Leonīds Kalašņikovs

Kalašņikovs: Krievijai ir jāpieņem ekonomiski pasākumi pret Latviju

205
(atjaunots 18:28 31.03.2018)
Krievijas Valsts Domes deputāti piedāvā pieņemt ekonomiskos pasākumus pret Latviju sakarā ar izglītības aizliegšanu krievu valodā.

RĪGA, 31. marts – Sputnik. Krievijas Valsts Dome publicējusi savā elektroniskajā datu bāzē ziņojuma projektu "Par skolu izglītības likvidēšanas nepieļaujamību Latvijas nacionālo mazākumtautību valodās".

Ziņojuma projektu izskatīs Valsts Domes NVS, Eirāzijas integrācijas un tautiešu saikņu lietu komiteja. Sputnik Latvija intervijā Krievijas Valsts Domes NVS, Eirāzijas integrācijas un tautiešu saikņu lietu komitejas vadītājs Leonīds Kalašņikovs atzīmēja, ka Krievijai ir jāpieņem ekonomiska rakstura pasākumi krievvalodīgo iedzīvotāju pasargāšanai Latvijā.

"Mēs no sākuma gribējām uzreiz ziņojumā nosaukt prasības mūsu valdībai ar tādu ekonomisko pasākumu ieviešanu kā, piemēram, naftas un naftas produktu tranzīts nevis caur Latvijas ostām, bet caur Ustjlugu. Starp citu, ar šo ideju mūsu varas iestādes vērsās pie baltkrieviem, kuri pārstrādā mūsu naftas produktus, un pēc tam eksportē caur Rīgu. Izrādās, ka mūsu biznesmeņi joprojām ar to nodarbojas. Kādēļ mums būtu jāpalīdz tik nedraudzīgai republikai," — pateica Kalašņikovs.

Krievu skolu pārejas ideja uz mācībām latviešu valodā radās pēkšņi 2017. gada oktobrī: Izglītības ministrijas (IM) budžeta ierakstā un tās prioritātēs 2018. gadā, kuras tika gatavotas pērnā gada augustā un septembrī, par to nebija ne vārda. Tās īstenošanai jau 2018. gada sākumā IM nolēma izmantot daļu naudas, kuras Eiropas Savienība piešķīra kompetentai pieejai izglītības saturam (ESF 8.3.1.1./16/1/002). Jūtīgā izglītības tēma dzimtajā valodā deva acīmredzamu ministra Šadurska partijas "Vienotība" ieguvumu, kuras reitings beidzot izbeidza krist un atkal pārvarēja 5% barjeru.

Tādējādi, Latvija radīja precedentu priekšvēlēšanu kampaņas īstenošanai uz Eiropas nodokļu maksātāju rēķina un totālas starptautisko tiesību un pašu Konstitūcijas ignorēšanas, kurš atmet vienotas politiskas nācijas uzdevumu risinājumu nepārredzamā perspektīvā.

Iepriekš tika ziņots, ka Latvijas Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja reformu, kura paredz krievu skolu likvidēšanu. Par grozījumiem nobalsoja 57 deputāti, pret — 16. grozījumi stāsies spēkā pēc prezidenta Vējoņa apstiprināšanas.

Grozījumu apspriešanas gaitā "Vienotības" frakcijas līderis Hosams Abu Meri nosauca skolu reformas pieņemšanas dienu par svinīgu, jo, pēc viņa sacītā, Latvijai izdevies likt galu okupācijas sekām.

205
Pēc temata
"Sitīsim skolotājus": skolu reforma – krievu skolu pedagogu bezdarbības rezultāts
Veselāki nekļūšot: Eirokomisija nav apmierināta ar nodokļu reformu Latvijā
Krievijas Valsts dome nosodījusi skolu reformu Latvijā
Covid-19

KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli

12
(atjaunots 13:41 03.07.2020)
Testēšana sākās pirms divām nedēļām sadarbībā ar Gamaleja Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētniecisko centru.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Brīvprātīgie, kuri piedalās vakcīnas pret koronavīrusu testēšanā, kas tapusi sadarbībā ar Krievijas Aizsardzības ministriju, jūtas labi, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz militārās iestādes preses dienestu.

Neviens no pirmās grupas, kas saņēma pa vienam no diviem vakcīnas komponentiem 18. jūnijā, nav sūdzējies par veselības stāvoklī, nopietnas nevēlamas blakusparādības nav reģistrētas.

Otrās grupas sastāvs, kura saņēma pirmo vakcīnas komponenti 23. jūnijā un kurai 21 dienu vēlāk pēc rādītājiem tiks ievadīta otrā komponente, arī jūtas normāli, kontrindikāciju vai blakusefektu nav.

Testēšana sākās pirms divām nedēļām sadarbībā ar Gamaleja Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētniecisko centru. To plānots pabeigt līdz jūlija beigām.

12
Tagi:
vakcīna, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pasaulē iestājas jauna bīstama fāze: PVO vadītājs paudis viedokli par Covid-19
Petraviča pastāstīja, kāds būs palīdzības plāns Covid-19 otrā viļņa gadījumā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Kā notiek Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā
RT kanāls

Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT

31
(atjaunots 09:56 03.07.2020)
KF ĀM aicina starptautiskās organizācijas novērtēt Rīgas lēmumu par RT kanālu izplatīšanas aizliegumu sakarā ar to neatbilstību Latvijas politiskajām un tiesiskajām saistībām.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Septiņu RT telekanālu translācijas aizliegums Latvijā ir sašutumu raisošs un prettiesisks solis, KF aicina starptautiskās organizācijas novērtēt, cik lielā mērā šāds lēmums atbilst Rīgas politiskajām saistībām, paziņoja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, vēsta RIA Novosti.

Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome 30. jūnijā paziņoja par septiņu RT telekanālu translācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka tie it kā pieder mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas. Tika aizliegti telekanāli RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV.

Taču atvērtos avotos viegli var atrast informāciju par to, ka Kiseļovs ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors, savukārt RT vadītāja ir Margarita Simoņana, pret kuru nav ieviestas nekādas ES sankcijas. Šīs kompānijas ir divas atsevišķas juridiskas personas.

KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot Latvijas regulatora lēmumu, nosauca šādu rīcību par sašutumu raisošu un prettiesisku. Pēc diplomātes sacītā, Rīgā, acīmredzot, pieņēma lēmumu par RT telekanālu aizliegšanu, būdami nekompetenti juridiskos jautājumos.

"Ceram, ka šo sašutumu raisošo un prettiesisko rīcību Latvijas puse ir veikusi tikai atbildīgo iestāžu nekompetences iemesla dēļ, kuras nespēja tikt skaidrībā ar to, ka Dmitrijs Kiseļovs nekādā veidā nav saistīts un nekad nav bijis saistīts ar to, par ko Rīga tagad paziņojusi. Gribētos izskaidrot mūsu kolēģiem, ka šīs struktūras juridiskais statuss ir autonoma nekomerciāla organizācija, to vada Simonjanas kundze," sacīja Zaharova.

Viņa atgādināja ka Maskava jau vairākkārt pievērsusi starptautiskās sabiedrības uzmanību informācijas telpas tīrīšanai Latvijā, krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācijai un centieniem izstumt krievu valodu no valsts informācijas telpas. Zaharova kārtējo reizi aicināja profila starptautiskās organizācijas "pakļaut oficiālās Rīgas lēmumu rūpīgai juridiskai ekspertīzei attiecībā uz tās atbilstību Latvijas politiskajām un tiesiskajām saistībām vārda un viedokļu paušanas brīvības, kā arī brīvas piekļuves informācijai nodrošināšanā".

RT ir Krievijas diennakts informatīvais telekanāls, kurš tika izveidots 2005. gadā translācijai ārzemēs. Tas raida angļu, arābu, spāņu un franču valodā.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, tā nav pirmā diskriminācijas izpausme attiecībā uz Krievijas medijiem Baltijas valstīs. No 1. janvāra Igaunija faktiski ir aizliegusi Sputnik redakcijas darbu Tallinā, piedraudot darbiniekiem ar kriminālvajāšanu. Latvijā Sputnik darbiniekiem tiek radīts spiediens ne tikai "sarunu" veidā ar specdienestu pārstāvjiem, bet arī ar neformālu aizliegumu atvērt bankas kontus.

31
Tagi:
vārda brīvība, mediji, Zaharova, RT
Pēc temata
KF vēstniecība ASV atbildēja uz Pentagona apsūdzībām pret RT un Sputnik
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO: izbeidziet politisko cenzūru Latvijā
"Mēs no sirds pasmējāmies": Kiseļovs aicina Latviju nekavējoties atjaunot RT apraidi
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Balsošana Latvijas Saeimā. Foto no arhīva

"Der tikai iekuram": sociālie tīkli izsmēja Latvijas Nacionālo attīstības plānu

0
Saeimas apstiprinātais Nacionālais attīstības plāns līdz 2027. gadam, izskatās, nav īpaši iepriecinājis sociālo tīklu lietotājus: zem Latvijas premjerministra tvīta izveidojās vesela ķēde ar sarkastiskiem komentāriem.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (NAP2027) tika apstiprināts Saeimā ceturtdien, 2. jūlijā.

Saeimas preses dienests raksturoja NAP 2027 kā plānu, kura mērķis ir mainīt sabiedrības paradumus, celt dzīves līmeni, izveidot zinošu sabiedrību, veidot efektīvāku uzņēmējdarbības vidi, kā arī atbildības veicināšanu attiecībā uz apkārtējās vides jautājumiem.

"Šodien, Saeimai apstiprinot Nacionālās attīstības plānu 2021. – 2027. gadam, sākam gatavoties paradumu maiņai, kas ir mūsu ceļš uz pārtikušu, stipru Ziemeļvalsti. #NAP ir kopīga darba rezultāts, strādāsim pie tā ieviešanas dzīvē!" palielījās Twitter ar jauno plānu valsts premjerministrs Krišjānis Kariņš.

​Taču publika, izskatās, nenovērtēja politiķa iedvesmojumu – komentētāji nežēloja dzēlīgus izteicienus.

"Kādai vēl paradumu maiņai? Pirms ēšanas dzersim ūdeni, lai vēderā mazāk vietas? Šai "koalīcijai" vispār nav nekādas vīzijas par Latviju un tās nākotni. Šis plāns - tāpat kā visi pārējie dižplāni - der tikai iekuram," atcirta pazīstamā latviešu publiciste Elita Veidemane.

​​"​Iespējams kļūdos, bet man tas atgādina PSKP uzsaukumus kārtējam partijas kongresam. Lai veicinātu nodokļu iekasēšanu un investīciju piesaistīšanu pirmām kārtām jāvienkāršo nodokļu sistēma un jālikvidē OIK," sniedz padomu premjerministram Ēriks Zarahovičs.

​​"​Jūs un jūsu kolēģi jau dzīvo kā ziemeļvalstī, tā ka viss kārtībā! Tas, ka lielākā daļa dzīvo kā Mozambikā, nemainīsies vēl ilgi, un nevajag lūdzu ņirgāties par cilvēkiem, piemēram, pensionāriem vai minimālās algas saņēmējiem..." raksta Arvis.

​​"​Lieciet mierā sociālo budžetu! Sociālais budžets ir paredzēts pensijām. Pensionāri ir galīgi nabagi, ap 14000 pensionāru saņem vecuma pensiju līdz 100€ mēnesī. Bet jūs vēlaties uz sociālā budžeta vēl uzsēdināt veselības ministriju. Banānu republika, nevis ziemeļvalsts!" pauž sašutumu par valdības plāniem Normunds K.

​"​​Vai nevajadzētu sākumā izteikt reālākus plānus, kā, piemēram, sasniegt pārējo Baltijas valstu līmeni un tikai tad sapņot par ziemeļvalstu līmeni?"​ piedāvā Dainis.

​​"​​​Varbūt sākumā Turcijas līmeni?"​​ interesējas Valters Korālis.

​​"​Pēdējo 10 gadu dati gan rāda, ka mēs pat sākam atpalikt no saviem Austrumeiropas kaimiņiem..." atzīmē lietotājs ar segvārdu San man Jans.

​Atgādināsim, ka NAP, kuru skatīja valdība, tika sastādīts vēl pirms krīzes. Tātad, tajā netika ņemti vērā izaicinājumi, ar kuriem Latvijai nācies saskarties Covid-19 pandēmijas dēļ.

Spriežot pēc visa, valdībā paspēja veikt plānā nepieciešamās izmaiņas un pielāgot to pašreizējai situācijai.

Taču, kā tika atzīmēts, iepriekšējais septiņgades attīstības plāns, NAP 2020, saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra vērtējumu, tika izpildīts vien par 61%.

0
Tagi:
Krišjānis Kariņš, Nacionālais attīstības plāns
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija vēl nav zaudējusi Krievijas tranzītu
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija izvēlējusies "slikto" enerģiju no Baltkrievijas
Iesmērēja "pirmskovida": Saeima izskatīs Latvijas attīstības plānu līdz 2027. gadam
Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē