Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu

Krievijas aizsardzības ministrs paskaidroja, kāpēc Krievija nedod mieru NATO

175
(atjaunots 19:54 26.07.2018)
NATO kontingentu paplašināšana Austrumeiropā, mācību skaita pieaugums un mēģinājumi ievilkt aliansē Zviedriju un Somiju draud ar pašreizējās drošības sistēmas sagraušanu pasaulē, uzsvēra Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

RĪGA, 25. jūlijs — Sputnik. Krievijas kā patstāvīga starptautiskā spēles dalībnieka nostiprināšanās nedod mieru NATO. Alianse paplašina militāro aktivitāti Austrumeiropā, pūlas ievilkt savā sastāvā Zviedriju un Somiju. Šo soļu dēļ Krievija ir spiesta veikt atbildes pasākumus, tostarp nostiprināt valsts rietumu robežu, uzsvēra Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, vēsta RIA Novosti.

NATO baidās no ģeopolitiskā konkurenta

Krievijas nostiprināšanās svarīga starptautiskā spēles dalībnieka lomā nedod mieru NATO, alianses locekļi visiem spēkiem cenšas nepieļaut ģeopolitiskā konkurenta parādīšanos, paziņoja Šoigu.

Raķetes Bulava starts no zemūdens kreisera Jurij Dolgorukij uz Kuras poligonu
© Sputnik / Ministry of Defence of the Russian Federation

"Šim nolūkam tiek izmantoti dažādi institūti, arī starptautiskie, un dažādas darbības jomas — politika, ekonomika un pat kultūra un sports," — atzīmēja Šoigu.

Krievijas aizsardzības ministrs uzsvēra, ka Krievijai nav agresīvu nodomu attiecībā pret citām valstīm, tā demonstrē draudzību un atklātību, ko apstiprināja arī notikušais pasaules čempionāts futbolā.

Neuzticības atmosfēra

NATO turpina paplašināt militāro kontingentu pie Krievijas robežām un palielina mācību skaitu. Neapšaubāmi, tas rada bažas, paziņoja Šoigu.

"Turpinās NATO kontingentu paplašināšana ārpus reģionālajām valstīm Austrumeiropā. Kopš 2014. gada to skaits palielinājies no 2 līdz 15 tūkstošiem karavīru," — atgādināja ministrs.

Viņš vērtēja, ka "pastāvīgi aug alianses karaspēku sagatavošanas pasākumu intensitāte". "Kopš gada sākuma organizētas jau vairāk nekā 100 mācības, kurās piedalījušies līdz 80 tūkstoši karavīru. Pie tam personālsastāva skaits, kas ik gadus tiek iesaistīts mācību sērijā, piecu gadu laikā pieaudz 10 reizes, kaujas aviācijas skaits — no 11 vienībām līdz 101," — norādīja Šoigu.

Viņš atzīmēja, ka ar ASV palīdzību Eiropā izvērsti pieci kiberoperāciju centri — Somijā, Igaunijā, Polijā, Vācijā un Francijā.

Turklāt vērojami centieni panākt neitrālās Zviedrijas un Somijas iestāšanos NATO.

"Maijā parakstīts līgums, kas paredz to pilniesīgu dalību alianses mācībās un iespēju izmantot tās spēku un bruņojuma kontroles sistēmas. Par to NATO saņēmusi brīvu pieeju šo valstu gaisa telpā un teritoriālajos ūdeņos," — paskaidroja ministrs.

"Šādi rietumu kolēģu soļi ved pie pašreizējās drošības sistēmas iznīcināšanas pasaulē, rada vēl lielāku neuzticību un spiež mūs spert atbildes soļus," — uzsvēra Šoigu.

Rietumu kara apgabala nostiprināšana

Situācijā, kas izveidojusies rietumu stratēģiskajā virzienā, Krievija ir spiesta nepārtraukti pilnveidot bruņoto spēku sastāvu un dislokācijas sistēmas. Šiem mērķiem kopš 2016. gada izveidotas vairāk nekā 70 vienības un armijas daļas, tostarp divas divīzijas un trīs brigādes, atgādināja ministrs.

Viņš norādīja, ka spēku dislokācijai tiek veidota nepieciešamā infrastruktūra un līdz gada beigām plānots nodot ekspluatācijā vairāk nekā 350 objektus.

"Apgabalā dislocētajiem spēkiem piegādāti aptuveni 5 tūkstoši vienību jauna un modernizēta bruņojuma un tehnikas, kā rezultātā modernā bruņojuma nodrošinājums pieaudzis no 39 līdz 54%. Organizētas vairāk nekā 300 informatīvas aģitācijas akcijas "Kontrakta karadienests — tava izvēle!" Rezultātā bruņotajiem spēkiem atlasīti vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku," — pastāstīja Šoigu.

Krievijas un Baltkrievijas mācības

Šoigu uzsvēra, ka īpaša uzmanība pievērsta Krievijas un Baltkrievijas karaspēku reģionālā grupējuma sgatavošanai. RKA karavīri līdz ar kolēģiem no Baltkrievijas jau gatavojas kopīgajām mācībām "Savienības vairogs 2019".

Ministrs piebilda, ka šajā laikā RKA organizētas vairāk nekā 350 pēkšņas pārbaudes, kas apliecināja "spēku sagatavotības līmeņa kvalitatīvu pieaugumu un gatavību pildīt uzdevumus".

Neskatoties uz spriedzi Krievijas un Rietumu attiecībās, Šoigu pauda cerību, ka Krievijas un ASV prezidentu nesenā tikšanās Somijas galvaspilsētā dāvās jaunu impulsu Maskavas militārajai sadarbībai ar Vašingtonu un Ziemeļatlantijas alianses valstīm.    

175
Pēc temata
Jums paprasīt ir aizmirsuši: Austrumeiropai klājas bēdīgi
Kopā ar "Melnajiem vanagiem" Latvijā ieradusies jauna ASV karavīru partija
Eiropa nevēlas, ASV – nevar. NATO liktenis nav prognozējams?
National Interest nosaucis ASV liktenīgo kļūdu attiecībās ar Krieviju
RT un mediju grupas Rossija segodņa galvenā redaktore Margarita Simoņana

Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē

5
(atjaunots 12:10 02.07.2020)
Aizliegums izmantota domēna zonu .lv neietekmēja Sputnik Latvija portāla darbu, tāpat aizliegums neietekmēs arī telekanāla RT darbu.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Sputnik bloķēšana Latvijā netraucē tam būt efektīvam resursam – šādi RT un mediju grupas "Rossija segodņa" galvenā redaktore Margarita Simoņana komentēja telekanāla "Rossija 1" ēterā RT telekanālu translācijas aizliegumu Latvijā.

"Latvijā mūsu Sputnik jau sen no visām pusēm ir noslēguši, kas netraucē tam būt pietiekami efektīvam resursam tur," sacīja Simoņana.

2016. gada aprīlī Latvijas varasiestādes pēc ārpolitikas iestādes rekomendācijas slēdza Sputnik Latvija portālu domēnu zonā .lv. Ministrija atsaucās uz to, ka Dmitrijs Kieseļovs – mediju grupas "Rossija segodņa", Sputnik dibinātāja, vadītājs – ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Pēc šī notikuma portāls Sputnik Latvija turpināja darbu domēnu zonā .com.

Simoņana atzīmēja, ka daudzās bijušās Padomju Savienības valstīs Sputnik ieņem pirmo vietu auditorijas ziņā.

"Tagad viņi aizliedza visus septiņus RT telekanālus. Neviens no tiem neraida viņu valodā, pat ne krievu valodā. Kā zināms RT ir starptautisks kanāls un tas raida angļu, spāņu, arābu valodā. Acīmredzot, Latvija ļoti pārdzīvo, ka tās arābu valodā runājošie iedzīvotāji paklausīsies RT un kaut ko tur sadarīs,", piebilda viņa

"Viņi to dara. Mēs to nedarām. Mēs esam pārliecināti savos spēkos," nobeigumā sacīja Simoņana.

Latvijas regulators, kurš otrdien aizliedza translēt kanālus RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV, argumentēja savu lēmumu ar to, ka tie piederot mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas.

Kiseļovs ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors, savukārt RT vadītāja ir Margarita Simoņana, pret kuru nav ieviestas nekādas ES sankcijas. Šīs kompānijas ir divas atsevišķas juridiskas personas, šī informācija ir sen zināma un ir publiski pieejama.

Latvija jau ne pirmo reizi ierobežo gan Krievijas, gan Latvijas mediju darbu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) trīs reizes apturēja Krievijas kanāla "Rossija RTR" translāciju Latvijas teritorijā. Padomes locekļi saskatīja RTR ēterā "kara propagandu" un informēja par to Eiropas Komisiju. Pirmajā reizē, 2015. gadā, RTR aizliedza uz trīs mēnešiem, otru reizi, 2016. gadā, - uz pusgadu, un trešo reizi šogad – arī uz trīs mēnešiem.

No 2019. gada 24. jūlija Latvijā bloķēts portāls Baltnews.lv. Par pamatu šādam lēmumam kļuva Latvijas ĀM slēdziens, saskaņā ar kuru, Baltnews "Ukrainas teritoriālo integritāti, iedragā tās neatkarību un suverenitāti", līdz ar to, portāla darbība nonāk Eiropas Savienības sankciju darbībā. Baltnews žurnālistiem Latvijas teritorijā tagad draud kriminālatbildība.

Krievijas ĀM komentēja translācijas aizliegumu, paziņojot, ka Latvijas virzīšanās pie totālas krievvalodīgu mediju cenzūras visos iespējamos veidos ir pretrunā ar uzticību Eiropas vērtībām un ir vārda un preses brīvības pamatprincipu noniecināšana.

Taču Latvijas varasiestādes nenoliedz, ka digitālo mediju un Interneta televīzijas laikmetā aizliegumi ir neefektīvi un pat mudina Latvijas iedzīvotājus izmantot nelegālu TV translāciju. Bet NEPLP pārstāve Aija Duļevska pauda cerību, ka "pusgada laikā daļa skatītāju pavisam aizmirsa par "Rossija RTR". Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs salīdzināja Latvijas varasiestādes, kuras aizliedza krievvalodīgos medijus, ar nacistisko Vāciju un PSRS.

Šī gada jūlijā Latvijas varasiestādes bloķēja portālu Baltnews.lv. Par pamatu šādam lēmuma kļuva Latvijas ĀM slēdziens, saskaņā ar kuru, Baltnews "Ukrainas teritoriālo integritāti, iedragā tās neatkarību un suverenitāti", līdz ar to, portāla darbība nonāk Eiropas Savienības sankciju darbībā.

Viļņas apgabala administratīvā tiesa 2019. gada jūlija apstiprināja Lietuvas Televīzijas un radio apraides komisijas lēmumu par portāla Sputnik Lietuva bloķēšanu.

Tiesa, 1. augustā Sputnik Lietuva portālu atbloķēja. Lietuvas Televīzijas un radio apraides komisija pieņēma lēmumu par portāla atbloķēšanu, kad bija pārliecinājusies par it kā strīdīgā satura dzēšanu. Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" preses dienesta paziņojumā šo Lietuvas varasiestāžu soli nosauca par "veselā saprāta cerības staru".

Savukārt neilgi pirms tam, 2019. gada maijā, Sputnik Lietuva galveno redaktoru aizturēja Viļņas lidostā, viņam tika aizliegts ieceļot republikā piecu gadu garumā.

Sputnik redakcijas vajāšana no Igaunijas varasiestāžu puses aizgāja tik tālu, ka žurnālistiem valsts Policijas un robežsardzes departamenta vadības vārdā tika izsūtītas vēstules ar tiešiem draudiem ierosināt pret viņiem krimināllietas gadījumā, ja viņi līdz 2020. gada 1. janvārim neizbeigs darba attiecības ar galveno organizāciju (Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa").

2016. gadā Sputnik Latvija saņēma oficiālu paziņojumu par resursa bloķēšanu domēna zonā.lv, jo esot pārkāpts Eiropas Padomes lēmums par ierobežojošajiem pasākumiem sakarā ar Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu. Aģentūra Sputnik pavēstīja, ka nav pārkāpusi nevienu Latvijas un ES normatīvo aktu punktu. Latvijas Ārlietu ministrija ierosināja bloķēt portālu sputniknews.lv, jo uz Starptautiskās informācijas aģentūras vadītāju Dmitriju Kiseļovu attiecinātas ES sankcijas.

5
Tagi:
Sputnik, RT, Simoņana
Pēc temata
KF vēstniecība ASV atbildēja uz Pentagona apsūdzībām pret RT un Sputnik
Jaunas raganu medības: spiediens pret Sputnik Igaunija ož pēc makārtisma
Ja VDK nepalīdz, pamēģiniet ar dustu: Simoņana par Igaunijas centieniem aizvākt Sputnik
EDSO priekšsēdētājs reaģēja uz lūgumu pievērst uzmanību Sputnik vajāšanai Igaunijā
Steņina konkurss, foto no arhīva

Steņina konkurss atver balsošanu Internetā

10
(atjaunots 16:00 01.07.2020)
Balsošana tiešsaistē sniedz Interneta auditorijai iespēju padiskutēt ar Steņina konkursa starptautiskās žūrijas ekspertiem.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Noteikt labāko darbu starp tiem, kas iekļuva Andreja Steņina konkursa 2020 labāko darbu izlasē, tradicionāli varēs arī Interneta lietotāji – viņiem ir atvērts balsojums tiešsaistē konkursa portāla krievu un angļu versijā.

Lai piedalītos tiešsaistes balsojumā, ir nepieciešams profils kādā no sociālajiem tīkliem: VK, Facebook, Twitter vai Ķīnas Weibo servisā. Balsojums ir atvērts līdz 31. jūlijam, plkst. 23:59 (pēc Latvijas un Maskavas laika). Tiešsaistes balsojuma uzvarētāju paziņos augusta sākumā, savukārt Internetā populārākās fotogrāfijas autors saņems konkursa diplomu.

Pēc Andreja Steņina konkursa kuratores, mediju grupas "Rossija segodņa" vizuālo projektu dienesta vadītājas Oksanas Oļeiņikas domām, balsošana tiešsaistē sniedz iespēju Interneta auditorijai padiskutēt ar starptautiskās žūrijas ekspertiem, izvēloties savu favorītu.

"Šodien, kad bildi var uzņemt ikviens, vienkārši nospiežot kameras pogu uz mobilās ierīces, par fotogrāfijām spriež un runā daudzi, un bieži vien – ar izpratni par lietu un labas gaumes izpausmi. Mūsu konkurss izvēlas visu labāko, kas ir mūsdienu jaunās žurnālistikas pasaulē, un mums ir gaužām interesanti, kā konkursa izvēli novērtē skatītājs, tieši kuram tiek radītas fotogrāfijas. Profesionālā žūrija atlasīja labākos darbus; uzvarētājus, ko arī noteikusi žūrija, mēs nosauksim septembrī. Savukārt kurš no darbiem kļūs par visspožāko un zīmīgāko Interneta auditorijai – parādīs balsojums tiešsaistē. Aicinām visus fotogrāfijas cienītājus piedalīties tajā un ar nepacietību gaidām tā rezultātus!" atzīmēja Oļeiņika.

Septembrī Andreja Steņina konkurss nosauks uzvarētājus portālā stenincontest.ru | stenincontest.com, tajā pašā laikā Maskavā tiks atklāta tā laureātu izstāde.

Konkursa plānos ir dot startu arī tradicionālajām izstādēm pasaules pilsētās ar laureātu darbiem līdz gada beigām.

Par konkursu

Konkursu organizē starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa" Krievijas Federācijas UNESCO lietu komisijas paspārnē.

Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" Krievijas Federācijas UNESCO lietu komisijas paspārnē organizētais konkurss norit ar mērķi atbalstīt jaunos fotogrāfus un piesaistīt sabiedrības uzmanību mūsdienu fotožurnālistikas uzdevumiem. Tā ir platforma jaunajiem fotogrāfiem — talantīgiem, jūtīgiem un atklātiem cilvēkiem, kuri pievērš mūsu uzmanību cilvēkiem un notikumiem līdzās.

2018. gadā konkursa žūrijas sastāvā iekļuva vadošo starptautisko informācijas aģentūru pārstāvji — AFP (Francija), Anadolu Ajansi (Turcija), Notimex (Meksika), kā arī cienījami fotogrāfi un fotoredaktori ar pasaules vārdu. Žūriju vada Ahmets Sels, Aģentūras Anadolu Ajansi fotodienesta vadītājs (Turcija).

Par konkursa informācijas partneriem kļuva: informatīvais ziņu portāls Vesti.ru, viskrievijas valsts telekanāls "Rossija-Kultura", informācijas vietne ŽurDom un Russian Photo vietne.

2020. gadā par starptautiskajiem konkursa informācijas partneriem kļuva: informācijas aģentūra un radio Sputnik, informācijas aģentūra Askanews, mediju holdings Independent Media, informācijas aģentūra Notimex, ziņu aģentūra ANA, telekanāls un vietne RT, Shanghai United Media Group (SUMG), avīzes China Daily interneta vietne, interneta vietne The Paper, mediju tīkls Al Mayadeen, informācijas aģentūra Prensa Latina, informācijas aģentūra News1, interneta vietne DBW, ziņu vietne Brasil247. Nozares informācijas partneru statusā konkursu atbalsta: žurnāls "National Geographic Россия", vietne Russian Photo, vietne Photo-study.ru, foto skola "Akademija fotografii", informācijas portāls YOung JOurnalists, žurnāls Fotoargenta, Foto žurnālistikas klubs Delhi Photography Club, žurnāls Enfoque Visual, žurnāls LF Magazine, festivāls PhotON.

10
Tagi:
Krievija, Steņina konkurss
Pēc temata
Steņina konkurss: labākā fotogrāfija pēc tiešsaistes balsojuma rezultātiem
Pirmās vietas un īpašās balvas: Steņina fotožurnālistikas konkursa labākie darbi