Big Ben Londonā

Londona izsūta Krievijas diplomātus

70
(atjaunots 18:23 14.03.2018)
Attiecības starp Apvienoto Karalisti un Krieviju vairs nekad neatgriezīsies agrākajā gultnē, paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Terēza Meja, atklāti apsūdzot Maskavu uzbrukumā bijušajam izlūkam Skripaļam un viņa meitai.

RĪGA, 14. marts — Sputnik. Londona izsūta 23 Krievijas diplomātus sakarā ar Skripaļa lietu. Runa nav par pilnīgu attiecību pārtraukšanu ar Maskavu, taču dialoga stils mainīsies, paziņojusi britu premjerministre Terēza Meija, uzstājoties parlamentā. Krievijas vēstniecība nosauca Londonas darbības par nepieņemamām un bezatbildīgām. 

Nediplomātiski pasākumi

"Tas nav mūsu nacionālajās interesēs pilnībā pārtraukt attiecības un dialogu ar Krieviju. Tomēr, ņemot vērā notiekošo, mūsu valstu attiecības nevar palikt normālas," — sacīja Meja.

Londona pieprasa 23 Krievijas diplomātu izsūtīšanu, sacīja Meja. Britu premjere uzsvēra, ka viņiem jāatstāj valsts nedēļas laikā. Meja pārliecināta: vairāk nekā trešdaļas KF vēstniecības darbinieku izraidīšana uz ilgiem gadiem sagraus Krievijas izlūkdienesta darbību Lielbritānijā.

"Tā būs vislielākā izraidīšana vairāk nekā 30 gadu laikā, un atspoguļo faktu, ka šī nav pirmā reize, kad Krievijas valdība darbojas pret mūsu valsti. Šī izraidīšana dāvā mums iespēju fundamentāli sagraut Krievijas izlūkdienesta darbību Lielbritānijā uz ilgiem gadiem. Un mēs nepieļausim viņu darbības atjaunošanu," — sacīja premjere.

Maskava nepiekāpsies

Krievijas diplomātiskā misijā nosauca diplomātu izraidīšanu par bezatbildīgu un tuvredzīgu soli. "14. martā Krievijas vēstnieks Aleksandrs Jakovenko tika izsaukts uz Ārlietu ministriju, kur viņam tika paziņots, ka 23 diplomāti ir pasludināti par personām non grata. Šo naidīgo soli uzskatām par nepamatotu, nepieņemamu un tuvredzīgu. Visa atbildība par Krievijas un Lielbritānijas attiecību pasliktināšanos gulstas uz Lielbritānijas politiskās vadības pleciem," — teikts vēstniecības paziņojumā.

Krievijas senators Vladimirs Džabarovs paziņojis RIA Novosti, ka Maskava varētu spert vēl stingrākus atbildes soļus.

"Kā vienmēr, tiks veikti līdzvērtīgi atbildes pasākumi, neizslēdzu, ka pat stingrāki, un tie skars lielāku diplomātu skaitu," — teica Džabarovs.

Viņš uzsvēra, ka Krievijas reakcija būs "stingrāka".

"Viennozīmīgi mēs nepiekāpsimies," — teica senators.

Tieša un nepamatota apsūdzība

Savā runā parlamentā Terēza Meja atklāti apsūdzēja Krieviju par bijušā Galvenās izlūkošanas dienesta darbinieka Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanu.

"Nav cita alternatīva secinājuma, izņemot to, ka Krievijas valsts ir atbildīga par Skripaļa kunga un viņa meitas slepkavības mēģinājumu, un citu Lielbritānijas pilsoņu dzīvību apdraudēšanu Solsberijā, ieskaitot detektīvu seržantu Niku Beiliju," — sacīja Meja.

Krievijas puse noliedz, ka būtu jebkādā veidā iesaistīta Skripaļa noindēšanas mēģinājumā. Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs nosaucis visas Londonas apsūdzības par "štruntu". Pēc Lavrova teiktā, KF vēlas saņemt izmeklēšanas materiālus, tomēr Londona ar neskaidriem ieganstiem tos nesniedz. Turklāt, kā uzsvēra ministrs, Krievija ir gatava sadarboties ar Lielbritāniju šajā lietā, ja Londona ievēros visas šādos gadījumos nepieciešamās procedūras, kas iekļautas Ķīmisko ieroču aizlieguma konvencijā.

Meja faktiski ignorēja Krievijas puses paziņojumus, un trešdien parlamentā pasludināja pret KF vērsto pasākumu sarakstu.

70
Temats:
Lielbritānijas indīgais gaiss (88)
Pēc temata
Nervu paralītiskais efekts, jeb Kam izdevīga Skripaļa nāve
Business Insider: kā Lielbritānija varētu atbildēt Krievijai
RT

KF piedāvāja uz RT un Sputnik aizliegšanu Baltijas valstīs atbildēt ar sankcijām

22
(atjaunots 08:44 11.07.2020)
Šādām ārzemju valstu darbībām nevajadzētu palikt bez atbildes, uzsvēra KF Federācijas padomes Konstitucionālās likumdošanas komitejas vadītājs Andrejs Klišass.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Federācijas Padomē aicināja KF ĀM un citas izpildvaras iestādes ieviest sankcijas attiecībā pret Baltijas valstīm situācijas ar RT un Sputnik dēļ.

"Federācijas Padomes Informācijas politikas un mijiedarbības ar medijiem pagaidu komisija aicina KF Ārlietu ministriju un citas KF izpildvaras iestādes savas kompetences ietvaros izpētīt iespējas ieviest atbildes politiskos un citus pasākumus attiecībā pret Lietuvas, Latvijas un Igaunijas varasiestādēm, kuras rupji pārkāpj vārda un informācijas izplatīšanas brīvības principus, kā arī savas saistības starptautiskajās organizācijās," citē komisijas paziņojumu RIA Novosti.

Latvija un Lietuva aizliedza brīvu virkni RT televīzijas tīkla kanālu retranslāciju savā teritorijā. Iepriekš Igaunijā tika aizliegta aģentūras Sputnik darbība, tiek atzīmēts komisijas paziņojumā.

Federācijas Padomē uzsvēra, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas darbības pārkāpj vārda un neierobežotas informācijas izplatīšanas brīvības principus, kuri ir EDSO un Eiropas Padomes fundamentālās normas.

"Pagaidu komisija konstatē, ka Lietuvas un Latvijas varasiestāžu pieņemtie aizliedzošie pasākumi, tieši tāpat kā arī agrīnais aģentūras Sputnik darbības aizliegums Igaunijā, ir politiskās cenzūras akti un izskatās pēc vienotas koordinētas kampaņas pret Krievijas masu medijiem, kas pārkāpj augstākminēto starptautiski tiesisko dokumentu normas," tiek atzīmēts tekstā.

Komisijas locekļi ir pārliecināti, ka EDSO un Eiropas Padomes principiem un normām attiecībā uz masu medijiem ir konsekventi jābūt ievērotiem neatkarīgi no dalībvalstu valdību politiskajām simpātijām vai antipātijām.

Komisija atsaucas uz 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktu, kurš ir EDSO bāziskais dokuments, kā arī uz Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kura garantē brīvību pieturēties pie sava viedokļa un brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez jebkādas iejaukšanās no publisko varasiestāžu puses un neatkarīgi no valsts robežām.

FP Konstitucionālās likumdošanas komitejas vadītājs Andrejs Klišass paziņoja, ka viņa komiteja komisijas paziņojumu sēdē atbalstīs.

"Šādas ārzemju valstu darbības nedrīkst palikt bez atbildes. Pret ierēdņiem, kuri pārkāpj Krievijas mediju tiesības, ir jāievieš sankcijas no Krievijas puses," sacīja viņš.

Iepriekš Lietuvas Radio un televīzijas komisija aizliedza piecu RT telekanālu retranslāciju valstī. Pēc komisijas priekšsēdētāja sacītā, aizliegums tiek piemērots pret RT, RT HD, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, tas stājās spēkā ceturtdien, 9. jūlijā. Iepriekšējā nedēļā kanālu RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV retranslāciju aizliedza Latvija.

Baltijas republikas argumentēja savus lēmumus ar to, ka RT telekanāli it kā piederot Dmitrijam Kiseļovam, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas. Taču Kiseļovs ir amatpersona mediju grupā "Rossija segodņa" un viņam nav nekāda sakara ar RT. Organizācijas ir divas absolūti dažādas juridiskas personas, šī informācija ir sen zināma un ir pieejama atvērtā piekļuvē.

KF ĀM uzsvēra, ka RT telekanālu retranslācijas aizliegums Latvijā un Lietuvā ir tiešs saistību pārkāpums, kuras Baltijas valstis brīvprātīgi uzņēmās. Iestādē uzsvēra koordinēto uzbrukuma raksturu, kuru Baltijas valstu varasiestādes pasākušas pret Krievijas mediju.

22
Tagi:
Sputnik, RT, vārda brīvība, propaganda, Krievija, Baltija
Pēc temata
"Gaidu, kad Latvijā aizliegs Krievijas karogu": Lindermans par valdības absurdu
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas
Lietuva seko Latvijas piemēram un aizliedz RT retranslāciju
KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, foto no arhīva

Zaharova novērtēja Venēcijas komisijas pozīciju attiecībā uz valodas reformu Latvijā

41
(atjaunots 08:58 10.07.2020)
ES Pamattiesību harta paredz visu veidu diskriminācijas aizliegumu, tostarp pēc piederības nacionālajām minoritātēm, atgādināja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pēc KF ĀM oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas sacītā, Maskava uzmanīgi izpētījusi Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām, plašāk pazīstamās kā Venēcijas komisija, slēdzienu attiecībā uz grozījumiem, kuri tika veikti Latvijas likumdošana attiecībā uz izglītību nacionālo minoritāšu valodās.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Vienlīdzības un nediskriminācijas komiteja decembrī palūdza Venēcijas komisijai sniegt vērtējumu Latvijas likumdošanai jautājumā par izglītību nacionālo minoritāšu valodās.

"Diemžēl, Venēcijas komisijas eksperti, kuri pārsvarā pārstāv ES dalībvalstis, nodemonstrēja angažētu pozīciju un faktiski atbalstīja Latvijas politiku, kas tiek virzīta uz piespiedu valsts derusifikāciju, tur dzīvojošās krievvalodīgo kopienas valodas un izglītības tiesību pārkāpumiem," paziņoja Zaharova brīfingā.

Pēc viņas sacītā, īpašu neizpratni izraisa Venēcijas komisijas locekļu centieni attaisnot krievu valodas diskrimināciju Latvijā attiecībā pret citām minoritātēm, kuras runā ES valstu valodās.

"Mēs esam pārliecināti, ka vienas vai otras valsts dalība ES neattaisno tā saucamā elitārā kluba izveidošanu, kurā tiek garantētas noteiktas personu grupas tiesības uz citu apspiešanas rēķina," uzsvēra Zaharova.

Maskava uzstājīgi aicina Rīgu pieturēties pie universālām un reģionālām normām un mehānismiem nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības jomā, kuras ir pieņemtas ANO, Eiropas Padomes un EDSO ietvaros.

"ES Pamattiesību harta deklarē visu veidu diskriminācijas aizliegumu, tostarp pēc piederības nacionālajām minoritātēm," atgādināja diplomāte.

Latvijas varasiestādes konsekventi izstumj krievu valodu no izglītības jomas. Reforma paredz pilnu vidējās izglītības pāreju pie mācībām latviešu valodā. Tāpat ir ieviesta prasība par obligātu latviešu grupu organizēšanu visās Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs. KF ĀM jau atzīmēja, ka iespējams mācīties dzimtajā valodā likvidēšana ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

41
Tagi:
Latvija, krievu skolas, Zaharova
Pēc temata
Kāpēc Latvijai kārtējais izlēciens attiecībās ar Krieviju? Lindermans par ideoloģisko indi
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
KF ĀM aicina Latviju sniegt iespēju krievu skolēniem mācīties krievu valodā
Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā
Kafejnīca

Latvijā aug bezdarbs, bet varasiestādes dzen postā kafejnīcas: tūrisma nozare bailēs trīc

0
(atjaunots 15:27 11.07.2020)
Jaunu pasākumu ieviešanu, kuri ierobežo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbu Latvijā, tūrisma nozare uztvēra vairāk nekā nepriecīgi, gaidot jaunus triecienus.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Piektdien, 10. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu par sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba laika saīsināšanu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

Kultūras, sporta, izklaides iestāžu, tai skaitā diskotēku, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un baznīcu darba laiks nedrīkst sākties agrāk par plkst. 6:00 un beigties vēlāk par plkst. 0:00, kinoseansi ārpustelpās var turpināties līdz plkst. 2:00.

Turklāt, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kuri vienlaikus drīkst atrasties iestādē, apmeklētājiem redzamā vietā (pie ieejas un pie kases).

Tāpat līdz 1. septembrim plānots pagarināt ierobežojumus cilvēku skaitam, kuri drīkst vienlaikus atrasties sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Pie viena galdiņa iestādē varēs sēdēt ne vairāk par četriem cilvēkiem, ja viņi nav vienas mājsaimniecības locekļi, savukārt terasē – ne vairāk par 8 cilvēkiem.

Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele skaidroja šādus ierobežojumus ar to, ka, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) iegūto informāciju, viens no kontaktēšanas veidiem, kura rezultātā notiek inficēšanās, ir izklaides pasākumi, privāti pasākumi un sabiedriskās ēdināšanas vietas – bāri, kafejnīcas un klubi, vēsta Rus.lsm.lv.

Tūrisms šokā

Taču Rīgas Tūrisma attīstības biroju Viņķeles skaidrojumi nemierina.

Biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis uzsver, ka katram ierobežojumam būs ekonomiskas sekas. Šajā gadījumā – klientu skaita un apgrozījuma kritums.

Tikmēr Latvijā šobrīd tiek fiksēts augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā, atzīmē Jenzis.

Pašos restorānos pret ierobežojumiem attiecās mierīgāk. Restorāna "Buržujs" vadītājs Gaitis Burba pastāstīja, ka jaunajiem ierobežojumiem nebūtu īpaši jāietekmē bizness, jo normāla viesu komplektācija restorānā ir 2-4 cilvēki. Vai līdz 8 cilvēkiem, ja ņem vērā terasi.

0
Tagi:
tūrisms, bezdarbs
Pēc temata
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Cilvēki aizbrauc no Rīgas, lai dzīvotu un strādātu
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti