Krievijas rublis

Krievija ir pārdzīvojusi vienu no smagākajiem Rietumu uzbrukumiem pēdējos gados

137
(atjaunots 08:53 11.04.2018)
ASV pieteikušas Krievijai jaunu sankciju kara posmu, un karā, kā zināms, bez zaudējumiem neiztikt. Tagad atbilde jāsniedz Maskavai.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. 9. aprīlī biržas ziņas un finanšu atskaites no Krievijas iezīmējās sarkanā krāsā — līdz pašam vakaram bija vērojama akciju, rubļa un reitingu krišanās, vēsta Sputnik Igaunija.

Iemesls ir zināms un rietumvalstīs netiek slēpts — ASV jaunās paplašinātās sankcijas pret Krievijas sistēmveidojošajiem uzņēmumiem un to īpašniekiem vai vadītājiem. Sankcijas tika ieviestas jau piektdien, 6. aprīlī, taču Lieldienu brīvdienu dēļ biržas un valūtas spekulanti tās izjuta tikai pirmdien.

"Melnās pirmdienas" sausie cipari

Maskavas biržas (tirgojas rubļos) indekss pirmdien, 9. aprīlī demonstrēja lielāko kritumu kopš 2014. gada marta — tas zaudēja vairāk nekā 8% koncerna "Rusal" akciju krišanās fonā jauno sankciju dēļ un bažās par iespējamu saraksta paplašināšanos nākotnē.

Baltais nams Vašingtonā. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

RTS (darījumi tiek slēgt valūtā) indekss kritās par 11,4% līdz 1093,8 punktiem (kritums — 142,68 punkti). Arī tas ir rekordliels kritums dienas laikā pēdējo piecu gadu laikā.

Lielāko kritumu demonstrēja alumīnija ražotāja Rusal akcijas (mīnus 19%), metalurģijas kompānija "Mečel" (mīnus 19%), miljardiera Suleimana Kerimova dēlam piederošais zelta ieguves uzņēmums "Poļus" (mīnus 16%), Sberbank (mīnus 17%) un "Nornikeļ" (mīnus 14,5%) akcijas.

Forbes dati liecina, ka fondu tirgus krituma dēļ Krievijas uzņēmēji dienas laikā zaudējuši aptuveni 14,3 miljardus dolāru. Piemēram, sankciju sarakstā iekļautais Suleimans Kerimovs zaudēja 1,4 miljardus dolāru (mīnus 22%). Eiro un dolāra kurss pieauga, ņemot vērā ģeopolitiskos riskus pēc sankciju ieviešanas pret dažiem Krievijas uzņēmējiem un kompānijām. Dažbrīd eiro kurss pret rubli pārsniedza 75 rubļus — šāds kurss nav bijis kopš 2016. gada.

Valsts nepametīs nelaimē uzņēmumus

"Melnās pirmdienas" kaislības lielā mērā palīdzēja nomierināt Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva paziņojums.

Mevedevs garantēja, ka valsts nepametīs kompānijas, kas nokļuvušas nelaimē 9. aprīļa notikumu dēļ.

Viņš tieši paziņoja, ka ASV sankcijas pret Krieviju ieviestas ar mērķi nekonkurētspējīgiem paņēmieniem risināt savus ekonomiskos uzdevumus. "Visiem šiem spriedelējumiem par kaut kādiem sliktiem krieviem, kurus vajagot sodīt, nevajadzētu maskēt ekonomisko būtību. Un tās pamatā ir amerikāņu komerciālo interešu virzīšana visā pasaulē pretēji pašreizējiem tirdzniecības noteikumiem, pretēji pašreizējai kārtībai," — viņš uzsvēra.

Kaislības remdēja arī divas pozitīvas ziņas, kas pierāda: no stratēģiskā viedokļa Krievijas ekonomiskais un finansiālais stāvoklis ir ļoti apmierinošs. Neskatoties uz fondu tirgus kritumu, tika fiksēts straujš naftas cenu pieaugums, un tas ir viens no galvenajiem Krievijas valsts budžeta valūtas avotiem.

Tāpat 9. aprīlī noskaidrojās, ka manāmi pieaudzis Krievijas tirdzniecības pozitīvais saldo salīdzinājumā ar 2017. gada janvāri un februāri — gandrīz par 29%, jeb 7 miljardiem dolāru, sasniedzot 31,5 miljardus dolāru. Par to informēja Federālais muitas dienests.

Tāpat situāciju uzlaboja arī atgādinājums, ka līdzekļi drīzāk tiek ievesti Krievijā nevis izvesti no tās — divas nedēļas pirms "melnās pirmdienas" rietumvalstu investīciju fondi ieguldīja Krievijas ekonomikā aptuveni 500 miljonus dolāru.

Eksperti neuzskata, ka gaidāma katastrofa

Ekonomikas eksperts Antons Šabanovs uzskata, ka sankciju kampaņas rezultātā vērojamās galvenās negatīvās sejas saistītas ar to, ka tagad būs grūtās atrast iespējas atjaunošanās vai paplašināšanās programmu kreditēšanai ārvalstīs. Turklāt daudziem uzņēmumiem jaunās sankcijas slēgušas piekļuvi ārvalstu tirgiem.

Tiesa, viņš piebilda, uz lielāko daļa šo uzņēmumu sankciju režīms darbojas kopš 2014. gada, tāpēc diezin vai 9. aprīļa notikumi viņiem sagādājuši lielu pārsteigumu.

Šabanovs prognozēja zināmas negatīvas parādības valsts fondu un finanšu tirgos vēl neilgu laiku, taču nesaskata nopietnus stratēģiskos priekšnoteikumus Krievijas ekonomikas un finanšu tālākam sarukumam.

Laiks atbrīvot Krievijas līdzekļus no ASV vērtspapīriem

Ņemot vērā acīmredzami koordinēto rietumu fondu un kompāniju uzbrukumu Krievijas fondu un valūtas tirgum, aizvien labāk dzirdami aicinājumi izvērtēt valsts monetāro politiku.

Krievijas valūtas rezerves nāktos ieguldīt nevis amerikāņu vērtspapīros, bet gan pašu valsts ekonomikas attīstībā, uzskata Federācijas padomes Starptautiskās komitejas priekšēdētāja vietnieks, FDD ģenerālis Vladimirs Džabarovs.

"Patlaban situācija ir mainījusies, pret Krieviju ievieš sankcijas," — atzīmēja senators un atgādināja, ka iepriekš ASV jau uz gadu desmitiem iesaldējušas Irānas līdzekļus, kas bija izvietoti amerikāņu vērtspapīros.

"Es uzskatu, ka šos līdzekļus nāktos ieguldīt Krievijas ekonomikā, taču vispirms jāpaskatās, kur tieši. Lai vienkārši neapēstu tos," — norādīja senators.

Tāpat visi eksperti uzskata, ka pēc nopietnā uzbrukuma saviem aktīviem Krievija to bez sekām neatstās. Tagad jāgaida Kremļa gājiens. 

137
Pēc temata
Latvija varēja kļūt par vidutāju starp KF un ASV, taču Vējonis palaida iespēju vējā
Die Welt: Krievija ievērojami samazinājusi savu atkarību no Rietumiem
Krievu žurnālists Vladimirs Solovjovs, foto no arhīva

Par ko viņa domāja, kad izlēma dzīvot Latvijā? Solovjovs norāja krievu aktrisi

18
(atjaunots 10:37 17.05.2021)
Vai tiešām viņa nezināja, ka Latvijā pārkāpj krievu tiesības, ka valsts ārlietu ministrs lepojas ar savu vectēvu – SS leģionāru? Krievu žurnālists Vladimirs Solovjovs asi kritizēja aktrisi Čulpanu Hamatovu par lēmumu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Krievijas žurnālists Vladimirs Solovjovs, ko Latvija nesen iekļāva persona non grata sarakstā, norāja aktrisi Čulpanu Hamatovu, kas nopirkusi zemesgabalu Latvijā un saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju.

Savā raidījumā YouTube "Solovjov LIVE" žurnālists centās izprast, kāpēc Hamatovai vajadzīga uzturēšanās atļauja Latvijai, ja "šeit, Krievijā, viņai viss ir kārtībā". Žurnālists negatīvi izvērtēja aktrises frāzi par to, ka "daudzi talantīgi cilvēki aizbraukuši uz turieni, jo šeit viņiem nebija iespēju attīstīties profesijā". Solovjovs pieļāva, ka, acīmredzot, bez tādiem izteikumiem Latvijas inteliģences aprindās neuzņem.

"Es ļoti cienu Čulpanu Hamatovu, tikai, atvainojiet, neesmu sapratis... Labi, man nav nekas iebilstams pret to, ka Hamatova varējusi nopirkt zemi Baltijā. Skaidrs, atrada "labāko" no iespējamiem naudas ieguldīšanas variantiem, tā ir viņas pašas izvēle. Jaukā sieviete Čulpana saņem uzturēšanās atļauju Latvijā, es ļoti priecājos par viņu, viņa ir lieliska aktrise. Laikam jau šeit tīri labi pelna, ja tā varēja. Tā tam arī jābūt. Viņa saņēma uzturēšanās atļauju automātiski kopā ar zemes gabala iegādi, viņai palīdzēja draudzene – žurnāliste. Es par viņu tikai priecājos. Man nekas nav iebilstams. Es tikai nekādi nevaru saprast to Hamatovas frāzi par to, ka "daudzi talantīgi cilvēki aizbraukuši uz turieni, jo šeit viņiem nebija iespēju attīstīties profesijā". Piedodiet. Es gribu saprast, vai Hamatovas kundze nerunā par sevi, vai viņa tagad plāno izpausties Baltijā?" Solovjovs lauzīja galvu.

Žurnālists atzīmēja, ka, pēc viņa domām, Hamatovai dzīve Krievijā sakārtojās lieliski, ir arī iespēja izpausties profesijā. Tāpēc viņam radās aizdomas, ka šo frāzi aktrise izmetusi ar tālejošiem plāniem būt uzņemtai Latvijas inteliģences aprindās.

"Vienkārši viņai vajadzēja to frāzi izteikt valstī, kur notiek nacistu marši, kur sēdina cietumā mūsu veterānus. Viņa nav pamanījusi krievvalodīgos, kuru tiesības Latvijā ir ierobežotas. Viņu nemulsina tas, ka Latvijas ārlietu ministrs lepojas ar savu vectēvu – nacistu. Tas ir normāli, ka tur par varoņiem kļuvuši cilvēki, kas bija baismīgākie ļaundari, bendes. Holokausts – vai tas viņai, maigajai, aizkustinošajai Čulpanai kaut ko izsaka?" žurnālists bija sašutis.

Kādu apsvērumu dēļ viņa nolēmusi dzīvot Latvijā, pārdomāja Solovjovs. Vai draugi ieteica?

"Ā, es sapratu, ļoti daudz paziņu Rīgā. Tagad viņiem pievienojušies draugi no Jūrmalas un Cēsīm, laikam jau bez tādas frāzes neuzņems Latvijas inteliģences aprindās. Kā uz to atbildēt? Laba aktrise Čulpana Hamatova, laikam jau arī labs cilvēks. Tikai kāpēc aktieri bieži vien nedomā, ko saka?" atzīmēja Solovjovs un uzsvēra, ka Krievija ne tikai devusi Hamatovai iespēju izpausties aktiermākslā, bet arī pilnībā atbalstīja viņas darbā labdarības fondu jomā.

18
Tagi:
SS, Latvija, termiņuzturēšanās atļauja
Pēc temata
Pāriešu pāri robežai, bet mežā gaidīs mašīna: Jevgēņiju Mironovu uzaicināja Latvijā
"Tavs antipadomnieks drīkst atbraukt": kā priekš latvieša Hermaņa Putinam vīzu prasīja

Piemaskavā par video latviešu valodā ierosināta lieta par nacisma reabilitēšanu

51
(atjaunots 17:10 16.05.2021)
Krievijas Izmeklēšanas komitejas Maskavas apgabala Galvenās izmeklēšanas pārvaldes Volokolamskas izmeklēsanas nodaļa ierosinājusi krimināllietu par sociālajā tīklā publicētu video ierakstu, kas sagroza PSRS lomu Lielajā Tēvijas karā.

RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Maskavas apgabala Volokolamskā ierosinata krimināllieta par nacisma reabilitāciju. Interneta lietotājs vienā no sociālajiem tīkliem publicējis video ierakstu latviešu valodā, kas satur fašisma propagandu, liecina informācija Krievijas Izmeklēšanas komitejas (IK) Maskavas apgabala Galvenās izmeklēšanas pārvaldes (GIP) vietnē.

Saskaņā ar izmeklēšanas datiem, ieraksts publicēts sociālajā tīklā pērnā gada 16. martā. ieraksts sagroza faktus par Otro pasaules karu un satur fašisma propagandu – to apstiprinājusi psiholoģiskā un lingvistiskā tiesu ekspertīze.

"Tādējādi izplatītas nepārprotami melīgas ziņas par PSRS darbību Otrā pasaules kara gados. Pie tam lietotājs precīzi zināja, ka šo video brīvā piekļuvē var noskatīties sociālā tīka lietotāji," teikts paziņojumā.

Par šo faktu ierosināta krimināllieta par nacisma reabilitāciju saskaņā ar Krievijas Kriminālkodeksa 354.1 panta 1. daļu.

Patlavan izmeklētāji veic nopratināšanas un citas darbības ar mērķi identificēt lietotāju, kas publicējis video ierakstu.

51
Tagi:
nacisma glorifikācija, Vēsture, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
"Putins brīdinājis sāncenšus". Ko citu valstu mediji rakstīja par Uzvaras parādi
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem
Savienotajās Valstīs pūlas pierādīt, ka visus pasaules karus sākuši krievi
The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, kā Baltijā izkropļo vēsturi
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

0
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

0
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības