Krievijas valsts arhīvā

Pret vēstures falsifikāciju: Krievijā iecerēts veidot Vēsturiskās atmiņas institūtu

26
(atjaunots 10:55 29.04.2018)
Krievijā varētu sākt darbu Vēsturiskās atmiņas institūts, kura speciālisti pretosies vēstures falsifikācijas mēģinājumiem.

RĪGA, 29. aprīlis — Sputnik. Kaļiņingradā varētu sākt darbu autonoma nekomerciālā organizācija "Vēsturiskās atmiņas institūts". Iniciatīva tās izveidei tika izvirzīta 27. aprīlī Kanta vārdā nosauktajā Baltijas federālajā universitātē sabiedriskā ekspertu seminārā, ko organizēja Sociālo pētījumu ekspertu institūts.

Vēsturiskās atmiņas institūtu būtu iespējams veidot Baltijas Federālās universitātes, kā arī Lomonosova Maskavas Valsts universitātes un Sanktpēterburgas Valsts universitātes paspārnē.

Piedāvātā koncepcija paredz, ja jaunā institūta darbs tiks vērsts uz Krievijas valsts politikas informatīvi analītisko pavadījumu un pretošanos nacionālās drošības apdraudējumam vēstures un kultūras vidē, īpašu uzmanību pievēršot patiesības izkropļojumiem ar PSRS un Krievijas vēsturi saistītajos notikumos.

MVU Politoloģijas fakultātes dekāns, Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas loceklis Andrejs Šutovs pastāstīja, ka institūta speciālisti varētu piedalīties pētnieciskos un monitoringa projektos humanitāro un sabiedrisko zinātņu sfērā, nodarboties ar zinātniski izglītojošu darbu un pretoties vēstures falsifikācijas mēģinājumiem.

"Tāpat nepieciešamas atbalstīt ekspertu sabiedrības, civilās sabiedrības, varas iestāžu un mediju konstruktīvu dialogu jautājumos, kas saistīti ar vēsturisku notikumu atspoguļošanu. Vēl viens svarīgs darbības virziens ir starptautiskā sadarbība un Krievijas humanitāro zinātņu viedokļa popularizācija pasaulē," – uzsvēra Šutovs.

Ja lēmums par institūta atklāšanu gūs atbalstu, 2018. gadā tiks sagatavota tā reģistrācijai nepieciešamā dokumentācija un izveidota direktoru padome, ekspertu padome un sastādīts institūta darba plāns.

Šutovs atzīmēja, ka Krievijai nepieciešama sistemātiska politika atbildei uz to valstu darbībām, kuras falsificē Otrā pasaules kara un Lielā Tēvijas kara vēsturi, un pēc tam izkropļoto informāciju pārraida sabiedriskajā telpā.

"Vajag ne tikai stāties pretī melīgām apsūdzībām, bet arī novērst tās, sniedzot sabiedrībai objektīvus datus par kara notikumiem," – uzsvēra Šutovs.

Seminārs par tēmu "Atmiņas kari – pašreizējās pasaules kārtības grozīšanas instruments: Otrā pasaules kara vēstures jaunākie izaicinājumi" notika Kaļiņingradā 26.-27. aprīlī. Tajā piedalījās vēsturnieki un politologi no Krievijas, Itālijas un Igaunijas.

26
Pēc temata
Salaspils jaunākā vēsture: "tagad šī zeme ir apkaunota līdz pēdējam"
Aleksandrs Vešņakovs: nevajag izkropļot vēsturi
Vēsturnieks: latvieši aizmirsuši vēsturi un tā var atkārtoties
Margarita Simoņana: Latvijas fantoma sāpes ir jāpēta vēsturniekiem un politologiem
Latviešu vēsturnieks tiesā uzvarējis Igaunijas valsti