ANO karogs

Krievija lūgs EP un ANO izvērtēt augstākās izglītības aizliegumu Latvijā krievu valodā

47
(atjaunots 19:35 11.07.2018)
Kā uzskata Krievijas Sabiedriskās palātas komisijas vadītāja, Latvijas vadībai galvenais ir turpināt rusofobijas politiku.

RĪGA, 5. jūlijs – Sputnik. Krievijas Sabiedriskā palāta (SK) grasās lūgt Eiropas Padomei un ANO vadībai sniegt publisku vērtējumu pasniegšanas aizliegumam krievu valodā Latvijas privātajās augstskolās, paziņoja RIA Novosti Krievijas SK Sabiedriskās diplomātijas, humanitārās sadarbības un tradicionālo vērtību saglabāšanas komisijas priekšsēdētāja Jeļena Sutormina.

Latvijas prezidents Raimonds Vējonis apstiprināja likuma grozījumus par augstākajām izglītības iestādēm, kuri ievieš aizliegumu pasniegt krievu valodā privātās augstskolās.

"Tas ir Eiropas likumdošanas normu pārkāpums, kā arī ANO Nacionālo mazākumtautību aizsardzības konvencijas pārkāpums. No mūsu puses mēs pieprasīsim, lai savus publiskos vērtējumus šim dokumentam sniegtu gan Eiropas Padome, gan ANO vadība," — pateica Sutormina.

Viņa uzskata, ka šīs izmaiņas nesīs būtiskus zaudējumus republikas ekonomikai.

"Taču, protams, Latvijas vadība par to neaizdomājas, diemžēl, galvenais tai ir turpināt rusofobijas politiku, demonstrēt ar to uzticību kuratoriem aiz okeāna," — uzskata sabiedriskā darbiniece.

Tāpat Sutormina ir pārliecināta, ka šis lēmums nesīs zaudējumus "gan humanitārajām, gan sociālajām attiecībām valstī".

"Cilvēki tagad meklēs citas vietas savu vēlmju un ideju īstenošanai apmācībām krievu valodā. Domāju, ka, turpinot šādu antikrievisku kampaņu, valsts sajutīs un izjutīs, kā cilvēki brauc prom. Nedrīkst aizmirst, ka vairāk nekā 20% valsts iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Un tas, ka viņiem pastāvīgi tiek liegtas tiesības visdažādākajās nozarēs un jomās, nepaliks bez atbildes. Cilvēki aizdomāsies par to, lai aizbrauktu tur, kur nejutīs šo pastāvīgo segregāciju. Krīze ir neizbēgama," — pateica aģentūras sarunas biedre.

Grozījumus 21. jūnijā pieņēma Saeima. Taču opozīcijas frakcija "Saskaņa", vairāku augstskolu vadītāji un nevalstiskās organizācijas lūdza prezidentam neapstiprināt tos.

Gatavojot likumprojektu izskatīšanai galīgajā lasījumā, tajā tika iekļauti izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska piedāvājumi, saskaņā ar kuriem, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, apmācību visās Latvijas augstskolās un koledžās tiks atļauts tikai valsts valodā.

Saskaņā ar spēkā esošo likumu, svešvalodā atļauts rīkot mācības tādās programmās, kur tas ir nepieciešams uzstādīto mērķu sasniegšanai (valodas un kultūras programmas).

Mācības augstskolās joprojām varēs īstenot kādā no ES valodām. Latvijas valsts augstskolās ES valodās varēs īstenot mācības tikai atsevišķos gadījumos – ārzemju studentiem un programmās, kuras paredzētas starptautiskās sadarbības līgumu ietvaros. Taču ārzemju studentiem obligāti jāapgūst latviešu valoda, ja mācības ilgst ilgāk, nekā sešus mēnešus.

2017. gadā krievu valodā Latvijā mācījās apmēram trešdaļa privāto augstskolu studentu.

47
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (69)
Pēc temata
Nākamā Saeima būs drosmīgāka: Kučinskis gaida jaunas reformas izglītībā
Ierosināts impīčments: Vējonim pārmet gļēvumu Izglītības likuma jautājumā
Rinkēvičs: Krievija nevar iejaukties Latvijas izglītības reformā
Ušakovs: pāreja uz izglītību latviešu valodā visās skolās – kļūda un provokācija