Krievijas Federācijas pilsoņa pase

Krievijā izvērtē iespējas vienkāršot pilsonības saņemšanas procedūru

57
(atjaunots 15:44 25.06.2018)
Krievijas Valsts domes deputāts Konstantins Zatuļins ierosinājis vienkāršot pilsonības saņemšanas procedūru un ļaut tautiešiem saņemt uzturēšanās atļauju KF, neatsakoties no savas valsts pilsonības: pēc viņa domām, šāds lēmums izrādīsies saistošs desmitiem miljonu tautiešu.

RĪGA, 25. jūnijs — Sputnik. Krievijas Valsts domes NVS, Eirāzijas integrācijas un tautiešu lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Konstantins Zatuļins ierosinājis vienkāršot pilsonības saņemšanas procedūru, vēsta Sputnik Moldova, atsaucoties uz RIA Novosti.

Pēc viņa domām, šāds lēmums sekmēs desmitiem miljonu tautiešu pārcelšanos uz Krieviju.

Politiķis ierosināja ļaut viņiem saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā, neatsakoties no savas valsts pilsonības. Savu viedokli deputāts pamatoja ar argumentu par to, ka tautiešu vidū ir Krievijas teritorijā vēsturiski dzīvojošo tautību pārstāvji.

"Runa ir par desmitiem miljonu cilvēku. Vai tas būs slikti Krievijai, ja šie cilvēki būs KF pilsoņi? Vai tas nodarīs kaitējumu Krievijai, tās īpatsvaram un pašcieņai, un visam pārējam, ja pieaugs mūsu pilsoņu skaits?" — sašutis skaidroja politiķis.

Zatuļins ir pārliecināts, ka vienkāršotas procedūras apstākļos ievērojami pieaugs cilvēku skaits, kuri vēlas pārcelties uz Krieviju, jo patlaban viņus atbiedē birokrātiskie šķēršļi un daudzi no viņiem atsakās no domas pāriet Krievijas Federācijas pilsonībā.    

57
Pēc temata
Pasaules pasu reitings: plaisa Latvijas pilsoņu un nepilsoņu starpā
Deputāts: Krievijas pilsonības atvieglota saņemšana neieinteresēs Latvijas iedzīvotājus
RT un mediju grupas Rossija segodņa galvenā redaktore Margarita Simoņana

Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē

21
(atjaunots 12:10 02.07.2020)
Aizliegums izmantota domēna zonu .lv neietekmēja Sputnik Latvija portāla darbu, tāpat aizliegums neietekmēs arī telekanāla RT darbu.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Sputnik bloķēšana Latvijā netraucē tam būt efektīvam resursam – šādi RT un mediju grupas "Rossija segodņa" galvenā redaktore Margarita Simoņana komentēja telekanāla "Rossija 1" ēterā RT telekanālu translācijas aizliegumu Latvijā.

"Latvijā mūsu Sputnik jau sen no visām pusēm ir noslēguši, kas netraucē tam būt pietiekami efektīvam resursam tur," sacīja Simoņana.

2016. gada aprīlī Latvijas varasiestādes pēc ārpolitikas iestādes rekomendācijas slēdza Sputnik Latvija portālu domēnu zonā .lv. Ministrija atsaucās uz to, ka Dmitrijs Kieseļovs – mediju grupas "Rossija segodņa", Sputnik dibinātāja, vadītājs – ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Pēc šī notikuma portāls Sputnik Latvija turpināja darbu domēnu zonā .com.

Simoņana atzīmēja, ka daudzās bijušās Padomju Savienības valstīs Sputnik ieņem pirmo vietu auditorijas ziņā.

"Tagad viņi aizliedza visus septiņus RT telekanālus. Neviens no tiem neraida viņu valodā, pat ne krievu valodā. Kā zināms RT ir starptautisks kanāls un tas raida angļu, spāņu, arābu valodā. Acīmredzot, Latvija ļoti pārdzīvo, ka tās arābu valodā runājošie iedzīvotāji paklausīsies RT un kaut ko tur sadarīs,", piebilda viņa

"Viņi to dara. Mēs to nedarām. Mēs esam pārliecināti savos spēkos," nobeigumā sacīja Simoņana.

Latvijas regulators, kurš otrdien aizliedza translēt kanālus RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV, argumentēja savu lēmumu ar to, ka tie piederot mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas.

Kiseļovs ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors, savukārt RT vadītāja ir Margarita Simoņana, pret kuru nav ieviestas nekādas ES sankcijas. Šīs kompānijas ir divas atsevišķas juridiskas personas, šī informācija ir sen zināma un ir publiski pieejama.

Latvija jau ne pirmo reizi ierobežo gan Krievijas, gan Latvijas mediju darbu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) trīs reizes apturēja Krievijas kanāla "Rossija RTR" translāciju Latvijas teritorijā. Padomes locekļi saskatīja RTR ēterā "kara propagandu" un informēja par to Eiropas Komisiju. Pirmajā reizē, 2015. gadā, RTR aizliedza uz trīs mēnešiem, otru reizi, 2016. gadā, - uz pusgadu, un trešo reizi šogad – arī uz trīs mēnešiem.

No 2019. gada 24. jūlija Latvijā bloķēts portāls Baltnews.lv. Par pamatu šādam lēmumam kļuva Latvijas ĀM slēdziens, saskaņā ar kuru, Baltnews "Ukrainas teritoriālo integritāti, iedragā tās neatkarību un suverenitāti", līdz ar to, portāla darbība nonāk Eiropas Savienības sankciju darbībā. Baltnews žurnālistiem Latvijas teritorijā tagad draud kriminālatbildība.

Krievijas ĀM komentēja translācijas aizliegumu, paziņojot, ka Latvijas virzīšanās pie totālas krievvalodīgu mediju cenzūras visos iespējamos veidos ir pretrunā ar uzticību Eiropas vērtībām un ir vārda un preses brīvības pamatprincipu noniecināšana.

Taču Latvijas varasiestādes nenoliedz, ka digitālo mediju un Interneta televīzijas laikmetā aizliegumi ir neefektīvi un pat mudina Latvijas iedzīvotājus izmantot nelegālu TV translāciju. Bet NEPLP pārstāve Aija Duļevska pauda cerību, ka "pusgada laikā daļa skatītāju pavisam aizmirsa par "Rossija RTR". Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs salīdzināja Latvijas varasiestādes, kuras aizliedza krievvalodīgos medijus, ar nacistisko Vāciju un PSRS.

Šī gada jūlijā Latvijas varasiestādes bloķēja portālu Baltnews.lv. Par pamatu šādam lēmuma kļuva Latvijas ĀM slēdziens, saskaņā ar kuru, Baltnews "Ukrainas teritoriālo integritāti, iedragā tās neatkarību un suverenitāti", līdz ar to, portāla darbība nonāk Eiropas Savienības sankciju darbībā.

Viļņas apgabala administratīvā tiesa 2019. gada jūlija apstiprināja Lietuvas Televīzijas un radio apraides komisijas lēmumu par portāla Sputnik Lietuva bloķēšanu.

Tiesa, 1. augustā Sputnik Lietuva portālu atbloķēja. Lietuvas Televīzijas un radio apraides komisija pieņēma lēmumu par portāla atbloķēšanu, kad bija pārliecinājusies par it kā strīdīgā satura dzēšanu. Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" preses dienesta paziņojumā šo Lietuvas varasiestāžu soli nosauca par "veselā saprāta cerības staru".

Savukārt neilgi pirms tam, 2019. gada maijā, Sputnik Lietuva galveno redaktoru aizturēja Viļņas lidostā, viņam tika aizliegts ieceļot republikā piecu gadu garumā.

Sputnik redakcijas vajāšana no Igaunijas varasiestāžu puses aizgāja tik tālu, ka žurnālistiem valsts Policijas un robežsardzes departamenta vadības vārdā tika izsūtītas vēstules ar tiešiem draudiem ierosināt pret viņiem krimināllietas gadījumā, ja viņi līdz 2020. gada 1. janvārim neizbeigs darba attiecības ar galveno organizāciju (Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa").

2016. gadā Sputnik Latvija saņēma oficiālu paziņojumu par resursa bloķēšanu domēna zonā.lv, jo esot pārkāpts Eiropas Padomes lēmums par ierobežojošajiem pasākumiem sakarā ar Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu. Aģentūra Sputnik pavēstīja, ka nav pārkāpusi nevienu Latvijas un ES normatīvo aktu punktu. Latvijas Ārlietu ministrija ierosināja bloķēt portālu sputniknews.lv, jo uz Starptautiskās informācijas aģentūras vadītāju Dmitriju Kiseļovu attiecinātas ES sankcijas.

21
Tagi:
Sputnik, RT, Simoņana
Pēc temata
KF vēstniecība ASV atbildēja uz Pentagona apsūdzībām pret RT un Sputnik
Jaunas raganu medības: spiediens pret Sputnik Igaunija ož pēc makārtisma
Ja VDK nepalīdz, pamēģiniet ar dustu: Simoņana par Igaunijas centieniem aizvākt Sputnik
EDSO priekšsēdētājs reaģēja uz lūgumu pievērst uzmanību Sputnik vajāšanai Igaunijā
Steņina konkurss, foto no arhīva

Steņina konkurss atver balsošanu Internetā

11
(atjaunots 16:00 01.07.2020)
Balsošana tiešsaistē sniedz Interneta auditorijai iespēju padiskutēt ar Steņina konkursa starptautiskās žūrijas ekspertiem.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Noteikt labāko darbu starp tiem, kas iekļuva Andreja Steņina konkursa 2020 labāko darbu izlasē, tradicionāli varēs arī Interneta lietotāji – viņiem ir atvērts balsojums tiešsaistē konkursa portāla krievu un angļu versijā.

Lai piedalītos tiešsaistes balsojumā, ir nepieciešams profils kādā no sociālajiem tīkliem: VK, Facebook, Twitter vai Ķīnas Weibo servisā. Balsojums ir atvērts līdz 31. jūlijam, plkst. 23:59 (pēc Latvijas un Maskavas laika). Tiešsaistes balsojuma uzvarētāju paziņos augusta sākumā, savukārt Internetā populārākās fotogrāfijas autors saņems konkursa diplomu.

Pēc Andreja Steņina konkursa kuratores, mediju grupas "Rossija segodņa" vizuālo projektu dienesta vadītājas Oksanas Oļeiņikas domām, balsošana tiešsaistē sniedz iespēju Interneta auditorijai padiskutēt ar starptautiskās žūrijas ekspertiem, izvēloties savu favorītu.

"Šodien, kad bildi var uzņemt ikviens, vienkārši nospiežot kameras pogu uz mobilās ierīces, par fotogrāfijām spriež un runā daudzi, un bieži vien – ar izpratni par lietu un labas gaumes izpausmi. Mūsu konkurss izvēlas visu labāko, kas ir mūsdienu jaunās žurnālistikas pasaulē, un mums ir gaužām interesanti, kā konkursa izvēli novērtē skatītājs, tieši kuram tiek radītas fotogrāfijas. Profesionālā žūrija atlasīja labākos darbus; uzvarētājus, ko arī noteikusi žūrija, mēs nosauksim septembrī. Savukārt kurš no darbiem kļūs par visspožāko un zīmīgāko Interneta auditorijai – parādīs balsojums tiešsaistē. Aicinām visus fotogrāfijas cienītājus piedalīties tajā un ar nepacietību gaidām tā rezultātus!" atzīmēja Oļeiņika.

Septembrī Andreja Steņina konkurss nosauks uzvarētājus portālā stenincontest.ru | stenincontest.com, tajā pašā laikā Maskavā tiks atklāta tā laureātu izstāde.

Konkursa plānos ir dot startu arī tradicionālajām izstādēm pasaules pilsētās ar laureātu darbiem līdz gada beigām.

Par konkursu

Konkursu organizē starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija segodņa" Krievijas Federācijas UNESCO lietu komisijas paspārnē.

Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" Krievijas Federācijas UNESCO lietu komisijas paspārnē organizētais konkurss norit ar mērķi atbalstīt jaunos fotogrāfus un piesaistīt sabiedrības uzmanību mūsdienu fotožurnālistikas uzdevumiem. Tā ir platforma jaunajiem fotogrāfiem — talantīgiem, jūtīgiem un atklātiem cilvēkiem, kuri pievērš mūsu uzmanību cilvēkiem un notikumiem līdzās.

2018. gadā konkursa žūrijas sastāvā iekļuva vadošo starptautisko informācijas aģentūru pārstāvji — AFP (Francija), Anadolu Ajansi (Turcija), Notimex (Meksika), kā arī cienījami fotogrāfi un fotoredaktori ar pasaules vārdu. Žūriju vada Ahmets Sels, Aģentūras Anadolu Ajansi fotodienesta vadītājs (Turcija).

Par konkursa informācijas partneriem kļuva: informatīvais ziņu portāls Vesti.ru, viskrievijas valsts telekanāls "Rossija-Kultura", informācijas vietne ŽurDom un Russian Photo vietne.

2020. gadā par starptautiskajiem konkursa informācijas partneriem kļuva: informācijas aģentūra un radio Sputnik, informācijas aģentūra Askanews, mediju holdings Independent Media, informācijas aģentūra Notimex, ziņu aģentūra ANA, telekanāls un vietne RT, Shanghai United Media Group (SUMG), avīzes China Daily interneta vietne, interneta vietne The Paper, mediju tīkls Al Mayadeen, informācijas aģentūra Prensa Latina, informācijas aģentūra News1, interneta vietne DBW, ziņu vietne Brasil247. Nozares informācijas partneru statusā konkursu atbalsta: žurnāls "National Geographic Россия", vietne Russian Photo, vietne Photo-study.ru, foto skola "Akademija fotografii", informācijas portāls YOung JOurnalists, žurnāls Fotoargenta, Foto žurnālistikas klubs Delhi Photography Club, žurnāls Enfoque Visual, žurnāls LF Magazine, festivāls PhotON.

11
Tagi:
Krievija, Steņina konkurss
Pēc temata
Steņina konkurss: labākā fotogrāfija pēc tiešsaistes balsojuma rezultātiem
Pirmās vietas un īpašās balvas: Steņina fotožurnālistikas konkursa labākie darbi
Zivjrūpniecības uzņēmums Kaija/Karavela, foto no arhīva

Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt

0
(atjaunots 13:48 02.07.2020)
Bezdarbniekiem Latvijā ir izdevīgāk saņemt pabalstus, nekā, piemēram, iet strādāt uz zivju fabriku ar algu 680 eiro uz rokām.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Bezdarbniekiem Latvijā nav motivācijas meklēt darbu, jo viņi saņem valsts pabalstus, šādu viedokli telekanāla RigaTV24 ēterā izteica zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" līdzīpašnieks Andris Bite.

Uzņēmējs atzīmēja, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni 95 tūkstoši oficiāli reģistrēto bezdarbnieku, turklāt gribētāju iekārtoties viņa uzņēmuma praktiski nav. "Mums, piemēram, pastāvīgi ir vakances ražošanā – gan Rīgā, gan Ventspilī. Nedēļas laikā pie mums atnāca vien divi cilvēki, no kuriem neviens beigās nepalika strādāt," pastāstīja Bite.

Viņš uzskata, ka Latvijā vēlas dzīvot kā Zviedrijā, bet strādāt – kā Āfrikā.

"Tā ir realitāte. Kamēr cilvēkam nebūs motivācijas iet un strādāt, kamēr viņam vienkāršāk būs saņemt pabalstu, viņš izvēlēsies šo vienkāršo ceļu," piebilda Bite.

Iepriekš fabrika "Karavela" izsludināja kampaņu ar lozungu "Neatlaid, bet aizdod". Krīzē fabrika piedāvāja kompānijām, kuras nonāca dīkstāvē, sniegt uz laiku savus darbiniekus. Ceha darbinieka stundas likme sastāda 6 eiro pirms nodokļu samaksas. par 160 stundām mēnesī var nopelnīt 960 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tie ir aptuveni 680 eiro uz rokām.

SIA "Karavela" ir vienīgais Latvijas uzņēmums, kuram "Rosseļhoznadzor" atļāva atjaunot šprotu piegādi Krievijā, aizliegums bija spēkā no 2015. gada jūnija sistemātisku pārkāpumu dēļ, kurus iestāde atklāja inspekcijas laikā, kā arī saistībā ar to, ka produkcijas sastāvā tika pārsniegts kancerogēnās vielas benzopirēna līmenis.

0
Tagi:
pabalsts, bezdarbs, Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām