Gāzes pārstrādes rūpnīca. Foto no arhīva

Gazprom uzbūvēs Baltijas reģionā Nord Stream 2 gāzes attīrīšanas rūpnīcu

74
(atjaunots 16:55 23.04.2018)
Gazprom plāno uzbūvēt blakus Ustjlugai gāzes pārstrādes rūpnīcu, kurā no piemaisījumiem tiks attīrīta Nord Stream 2 un Baltijas SDG padotā gāze, un no iegūtajām frakcijām ražos polietilēnu Eiropas tirgum.

RĪGA, 23. aprīlis – Sputnik. Gazprom plāno uzbūvēt Baltijas reģionā lielu gāzes pārstrādes rūpnīcu, kura būs apvienota ar gāzes ķīmisko ražošanu, pagaidām projekta izmaksas vērtē apmēram 20 miljardos dolāru, raksta "Vedomosti".

Kompleksu plānots būvēt pie Sanktpēterburgas, blakus Ustjlugai, Gazprom projekta partneris ir "Rusgazdobiča". Projekta īstenošanas gadījumā tas varētu kļūt par otru dārgāko Gazprom investīciju projektu uzreiz pēc gāzesvada "Sibīrijas spēks".

Saskaņā ar plāniem ražošanas komplekss būs spējīgs pārstrādāt līdz 45 miljardiem kubikmetru gāzes gadā.

Gāzes pārstrādes rūpnīcā tiks veikta gāzes attīrīšana no piemaisījumiem. Iegūtais metāns tiks padots sašķidrināšanai uz Baltijas SDG. Šo rūpnīcu plānots uzbūvēt netālu no Ustjlugas. Taču SDG rūpnīcai ar jaudu 10 miljoni tonnu, pietiks ar 14-15 miljardu kubikmetru gāzes gadā. Pārējo gāzi paredzēts piegādāt eksportam ar gāzesvadu "Ziemeļu straume 2", raksta avīze.

No gāzes atdalītās vērtīgās frakcijas plānots izmantot etilēna un polietilēna ražošanai. Runa varētu būt par apmēram 1,5 miljonu tonnu polietilēna ražošanu gadā pārdošanai Eiropā, atzīmē izdevums.

Šobrīd projekts atrodas izstrādes stadijā, pēc "Rusgazdobiča" pasūtījuma ar to nodarbojas Naftas un gāzes zinātniski pētnieciskais institūts "Peton", raksta avīze, atsaucoties uz informācijas avotiem. Gazprom pārstāvis 22. aprīlī apstiprināja avīzei, ka notiek šāda projekta izstrāde.

Baltijas SDG projekts paredz lielas SDG ražošanas rūpnīcas celtniecību Ustjlugas jūras ostas rajonā ar 10 miljonu tonnu jaudu gadā un iespējamu paplašināšanu līdz 15 miljoniem tonnu.

Ustjlugas osta
© Sputnik / Алексей Даничев

Plānots, ka rūpnīca būs orientēta uz Atlantijas reģiona, Baltijas, Ziemeļjūras, kā arī Tuvo Austrumu un Dienvidāzijas valstu tirgiem. Baltijas SDG projekts tiek apspriests Gazprom un Shell globālās partnerības kontekstā, kas iekļauj gāzesvadu Nord Stream 2, SDG rūpnīcas paplašināšanu Sahalīnā un aktīvu apmaiņu, kuras rezultātā Krievijas monopolists cer iegūt SDG pozīcijas Āzijas un Klusā okeāna reģiona tirgos. Baltijas SDG projekta īstenošanai Gazprom un Shell plāno izveidot kopuzņēmumu, paredzamais termiņš ir šī gada jūnijs.

Gazprom grasās izmantot projekta finansējumu rūpnīcas celtniecībai. Ieinteresētību par projektu paudusi arī Japānas kompānija Mitsui & Co Ltd. Mitsui kopā ar Gazprom, Shell un Mitsubishi ir "Sahalin 2" projekta akcionāri, kura ietvaros Krievijā strādā vienīgā sašķidrinātās dabasgāzes ražošanas rūpnīca.

