Krievijas rublis

Krievija ir pārdzīvojusi vienu no smagākajiem Rietumu uzbrukumiem pēdējos gados

137
(atjaunots 08:53 11.04.2018)
ASV pieteikušas Krievijai jaunu sankciju kara posmu, un karā, kā zināms, bez zaudējumiem neiztikt. Tagad atbilde jāsniedz Maskavai.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. 9. aprīlī biržas ziņas un finanšu atskaites no Krievijas iezīmējās sarkanā krāsā — līdz pašam vakaram bija vērojama akciju, rubļa un reitingu krišanās, vēsta Sputnik Igaunija.

Iemesls ir zināms un rietumvalstīs netiek slēpts — ASV jaunās paplašinātās sankcijas pret Krievijas sistēmveidojošajiem uzņēmumiem un to īpašniekiem vai vadītājiem. Sankcijas tika ieviestas jau piektdien, 6. aprīlī, taču Lieldienu brīvdienu dēļ biržas un valūtas spekulanti tās izjuta tikai pirmdien.

"Melnās pirmdienas" sausie cipari

Maskavas biržas (tirgojas rubļos) indekss pirmdien, 9. aprīlī demonstrēja lielāko kritumu kopš 2014. gada marta — tas zaudēja vairāk nekā 8% koncerna "Rusal" akciju krišanās fonā jauno sankciju dēļ un bažās par iespējamu saraksta paplašināšanos nākotnē.

Baltais nams Vašingtonā. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

RTS (darījumi tiek slēgt valūtā) indekss kritās par 11,4% līdz 1093,8 punktiem (kritums — 142,68 punkti). Arī tas ir rekordliels kritums dienas laikā pēdējo piecu gadu laikā.

Lielāko kritumu demonstrēja alumīnija ražotāja Rusal akcijas (mīnus 19%), metalurģijas kompānija "Mečel" (mīnus 19%), miljardiera Suleimana Kerimova dēlam piederošais zelta ieguves uzņēmums "Poļus" (mīnus 16%), Sberbank (mīnus 17%) un "Nornikeļ" (mīnus 14,5%) akcijas.

Forbes dati liecina, ka fondu tirgus krituma dēļ Krievijas uzņēmēji dienas laikā zaudējuši aptuveni 14,3 miljardus dolāru. Piemēram, sankciju sarakstā iekļautais Suleimans Kerimovs zaudēja 1,4 miljardus dolāru (mīnus 22%). Eiro un dolāra kurss pieauga, ņemot vērā ģeopolitiskos riskus pēc sankciju ieviešanas pret dažiem Krievijas uzņēmējiem un kompānijām. Dažbrīd eiro kurss pret rubli pārsniedza 75 rubļus — šāds kurss nav bijis kopš 2016. gada.

Valsts nepametīs nelaimē uzņēmumus

"Melnās pirmdienas" kaislības lielā mērā palīdzēja nomierināt Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva paziņojums.

Mevedevs garantēja, ka valsts nepametīs kompānijas, kas nokļuvušas nelaimē 9. aprīļa notikumu dēļ.

Viņš tieši paziņoja, ka ASV sankcijas pret Krieviju ieviestas ar mērķi nekonkurētspējīgiem paņēmieniem risināt savus ekonomiskos uzdevumus. "Visiem šiem spriedelējumiem par kaut kādiem sliktiem krieviem, kurus vajagot sodīt, nevajadzētu maskēt ekonomisko būtību. Un tās pamatā ir amerikāņu komerciālo interešu virzīšana visā pasaulē pretēji pašreizējiem tirdzniecības noteikumiem, pretēji pašreizējai kārtībai," — viņš uzsvēra.

Kaislības remdēja arī divas pozitīvas ziņas, kas pierāda: no stratēģiskā viedokļa Krievijas ekonomiskais un finansiālais stāvoklis ir ļoti apmierinošs. Neskatoties uz fondu tirgus kritumu, tika fiksēts straujš naftas cenu pieaugums, un tas ir viens no galvenajiem Krievijas valsts budžeta valūtas avotiem.

Tāpat 9. aprīlī noskaidrojās, ka manāmi pieaudzis Krievijas tirdzniecības pozitīvais saldo salīdzinājumā ar 2017. gada janvāri un februāri — gandrīz par 29%, jeb 7 miljardiem dolāru, sasniedzot 31,5 miljardus dolāru. Par to informēja Federālais muitas dienests.

Tāpat situāciju uzlaboja arī atgādinājums, ka līdzekļi drīzāk tiek ievesti Krievijā nevis izvesti no tās — divas nedēļas pirms "melnās pirmdienas" rietumvalstu investīciju fondi ieguldīja Krievijas ekonomikā aptuveni 500 miljonus dolāru.

Eksperti neuzskata, ka gaidāma katastrofa

Ekonomikas eksperts Antons Šabanovs uzskata, ka sankciju kampaņas rezultātā vērojamās galvenās negatīvās sejas saistītas ar to, ka tagad būs grūtās atrast iespējas atjaunošanās vai paplašināšanās programmu kreditēšanai ārvalstīs. Turklāt daudziem uzņēmumiem jaunās sankcijas slēgušas piekļuvi ārvalstu tirgiem.

Tiesa, viņš piebilda, uz lielāko daļa šo uzņēmumu sankciju režīms darbojas kopš 2014. gada, tāpēc diezin vai 9. aprīļa notikumi viņiem sagādājuši lielu pārsteigumu.

Šabanovs prognozēja zināmas negatīvas parādības valsts fondu un finanšu tirgos vēl neilgu laiku, taču nesaskata nopietnus stratēģiskos priekšnoteikumus Krievijas ekonomikas un finanšu tālākam sarukumam.

Laiks atbrīvot Krievijas līdzekļus no ASV vērtspapīriem

Ņemot vērā acīmredzami koordinēto rietumu fondu un kompāniju uzbrukumu Krievijas fondu un valūtas tirgum, aizvien labāk dzirdami aicinājumi izvērtēt valsts monetāro politiku.

Krievijas valūtas rezerves nāktos ieguldīt nevis amerikāņu vērtspapīros, bet gan pašu valsts ekonomikas attīstībā, uzskata Federācijas padomes Starptautiskās komitejas priekšēdētāja vietnieks, FDD ģenerālis Vladimirs Džabarovs.

"Patlaban situācija ir mainījusies, pret Krieviju ievieš sankcijas," — atzīmēja senators un atgādināja, ka iepriekš ASV jau uz gadu desmitiem iesaldējušas Irānas līdzekļus, kas bija izvietoti amerikāņu vērtspapīros.

"Es uzskatu, ka šos līdzekļus nāktos ieguldīt Krievijas ekonomikā, taču vispirms jāpaskatās, kur tieši. Lai vienkārši neapēstu tos," — norādīja senators.

Tāpat visi eksperti uzskata, ka pēc nopietnā uzbrukuma saviem aktīviem Krievija to bez sekām neatstās. Tagad jāgaida Kremļa gājiens. 

137
Pēc temata
Latvija varēja kļūt par vidutāju starp KF un ASV, taču Vējonis palaida iespēju vējā
Die Welt: Krievija ievērojami samazinājusi savu atkarību no Rietumiem
Facebook

Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook

12
(atjaunots 08:32 04.12.2020)
Ziņu portāla Baltnews vadītājs atzinīgi novērtēja Krievijas likumdevēju iniciatīvas par Facebook, YouTube un citu Rietumu sociālo tīklu darbības regulēšanu Krievijas teritorijā.

RĪGA, 4. decembris – Sputnik. Ziņu portāls Baltnews informēja, ka bez jebkādiem skaidrojumiem bloķēta tā lapa Facebook.

"Facebook bloķējis Baltnews lapu. Sociālā tīkla administrācija nav nosaukusi bloķēšanas iemeslu. Taču tas ir acīmredzams – cīņa ar Krievijas propagandu," teikts portāla paziņojumā Telegram kanālā.

Baltnews vadītājs Andrejs Starikovs komentēja ziņu par bloķēšanu sarunā ar RIA Novosti

"Facebook nodzēsis lappusi. Tas vienā mirklī likvidēja liela ļaužu pulka ilggadēju darbu. Pārkāpa savu lietotāju tiesības saņemt informāciju. Bez brīdinājumiem, bez paziņojumiem, bez kara pieteikuma," konstatēja Starikovs.

Viņš piezīmēja, ka nav saprotams, kādus sociālā tīkla noteikumus Baltnews pārkāpis un vai vispār kaut kas ir pārkāpts.

"Domājams, nav. Galu galā Facebook vispār nav noteikumu. No saziņas brīvības telpas sociālais tīkls jau sen ir pārvērties par Lielo inkvizitoru. Cenzūra tiek pielietota hotiski. Ir pamats domāt un fakti, kas liecina – tā tiek pielietota pēc Rietumu specdienestu norādes," piezīmēja portāla vadītājs.

Starikovs atzinīgi novērtēja Krievijas likumdevēju iniciatīvas par Facebook, YouTube un citu Rietumu sociālo tīklu darbības regulēšanu Krievijas teritorijā. Viņš uzsvēra, ka "Rietumu sociālie tīkli Krievijā pelna miljonus un tiem jāuzņemas tiesiskā atbildība par patvaļu un cenzūru".

Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" preses dienests nosauca portāla Baltnews lapas Facebook bloķēšanu par cinisku politiskās cenzūras aktu.

"Facebook bloķējis mediju grupā "Rossija segodņa" strādājošo ziņu portālu Baltnews. Uzskatā, to par cinisku politiskās cenzūras aktu no amerikāņu sociālā tīkla puses. Atgādināsim, ka šī gada 5. jūnijā FB sāka atzīmēt valsts kontrolēto mediju, arī RIA Novosti un Sputnik publikācijas," teikts preses dienesta komentārā.

Iepriekš Krievijas Valsts domē tika iesniegts likumprojekts par atbildes sankcijām pret interneta platformām par Krievijas mediju cenzūru. Tas paredz tādus soļus, kā bloķēšana, trafika palēnināšana un administratīvie sodi. Sods interneta platformām par Krievijas mediju cenzurēšanu sniegsies no dažiem tūkstošiem līdz 3 miljoniem rubļu, pastāstīja viens no projekta autoriem Antons Gorelkins. Likumprojektu atbalsta arī Krievijas komunikāciju līdzekļu kontroles struktūra Roskomnadzor.

Sociālo tīklu un saziņas programmu profesionālo lietotāju asociācija ieteikusi Krievijas Digitālās attīstības ministrijai izvērtēt iespēju iekļaut likumā sodu par Krievijas mediju cenzūru ārvalstu interneta kompānijām līdz 10 miljonu rubļu apmērā un iespēju arestēt tādu kompāniju naudas līdzekļus, teikts asociācijas vēstulē. Tās autori atgādināja, ka Facebook, Google un Twitter ierobežo piekļuvi aptuveni 20 Krievijas mediju materiāliem. To vidū ir RIA Novosti, RT, Sputnik un "Rossija 1".

12
Tagi:
propaganda, sociālie tīkli, Facebook, Krievija
Pēc temata
EDSO apsolīja tikt skaidrībā, uz kāda pamata Latvija bloķēja Baltnews portālu
Pozners: Baltijā bloķē Krievijas medijus, jo baidās no tiem
Krievijas vēstnieks apsolīja, ka Maskava neatstās žurnālistu vajāšanu bez atbildes
Sputnik V

Cena, izmēģinājumi, ražošana, sadarbība: Krievija prezentēja Sputnik V ANO

20
(atjaunots 14:54 03.12.2020)
Prezentācijas gaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas speciālās sesijas ietvaros Krievija pastāstīja par pasaulē pirmās vakcīnas pret Covid-19 Sputnik V cenu, par izmēģinājumiem, ražošanu un par sadarbības iespējām.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. KF Veselības ministrija prezentēja pasaulē pirmo Krievijā radīto vakcīnu pret Covid-19 Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas speciālās sesijas ietvaros, vēsta RIA Novosti.

Tiešsaistes prezentācijas ietvaros ar nosaukumu "Sputnik V: vakcīna pret Covid-19", kura notika ar Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO un KF Veselības ministrijas vadītāja Mihaila Muraško piedalīšanos, Krievija pastāstīja par preparāta cenu, nākotnes ražošanas apjomiem un sadarbību ar ārvalstu partneriem.

Krievijas veselības ministrs paziņoja, ka vakcīnas pēcreģistrācijas izmēģinājumos, kuri notika KF, Baltkrievijā, Indijā, AAE un Venecuēlā, piedalās vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku. Tāpat viņš atzīmēja, ka Brazīlija un virkne citu valstu arī paudušas vēlmi veikt vakcīnas izmēģinājumus. Pašlaik notiek pārrunas.

Muraško uzsvēra, ka Sputnik V parādīja "spēcīgu imūno atbildi un antivielu atbildi" un šobrīd stāv galveno vakcīnu-kandidātu rindā, kuras tuvojas klīnisko izmēģinājumu noslēgumam un masveida ražošanas uzsākšanai.

Krievijas Veselības ministrijas vadītāja paziņoja, ka jau ir potēti vairāk nekā 100 tūkstoši Krievijas iedzīvotāju no riska grupām, un preparāta klīniskie izmēģinājumi turpinās. Sputnik V jau sākuši piegādāt visos Krievijas reģionos, un plānots palielināt preparāta ražošanu valstī un pasaulē.

Savukārt Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka KTIF iesniedzis pieteikumu Sputnik V apstiprināšanai 40 valstīs un strādā ar regulatoriem šajās valstīs.

Viņš uzsvēra, ka šeit ir svarīgi, lai šie lēmumi netiek pieņemti politisku motīvu dēļ, jo valstīm šobrīd ir svarīgi, lai to rīcībā ir dažādu vakcīnu portfelis.

Saskaņā ar Dmitrijeva prognozēm, jau 2021. gada martā Sputnik V ražošanas apjoms ārvalstu ražotnēs sastādīs vismaz 40 miljonu dozu mēnesī, tātad vakcīna būs pieejama 40 miljoniem cilvēku. Taču KTIF cer uz vēl lielākiem apjomiem.

Vakcīnas cena varētu sastādīt mazāk nekā 10 dolārus par dozu. Tas ir daudz lētāk, nekā dažās vakcīnas, kuras tika radītas uz cilvēka adenovīrusa bāzes, atzīmēja Dmitrijevs. Potēšanai būs nepieciešamas divas preparāta dozas.

Viņš paziņoja, ka viens no galvenajiem mērķiem ir padarīt vakcīnu pieejamu visai pasaulei.

20
Tagi:
vakcīna, Krievija, ANO
Pēc temata
Eiropas Komisija apstiprinājusi līgumu par vakcīnas iepirkumu ES dalībvalstu vārdā
Krievijā nosaukti masveida vakcinācijas sākums Covid-19 profilaksei
Ungārijai drīkst, pārējiem – nē: Brisele paziņoja lēmumu par vakcīnu Sputnik V
Veselības ministrija sagatavojusi bezprecedenta vakcinācijas plānu
Irānas karogs. Foto no arhīva

Teherāna uzskata, ka Vašingtona atgriezīsies pie kodoldarījuma

0
(atjaunots 09:11 04.12.2020)
2018. gada maijā Savienotās Valstis ar vienpusēju lēmumu izstājās no Kopīgā visaptverošā rīcības plāna ar Irānu un ieviesa pret to sankcijas.

RĪGA, 4. decembris – Sputnik. Teherāna cer, ka ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens atkal iekļaus ASV kodoldarījumā, ekskluzīvā intervijā Sputnik pastāstīja Irānas vēstnieks Baltkrievijā Saids Jari.

2015. gada jūlijā Irāna un seši starptautiskie pārrunu dalībnieki panāca vēsturisku vienošanos par Irānas atomenerģētikas ilggadējās problēmas noregulēšanu.

Vairākus mēnešus ilgās pārrunas noslēdzās ar Kopīgā visaptverošā rīcības plāna pieņemšanu. Tā izpilde anulēja pret Irānu vērstās ekonomiskās un finansiālās sankcijas no ANO Drošības padomes, ASV un ES puses.

Darījums nepastāvēja ne trīs gadus – 2018. gada maijā Savienotās Valstis ar vienpusēju lēmumu izstājās no Kopīgā visaptverošā rīcības plāna ar Irānu un atjaunoja pret to vērstās stingrās sankcijas.

"Mēs sagaidām, ka demokrāti labos Trampa kļūdas. Ceram, ka amerikāņi atkal sāks pildīt savas starptautiskās saistības," paziņoja Irānas vēstnieks Baltkrievijā.

Pēc viņa vārdiem, Tramps vienpusēji pieņēmis lēmumu izstāties no KVRP. Viņš negatīvi iespaidoja ne tikai kodoldarījumu, bet arī daudzus citus starptautiskos līgumus.

"Mēs, protams, nekad nevarēsim aizmirst amerikāņu noziedzīgos nodarījumus pret irāņu tautu. Viņu spiediens – stingrākās sankcijas pret Irānu – turpinās. Mēs uzskatām, ka amerikāņiem nevar uzticēties un paļauties uz viņiem," diplomāts atzīmēja. 

Viņš norādīja, ka Irāna atzinīgi novērtēs amerikāņu soli, ja ASV atgriezīsies pie savām starptautiskajām saistībām. "Mēs ceram, ka tā notiks. Domājams, demokrāti rīkosies prātīgāk nekā Tramps. Ceram, ka tā notiks ne tikai attiecībā pret Irānu, bet arī pret Baltkrieviju," uzsvēra vēstnieks.

"Atgriešanās pie KVRP un visām savām starptautiskajām saistībām ir saprātīga politika. ASV ir jāciena starptautiskās saistības, ko tās uzņēmušās," piezīmēja Irānas diplomāts.

0
Tagi:
Irāna, ASV
Pēc temata
NYT: Tramps plānojis uzbrukumu kodolobjektam Irānā
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa