Eiropas Padomes ēka Strasbūrā

KF izvērtē izstāšanos no Cilvēktiesību konvencijas ECT politizētās pieejas dēļ

37
(atjaunots 16:13 02.03.2018)
Krievijas politiķi izvērtē Eiropas Cilvēktiesību konvencijas denonsācijas iespējas, kā rezultātā Krievija izstāsies no Eiropas Padomes.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. Krievijas valdība izvērtē Eiropas Cilvēktiesību konvencijas denonsācijas iespējas, kā rezultātā Maskava atteiksies no Strasbūras tiesas jurisdikcijas un izstāsies no Eiropas Padomes, aģentūrai RIA Novosti pastāstīja Krievijas atbildīgo resoru pārstāvji.

Izstāšanās iespēja

Ceturtdien informācijas avoti vēstīja, ka Krievijas valdība izvērtē Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECK) denonsācijas iespējas un sadarbības pārtraukšanu ar ECT, ja nemainīsies tiesas lēmumu Krievijai naidīgā līnija. Avoti informēja, ka pēc Krievijas balsstiesību atņemšanas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA) vairāk nekā 20 Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneši, kuru vidū daudziem tiek uzticēta Krievijas lietu izskatīšana, ievēlēti bez Krievijas pārstāvju dalības. Ziņu aģentūras sarunbiedri norādīja, ka Krievijas valsts iestādes izvērtē iespēju pieņemt lēmumu par ECK denonsāciju, kā rezultātā Krievija izies no ECT jurisdikcijas un pārtrauks darbu Eiropas Padomē.

Krīze attiecībās ar Strasbūru

Maskavas un Strasbūras konflikts saasinājās 2014.-15. gg., kad Krievijas parlamentāriešiem tika atņemtas balsstiesības un virkne citu tiesību sesijās, ņemot vērā viedokli Krimas jautājumā. Maskava vairākkārt iesniegusi ieteikumus krīzes noregulēšanai, tostarp ieteikusi resora reglamentā paredzēt aizliegumu ieviest sankcijas pret nacionālajām delegācijām. EPPA nesniedza atbildi uz Krievijas ierosinājumu.

Pērnā gada jūnijā konflikts saasinājās vēl vairāk, un Krievija paziņoja, ka apturēs daļu iemaksu Eiropas Padomes budžetā par 2017. gadu līdz brīdim, kad delegācijas pilnvaras EPPA tiks atjaunotas pilnā apmērā. Neskatoties uz iemaksu daļas apturēšanu, Krievija turpināja darbu pie konvencionālo dokumentu ratifikācijas.

Tieslietu ministrija neapstiprina

Krievijas amatpersonas vēl nav oficiāli apstiprinājušas informāciju par iespējamo ECK demonsāciju Krievijā. Valsts tieslietu ministrs Aleksandrs Konovalovs paziņoja žurnālistiem, ka šis jautājums dienas kārtībā nav iekļauts.

Politiķu reakcija

Krievijas Valsts domes vicespīkeris Pjotrs Tolstojs norādīja, ka debates par sadarbības pārtraukšanu ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu nerit. Viņš pastāstīja, ka pašlaik Krievija apspriež ar kolēģiem Eiropā jautājumu par to, ka ECT lēmumi Krievijas teritorijā varētu zaudēt juridisko spēku, ja Krievija nepiedalās tiesnešu iecelšanā.

Savukārt KF Valsts domes Starptautiskās komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis uzskata par priekšlaicīgām runas par Krievijas izstāšanos no ECK, jo tai ir stratēģiska nozīme partnerībai Eiropas Padomes ietvaros.

Vēsturisks solis

Tomēr tas ir vērības cienīgs fakts, ka pirmo reizi Padomes vēsturē valsts pati ziņo par iespēju izstāties no konvencijas. Krievijas Starptautisko tiesību asociācijas prezidents Anatolijs Kapustins atgādināja, ka šogad aprit 20 gadi kopš Krievijas pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.

"Ja tas notiks šogad, tas, protams, būs nozīmīgs solis Eiropas Padomes vēsturē… Bijuši gadījumi, kad izstājušās diktatūras, taču ne pašas, — tās apturēja pati Eiropas Padome," — teica eksperts.

"Ja tas notiks, tas būs pietiekami skaļš lēmums, kas, domājams, ietekmēs situāciju Eiropā un, iespējams, pat pasaulē," — viņš piebilda.

Kā var notikt denonsācija?

Ja Krievija izlems izstāties no Cilvēktiesības konvencijas, procedūra noritēs diplomātiskā ceļā. Krievijas Starptautisko tiesību asociācijas prezidents Anatolijs Kapustins pastāstīja, ka šim nolūkam tiek nosūtīta atbilstoša nota.

"Konvencijas, kas ir saistītas ar obligāto dalību Eiropas Padomē, sarakstu, ko mums ieteica, mēs nosūtīsim atpakaļ un informēsim, ka, saskaņā ar šo konvenciju nolikumiem, mēs paziņojam par izstāšanos no tām un dalības pārtraukšanu Eiropas Padomē," — viņš paskaidroja.

Kapustins atzīmēja, ka izstrādātas vairākas konvencijas, kas nav obligāti saistītas ar dalību, piemēram, dalība Venēcijas komisijā. "Tur mēs varam saglabāt klātbūtni," — paskaidroja eksperts un piebilda, ka Krievija piedalīsies konvencijās, ja tas atbildīs valsts interesēm.

Zinātniski analītiskā žurnāla "Eiropas Cilvēktiesību tiesas biļetens" galvenais redaktors Jurijs Berestņevs pastāstīja, ka ECK denonsācija nenorit ātri, un Strasbūras tiesa joprojām pieņems sūdzības.

"Izstāšanās nav ātra, denonsācija aizņem laiku," — viņš teica, un piezīmēja, ka ECT pieņems sūdzības un izskatīs visas iesniegtās prasības, pat ja tiesvedībā nepiedalīsies valsts pārstāvis.

Kad iespējama denonsācija?

Krievijas Federācijas Padomes Konstitucionālās likumdošanas komitejas priekšsēdētājs Andrejs Klišass pastāstīja RIA Novosti, ka Krievija varētu jau šogad sākt apspriest izstāšanos no Eiropas Padomes gadījumā, ja turpināsies Krievijas delegācijas tiesību nelikumīgā ierobežošana EPPA, un ECT joprojām pieņems politiski angažētus lēmumus pret Krievijas Federāciju.

Jautāts, vai tas varētu notikt jau šogad, senators atbildēja: Tas var notikt jekbkurā brīdī." Politiķis precizēja, ka nav iespējams runāt par to, ka Krievija neizpildīs ECT lēmumus un pārtrauks sadarbību ar to, ja valsts neizstāsies no Eiropas Padomes. 

37
Pēc temata
Focus: EPPA nav līdzekļu apkopēju apmaksai bez Krievijas naudas
Eiropas Padome samazina štatu par 10% pēc Krievijas lēmuma apturēt iemaksas