Krima

EDSO delegāciju aicina nevilcināties ar Krimas vizīti

40
(atjaunots 11:14 20.09.2018)
Krimas sabiedrības personu delegācija piedalījās ikgadējā EDSO cilvēktiesību konferencē Polijā.

RĪGA, 16. septembris — Sputnik. Krimas Bulgāru nacionāli-kultūrās autonomijas vadītājs Ivans Abažers aicināja EDSO delegāciju nevilcināties ar lēmumu apmeklēt Krimu, vēsta RIA Novosti.

Krimas sabiedrības personu delegācija piedalījās ikgadējā EDSO cilvēktiesību konferencē Polijā. Abažers, neskatoties uz Ukrainas delegācijas protestu, tomēr uzstājās sanāksmē, savā ziņojumā veltot uzmanību tautu savstarpējām attiecībām Krimā.

"Es uzaicināju EDSO delegātus apmeklēt Krimu un nevilcināties ar šo lēmumu. Viņiem jāpieņem brīvas gribas lēmums un savām acīm jāredz, kā attīstās Krievijas Krima. Kā arī jāparunā ar vietējiem iedzīvotājiem, lai saprastu priekš sevis, kādēļ Krimas iedzīvotāji nolēma atgriezties savā vēsturiskajā dzimtenē," pateica RIA Novosti Abažers.

Pēc viņa sacītā, negatīvs priekšstats par Krievijas Krimu veidojas situācijas nezināšanas vai nevēlēšanās dēļ redzēt acīmredzamo.

Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc referenduma 2014. gada martā, kas tika organizēts pēc valsts apvērsuma Ukrainā. Atkalapievienošanos ar Krieviju atbalstīja 96,77% Krimas Republikas iedzīvotāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju.

Ukraina uzskata pussalu par savu "īslaicīgi okupēto" teritoriju. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, saskaņā ar starptautiskajiem likumiem un ANO Nolikumu, nobalsoja par atkalapvienošanos ar Krieviju. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdiem, "Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem".    

40
Pēc temata
Krima – pasaules uzskatu strīdus ābols
Imants Kalniņš: Krima nekad nav bijusi Ukrainas zeme
Bijušais Latvijas ĀM vadītājs: Krima ir Krievija, un beidziet kaulēties
Die Tageszeitung: Krima – mūsdienu Baltijas Republika
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, foto no arhīva

Vladimirs Putins: Krievijas un pēcpadomju valstu intereses lielā mērā sakrīt

2
(atjaunots 15:04 08.08.2020)
Krievijas prezidents konstatēja, ka situācija Krievijas tuvākajās kaimiņvalstīs ir viena no Maskavas ārpolitikas prioritātēm.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieteicis KF Drošības padomes locekļiem apspriest situāciju pasaulē, īpašu uzmanību pievēršot situācijai pēcpadomju teritorijā, atzīmējot, ka tā ir viena no Maskavas ārpolitikas prioritātēm. Par to vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

"Protams, parunāsim par situāciju pasaulē kopumā, īpaši pievēršoties situācijai pēcpadomju teritorijā, - tie ir mūsu tuvākie kaimiņi, pārsvarā – mūsu sabiedrotie, lielā mērā mums sakrīt intereses, gan ekonomiskās, gan politiskās. Tā neapšaubāmi ir viena no mūsu ārpolitiskajām prioritātēm," Putins teica sanāksmē ar DP locekļiem.

Tāpat Krievijas līderis plāno apspriest, kā palīdzēt Libānai pēc sprādziena, vēsta ziņu aģentūra.

"Jūs zināt, ka pēc mana rīkojuma saformēts Ārkārtas situāciju ministrijas grupējums, tam piešķirti papildspēki no KF Veselības ministrijas. Mūsu kolēģi jau sākuši darbu Libānas galvaspilsētā pēc sprādziena ostā. Padomāsim, ko vēl iespējams paveikt, lai palīdzētu cilvēkiem Libānā," teica prezidents.

Viņš atzīmēja, ka Krievijas Drošības padomes locekļi sanāksmē apspriedīs situāciju valstī un pasaulē.

4. augusta vakarā Beirutas ostā atskanēja spēcīgs sprādziens. Varasiestādes informēja, ka detonējušas 2750 tonnas amonija salpetra, ko muitas dienesti konfiscēja 2014. gadā un uzglabāja noliktavā. Jaunākie dati liecina, ka sprādzienā gājuši bojā 154 cilvēki, aptuveni 5 tūkstoši guvuši ievainojumus. Valstī izsludinātas sēras. Libānas galvaspilsēta atzīta par katastrofas rajonu, uz divām nedēļām pilsētā ieviests ārkārtējā stāvokļa režīms.

2
Tagi:
Krievija, Vladimirs Putins
Pēc temata
ASV atzina Krieviju par pēcpadomju telpas etalonu
Kur bijušajā PSRS ir laba dzīve: Latvija izceļas pēcpadomju republikās
"Pēcpadomju Sadraudzība 2020": jauns starts vai paliatīvais režīms?
Kunaširas sala

"Vajadzīgi kodolieroči": japāņi sašutuši par ĀSM centra atklāšanu Kuriļu salās

27
(atjaunots 07:37 08.08.2020)
Pie jaunā Ārkārtas situāciju ministrijas centra Kuriļu salās uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Interneta lietotāji no Japānas satraukti par Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Avāriju un glābšanas centra atklāšanu 5. augustā Kunaširas salā Kuriļu arhipelāgā, vēsta RIA Novosti.

Centrs tika svinīgi atklāts 5. augustā. Par to informēja arī japāņu portāls Yahoo News Japan. Līdzās jaunajam centram uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

Raksta komentētāji Yahoo News Japan ir pārliecināti, ka Krievija atkal esot nodemonstrējusi, ka tai pieder Japānā par ziemeļu teritorijām sauktās Kuriļu salas.

"Uz salu atgriešanos var necerēt. Ir jāpārtrauc draudzīga sadarbība," uzskata lietotājs IKS.

"Abes diplomātija attiecībās ar Krieviju bija viena no lielākajām pēckara politikas neveiksmēm," savu viedokli pauda dda.

"Neko nevar līdzēt, Dienvidu Kuriļus kontrolē Krievija," atzīmēja sah.

"Nav nekādu izredžu, ka salas atgriezīsies, kamēr Krieviju neiznīcinās stihija," paziņoja deu.

"Ja Japāna patiešām vēlas atgūt salas, tai vajadzīgi kodolieroči," uzskata Asa.

Maskava un Tokija jau ilgus gadu desmitus pūlas noslēgt miera līgumu pēc Otrā pasaules kara. Galvenais šķērslis – dienvidu Kuriļu salas piederības jautājums: pēc konfrontācijas beigām viss arhipelāgs pārgāja Padomju Savienības sastāvā, tomēr Tokija apstrīd Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un neapdzīvojamu salu piederību – Japāna tās dēvē par "ziemeļu teritorijām".

Maskava norāda, ka Dienvidu Kuriļu salas pārgāja PSRS teritorijas sastāvā saskaņā ar kara iznākumu, un Krievijas suverenitāte par tām nav apšaubāma – tā ir atbilstoši tiesiski noformēta starptautiskā līmenī.

 

27
Tagi:
Japāna, Krievija
Pēc temata
Japāna vēlas sekmēt dialogu ar Krieviju, lai atgūtu četras salas
Japāna protestē pret raķešu kompleksu izvietošanu Kuriļu salās
Pēdējais Krievijas saskaldīšanas plāns. Politekonomisks feļetons
Japāna zaudējusi izredzes uz dienvidu Kuriļu salām, uzskata eksperts
Dienvidosetija, foto no arhīva

Krievijas politiķis pamatoja Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanas motīvus

0
(atjaunots 18:59 08.08.2020)
2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Maskava atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību, jo nevarēja pieļaut, ka Aizkaukāzs pārvērstos par pulvera mucu, konstatēja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, kurš 2008. gadā bija Krievijas prezidents, vēsta RIA Novosti.

"Šodien aprit 12 gadi kopš brīža, kad mūsu valsts atbildēja uz Gruzijas toreizējā prezidenta noziedzīgo rīcību. (..) Tieši tāpēc es toreiz pieņēmu grūtu, tomēr vienīgo pareizo lēmumu – aizsargāt Abhāziju un Dienvidosetiju, vispirms pasargājot tās no agresijas, pēc tam, saskaņā ar pilsoņu lūgumu, atzīstot to pilnīgu neatkarību. Pretējā gadījumā Aizkaukāzs būtu pārvērties par pulvera mucu, un tas Krievijai, kas vienmēr atbalstījusi stabilu mieru kaimiņvalstīs, bija absolūti nepieņemami," viņš pastāstīja savā lapā sociālajā tīklā VKontakte.

Politiķis uzsvēra, ka Krievija vienmēr ir atbalstījusi stabilitāti kaimiņvalstīs un pie tam nekad nepieļaus uzbrukumu saviem pilsoņiem.

"Mūsu atbilde vienmēr būs absolūti adekvāta situācijai ar mērķi uzturēt stabilitāti un drošību gan mūsu valstī, gan visā pasaulē," atgādināja Medvedevs.

Abhāzijas Republikas karogs
© Sputnik / Алексей Никольский

2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu. Krievija, aizsargājot Dienvidosetijas iedzīvotājus, kuru vidū daudzi pieņēma Krievijas pilsonību, ieveda karaspēkus un pēc piecas dienas ilgas karadarbības padzina Gruzijas kareivjus no reģiona.

2008. gada 26. augustā Krievija atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas suverenitāti. Krievijas valdība norādīja, ka šis lēmums atbilst pašreizējai realitātei un nav pārskatām. Tomēr Tbilisi atsakās atzīt republiku neatkarību.

 

0
Tagi:
Dienvidosetija, Abhāzija