Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins uzrunā Federālajai sapulcei informē par jauno bruņojumu ar atomenerģijas dzinējiem

134
(atjaunots 17:52 02.03.2018)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins demonstrēja dažus Krievijas jaunākā bruņojuma paraugus, kuri izstrādāti pēc ASV vienpusējās atkāpšanās no līguma par pretraķešu aizsardzību.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. Pēc ASV izstāšanās no līguma par pretraķešu aizsardzību Krievija saspringti strādāja pie perspektīvā stratēģiskā bruņojuma un ir guvusi panākumus. Pretraķešu un pretgaisa aizsardzības sistēmas ir bezspēcīgas jauno bruņojuma paraugu priekšā, tāpēc NATO spēku tuvošanās KF robežām ir neefektīva, pastāstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzrunā Federālajai sapulcei, vēsta RIA Novosti.

Amerikāņus ilgi centās pārliecināt nepaplašināt PRA

Krievija ilgi centās pārliecināt ASV nepārkāpt pretraķešu aizsardzības (PRA) līgumu, pat šķita, ka kompromisu, iespējams, izdosies atrast, taču Vašingtona noraidīja visus Maskavas ierosinājumus.

Iskander M izvietošana
© Sputnik / Павел Лисицын

"Mēs ilgi centāmies pārliecināt nepārkāpt līgumu par PRA, neizjaukt stratēģisko līdzvaru. Velti. ASV vienpusējā kārtībā lauza līgumu," — norādīja Putins uzrunā.

Viņš atgādināja, ka jau darbojas PRA sistēma Aļaskā un Kalifornijā un, NATO paplašinoties uz austrumiem, parādījušies divi PRA rajoni Austrumeiropā: Rumānijā tā jau radīta, Polijā darbi tuvojas noslēgumam.

"Izmantojamo pretaķešu darbības attālums pieaugs, plānots tās izvērst Japānā un Dienvidkorejā," — teica Putins.

"ASV PRA globālajā sistēmā iekļauts ari jūras grupējums. Tie ir pieci kreiseri un 30 eskadras kuģi, kuri, cik mums zināms, izvērsti tiešā Krievijas teritorijas tuvumā. Es neko nepārspīlēju, darbs pašlaik rit pilnā sparā," — paziņoja Krievijas prezidents.

Atbildot un ASV PRA sistēmu izvēršanu, Krievija rada jaunākās bruņojuma sistēmas, jo Krievijas bezdarbība galu galā novestu pie Krievijas kodolpotenciāla vērtības zuduma, teica Putins un piebilda, ka pēdējos gados Krievija saspringti strādājusi pie perspektīvā stratēģiskā bruņojuma.

"Visus šos gadus pēc ASV vienpusējās atkāpšanās no līguma par PRA mēs saspringti strādājām pie perspektīvas tehnikas un bruņojuma. Tas ļāvis mums spert lielu un strauju soli stratēģisko ieroču jauno nozaru izveidē," — teica Putins.

Prezidents uzsvēra, ka Krievija nevienu neapdraud un neplāno uzbrukt, taču Krievijas augošais militārais spēks garantē mieru uz planētas, jo saglabā spēku līdzsvaru. Pēc Putina vārdiem, pirms jauno bruņojuma sistēmu radīšanas neviens ārvalstu partneris nevēlējās sarunāties ar Krieviju pēc būtības un neviens neuzklausīja, taču tagad viņiem vajadzētu ieklausīties.

"Pārsteidzoši, taču, neskatoties uz visām problēmām, ar kurām saskārāmies ekonomikā, finansēs, aizsardzības rūpniecības jomā, armijā, Krievija tomēr bija un joprojām ir lielākā kodollielvalsts. Neaizmirstie, neviens ar mums negribēja runāt pēc būtības. Mūs neviens nedzirdēja. Uzklausiet tagad," — atzīmēja Putins un pastāstīja par dažiem Krievijas tehnikas paraugiem.

Raķete ar atomenerģijas iekārtu

Krievijas prezidents pastāstīja, ka Krievijā tiek izstrādāti jauna veida stratēģiskie ieroči, kuri neizmanto ballistiskās lidojuma trajektorijas ceļā pie mērķa. "Tātad, arī PRA sistēmas cīņā ar tām ir nederīgas un vienkārši bezjēdzīgas," — teica Putins.

Viņš piebilda, ka perspektīvo bruņojuma sistēmu pamatā ir Krievijas speciālistu unikālie sasniegumi.

"Viens no tiem ir jaudīga mazgabarīta kodolenerģētiskā iekārta, ko iespējams izvietot mūsu jaunākās spārnotās raķetes X-101 vai amerikāņu "Tomahawk" korpusā, taču pie tam tā nodrošina desmitiem reižu lielāku lidojuma attālumu, — tā ir gandrīz neierobežota," — paziņoja Putins.

Pēc viņa vārdiem, 2017. gada nogalē Krievijā sekmīgi izmēģināta jaunā spārnotā raķete ar kodolenerģijas iekārtu. Savā uzrunā Federālajai sapulcei viņš nodemonstrēja raķetes izmēģinājumus.

Prezidents paziņoja, ka raķetes starts un virszemes izmēģinājumu komplekss ļauj sākt darbu pie principiāli jauna veida bruņojuma — stratēģisko kodolieroču kompleksa ar raķetēm, kas apgādātas ar kodolenerģijas iekārtu.

"Kā noprotat, nekā tamlīdzīga pagaidām nav nevienam pasaulē. Iespējams, reiz kaut kur parādīsies, taču tikmēr mūsu puiši vēl kaut ko izdomās," — teica Putins.

Hiperskaņas raķešu komplekss

Prezidenta vēstījumā tika demonstrēti arī jaunā hiperskaņas raķešu kompleksa ar planējošo spārnoto bloku izmēģinājumi.

Pēc Putina vārdiem, tamlīdzīga sistēma spēj trāpīt mērķī starpkontinentālā dziļumā ar hiperskaņas ātrumu un augstu precizitāti, ar dziļa manevra iespēju augstumā un kursā, ar iespēju apiet pārtveršanas robežas. Valsts vadītājs uzsvēra, ka tamlīdzīga bruņojuma pašlaik nav nevienā pasaules valstī.

"Sistēma izceļas ar iespēju doties lidojumā atmosfēras blīvajos slāņos starpkontinentālā attālumā, hiperskaņas ātrumā, kas pārspēj Maha skaitli vairāk nekā 20 reizes," — informēja valsts vadītājs.

Viņš norādīja, ka, virzoties uz mērķi, planējošais spārnotais bloks īsteno dziļus manevrus gan pa kursu, gan lidojuma augstuma ziņā. "Tāpēc tas ir absolūti nepieejams jebkuriem pretgaisa un pretraķešu aizsardzības līdzekļiem," — uzsvēra Putins.

"Jauno kompozīto materiālu pielietojums ļāvis atrisināt planējoša bloka ilgstoša vadāmā lidojuma problēmu gandrīz plazmas veidošanās apstākļos. Tas tuvojas mērķim kā meteorīts, kā ugunīga lode, temperatūra uz izstrādājuma virsmas sasniedz 1600-2000 grādus pēc Celsija. Pie tam spārnotais bloks tiek droši vadīts," — piezīmēja Krievijas prezidents.

"Sarmat"

Tāpat valsts vadītājs informēja, ka sākta jaunā raķešu kompleksa ar smago starpkontinentālo raķeti "Sarmat" izmēģinājumu aktīvā fāze. "Šis raķešu komplekss nomainīs kompleksu "Vojevoda", kas tika izstrādāts jau Padomju Savienībā," — paskaidroja Putins.

Savā vēstījumā Putins pirmo reizi demonstrēja raķešu kompleksa "Sarmat" izmēģinājumus.

Prezidents atzīmēja, ka jaunā starpkontinentālā ballistiskā raķete (SBR) "Sarmat" svērs vairāk nekā 200 tonnas, to būs iespējams aprīkot ar kodolgalviņām, turklāt PRA līdzekļiem to pārtvert būs grūti. Tāpat "Sarmat" nodrošināts ar lielāku skaitu kaujas bloku nekā "Vojevoda" — pagaidām spēcīgākā SBR pasaulē.

"Kinžal"

Krievijas prezidenta vēstījumā Federālajai sapulcei tika demonstrēti hiperskaņas aviācijas raķešu kompleksa "Kinžal" izmēģinājumi — no 2017. gada 1. decembra tas sācis izmēģinājuma dežūras Dienvidu kara apgabala aerodromos.

"Ātrās nesējlidmašīnas unikālās tehniskās īpašības ļauj dažu minūšu laikā nogādāt raķeti izmešanas vietā, pie tam raķete pārvietojas hiperskaņas ātrumā, kas desmitkārt pārsniedz skaņas ātrumu, un manevrē visos lidojuma trajektorijas posmos. Tas ļauj viņai garantēri pārvarēt visas pašreizējās un, es domāju, arī perspektīvās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas, piegādājot kodollādiņus un parastos lādiņus līdz divu tūkstošu kilometru attālumā," — teica Putins.

Zemūdens bezpilota aparāts

Krievijā izstrādāts zemūdens bezpilota aparāts darbam ļoti lielā dziļumā un starpkontinentālā attālumā, kas spēj pārvietoties ātrumā, kas vairākkārt pārsniedz visu pašreizējo kuģu rādītājus. "Tā ir vienkārši fantastika," — pastāstīja Putins Federālajai sapulcei.

"Varu pastāstīt, ka Krievijā izstrādāti bezpilota zemūdens aparāti, kas spēj pārvietoties lielā dziļumā, ļoti lielā dziļumā un starpkontinentālā attālumā ātrumā, kas vairākkārt pārsniedz zemūdeņu, torpēdu un pat ātrāko virsūdes kuģu rādītājus — tā ir vienkārši fantastika," — teica Putins.

Lāzerieroicis

Iespējams, Krievija ir apsteigusi citas valstis jomā, kas skar uz jauniem fizikas principiem radītu ieroču izstrādi, paziņoja Krievijas prezidents vēstījumā Federālajai sapulcei.

"Mēs zinām arī to, ka vairākas valstis strādā pie perspektīva bruņojuma uz jaunu fizisko principu pamata. Pastāv pamats uzskatīt, ka arī šajā jomā esam soli priekšā, jebkurā gadījumā tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs. Piemēram, būtiski rezultāti sasniegti lāzerieroču izstrādē, un tā vairs nav tikai teorija vai projekti, ne arī ražošanas sākums. Kopš pagājušā gada karaspēki jau saņem kaujas kompleksus. Šajā jomā negribu izteikties sīkāk, vienkārši tagad tam vēl nav pienācis laiks. Taču speciālisti sapratīs, ka tamlīdzīgi kompleksi vairākkārt, patiešām, vairākkārt paplašina Krievijas iespējas garantēt savu drošību," — norādīja Putins.

Vēstījuma gaitā tika nodemonstrēti kadri ar Krievijas jauno kaujas lāzera iekārtu.

Un tas vēl nav viss

Krievijas prezidents norādīja, ka savā vēstījumā nebūt nav pieminējis visas novācijas bruņojuma sfērā.

"Protams, mēs nodarbosimies arī ar mūsu jaunāko bruņojuma sistēmu attīstību un pilnveidošanu. Un, protams, šodien es nebūt nepastāstīju par visiem mūsu ieročiem un perspektīvajiem izstrādājumiem. Taču šodienai būs pietiekami," — teica valsts vadītājs.

Prezidents uzsvēra, ka sankcijas nav apturējušas Krievijas attīstību, tostarp arī militārajā jomā.

"Tiem, kuri pēdējos 15 gadus cenšas attīstīt savu bruņojumu, cenšas iegūt no Krievijas vienpusēju priekšrocību, pieņemt nelikumīgus un no starptautiski tiesiskā viedokļa sarežģītus ierobežojumus un sankcijas ar mērķi apturēt mūsu valsts attīstību, tostarp militārajā jomā, es teikšu: viss tas, ko jūs centāties kavēt, kam likāt šķēršļus ar tādu politiku, jau ir paveikts. Un apturēt Krieviju nav izdevies," — uzsvēra Putins.

NATO tuvošanās nebiedē

NATO spēku tuvošanās Krievijas robežām kļūst neefektīva, ņemot vērā Krievijas jaunos sasniegumus bruņojuma jomā, paziņoja Vladimirs Putins savā vēstījumā Federālajai sapulcei.

"NATO tuvošanās mūsu robežām no militārā viedokļa kļūst neefektīva," — teica Putins.

Iepriekš NATO samitā tika pieņemts lēmums par militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā. Starptautiskie spēki dislocēti Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā, aizbildinoties ar Krievijas "augošo agresiju".

Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka nav ieinteresēta panākt spriedzes pastiprināšanos attiecībās ar NATO, un uzvērusi, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda viedokli, ka NATO ir informēta par to, taču vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielu skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

134
Pēc temata
Ģenētiskais kods nedod mieru: NATO meklē lielu ienaidnieku austrumos
Cik liela ir Krievijas armija?
National Interest: Krievija noskaidrojusi, kā uzvarēt karā ar NATO
Pie sarkanās līnijas: kā ASV plāno "apturēt Krievijas agresiju"
Fonda Vēsturiskā atmiņa vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs

Vēsturnieks atbildēja uz Latvijas vēstnieka spriedumiem par 1939.-1940. gadu notikumiem

11
(atjaunots 16:20 08.07.2020)
Vēsturnieks Aleksandrs Djukovs paskaidroja, kāpēc Latvijas vēstnieka Krievijā Māra Riekstiņa viedoklis jautājumā par Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai ir nepamatots.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš norādīja, ka fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā rakstā "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu". Pie tam Riekstiņš atzīmēja, ka vēsturnieka vārdi neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina materiālā.

Sarunā ar Sputnik Latvija Djukovs atgādināja, ka viņa publikācijas pamatā ir arhīva dokumenti, kas pirmo reizi ieraudzījuši dienas gaismu.

"Tie ir nesen atslepenotie dokumenti no Krievijas prezidenta arhīva. Tie rāda, ka lēmums par Baltijas galīgo inkorporāciju PSRS sastāvā tika pieņemts Kremlī nevis 1939. gada septembrī, maijā vai jūnija sākumā, bet gan 1940. gada jūnija beigās un jūlija sākumā," pastāstīja Djukovs.

Vēsturnieks apstiprināja, ka viņa slēdziens nesakrīt pilnībā ar tēzi Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kurā teikts, ka lēmums par inkorporāciju pieņemts 1939. gada rudenī.

"Lieta tāda, ka dokumenti, ar kuriem strādāju es, tika iekļauti zinātniskajā apgrozījumā pēc tam, kad Putina raksts bija sagatavots. Tajā vienkārši nebija iespējams ņemt vērā jaunos atradumus arhīvos. Esmu pārliecināts: ja raksts būtu iznācis vēlāk, mēs ieraudzītu citādus formulējumus, pamatotus ar jaunajām arhīvu liecībām. Tāpēc Latvijas vēstnieka mēģinājumi izlikties, ka mans viedoklis balstās uz netiešiem slēdzieniem, ir nepamatoti," uzsvēra Djukovs.

Viņš atgādināja, ka Krievijas vēsturnieki jau ilgus gadus iekļauj zinātniskajā apgrozījumā jaunas arhīvu liecības par Krievijas un Baltijas attiecībām, paplašinot avotu bāzi.

"Esam spiesti strādāt ne tikai par sevi, bet arī Latvijas kolēģu vietā. Piemēram, pērn publicējām dokumentus no Latvijas vēstniecības arhīva par 1939.-40. gadu. Lai arī tie glabājas Latvijā, vietējie vēsturnieki ar tiem nav strādājuši. Gribētos, lai Latvijas vēstnieks Krievijā tam pievērstu uzmanību," konstatēja Djukovs.

Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju apgalvo, ka PSRS to bija okupējusi līdz 1991. gadam. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka par "padomju okupāciju" Baltijas valstīs 1940. gadā nevar būt ne runas, Baltijas pievienošana PSRS tiek uzskatīta par tālaika starptautisko tiesību normām atbilstošu. Turklāt laikā, kad republikas bija PSRS sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu), tajās darbojās nacionālās varas iestādes.

11
Tagi:
fonds "Vēsturiskā atmiņa", Māris Riekstiņš, Latvija
Pēc temata
Baltijas valstis Otrā pasaules kara priekšvakarā: arhīvi stāsta neglītu patiesību
Kolektīva pašiedvesma: kāpēc Latvija atkal cilā "okupācijas" kompensāciju tēmu
Krievijas kultūras ministrs devis vēstures mācību Viļņas mēram
Neapgūtā vēstures mācība: kāpēc nevēlēšanās nožēlot grēkus nāk par ļaunu
Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš, foto no arhīva

Latvijas vēstnieks Krievijā iesaistījis Krievijas Federāciju Otrajā pasaules karā

11
(atjaunots 15:05 08.07.2020)
Valdošā elite Latvijā tā iedziļinājusies vēstures grozīšanā, ka Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš sācis domāt, kāda bijusi Krievijas Federācijas loma Otrajā pasaules karā.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš radio "Eho Moskvi" atbildēja uz raidījuma vadītāja Sergeja Butmana provokatīvajiem jautājumiem. Pie tam nevar apgalvot, ka diplomāta atbildes sagādāja pārsteigumu.

Par KF lomu Otrajā pasaules karā

Interviju ar vēstnieku Butmans sāka ar jautājumu par Okupācijas muzeja pārdēvēšanu par Inkorporācijas muzeju.

Lieta tāda, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kas nācis klajā par godu Uzvaras 75. gadadienai, teikts, ka 1939. gada rudenī, risinot savus militāri stratēģiskos aizsardzības uzdevumus, Padomju Savienība sāka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas inkorporācijas procesu. To iestāšanās PSRS notika uz līgumu pamata, ar ievēlēto valdību piekrišanu. Tas atbilda tā laika starptautisko un valsts tiesību normām.

Latvijas ĀM jau reaģēja uz rakstu un noliedza visus rakstā minētos faktus. Tikai atspēkot nevarēja neko.

Riekstiņš vēlreiz pierādīja, ka Latvija ir galīgi sapinusies, nepārtraukti sagrozot vēsturi.

"Es saprotu jūsu mājienu. Protams, cilvēki Latvijā, kuri nodarbojas ar vēstures jautājumiem, kuri nodarbojas ar ārpolitiku, uzmanīgi izlasīja Krievijas Federācijas prezidenta rakstu par Otrā pasaules kara vēstures jautājumiem, iemesliem, kuru dēļ, pēc viņa domām, šis karš sākās, un kāda tajā bija Krievijas Federācijas loma," uz jautājumu par Okupācijas muzeja pārdēvēšanu atbildēja diplomāts.

Raidījuma vadītājs vēstnieku palaboja, atgādinot, ka Krievijas Federācijai karā nevarēja būt nekāda loma, jo tās vienkārši nebija. Bija Padomju Savienība. Tomēr vēstnieku tas nesamulsināja. "Padomju Savienības, jā," viņš izlaboja ar profesionālu mieru.

"Kaut kādi netieši izteikumi"

Tālāk Riekstiņš turpināja par "inkorporāciju" – pēc viņa domām, tas ir kaut kas jauns. Tāds formulējums Latvijā līdz šim nav izskatīts. Tūlīt pat vēstnieks lika saprast, ka, lai arī nav izskatīts, taču par to noteikti interesējušies, tiesa, citi cilvēki, "speciāli".

Riekstiņš ironiski piezīmēja, ka dažas dienas pēc Putina raksta publikācijas Krievijas ĀM vietnē tika publicēta fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītāja vēsturnieka Aleksandra Djukova intervija.

Vēstnieks norādīja, ka Djukovs "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu".

Te Riekstiņš norādīja, ka vēsturnieka teiktais neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta rakstā. Tikai vēstnieka vārdi par "kaut kādiem netiešiem slēdzieniem" liecina: viņš pats šo jautājumu nav pētījis, bet uzticējies kādiem Latvijas "ekspertiem", kuri nodarbojas ar "vēstures jautājumiem".

Kāpēc Krievijā visu laiku pieprasa faktus?

Tūlīt pat Riekstiņš "kaut kādiem netiešiem izteikumiem" pasūdzējās, ka sapratne Krievijas un Latvijas starpā vēl nav panākta. Protams, lai no sasniegtu, jānonāk pie kopsaucēja vēstures pētījumu jautājumos. Vienkaršāk sakot, vajag, lai Krievija pieņemtu Latvijas viedokli kā savējo.

Raidījuma vadītājs Butmans atgādināja, ka Krievijas un Latvijas vēsturnieku komisijas darbs ir pārtraukts, un tā bija spējīga risināt sarežģītus vēsturiskos jautājumus. Riekstiņš attrauca, ka visu sabojājusi Krima un Ukraina.

Pēc ilgas spriedelēšanas par to, kā Staļins un Hitlers dalījuši ietekmes sfēru Baltijas valstīs, par Molotova-Ribentropa paktu, Minhenes sazvērestību un tā tālāk, kurā Riekstiņš, protams, ne soli neatkāpās no Latvijas oficiālās politikas, vēstnieks konstatēja vienu interesantu lietu.

Riekstiņš piezīmēja, ka bieži vien Krievijā, kad uzdod kādu jautājumu un izsaki kādu tēzi, tev saka: "Bet kur ir fakti? Kur ir pierādījumi?"

Acīmredzot Latvija cenšas tādiem "sīkumiem" nepievērst uzmanību, ja vien tie neapstiprina oficiālo direktīvu.

Taču no vēstures konteksta var izraut jebkuru pierādījumu un pagriezt tā, kā būs ērti. Latvija to dara ar apskaužamu pašaizliedzību. Piemēram, tas paveikts par latviešu leģionāriem.

16. marts – sēru diena

"Sakiet, lūdzu, Latvijai pārmet vēl divas ar to saistītas lietas – nacisma glorifikaciju latviešu leģionāru izpildījumā, kuri karoja nacistu pusē, un nacisma un komunisma pielīdzināšanu," Butmans lūdza Riekstiņu komentēt šīs apsūdzības.

Riekstiņš atbildēja: "Vispirms latviešu leģionāri ir jāuztver kā upuri. Upuri, jo lielākā daļa no viņiem negāja pēc savas gribas, lai arī pēc dokumentiem, pēc papīriem... Vācieši, protams, saprot, ka, iesaucot cilvēkus no okupētajām teritorijām, viņi pārkāpa starptautiskās tiesības. Pēc papīriem viņi to formulēja, ka cilvēki pēc pašu gribas gāja dienēt. Absolūtais vairākums – ne pēc pašu gribas. Vienkārši viņiem nebija citas izejas."

Tāpēc, Riekstiņš paskaidroja, 16. marts Latvijā ir nevis lieli svētki – latviešu leģionāra diena, bet sēru diena.

Šajā brīdī atmiņā ataust, kā leģionāru gājienā netika pielaisti antifašisti, kam dienā, kad sērās piemin latviešu leģionārus, acīmredzot ir aizliegts skumt par viņu rokām noslepkavotajiem upuriem.

Pie tam vēstnieks apgalvoja, ka gājienos neesot un nekad nav bijusi nacisma, atribūtikas un lozungu glorifikācijas. Lai arī ir cilvēku fotogrāfijas ar nacistu karogiem un uzšuvēm, taču tas, acīmredzot, ir tīrais sīkums.

"Ja kāds vēlas to atspoguļot tādā veidā, tā vienkārši ir falsifikācija. Nekā tāda nav. Patiešām, cilvēki atnāk ar ziediem, noliek tos un viss," teica Riekstiņš. Tiesa, viņš nepiemin svinīgo gājienu, kas 16. martā iet cauri Rīgas centrālajai daļai uz Brīvības pieminekli un kurā piedalās pazīstami politiķi.

Piemiņas ceremonija vai divkosība?

Atgādināsim, ka piektdien, 3. jūlijā Latvijas prezidents Egils Levits un premjerministrs Krišjānis Kariņš pieminēja nacistu upurus – baismīgo nakti, kad nacisti Rīgā sadedzināja Lielo Horālo sinagogu. Amatpersonas nolika ziedus pie memoriāla Gogoļa ielā.

Toties jau sestdien politiķi no Nacionālās apvienības kopā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku ar tikpat lielu godu pēdējā ceļā aizvadīja leģionāru Visvaldi Lāci, pret kuru Krievijas Izmeklēšanas komisija iepriekš sāka pārbaudi jautājumā par saikni ar noziegumiem pret cilvēci.

Atgādināsim, ka saskaņā ar Holokausta muzeja datiem, nacistu okupācijas laikā no 1941. līdz 1945. gadam no 93 tūkstošiem republikā dzīvojušo ebreju vairāk nekā 75 tūkstoši tika noslepkavoti. Vairāk nekā 20 tūkstošus ebreju, kas Rīgā nogādāti no okupētās Eiropas valstīm, piemēram, Čehijas, Austrijas un Ungārijas, nogalināja vācieši no Valtera Štālekera Einsatzgruppe "A" un vietējie bendes no Sonderkommando Arajs – Arāja komandas.

11
Tagi:
Otrais pasaules karš, Krievija, Latvija, vēstnieks
Pēc temata
Riekstiņš: Latvijas bizness nenomirs arī bez Krievijas tirgus
Riekstiņš: Latvija pilda savas saistības pret krievvalodīgajiem
Māris Riekstiņš: Latvijai nepieciešams tiešs dialogs ar Krieviju