74
Temats:
Ziemeļu straume 2 (244)
Pēc temata
Somija izniegusi visas "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem nepieciešamās atļaujas
Vācu medijs: "Ziemeļu straume 2" ir savienojošais posms starp Rietumiem un Austrumiem
Porošenko ir pārliecināts, ka incidents Solsberijā ietekmēs "Ziemeļu straumi 2"
Vācija izsniegusi "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem nepieciešamās atļaujas
Ukraina prasa sodīt Gerhardu Šrēderu par "Ziemeļu straumi"
Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs

Vācija atrada "Novičok" un kas notiks pēc Trampa bloķēšanas: Lavrova preses konference

88
(atjaunots 16:36 19.01.2021)
Žurnālisti visvairāk interesējas par situāciju ASV pēc prezidenta vēlēšanām un Alekseja Navaļnija "saindēšanu".

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Valstu sadarbība vakcīnas pret koronavīrusa izstrādē, krievu žurnālistu vajāšana Latvijā, cenzūra ASV, attiecības ar Ameriku Džo Baidena prezidentūras laikā, bruņojuma kontrole, situācija ar Alekseju Navaļniju, situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā un Donbasā — Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem lielās preses konferences gaitā.

ASV

Jaunā ASV prezidenta ievēlēšana, Donalda Trampa konta bloķēšana sociālajos tīklos, Maskavas un Vašingtona attiecības ar Džo Baidenu – šiem jautājumiem Sergejs Lavrovs veltīja daudz uzmanības preses konferences laikā.

Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka esošā ASV prezidenta Donalda Trampa bloķēšana sociālajos tīklos liecina, ka tehnoloģiskie milži neņem vērā konstitūciju.

"Bažas rada nesenie notikumi, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs, un principā situācijā, kad pusducis cilvēku, kas izveidojuši savas tehnoloģiskās impērijas, pat nevēlas zināt, kādas tiesības viņiem ir savā valstī. Viņi patvaļīgi nosaka savas tiesības uz tā saucamo korporatīvo normu pamata un neņem vērā savu valstu konstitūciju," teica Lavrovs preses konferencē.

Viņš uzsvēra, ka runa nav tikai par Trampu, runa ir par to, ka "valsts cietusi totālu sakāvi no savu saistību izpildes viedokļa".

Ministrs pauda cerību, ka sabiedrība ASV neļaus elitēm izmantot cenzūru savstarpējā cīņā, jo sekas var būt nopietnas visai pasaulei.

Par jauno komandu Baltajā namā Lavrovs norādīja, ka amerikāņu politikas būtība attiecībā uz Krieviju diez vai mainīsies, bet varbūt manieres kļūs nedaudz pieklājīgākas.

Pēc viņa vārdiem, tas jau sen vērojams amerikāņu politikā.

"Man ir tāda sajūta, ka attiecībā uz Krieviju manieres, iespējams, kļūs nedaudz pieklājīgākas, bet politikas būtība diez vai mainīsies," atbildēja ministrs.

© Sputnik / Артур Габдрахманов

"Kur amerikāņiem ir izdevīgi, kur viņi saprot, ka bez mums, bez Ķīnas nekas nesanāks, tur viņi būs spiesti kaut kā vienoties," paskaidroja Lavrovs. Starp tādām jomām viņš minēja cīņu ar infekcijām, klimata pārmaiņu jautājumu, terorisma un citu organizētās noziedzības formu apkarošanu. Par prioritāti sadarbībā ar Vašingtonu Krievijas Ārlietu ministrs nosauca bruņojuma kontroles jomu.

Lavrovs pauda cerību, ka Baidens izveidos profesionālu, nevis propagandisku komandu, ar kuru varēs strādāt bruņojuma kontroles jautājumos.

Lavrovs tāpat atzīmēja, ka cilvēku klātbūtne ievēlētā ASV prezidenta Džozefa Baidena administrācijā, ar kuriem Maskava jau agrāk strādājusi, var ļaut Krievijas diplomātijai uzsākt darbu "bez vilcināšanas".

"No otras puses, tas dod mums iespēju aptuveni iztēloties, kādu līniju izvēlēsies vecie un jaunie ASV administrācijas ārpolitiskās komandas locekļi," teica Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas vadītājs, komentējot iespēju iecelt ASV valsts sekretāra postenī Toniju Blinkenu un Viktoriju Nulandu kā viņa vietnieci.

Navaļnijs

Komentējot Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija ierašanos no Vācijas uz Krieviju un viņa aizturēšanu lidostā, kā arī tam sekojošos Rietumu politiķu komentārus, Lavrovs paziņoja, ka viņu reakcija ir iemesls novērst uzmanību no krīzes situācijām viņu pašu valstīs, no "visdziļākās krīzes, kurā iegrimis liberālās attīstības modelis".

Aleksejs Navaļnijs
© Sputnik / Андрей Стенин

Runājot par Navaļnija "saindēšanu" ar "Novičok" tipa indi, Lavrovs paziņoja, ka Maskava nav saņēmusi no Rietumiem nekādus pierādījumus, kas apliecinātu viņa tukšās apsūdzības – tāpat kā situācijā ar "iejaukšanos" ASV vēlēšanās, Skripaļu "saindēšanu", traģēdiju ar Malaizijas "Boeing" un citiem gadījumiem.

"Nekādu lietišķu pierādījumu, nekā par kaut kādām "trim pudelēm" ar indes pēdām, nekādas toksikoloģiskā atzinuma kopijas, nekādu bioloģisko raudžu, nekādu analīžu rezultātu," pastāstīja Lavrovs preses konferencē.

Tāpat ministrs precizēja, ka Berlīnes oficiālā atbilde uz Krievijas Federācijas prokuratūras pieprasījumu attiecībā uz Navaļniju balstīta nevis uz konkrētiem saindēšanās pierādījumiem, bet gan uz viņa un viņa sievas nopratināšanas datiem.

"Ja vēlaties uzzināt patiesību, esiet pieklājīgi un likumpaklausīgi, izpildiet savas saistības, nepielietojiet diplomātiskās bezkaunības metodes, paziņojot, ka "mēs jums neko nedosim, skaidrs taču, ka jūs esat indētāji." Tā mēs negrasāmies runāt. Tā ir ārpolitiskā dimensija, par ko Ārlietu ministrija atbild visā šajā situācijā. Un tā mūsu partneri uzvesties nevar," teica Lavrovs preses konferencē.

Pēc Lavrova domām, ir nepieciešams papildu pieprasījums Berlīnei sakarā ar situāciju ar Navaļniju.

Krievijā šobrīd nav pamata ierosināt krimināllietu par Navaļnija saindēšanos, norāda ministrs.

"Tā kā mēs Navaļnija analīzēs neesam atraduši neko tādu, kas liecinātu par saindēšanos ar kaujas vielām, saskaņā ar mūsu likumdošanu mums nav pamata ierosināt krimināllietu," sacīja Lavrovs.

Kas attiecas uz Navaļnija aizturēšanu, tad tas ir likumsardzes institūciju kompetencē, runa ir par Krievijas likumu izpildi, norāda Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Kalnu Karabaha

Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievijas, Azerbaidžānas un Armēnijas līderu kopīgajā rezolūcijā fiksētās vienošanās tiek izpildītas pietiekami efektīvi. Izņēmums ir jautājums par karagūstekņiem, kurš "radies decembra sākumā, mēnesi pēc vienošanās parakstīšanas". Pēc Lavrova vārdiem, Krievija cenšas panākt, lai karagūstekņu apmaiņa starp Armēniju un Azerbaidžānu notiktu pēc principa "visi pret visiem". Pašlaik Krievijas, Armēnijas un Azerbaidžānas karavīri pārbauda sarakstus ar gūstekņu vārdiem.

Lavrovs arī paskaidroja, ka Kalnu Karabahas statuss apzināti nav minēts 2020. gada 9. novembra trīspusējās vienošanās.

"Kas attiecas uz statusu, tad Kalnu Karabahas statuss nav minēts 9. novembra līgumā. Tas ir darīts apzināti. Savukārt teritorija, kurā izvietoti Krievijas mierneši, ir Krievijas miera kontingenta atbildības zona," norādīja Lavrovs.

Tāpat ministru jautāja, vai KF neplāno pievienot Kalnu Karabahu Krievijas Federācijai, un par to, vai pastāv kādi slepeni protokoli, kas tika parakstīti kopā ar 9. novembra vienošanām.

Lavrovs noraidīja abus pieņēmumus.

"Kas attiecas uz eksotisku pieņēmumu par to, ka Kalnu Karabaha varētu tikt pievienota Krievijas Federācijai. Ziniet, kā es saprotu, neviens nav atzinis Kalnu Karabahas neatkarību, tai skaitā Armēnijas Republika. Mums pat tuvu tādu domu nav," sacīja ministrs.

"Slepeno protokolu nav, un es neredzu, kādas tēmas varētu kļūt par kaut kādu noslēpumu tēmām," sacīja ministrs.

Ukraina

Kijeva nepilda Minskas vienošanās un vienošanās par Donbasu "Normandijas formātā", turklāt Kijevas pārstāvji paziņo, ka šīs vienošanās nav jāpilda vai jāpilda tikai daļēji, paziņoja Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Piemēram, Kijeva ievilcina gūstekņu apmaiņu ar pašpasludinātajām DTR un LTR pēc iepriekš saskaņotās formulas "visi pret visiem".

Pēc viņa domām, tā galvenais iemesls ir tāds, ka Berlīne un Parīze nespēj ietekmēt Kijevu.

"Manuprāt, galvenais ir saprast, ko domā franči un vācieši. Kad uz mūsu daudzajām vēstulēm, tostarp manām vēstulēm, kurās mēs aicinām saukt Kijevas pārstāvjus pie prāta sarunās ar Donbasu, viņi vienkārši paslēpjas, kā pie mums mēdz teikt, zem sakārņa. Publiski neko nepaziņo. Ja pastāv tādas direktīvas, ka nedrīkst aizvainot valsti, Ukrainas vadību, ar kuru ir saistīta viena no cerībām apturēt Krieviju, tas ir jāpasaka skaidri un gaiši. Tad mēs pavisam citādi veidosim savas darbības šajā virzienā," paziņoja Lavrovs.

Ministrs kārtējo reizi uzsvēra, ka Maskava neredz citu situācijas noregulēšanas ceļu Donbasā, kā vien Minskas protokolu izpildi, KF piedalās darbā pie rīcības plāna šajā virzienā.

Vakcinācija

Sergeja Lavrova preses konferences pēdējais jautājums bija par to, vai viņš plāno vakcinēties pret koronavīrusu. KF ĀM vadītājs atbildēja, ka jau pārslimojis ar Covid-19 vieglā formā un viņam ir izveidojušās antivielas. Tomēr, ja ārsti viņam tomēr rekomendēs vakcinēties, viņš pieņems lēmumu, ņemot vērā speciālistu viedokli.

"Nesen uzzināju, ka speciālisti pat tiem, kuri pārslimojuši, tomēr iesaka vakcinēties. Es par to uzzināju vakar, parunāšu ar ārstiem," teica Lavrovs.

88
Tagi:
Lavrovs
Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs

"Nelikt mieru pārkāpējam": Lavrovs par krievu žurnālistu aizstāvēšanu Latvijā

45
(atjaunots 09:52 19.01.2021)
Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa var izskatīt sūdzības par situāciju saistībā ar Krievijas žurnālistu stāvokli Rietumu valstīs.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Krievija turpinās panākt starptautisko institūciju konkrētu rīcību situācijā ar Sputnik un Baltnews žurnālistiem Latvijā. Paralēli Krievijas puse plāno piesaistīt nevalstiskās organizācijas, kuras var griezties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) un citās tiesās, paziņoja Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, atbildot uz žurnālistes Allas Berezovskas jautājumu, kuru kopā ar citiem decembrī aizturēja Latvijas VDD.

Krievvalodīgie žurnālisti, tostarp arī portālu Baltnews un Sputnik Latvija ārštata autori, decembra sākumā tika aizturēti, nopratināti un atlaisti pret parakstu par lietas materiālu neizpaušanu, viņiem aizliegts izbraukt no valsts.

Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu, kas paredz sodu – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Pēc nopratināšanas žurnālistiem aizliegts pamest valsti. Viņiem var draudēt sods – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Sputnik Latvija un Baltnews ir saistīti ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kuras ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju saraksta. Individuālās sankcijas nevar tikt attiecinātas uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu.

Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atbildot uz Allas Berezovskas jautājumu par to, kāpēc starptautiskās tiesiskās aizsardzības organizācijas nereaģēja uz krievvalodīgo žurnālistu aizturēšanas un kratīšanas kliedzošu faktu Latvijā, paziņoja, ka tās "parasti raksta vēstules", jo, lai gan arī ziņo par to atklāti, tomēr nevar piekrist šādai varas iestāžu rīcībai. Tomēr Krievija no šīm institūcijām — gan no ANO, gan no Eiropas Padomes, gan no EDSO — vēlas panākt, lai tiktu iesaistīti konkrēti mehānismi no attiecīgajām konvencijām, kuri pieprasa no attiecīgās valsts novērst šādus pārkāpumus, kā arī mehānismi, kuri prasa "nelikt mieru pārkāpējam, kamēr pārkāpums nav novērsts".

"Taču te, protams, mūsu kolēģi no daudzpusējām institūcijām ir daudz mazāk noskaņoti cīnīties par patiesību, kad runa ir par masu informācijas līdzekļiem krievu valodā. Lai gan Latvijas gadījumā, kā es saprotu, krievu valoda ir vai nu dzimta, vai nu tajā domā un to izmanto gandrīz puse iedzīvotāju, precīzāk 40%. Un lai šādi izpaust savu necieņu pret saviem tautiešiem – te ir jābūt specifiskai politiskai orientācijai," sacīja Lavrovs.

Pēc viņa teiktā, Krievija turpinās panākt "adekvātu darbību" no starptautiskajām struktūrām, turklāt paralēli Maskavai vēlas piesaistīt nevalstiskās organizācijas, kurām ir visi iemesli vērsties tiesās, bet zaudēšanas gadījumā – ECT.

"Tā (ECT – red. piez) pāris reižu saskāries ar plašsaziņas līdzekļu tēmu, lai gan tādu precedentu nebija. Taču nesen tādi precedenti parādījās attiecībā uz tiem pārmetumiem, ko izteica Rietumi Krievijas plašsaziņas līdzekļu adresē. Tāpēc ECT ir jāizskata situācija, kuru pat nav iespējams interpretēt divējādi, tā ir tik acīmredzama, ka es nedomāju, ka tiesai tā būs ilgi jāizskata, pirms pasludināt spriedumu," sacīja Lavrovs.

Tāpat viņš piebilda, ka Krievija strādā un turpinās strādāt ar juristiem, kuri specializējas starptautiskajās tiesībās, lai aizsargātu žurnālistus Latvijā, kā arī piesaistīs Tautiešu atbalsta un tiesību aizsardzības fondu.

Nobeigumā Lavrovs izsaka atbalstu Sputnik un Baltnews žurnālistiem, ne tikai tāpēc, ka tie ir Krievijas mediji, bet arī tāpēc, ka jebkuras valsts pilsoņiem ir tiesības uz alternatīviem informācijas avotiem.

"Piekļuvi informācijai garantē gan daudzi EDSO lēmumi, gan Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām," sacīja Lavrovs.

45
Tagi:
Sergejs Lavrovs, žurnālistu vajāšana
Pēc temata
Latvijas ĀM uzskata krievu žurnālistu vajāšanu par valsts iekšējo lietu
Krievijas VD deputāts: Latvija pārkāpusi visas robežas attiecībās ar Krieviju
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

0
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

0
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF