Maskava

Federācijas Padome atbalstīja Krievijas un Latvijas pierobežas sadarbību

33
(atjaunots 09:01 25.09.2018)
Abu valstu pierobežas sadarbības vienošanos Krievijas Valsts Dome ratificēja pagājušajā nedēļā.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Krievija un Latvija pagarinās programmu, kura paredzēta kopējo pierobežas teritoriju problēmu risināšanai ar savstarpēju Sanktpēterburgas, Ļeņingradas un Pleskavas apgabalu un Latvijas Latgales un Vidzemes reģionu projektu īstenošanu.

Likums par attiecīgas vienošanās par finansējumu un pierobežas sadarbības programmas "Krievija — Latvija" laika posmam no 2014. — 2020. gadam" īstenošanu atbalstīja Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas sēdē, raksta "Parlamentskaja gazeta".

Dokumentā norādīti abu pušu veicamie finanšu ieguldījumi, šo līdzekļu pārskaitīšanas kārtība un programmas maksājumu apturēšana nosacījumi. Tāpat tiek noteikta iepirkumu veikšanas kārtība savstarpēju projektu īstenošanas ietvaros, nodokļu un muitas kārtības noteikumi, informācijas atklāšanas un programmā iesaistīto privātpersonu personas datu nodošanas kārtība. Turklāt tiek noteikta līdzekļu atlīdzināšanas procedūra, kuri tika iztērēti nemērķtiecīgi.

Krievija šāds pierobežas sadarbības īstenošanas formāts ir efektīvs pierobežas subjektu ekonomiskās un sociālās attīstības jautājumu risināšanas instruments, kā arī papildus finansējuma avots reģionālajām iniciatīvām.

"Pierobežas sadarbības programma ar Latviju ir veiksmīga darba turpinājums iepriekšējā programmas posma ietvaros. Sankcijas, kuras Eiropas Savienība 2014. gadā ieviesa pret Krieviju, neskāra pierobežas sadarbības programmas, kuras ir svarīgas Latvijas kaimiņu subjektu attīstībai," pastāstīja komitejas sēdē ekonomiskās attīstības ministra vietnieks Azers Talibovs.

Krievijas un Latvijas pierobežas sadarbības vienošanos Krievijas Valsts Dome ratificēja pagājušajā nedēļā. Krievijas iemaksu apmērs sastāda 7,9 miljonus eiro, kopējais programmas budžeta apmērs ir 24,8 miljoni eiro.    

33
Pēc temata
Krievijā atbalstīta vienošanās par KF un Latvijas iedzīvotāju braucienu atvieglošanu
Latvijas un Baltkrievijas robežai tiks iztērēti gandrīz 30 miljoni eiro
Krievijas un Latvijas pierobežas rajonu iedzīvotājiem varētu atvieglot robežas šķērsošanu
Krievijas Melnās jūras flotes mācības pie Krimas krastiem

"Audzē bruņojumu, izturas nekaunīgi un agresīvi": Krimā norāja NATO

9
(atjaunots 17:29 04.12.2020)
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pārmet Krievijai militārā spēka audzēšanu Krimā. Krievija devusi aliansei stingru atbildi.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. NATO nolēmusi, ka labākā aizsardzība ir uzbrukums, bet maskēts uzbrukums ir vēl labāks, tāpēc apsūdzēja Krieviju par militārā spēka audzēšanu Krimā, vēsta RIA Novosti.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs alianses sēdē paziņoja, ka Krievija "joprojām pārkāpj Gruzijas un Ukrainas teritoriālo vienotību" un "aktīvi izvērš spēkus Melnās jūras reģionā".

Izrādās, pašas alianses agresīvās provokācijas un augošā klātbūtne uz sauszemes, jūrā un gaisā pie Krievijas pussalas – tā vienkārši esot atbilde uz Krievijas darbībām, kura, starp citu, jau informējusi, ka neplāno neko militārā plānā, kā vien aizsargāt savu teritoriju.

Aiz maskas slēpta nekaunība un agresija

Krievija asi atbildēja uz NATO ģenerālsekretāra nepamatotajiem pārmetumiem. Senators no Krimas Sergejs Cekovs norādīja, ka NATO vienkārši aizbildinās ar pārmetumiem Krievijai, lai pati varētu paplašināt savu klātbūtni Melnajā jūrā.

Savukārt Krievija Krimas rajonā un Melnās jūras reģionā rīkojas ar mērķi parūpēties par savu drošību, uzsvēra Cekovs.

"Alianse paplašina bruņojumu, izturas ārkārtīgi nekaunīgi un agresīvi. Krievija sper soļus tikai atbildei uz NATO agresīvo politiku," paziņoja senators.

Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Šerins tāpat komentēja Stoltenberga izteikumus. Viņš norādīja, ka NATO vajadzīgs pamats, lai palielinātu izdevumus aizsardzībai. Viņi vienkārši uzskata Krieviju par pietiekami ērtu, lai ieceltu to ienaidnieka lomā un nesodīti apsūdzētu.

Krimas vadītājs Sergejs Aksjonovs NATO ģenerālsekretāra vārdus nosauca par demagoģiju. Pēc viņa domām, tamlīdzīgu izteikumu galvenais mērķis ir attaisnot alianses spēku klātbūtnes paplašināšanu Melnās jūras reģionā.

Aksjonovs uzsvēra, ka Krievijas Bruņoto spēku grupējuma spēks Krimā atbilst esošajiem draudiem. Tas ir pietiekams, lai droši un pilnā apjomā nodrošinātu Krimas reģiona un tā iedzīvotāju drošību.

Neveiksmīgs pārsteigums

ASV un Rumānijas karavīri organizējuši raķešu šaušanas mācības netālu no Krimas. Mācību starti notika kopīgo mācību Rapid Falcon ("Straujais vanags") ietvaros Melnās jūras krastā. Karavīri izmantoja divas tālā darbības rādiusa zalves uguns reaktīvās sistēmas M142 HIMARS. Īpaši šiem nolūkiem tās uz dažām stundām nogādātas Rumānijas poligonā no Vācijas.

© Sputnik / Алексей Куденко

Rietumu mediji manevrus dēvēja par "raķešu pārsteigumu" Krievijas kareivjiem, tomēr Maskava šādam formulējumam nepiekrīt. Eksperti uzskata, ka nav ne runas ne par kādu pārsteigumu – militārās tehnikas pārdislokācijai vienmēr seko. Pie tam Melnās jūras reģionā Krievijas rīcībā ir radiotehniskās izlūkošanas stacija. Organizētie manevri ir tikai amerikāņu kārtējā provokācija, un faktiski tā apdraud nevis Krieviju, bet gan pašas ASV un to sabiedrotos.

Krimas Sabiedriskās palātas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Formančuks uzsvēra, ka Krima spēj ne tikai atvairīt raķešu triecienus – tās arsenālā ir mūsdienīgi pretraķešu kompleksi, un pussalas teritorija ir droši aizsargāta.

Krievijas Krima

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā rezultāti parādīja, ka 96,77% plebiscīta dalībnieku Krimas Republikā un 95,6% - Sevastopolē atbalsta reģiona iekļaušanos Krievijas Federācijā.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu okupēto teritoriju. Krievijas valdība jau vairākkārt atgādinājusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atkalpievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins atgādināja, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".

Krimu vairākkārt apmeklējušas ārvalstu delegācijas. Tās visas nonākušas pie vienprātīga slēdziena – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu, balstoties uz tautas gribas likumīgas izpausmes, un krimiešu izvēli pievienoties Krievijai diktējušas pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

9
Tagi:
Stoltenbergs, bruņojums, aizsardzība, Krima, Krievija, NATO
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs konstatēja, kur atrodas lielākie draudi valstij
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Pavērsts pret Baltiju un Melno jūru: "Prometei" satriec mērķus 550 km attālumā
"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju
Krievijas ĀM

Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā

33
(atjaunots 11:14 04.12.2020)
Sputnik un Baltnews žurnālistiem izvirzītas apsūdzības par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja Latvijas varasiestāžu darbības pret portālu Baltnews un Sputnik Latvija krievvalodīgajiem žurnālistiem, pie kuriem notikušas kratīšanas, pavēstīja RIA Novosti.

Iepriekš vēstīts, ka minēto mediju darbiniekiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu. Pēc nopratināšanas žurnālistiem aizliegts pamest valsti. Viņiem var draudēt sods – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai.

Facebook
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"Latvijas Valsts drošības dienesta agresīvās darbības 3. decembrī pret Sputnik biroja darbiniekiem Rīgā un krievvalodīgajiem žurnālistiem uzskatām par demokrātiskās sabiedrības pamatu – mediju brīvības un viedokļa paušanas brīvības – pārkāpumu kliedzošu piemēru. Atgādināsim, ka žurnālisti tika aizturēti, nopratināti, pārmeklēti, viņiem izvirzītas kriminālas apsūdzības," teikts ĀM paziņojumā resora vietnē.

