Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins komentējis Trampa izteikumus par to, ka ES jāpērk gāze no ASV

74
(atjaunots 09:13 05.10.2018)
Krievijas valsts vadītājs atgādināja, ka sašķidrinātā dabasgāze no ASV Eiropas tirgū ir par 30% dārgāka

RĪGA, 4. oktobris — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins neuzskata par korektu argumentu, ar ko pamatots padoms Eiropai pirkt sašķidrināto dabasgāzi no ASV nevis degvielu no Krievijas, lai nodrošinātos pret sankcijām.

Komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus par to, ka ES valstīm jāpērk SDG no ASV nevis degviela no Krievijas drošības apsvērumu dēļ, Putins atbildēja: "Ziniet, manuprāt, arguments īsti labi nestrādā. Es saprotu Donaldu, viņš cīnās par savas valsts interesēm, par sava biznesa interesēm un rīkojas pareizi. Es viņa vietā rīkotos tāpat. Šajā gadījumā SDG cena no ASV Eiropas tirgū nav mazliet augstāka, bet gan par 30%. Tas nav mazliet, tas ir pat ļoti daudz."

"Kas attiecas uz to, ka skan arguments "mēs jūs aizsargājam, bet jūs pērciet no mums to, kas jums ir neizdevīgi" — arī tas man šķiet ne īpaši pareizs arguments. Pie kā tas noved? Tas noved pie tā, ka tagad eiropieši ir ierunājušies par neatkarību aizsardzības sfērā, ierunājušies par to, ka viņiem jāveido sava aizsardzības savienība, kas it kā negraušot NATO, tomēr radīšot iespēju Eiropas valstu pilnvērtīgai aizsardzības politikai. Lūk, pie kā, manuprāt, noved tamlīdzīgi pavērsieni," — Putina teikto citē RIA Novosti.

"Tāpēc, esmu pārliecināts, dzīve daudz ko koriģēs," — piebilda Putins.

Aizvadītajā ANO Ģenerālās asamblejas 73. sesijā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Vācija būšot pilnīgi atkarīga no enerģijas piegādes no KF, ja nemainīs savu kursu. Viņš uzskata par nepieņemamu to, ka VFR maksā miljardus par Krievijas gāzi un plāno uzbūvēt tai jaunu cauruļvadu ("Ziemeļu straumi 2"), bet Savienotajām Valstīm tā jāaizstāv kā sabiedrotā NATO, tērējot aizsardzībai nesalīdzināmi vairāk nekā Berlīne. Šajā sakarā Tramps uzlielīja Poliju par enerģētisko projektu attīstību, kas nav saistīti ar Krieviju.

Krievijas un Eiropas valstu enerģētiskie projekti rada reģiona drošības materiālo faktoru, — Trampa vārdus komentēja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.

"Mēs vienmēr esam ņēmuši vērā to, ka, pirmkārt, Eiropas un Krievijas sadarbība enerģētikas nozarē ir tikai komerciāli projekti. No politiskā un ģeopolitiskā viedokļa tie, protams, rada arī materiālu faktoru drošības stiprināšanai Eiropā. Tāda pozitīva savstarpējā atkarība," — norādīja diplomāts.

Viņš piezīmēja, ka dažas valstis pūlas atainot situāciju pavisam citā aspektā. Gruško uzsvēra, ka enerģētiskajai sadarbībai ir "pievienotā vērtība ne tikai no Krievijas, bet arī Eiropas viedokļa".

"Gribētos cerēt, ka, pieņemot lēmumus par to, kā veidot arī tālāku sadarbību ar Krieviju šajā jomā, tiks ņemti vērā arī aspekti, ko pieminēju: drošība, konsekvence, nejutība pret politiskās konjunktūras svārstībām. Taču pats galvenais — tā balstās uz drošiem komerciāliem pamatiem. Mūsu cauruļvadu gāze ir lētāka nekā sašķidrinātā. Jebkuram valsts darbiniekam, kurš pieņem lēmumus šajā jomā, ir jāņem vērā ekonomiskie apsvērumi," — piebilda diplomāts.

ASV spiedienu pret Eiropu jautājumā par sadarbību ar Krieviju politiķis uzskata par "absolūti nepieņemamu politisko uzspiešanu".

"Spiediens ir nopietns. Ne jau pirmo dienu vien. Jau ilgus gadus ASV pārstāvji braukā pa Eiropas valstīm un diktē tām, kā un ar ko veidot enerģētisko sadarbību. Tas ir absolūti nepieņemams politiskais spiediens," — uzsvēra Gruško un atzīmēja, ka "galu galā runa ir par Eiropas autonomiju".

Viņš piebilda, ka šodien "spēki, kuri vēlas enerģētiskās sadarbības jomu pārvērst pajr ģeopolitiskās konfrontācijas nozari, ne vienmēr saskaras ar principiālu pretsparu".     

74
Pēc temata
ASV Enerģētikas ministrija grasās saukt pie atbildības Krieviju
Naftogaz pastāstīja par Ukrainas zaudējumiem "Ziemeļu straumes 2" projekta dēļ
Latvija nobažījusies, ka "Ziemeļu straume 2" varētu radīt ES un ASV strīdu
Putins: Eiropai ir vajadzīga "Ziemeļu straume 2", sava gāze viņiem iet uz beigām
Kunaširas sala

"Vajadzīgi kodolieroči": japāņi sašutuši par ĀSM centra atklāšanu Kuriļu salās

2
(atjaunots 07:37 08.08.2020)
Pie jaunā Ārkārtas situāciju ministrijas centra Kuriļu salās uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Interneta lietotāji no Japānas satraukti par Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Avāriju un glābšanas centra atklāšanu 5. augustā Kunaširas salā Kuriļu arhipelāgā, vēsta RIA Novosti.

Centrs tika svinīgi atklāts 5. augustā. Par to informēja arī japāņu portāls Yahoo News Japan. Līdzās jaunajam centram uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

Raksta komentētāji Yahoo News Japan ir pārliecināti, ka Krievija atkal esot nodemonstrējusi, ka tai pieder Japānā par ziemeļu teritorijām sauktās Kuriļu salas.

"Uz salu atgriešanos var necerēt. Ir jāpārtrauc draudzīga sadarbība," uzskata lietotājs IKS.

"Abes diplomātija attiecībās ar Krieviju bija viena no lielākajām pēckara politikas neveiksmēm," savu viedokli pauda dda.

"Neko nevar līdzēt, Dienvidu Kuriļus kontrolē Krievija," atzīmēja sah.

"Nav nekādu izredžu, ka salas atgriezīsies, kamēr Krieviju neiznīcinās stihija," paziņoja deu.

"Ja Japāna patiešām vēlas atgūt salas, tai vajadzīgi kodolieroči," uzskata Asa.

Maskava un Tokija jau ilgus gadu desmitus pūlas noslēgt miera līgumu pēc Otrā pasaules kara. Galvenais šķērslis – dienvidu Kuriļu salas piederības jautājums: pēc konfrontācijas beigām viss arhipelāgs pārgāja Padomju Savienības sastāvā, tomēr Tokija apstrīd Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un neapdzīvojamu salu piederību – Japāna tās dēvē par "ziemeļu teritorijām".

Maskava norāda, ka Dienvidu Kuriļu salas pārgāja PSRS teritorijas sastāvā saskaņā ar kara iznākumu, un Krievijas suverenitāte par tām nav apšaubāma – tā ir atbilstoši tiesiski noformēta starptautiskā līmenī.

 

2
Tagi:
Japāna, Krievija
Pēc temata
Japāna vēlas sekmēt dialogu ar Krieviju, lai atgūtu četras salas
Japāna protestē pret raķešu kompleksu izvietošanu Kuriļu salās
Pēdējais Krievijas saskaldīšanas plāns. Politekonomisks feļetons
Japāna zaudējusi izredzes uz dienvidu Kuriļu salām, uzskata eksperts
Kodolizmēģinājumi ASV. Foto no arhīva

Krievijas Ģenerālštābs nosaucis kodolieroču pielietošanas nosacījumus

16
(atjaunots 17:48 07.08.2020)
Krievija iezīmējusi "sarkanās līnijas", ko nevienam nevajag pārkāpt. Ja potenciālais pretinieks par to izšķirsies, atbilde būs graujoša.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Krievija izmantos savu kodolpotenciālu jebkāda raķešu uzbrukuma gadījumā pa valsts teritoriju. Par to liecina Bruņoto spēku Ģenerālštāba sagatavotais raksts "Par Krievijas Federācijas valsts politikas pamatiem kodolsavaldīšanas jomā", ko publicēja avīze "Krasnaja zvezda".

Tā kā nav iespējams noteikt, vai runa ir par kodolraķeti, vai ne, jebkura raķete tiks uzskatīta par kodolieroci, liecina materiāls, ko citēja RIA Novosti. Krievijas militārā vadība nekavējoties saņems informāciju par raķetes startu un pieņems lēmumu par atbildes soļu mērogu.

Pie tam Ģenerālštāba pārstāvji atzīmēja, ka tādā situācijā tiks pieņemts: pretinieka mērķis ir iznīcināt Krieviju.

Krievijas Aizsardzības ministrija paskaidroja, ka noteikumi par kodolieroču un citu masveida iznīcības ieroču pielietojumu no pretinieka puses, par kaitējumu Krievijai vitāli svarīgiem objektiem, kā arī par agresiju ar konvencionālajiem ieročiem nevarētu radīt ekspertu jautājumus.

Raksta autori konstatēja, ka Krievija iezīmējusi "sarkanās līnijas", ko nevienam nevajag pārkāpt. Ja potenciālais pretinieks par to izšķirsies, atbilde būs graujoša.

Rakstā norādīts, ka Līguma par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu un ierobežošanu (NEW START) darbības pārtraukšana var nostādīt pasauli uz kodolkatastrofas sliekšņa.

2. jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprināja "Valsts politikas pamatus kodolsavaldīšanas jomā". Dokuments paredz, ka kodolieročus Krievijas Federācija uzskata vienīgi par savaldīšanas līdzekli, kura pielietošana ir ārkārtējs piespiedu pasākums. Savaldīšanas mērķis ir panākt, lai potenciālais pretinieks aptvertu, ka atmaksa par agresiju ir neizbēgama, uzsvērts dokumentā.

Līgums par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu un ierobežošanu, kas tika parakstīts 2010. gadā, patlaban ir vienīgā Krievijas un ASV spēkā esošā vienošanās par bruņojuma ierobežošanu. Tā darbība beidzas 2021. gada februārī. Pagaidām Vašingtona nav informējusi, vai plāno to pagarināt. ASV administrācija apgalvo, ka pārrunās par jaunas trīspusējas kodolvienošanās izstrādi jāiekļauj Kīna. Pekina šo ideju noraida. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmēja, ka Maskava atbalsta līguma pagarināšanu bez iepriekšējiem apstākļiem.

16
Tagi:
kodolieroči, Krievija
Pēc temata
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
Aizmirsa par kodolziemas draudiem? Puškovs par ASV raķešu "rotaļlietām" Polijā
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus