja nenāks kāds negaidīts politiskais lēmums, tuvākajos 5 gados mēs saglabāsim 8-9 miljonus tonnu ogļu gadā. Kuzbasa ogles, ko mēs kraujam, ziemas periodā ir grūti kaut kur pārvirzīt, Krievijas ostas aizsalst. Labākajos gados mēs krāvām 14 miljonus tonnu gadā. Pērn pārkrāvām 11 miljonus. Līdz 8 miljoniem apjoms var samazināties, taču ogles tik un tā ir mūsu stratēģiskais produkts. Lai arī Ustjlugā šodien ceļ lielus termināļus, lai kļūtu par lielāko ogļu ostu Baltijā," – apgalvoja Ameriks.

Tiesa, viņš nevēlējās izteikt prognozes par to, kā izskatīsies Rīgas ostas kravu apgrozījuma struktūra pēc 5 gadiem, jo Krievija aktīvi paplašina pati savu ogļu pārkraušanai paredzēto infrastruktūru.

187
Pēc temata
Bez Krievijas oglēm Rīgas ostai neizdzīvot
Nākamgad Rīgas osta piekraus ar oglēm jaunu salu
Latvijas tranzīta beigu sākums: pārvadātājus šausmina jaunais tarifs
Latvijas dzelzceļš attīstīs tranzītu uz parāda
KF ĀM

KF ĀM komentēja paziņojumus par radiācijas koncentrāciju virs Ziemeļeiropas

17
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Pagājušās nedēļas beigās vairākos medijos parādījās paziņojumi, ka jūnija sākumā Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas kodola un radiācijas drošības iestādes fiksēja atmosfērā virs Ziemeļeiropas teritorijas paaugstinātu radioaktīvo izotopu koncentrāciju.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Apgalvojumi, ka Krievijas perspektīvo bruņojumu "Posejdon" un "Burevestņik" izmēģinājumi varēja kļūt par radiācijas fona palielinājuma iemeslu virs Ziemeļeiropas, ir absolūti nepamatoti, sacīja RIA Novosti KF ĀM vadītāja vietniek Sergejs Rjabkovs.

"Es, protams, pievērsu uzmanību šiem materiāliem, taču vēlos teikt, ka šis nav pirmais un ne pēdējais gadījums. Turpmāk mēs vēl redzēsim ne mazumu ieganstu, kad no Amerikas puses sekos informatīvi iepludinājumi, gan anonīmi, gan atbildīgo personu vārdā. Iepludinājumi sakarā ar mūsu turpinātajiem darbiem perspektīvu kodola savaldīšanas sistēmu attīstības nozarē," sacīja Rjabkovs, komentējot dažu rietumu mediju materiālus, kuros tiek apgalvots, ka radiācijas līmenis virs Ziemeļeiropas varēja pacelties "Posejdon" un "Burevestņik" izmēģinājumu dēļ.

"Protams, es kategoriski noliedzu šāda veida sasaistes kā absolūti nepamatotas. Tas ir propagandas elements, kopējo amerikāņu pūliņu elements, kuru mērķis ir iesēt nepārliecību, sevišķi eiropiešu vidū, saistībā ar notiekošo," piebilda Rjabkovs.

Viņš uzsvēra, ka Maskava piedāvāja un turpinās piedāvāt ASV "nodarboties ar mūsu perspektīvo sistēmu tematiku plašākā daudzu faktoru kontekstā, kuri ietekmē stratēģisko stabilitāti, ar uzsvaru uz tām perspektīvajām amerikāņu sistēmām, kuras rada ārkārtīgi destabilizējošu ietekmi uz visu situāciju".

"Amerikāņi zina mūsu uzskaitījumus, viņiem ir zināms par mūsu raizēm. Atšķirībā no ASV mēs izvēlamies darīt to proporcionāli un aiz aizvērtām durvīm, bet kolēģi iet pa citu ceļu, kurš līdzinās tam, kas notika pēdējo dienu laikā ar Afganistānas sižetu. Tā ir daļa no kopējā kursa un ar ieroču kontroles lietu tam visam nav nekāda sakara," nobeigumā sacīja Rjabkovs.

Iepriekš SAEA paziņoja, ka nelielais radioaktīvo izotopu koncentrācijas kāpums atmosfērā virs Ziemeļeiropas nerada draudus cilvēka veselībai un apkārtējai videi. Vairāk nekā 40 valstis, tostarp arī Krievija, paziņoja SAEA, ka to teritorijā nav reģistrēti notikumi, kuri spētu novest pie paaugstinātas radioizotopu koncentrācijas gaisā.

Pagājušās nedēļas beigās vairākos medijos parādījās paziņojumi, ka jūnija sākumā Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas kodola un radiācijas drošības iestādes fiksēja atmosfērā virs Ziemeļeiropas teritorijas paaugstinātu radioaktīvo izotopu koncentrāciju, kuriem ir tā saucamā reaktorā izcelsme. Tāpat tika ziņots, ka, saskaņā ar Nīderlandes Nacionālā veselības un apkārtējās vides institūta (RIVM) aprēķiniem, šie izotopi it kā nāk no Krievijas puses un par notikušā iemeslu varēja kļūt degvielas elementa dehermetizācija kādas AES reaktorā.

Vēlāk Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka nekādu paziņojumu par draudiem vai avārijas situācijām, kuras varēja izraisīt paaugstināts radiācijas līmenis Krievijā, nav bijis, KF ir ideāla radiācijas drošības monitoringa sistēma.

17
Tagi:
radiācija
Pēc temata
Salaspils reaktors gadiem ilgi nesaņem pietiekamus līdzekļus. Likvidācija izmaksās vairāk
Rīdzinieki izmetuši atkritumos bīstamu radioaktīvu priekšmetu
Černobiļas mantojums: radiācijas avots, kas ir bīstamāks nekā pudelīte atkritumos
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā

9
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam; par to pieņemšanu nobalsoja gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem valsts Konstitūcijā, kurus vispārējā Krievijas balsojumā atbalstīja vairāk nekā trīs ceturtdaļas Krievijas vēlētāju, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Kremļa preses dienestu.

Šogad vēstījumā Federālajai sanāksmei Putins piedāvāja veikt virkni grozījumu valsts pamatlikumā. Pēcāk piedāvājumus izstrādāja speciāli izveidota darba grupa, pēc kā prezidents iesniedza attiecīgu likumprojektu izskatīšanai Valsts domē.

Parlamenta apakšpalāta 11. martā galīgajā lasījumā pieņēma prezidenta likumprojektu, tajā pašā dienā dokumentu atbalstīja Federācijas Padome, pēc kā to atbalstīja visu KF reģionu likumdevēju sapulces. 14. martā Putins parakstīja likumu par grozījumiem KF Konstitūcijā. Taču prezidents vairākkārt uzsvēra, ka izmaiņas stāsies spēkā tikai tādā gadījumā, ja tiks atbalstītas vispārējā Krievijas balsojumā.

Balsojums par grozījumiem KF Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam. Pēc 100% protokolu apstrādes galīgā balsojuma dalībnieku aktivitāte sastādīja 67,97%. Par grozījumu pieņemšanu nobalsoja 77,92% (gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu), pret – 21,27% (aptuveni 16 miljoni cilvēku).

9
Tagi:
Konstitūcija, Vladimirs Putins
Pēc temata
Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: kā tas notika tuvo ārzemju valstīs
Eiropas Parlaments

Mediji: pandēmijas laikā tika aplaupīti Eiropas Parlamenta biroji Briselē

0
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Pēc Vācijas deputāta sacītā, notikušais ir "liels skandāls", par kuru nezināma iemesla dēļ visi klusē.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Vismaz pussimts Eiropas Parlamenta deputātu, atgriežoties savos birojos Briselē pēc ilgstošās prombūtnes marta vidū ieviestās karantīnas dēļ, atklāja, ka kāds ir rakņājies viņu kabinetos un papīros, daudziem ir pazuduši datori, planšetes un citas vērtīgas lietas, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz avīzi Politico.

Pēc deputāta no Vācijas Niko Semsrota sacītā, karantīnas laikā no viņa Briseles biroja ir iznesti divi klēpjdatori.

"Tas ir liels skandāls, un es nesaprotu, kādēļ visi par to klusē," paziņoja parlamentārietis, paužot sašutumu par EP drošības dienesta darbu.

"Mēs esam absolūti pārliecināti, ka zagļi mūsu prombūtnes laikā parakņājušies visās mūsu mantās, jo birojos ir liela nekārtība," piebilda viņš.

Politico raksta, ka EP preses dienesta pārstāvji apgalvo, ka ir informējuši parlamentāriešus par zādzību faktiem Briseles birojos jau aprīlī, ēkas iekšpusē un ārpusē tika pastiprināta apsardze, savukārt drošības dienests veic izmeklēšanu sadarbībā ar Beļģijas varasiestādēm.

Izdevums precizē, ka 2020. gadā Eiropas Parlaments plāno iztērēt savu biroju apsardzei vairāk nekā 23 miljonus eiro.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 529 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 6,3 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
Eiropas Parlaments