Resors atzīmēja, ka apsūdzības par ES sankciju režīma pārkāpšanu no Sputnik Latvija kolektīva puses ir kategoriski nepieļaujamas.

"Minētās restrikcijas ir individuālas, attiecas personīgi uz starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu un nevar attiekties uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu," uzsvēra ministrijā.

ĀM konstatēja, ka vienlaikus sākusies izrēķināšanās ar ziņu aģentūras Baltnews krievvalodīgajiem žurnālistiem un vairākiem sabiedriskajiem darbiniekiem Latvijā.

"Tā ir īsta soda akcija, kas neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu. Jautājums tiks izskatīts EDSO Ārlietu ministru padomē," norādīja resors.

ĀM pauda cerību, ka EDSO jaunais pārstāvis mediju brīvības jautājumos pievērsīs uzmanību notiekošajam un norādīs Latvijai, ka tamlīdzīgi uzbrukumi plašsaziņas līdzekļiem ir nepieņemami, turklāt ir jāpilda starptautiskās saistības vārda brīvības nodrošināšanas jomā.

"Ceram uz adekvātu vērtējumu arī no ES puses,"  piezīmēja Krievijas ĀM. Savukārt ziņu aģentūras "Rossija segodņa" un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana savā Telegram kanālā pauda cerību, ka Krievija atbildēs uz Baltnews un Sputnik Lavija darbinieku vajāšanu.

Līdzīga situācija veidojās pērn Igaunijā – valsts Policijas un robežsardzes departamenta vadība piedraudēja Sputnik Igaunija darbiniekiem ierosināt pret viņiem krimināllietas, ja viņi nepārtrauks darba attiecības ar organizāciju. Savus soļus viņi skaidroja ar ES sankcijām no 2014. gada 17. marta pret vairākām fiziskām un juridiskām personām. ES restrikcijas tomēr nav vērstas pret aģentūru "Rossija segodņa", kuras paspārnē strādā Sputnik, bet gan pret aģentūras ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu.

EDSO pārstāvis mediju brīvības jautājumos Arlems Dezīrs iepriekš uzsvēra, ka Tallinas centieni attiecināt ES individuālās sankcijas pret Sputnik Igaunija kolektīvu rada problēmas mediju brīvības jomā.

Komentējot situāciju ap Sputnik Igaunija, Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzīmēja, ka valdība darīs visu iespējamo, lai atbalstītu Sputnik darbu citās valstīs.

33
Tagi:
Drošības dienests, Ārlietu ministrija, Krievija, Latvija
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
EDSO apsolīja tikt skaidrībā, uz kāda pamata Latvija bloķēja Baltnews portālu
Džo Baidens

Baidens sola daudzpusīgu pieeju attiecībās ar Krieviju

0
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vairākos jautājumos.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens informējis par "daudzpusīgas pieejas" plāniem attiecībā pret Krieviju, Irānu, Ķīnu un citām valstīm, vēsta RIA Novosti.

"Mums jābūt lielas grupas daļai, lai strādātu ne tikai ar Irānu, bet arī ar Krieviju, Ķīnu un citiem," politiķis apgalvoja intervijā CNN.

Vienlaikus Baidens paziņoja, ka pirms stāšanās prezidenta postenī nevar formulēt ASV politiku. "Tomēr es gribu atjaunot ciešas sabiedroto attiecības gan Eiropā, gan Indijas un Klusā okeāna reģionos," viņš piebilda.

Pie tam politiķis atzina, ka viņam sagaidāmas "sarežģītas pārrunas" ar Eiropas Savienību un piebilda, ka viņš šajā jautājumā nelolo nekādas ilūzijas.

Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vismaz piecās jomās: jautājumos par stratēģisko stabilitāti, kodolieroču neizplatīšanu, sadarbību kosmosā, cīņu ar terorismu un pandēmiju. Vienlaikus diplomāts pauda šaubas  par to, vai Maskavai izdosies vienoties ar Vašingtonu bruņojuma kontroles jomā.

Runājot par vēlēšanu rezultātiem Savienotajās Valstīs, vēstnieks konstatēja, ka Krievija atzīs jebkādu valsts iedzīvotāju izvēli, tomēr gaida rezultātu oficiālu izsludināšanu, pirms reaģēt diplomātiskā protokola ietvaros.

ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Provizoriskie dati liecina, ka demokrātu kandidāts Džo Baidens saņēmis līdz 306 elektoru balsis (nepieciešamas – 270). Pašreizējais valsts prezidents Donalds Tramps neatzīst sakāvi un apstrīd to tiesās.

0
Tagi:
Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos