Gāzes pārstrādes rūpnīca. Foto no arhīva

Gazprom uzbūvēs Baltijas reģionā Nord Stream 2 gāzes attīrīšanas rūpnīcu

74
(atjaunots 16:55 23.04.2018)
Gazprom plāno uzbūvēt blakus Ustjlugai gāzes pārstrādes rūpnīcu, kurā no piemaisījumiem tiks attīrīta Nord Stream 2 un Baltijas SDG padotā gāze, un no iegūtajām frakcijām ražos polietilēnu Eiropas tirgum.

RĪGA, 23. aprīlis – Sputnik. Gazprom plāno uzbūvēt Baltijas reģionā lielu gāzes pārstrādes rūpnīcu, kura būs apvienota ar gāzes ķīmisko ražošanu, pagaidām projekta izmaksas vērtē apmēram 20 miljardos dolāru, raksta "Vedomosti".

Kompleksu plānots būvēt pie Sanktpēterburgas, blakus Ustjlugai, Gazprom projekta partneris ir "Rusgazdobiča". Projekta īstenošanas gadījumā tas varētu kļūt par otru dārgāko Gazprom investīciju projektu uzreiz pēc gāzesvada "Sibīrijas spēks".

Saskaņā ar plāniem ražošanas komplekss būs spējīgs pārstrādāt līdz 45 miljardiem kubikmetru gāzes gadā.

Gāzes pārstrādes rūpnīcā tiks veikta gāzes attīrīšana no piemaisījumiem. Iegūtais metāns tiks padots sašķidrināšanai uz Baltijas SDG. Šo rūpnīcu plānots uzbūvēt netālu no Ustjlugas. Taču SDG rūpnīcai ar jaudu 10 miljoni tonnu, pietiks ar 14-15 miljardu kubikmetru gāzes gadā. Pārējo gāzi paredzēts piegādāt eksportam ar gāzesvadu "Ziemeļu straume 2", raksta avīze.

No gāzes atdalītās vērtīgās frakcijas plānots izmantot etilēna un polietilēna ražošanai. Runa varētu būt par apmēram 1,5 miljonu tonnu polietilēna ražošanu gadā pārdošanai Eiropā, atzīmē izdevums.

Šobrīd projekts atrodas izstrādes stadijā, pēc "Rusgazdobiča" pasūtījuma ar to nodarbojas Naftas un gāzes zinātniski pētnieciskais institūts "Peton", raksta avīze, atsaucoties uz informācijas avotiem. Gazprom pārstāvis 22. aprīlī apstiprināja avīzei, ka notiek šāda projekta izstrāde.

Baltijas SDG projekts paredz lielas SDG ražošanas rūpnīcas celtniecību Ustjlugas jūras ostas rajonā ar 10 miljonu tonnu jaudu gadā un iespējamu paplašināšanu līdz 15 miljoniem tonnu.

Ustjlugas osta
© Sputnik / Алексей Даничев

Plānots, ka rūpnīca būs orientēta uz Atlantijas reģiona, Baltijas, Ziemeļjūras, kā arī Tuvo Austrumu un Dienvidāzijas valstu tirgiem. Baltijas SDG projekts tiek apspriests Gazprom un Shell globālās partnerības kontekstā, kas iekļauj gāzesvadu Nord Stream 2, SDG rūpnīcas paplašināšanu Sahalīnā un aktīvu apmaiņu, kuras rezultātā Krievijas monopolists cer iegūt SDG pozīcijas Āzijas un Klusā okeāna reģiona tirgos. Baltijas SDG projekta īstenošanai Gazprom un Shell plāno izveidot kopuzņēmumu, paredzamais termiņš ir šī gada jūnijs.

Gazprom grasās izmantot projekta finansējumu rūpnīcas celtniecībai. Ieinteresētību par projektu paudusi arī Japānas kompānija Mitsui & Co Ltd. Mitsui kopā ar Gazprom, Shell un Mitsubishi ir "Sahalin 2" projekta akcionāri, kura ietvaros Krievijā strādā vienīgā sašķidrinātās dabasgāzes ražošanas rūpnīca.

74
Temats:
Ziemeļu straume 2 (263)
Pēc temata
Somija izniegusi visas "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem nepieciešamās atļaujas
Vācu medijs: "Ziemeļu straume 2" ir savienojošais posms starp Rietumiem un Austrumiem
Porošenko ir pārliecināts, ka incidents Solsberijā ietekmēs "Ziemeļu straumi 2"
Vācija izsniegusi "Ziemeļu straumes 2" būvdarbiem nepieciešamās atļaujas
Ukraina prasa sodīt Gerhardu Šrēderu par "Ziemeļu straumi"
Ustjlugas osta, foto no arhīva

Krievija piedāvājusi Baltkrievijai vietas minerālmēslu terminālim

7
(atjaunots 15:44 23.04.2021)
Turpinās darbs pie jūras termināļa izveides Ļeņingradas apgabalā Baltkrievijas minerālmēslu pārkraušanai, pastāstīja Krievijas transporta ministra vietnieks Aleksandrs Pošivajs.

RĪGA, 23. aprīlis — Sputnik. Baltkrievija vēl nav izraudzījusies vietu savam jūras terminālim minerālmēslu pārkraušanai, darbs turpinās, pastāstīja Krievijas transporta ministra vietnieks Aleksandrs Pošivajs, vēsta RIA Novosti.

Viņš atklāja, ka apspriesta iespēja būvēt termināli Somu līcī – Ustjlugā vai Visockā.

"Mēs piedāvājām baltkrieviem vairākas vietas, kas atbilst viņu prasībām. Darbs turpinās, un, domāju, tuvākajā laikā tiks izveidota darba grupa šī projekta īstenošanai. Darba gaitā mēs noskaidrosim visas detaļas," teica Pošivajs.

Februāra vidū Krievija un Baltkrievija parakstīja starpvaldību vienošanos par Baltkrievijas naftas produktu pārkraušanu caur Krievijas jūras ostām. Līguma darbības termiņš – trīs gadi ar automātiskas prolongācijas iespēju.

Trīs gadu laikā plānots piegādāt caur Sanktpēterburgas ostu 2,9 miljonus tonnu mazuta no Moziras NPR un 0,96 milj. tonnu naftas eļļas no Novopolockas NPR. Ustjlugas osta pārkraus 4,3 milj. tonnu benzīna no Moziras NPR, 0,4 milj. tonnu gāzeļļas no Moziras NPR un 1,3 milj. tonnu – no Novopolockas NPR. Līdz ostām naftas produktus piegādās pa dzelzceļu.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Tāpat Baltkrievija ir gatava izvērtēt jūras termināļa celtniecību Ļeņingradas apgabalā par Krievijas kredīta līdzekļiem, kas ieekonomēti BelAES būvdarbos, pastāstīja Baltkrievijas prezidents, tiekoties ar reģiona gubernatoru Aleksandru Drozdenko 25. septembrī. Terminālis minerālmēslu tranzītam no Baltkrievijas varētu celt Ustjlugā Ļeņingradas apgabalā – konkrētu vietu plānots izraudzīties līdz vasaras sākumam.

Aizvadītajā gadā aptuveni piektā daļa kravu, ko pārvadāja pa Latvijas dzelzceļu, nāca no Baltkrievijas vai uz Baltkrieviju, kopumā aptuveni 7 miljoni tonnu.

No 40 miljoniem tonnu kravu apgrozījuma gadā Klaipēdas ostā aptuveni 8 milj. tonnu veido kālija minerālmēsli, kas tiek piegādāti no Baltkrievijas pa dzelzceļu, aptuveni 4-5 miljoni tonnu – naftas produkti.

7
Tagi:
tranzīts, Baltkrievija, Krievija
Pēc temata
Baltkrievu benzīns "aizgājis" uz Krievijas ostām
Gaidāmi lieli zaudējumi: ko darīs Klaipēdas osta bez baltkrievu minerālmēsliem
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi
KF prezidenta Vladimira Putina vēstījums Federālajai sapulcei

Mājieni par Donbasu un Lukašenko aizstāvība: eksperti par Putina vēstījumu

8
(atjaunots 15:05 23.04.2021)
Eksperti vērtē, ka Putina izteiktie brīdinājumi jebkādu Krieviju apdraudošu provokāciju organizatoriem pārsvarā attiecas uz Ukrainu.

RĪGA, 23. aprīlis – Sputnik, Aleksejs Stefanovs, Marija Naumenko. Vēstījumā Federālajai sapulcei Krievijas prezidents Vladimirs Putins pievērsa uzmanību arī ārpolitikas jautājumiem. Viņš atgādināja, kā klusē Rietumi par valsts apvērsuma mēģinājumu Baltkrievijā, un pastāstīja par Krievijas gatavību asimetriski atbildēt uz provokācijām.

Ukrainas daļa

Pēc militārā eksperta Alekseja Ļeonkova domām, Putina brīdinājumi jebkuru provokāciju organizatoriem, kas kaitē Krievijas drošību, pārsvarā attiecas uz Ukrainu.

"Krievija vairs nespēlē pēc tiem noteikumiem, kas tai uzspiesti. Maskava uzskata, ka militārā ceļā, protams, daudzi pasaulē risina jautājumus, taču labāk būtu vienoties. Tiem, kas nevēlas vienoties un sadedzina visus tiltus, ir jāsaprot, ka atbilde būs ātra un asimetriska. Situācija ar Ukrainu ir saistīta ar dažādām sankcijām Krimas un Donbasa dēļ. Krievijai uzspieda noteikumus, taču tie laiki ir beigušies, un prezidents to paziņoja atklāti," uzskata eksperts.

Vladimirs Putins skaidri lika saprast, ka ikvienu militāru provokāciju pavadīs atbildes pasākumi, bet Ukrainas tagadējo valdību tās partneri faktiski nostādījuši fakta priekšā – viņiem ir jākaro, teica Ļeonkovs. Jo Ukrainā ieguldīta nauda, apmācīti tās karavīri.

Tāpēc ne velti Zeļenskis pēkšņi ierunājies par tikšanos ar Putinu pie militārās saskarsmes līnijas Donbasā, taču tāda tikšanās nenotiks – viņam ir jātiekas ar Doņeckas un Luganskas tautas republiku vadību un jāsāk tiešs dialogs ar viņiem, atzīmēja eksperts.

"Ja Putins vēstījuma laikā neko konkrētu par Donbasu un Ukrainu neteica, to nevajag uzskatīt par vājību," paskaidroja Ļeonkovs.

Apvērsums Baltkrievijā

Vladimira Putina uzrunā īpaša uzmanība bija pievērsta situācijai Baltkrievijā. KZA Eiropas institūta Baltkrievijas pētījumu centra vadītājs Nikolajs Meževičs vērtēja: Krievijas valsts vadītājs licis saprast, kā tieši  tika organizēts valsts apvērsums kaimiņvalstī.

"Vladimirs Putins konstatēja: tagad ir skaidrs, kāpēc Rietumi atsakās sadarboties ar Krieviju kiberdrošības jomā – valsts apvērsums Baltkrievijā cita starpā paredzēja arī darbu tīmeklī. Patiešām, drošības sistēmas radīšanai globālajā pasaulē pietiek ar triju lielvaru – ASV, Krievijas un Ķīnas centieniem, taču amerikāņi nevēlas sadarboties ne ar Krieviju un tās sabiedrotajiem, ne Ķīnu. Tāpēc pasaule ir tur, kur tā ir," uzskata Meževičs.

Eksperts norādīja, ka ne mazākajā mērā nešaubās par Vašingtonas saikni ar vardarbīgā apvērsuma mēģinājumu Baltkrievijā.

"Es neticu, ka Lietuvas izlūkdienesti spēj patstāvīgi pieņemt tādu lēmumu. Vai pat Polijas. Tas nepārprotami ir amerikāņu pirksts. Tāpēc, ka ir neiespējami ieraudzīt citu lielvalstu interesi par Minsku. Bet novākt prezidentus – tā ir amerikāņu iemīļota izklaide jau pēdējos divsimt gadus. Nekā jauna," teica speciālists.

8
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Vladimirs Putins, Donbass
Lidmašīna F-15E Strike Eagle, foto no arhīva

Dubulti standarti: mācības Krievijā slikti, manevri Baltijā normāla lieta

0
(atjaunots 15:51 23.04.2021)
Krievijas bruņoto spēku pārvietošanu KF teritorijā un dažu valsts teritoriālo ūdeņu rajonu slēgšanu ārvalstu karakuģiem Vašingtona uzskata par neizprovocētu eskalāciju.

Taču vienlaikus ASV Gaisa spēku iznīcinātāji Baltijas valstīs agresīvi izspēlē aviācijas triecienus "avangardā" – 150 kilometru attālumā no Sanktpēterburgas un 6000 kilometrus no Amerikas krasta. Krievija adekvāti atbild uz nepārprotamo eskalāciju un militārajiem draudiem – Rietumu kara apgabala PGA sistēmas S-400 un S-350 kontrolē katra amerikāņu iznīcinātāja lidojumu no pacelšanās līdz nosēšanās brīdim, atgādināja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Amerikāņu iznīcinātāji-bumbvedēji F-15E Strike Eagle ieradušies Igaunijā, lai tās gaisa telpā izspēlētu pilotu sadarbību ar aviācijas tēmētājiem, aviācijas triecienus avangardā un gaisa mērķu pārtveršanu. Mācību zona 21. aprīlī aptvēra Emari aviobāzes, Sāremā un Hījumā salu apkaimi, tātad aviācijas triecienu prioritārie mērķi ir iespējamā pretinieka kuģi.

Tamlīdzīgas mācības Baltijas valstīs ASV GKS organizē regulāri, it kā ar mērķi pārbaudīt cīņas gatavību. Tomēr Latviju, Lietuvu un Igauniju nekad neapdraud un nekas netraucē 48. iznīcinātāju spārna pilotiem celt cīņasspēju pastāvīgās dislokācijas vietā – Leikenhitas aviobāzē Lielbritānijā (vai dzimtenē – ASV). Patiesībā Pentagons izraudzījies Baltiju, lai izspēlētu agresīvas operācijas pret Krieviju. Tādu manevru taktiskā bezjēdzība var novest pie reģionālās krīzes. Kādā no saviem lidojumiem amerikāņu iznīcinātājs var nejauši noiet no kursa, pārkāpt Krievijas robežu. Un saņemt Krievijas PGA sistēmu triecienu, kuru redzes un darbības lokā bez grūtībām iekļaujas Baltijas valstu gaisa telpa.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēstījumā Federālajai sapulcei atklāti brīdināja partnerus: tie, kas organizē jebkādas provokācijas pret Krievijas drošības interesēm, "nožēlos nodarīto tā, kā jau sen neko nav nožēlojuši". Krievijas Bruņoto spēku koncentrācija, piemēram, Melnās jūras reģionā ļauj Pentagonam un NATO tuvāk pavērot Krievijas neverbālos argumentus.

Neveiksmīgs uzdevums

19. aprīlī vairāki desmit ASV GKS iznīcinātāju F-15 un F-16 uz nenoteiktu laiku pārvietoti no Lielbritānijas uz Poliju, uz 32. aviobāzi netālu no Laskas pilsētas, 310 kilometru attālumā no Brestas pilsētas Baltkrievijā. No šejienes ir ērtāk izspēlēt lielāku vienību gaisa operācijas.

Krievijai jebkurā virzienā savu robežu tuvumā ir liels – kvalitatīvs un kvantitatīvs – militārais pārspēks. Un tā spēj operatīvi radīt spēcīgu militāro grupējumu satriecošai atbildei (pat bez kodolieročiem).

Pentagona preses sekretārs Džons Kirbijs bumbvedēju pārvietošanu uz Baltijas reģionu novērtēja kā standarta mācības, kas nekādi nav saistītas ar situāciju uz Krievijas un Ukrainas robežas. Taču Krievija vērīgi seko partneru darbiem – viņu paziņojumi pēdējā laikā pamatīgi kritušies cenā. Vladimirs Putins pauda cerību, ka "nevienam ne prātā nenāks attiecībās ar Krieviju pārkāpt tā saucamo sarkano līniju, un to, kur tā būs iezīmēta, to mēs katrā konkrētā gadījumā noteiksim paši".

Nejaušība?

20. aprīlī, kad amerikāņu iznīcinātāji jau atradās Polijā, virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem absolūti "nejauši" lidoja divi Krievijas stratēģiskie bumbvedēji-raķešnesēji Tu-160 "Baltais gulbis". Krievijas AM atzīmēja, ka Tu-160 piesedza GKS lidmašīnu Su-35S un jūras aviācijas Su-27 ekipāžas. Stratēģi pavadīja lidojumā astoņas stundas (tātad paveica vairākus "apļus" virs Baltijas). Lidojums notika atbilstoši gaisa telpas lietošanas starptautiskajiem noteikumiem. Tomēr Krievijas stratēģiskās aviācijas patruļas ir metode stabilitātes stiprināšanai.

Stratēģiskie raķešnesēji Tu-160 lidojumā izspēlē tuvošanos vietai, no kuras tiks palaistas spārnotās raķetes pa domājamā pretinieka objektiem. Ja kādam Varšavā, Viļņā, Rīgā vai Tallinā, šķiet, ka amerikāņu iznīcinātāji padara sabiedrotos Baltijā stiprākus, viņiem nav taisnība. ASV trieciena aviācijas koncentrācija Krievijas robežu tuvumā padara valstis, kurās tā uzturas, par ļoti viegli ievainojamām un patiesi bīstamām dzīvei. Lieta tāda, ka Tu-160M var uzņemt savās tilpnēs 45 tonnu arsenālu – līdz 12 mazpamanāmās un precīzās spārnotās raķetes X-101 ar darbības attālumu līdz 5500 km, ko iespējams pielietot, neieejot pretinieka PGA darbības zonā. X-101 parastās modifikācijas lādiņš sasniedz aptuveni 400 kilogramus trotila ekvivalentā. Speciālā (X-102) aprīkota ar kodoltermisko lādiņu ar jaudu no 250 kilotonnām līdz 1 megatonnai. Divi "stratēģi" Tu-160 – tās ir 24 spārnotās raķetes, un nav grūti iztēloties iznīcības mērogu Laskas, Emari aviobāzēs un citviet reāla militārā konflikta situācijā ar Krieviju.

0
Tagi:
Pentagons, ASV GS, militārās mācības, Baltija, Krievija, PGA
Pēc temata
"NATO roku darbs": kas sācies pie Krievijas robežām
Kāpēc Latvija ielaida Rīgas gaisa telpā amerikāņu bumbvedējus?
"Pavisam citas iespējas": ko ASV vēlas izmantot cīņām gaisā
"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā