Krievijas un Baltkrievijas karavīri kopīgās mācībās

Krievijas Aizsardzības ministrija atbildējusi uz Vācijas izteikumiem par mācībām "Rietumi 2017"

40
(atjaunots 11:09 11.09.2017)
Krievijas Aizsardzības ministrija paudusi neizpratni par Vācijas izteikumiem, kas veltīti mācībām "Rietumi 2017".

RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiālais pārstāvis Igors Konašenkovs noliedza Vācijas aizsardzības ministres Ursulas fon der Laienas paziņojumus par to, ka Krievijas un Baltkrievijas kopīgajās militārajās mācībās "Rietumi 2017" piedalīšoties 100 tūkstoši Krievijas karavīru, vēsta RIA Novosti.

Ceturtdien Vācijas aizsardzības ministre paziņoja, ka Krievija vēloties nodemonstrēt savu spēku un cīņasspēju, tāpēc sūta uz mācībām "Rietumi 2017" vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru. Igors Konašenkovs paskaidroja, ka Krievija ir parsteigta par tamlīdzīgiem Vācijas AM vadītājas vārdiem.

"Mūs pārsteidz Vācijas aizsardzības ministres Ursulas fon der Laienas kundzes izteikumi, kura publiski izmanto no gaisa grābtus datus par 100 tūkstošiem Krievijas karavīru, kuri esot iesaistīti mācībās "Rietumi 2017" un ar to saistītajiem draudiem Eiropai," — teica Krievijas AM pārstāvis.

Viņš atzīmēja, ka Krievija un Baltkrievija ir iesniegušas izsmeļošu informāciju par gaidāmajām mācībām, tostarp arī datus par mācībās iesaistīto karavīru skaitu.

Iepriekš Lietuvas Aizsardzības ministrija sagatavoja atskaiti par nacionālās drošības apdraudējumu un īpašu risku saskatīja tieši mācībās "Rietumi 2017".

Arī Igaunijas AM saskatīja incidentu iespējas manevru gaitā.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iepriekš paziņoja, ka notikumu attīstība mācībās "Rietumi 2017" varot būt dažāda: sākot ar Krievijas spēku izvešanu no Baltkrievijas pēc mācībām, līdz iespējai, ka Krievija "ievedīs armiju Baltkrievijā un aizmirsīs to tur". Vēlāk intervijā Baltkrievijas portālam tut.by Rinkēvičs paziņoja, ka pēc pārrunām ar Balkrievijas kolēģi Minskā saņēmis visas atbildes jautājumā par "Rietumiem 2017" un no provokācijām nebīstas.

Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības "Rietumi 2017" notiks no 14. līdz 20. septembrim Baltkrievijas teritorijā, kā arī trijos poligonos Krievijā. Tajās piedalīsies līdz 12,7 tūkstoši karavīru, plānots izmantot aptuveni 70 lidmašīnas un helikopterus, līdz 680 militārās tehnikas vienību.

40
Temats:
"Rietumi 2017" (53)
Pēc temata
Sākas gatavošanās darbi "Rietumi 2017" mācībām
Krievijas AM pārsteidz agresijas meklējumi plānveida mācībās "Rietumi 2017"
Glābjas, kas var: Grībauskaite neuzturēsies Lietuvā mācību "Rietumi 2017" laikā
"Rietumi 2017" – dāvana Baltijas rusofobiem
Kunaširas sala

"Vajadzīgi kodolieroči": japāņi sašutuši par ĀSM centra atklāšanu Kuriļu salās

9
(atjaunots 07:37 08.08.2020)
Pie jaunā Ārkārtas situāciju ministrijas centra Kuriļu salās uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Interneta lietotāji no Japānas satraukti par Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Avāriju un glābšanas centra atklāšanu 5. augustā Kunaširas salā Kuriļu arhipelāgā, vēsta RIA Novosti.

Centrs tika svinīgi atklāts 5. augustā. Par to informēja arī japāņu portāls Yahoo News Japan. Līdzās jaunajam centram uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

Raksta komentētāji Yahoo News Japan ir pārliecināti, ka Krievija atkal esot nodemonstrējusi, ka tai pieder Japānā par ziemeļu teritorijām sauktās Kuriļu salas.

"Uz salu atgriešanos var necerēt. Ir jāpārtrauc draudzīga sadarbība," uzskata lietotājs IKS.

"Abes diplomātija attiecībās ar Krieviju bija viena no lielākajām pēckara politikas neveiksmēm," savu viedokli pauda dda.

"Neko nevar līdzēt, Dienvidu Kuriļus kontrolē Krievija," atzīmēja sah.

"Nav nekādu izredžu, ka salas atgriezīsies, kamēr Krieviju neiznīcinās stihija," paziņoja deu.

"Ja Japāna patiešām vēlas atgūt salas, tai vajadzīgi kodolieroči," uzskata Asa.

Maskava un Tokija jau ilgus gadu desmitus pūlas noslēgt miera līgumu pēc Otrā pasaules kara. Galvenais šķērslis – dienvidu Kuriļu salas piederības jautājums: pēc konfrontācijas beigām viss arhipelāgs pārgāja Padomju Savienības sastāvā, tomēr Tokija apstrīd Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un neapdzīvojamu salu piederību – Japāna tās dēvē par "ziemeļu teritorijām".

Maskava norāda, ka Dienvidu Kuriļu salas pārgāja PSRS teritorijas sastāvā saskaņā ar kara iznākumu, un Krievijas suverenitāte par tām nav apšaubāma – tā ir atbilstoši tiesiski noformēta starptautiskā līmenī.

 

9
Tagi:
Japāna, Krievija
Pēc temata
Japāna vēlas sekmēt dialogu ar Krieviju, lai atgūtu četras salas
Japāna protestē pret raķešu kompleksu izvietošanu Kuriļu salās
Pēdējais Krievijas saskaldīšanas plāns. Politekonomisks feļetons
Japāna zaudējusi izredzes uz dienvidu Kuriļu salām, uzskata eksperts
Kodolizmēģinājumi ASV. Foto no arhīva

Krievijas Ģenerālštābs nosaucis kodolieroču pielietošanas nosacījumus

20
(atjaunots 17:48 07.08.2020)
Krievija iezīmējusi "sarkanās līnijas", ko nevienam nevajag pārkāpt. Ja potenciālais pretinieks par to izšķirsies, atbilde būs graujoša.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Krievija izmantos savu kodolpotenciālu jebkāda raķešu uzbrukuma gadījumā pa valsts teritoriju. Par to liecina Bruņoto spēku Ģenerālštāba sagatavotais raksts "Par Krievijas Federācijas valsts politikas pamatiem kodolsavaldīšanas jomā", ko publicēja avīze "Krasnaja zvezda".

Tā kā nav iespējams noteikt, vai runa ir par kodolraķeti, vai ne, jebkura raķete tiks uzskatīta par kodolieroci, liecina materiāls, ko citēja RIA Novosti. Krievijas militārā vadība nekavējoties saņems informāciju par raķetes startu un pieņems lēmumu par atbildes soļu mērogu.

Pie tam Ģenerālštāba pārstāvji atzīmēja, ka tādā situācijā tiks pieņemts: pretinieka mērķis ir iznīcināt Krieviju.

Krievijas Aizsardzības ministrija paskaidroja, ka noteikumi par kodolieroču un citu masveida iznīcības ieroču pielietojumu no pretinieka puses, par kaitējumu Krievijai vitāli svarīgiem objektiem, kā arī par agresiju ar konvencionālajiem ieročiem nevarētu radīt ekspertu jautājumus.

Raksta autori konstatēja, ka Krievija iezīmējusi "sarkanās līnijas", ko nevienam nevajag pārkāpt. Ja potenciālais pretinieks par to izšķirsies, atbilde būs graujoša.

Rakstā norādīts, ka Līguma par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu un ierobežošanu (NEW START) darbības pārtraukšana var nostādīt pasauli uz kodolkatastrofas sliekšņa.

2. jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprināja "Valsts politikas pamatus kodolsavaldīšanas jomā". Dokuments paredz, ka kodolieročus Krievijas Federācija uzskata vienīgi par savaldīšanas līdzekli, kura pielietošana ir ārkārtējs piespiedu pasākums. Savaldīšanas mērķis ir panākt, lai potenciālais pretinieks aptvertu, ka atmaksa par agresiju ir neizbēgama, uzsvērts dokumentā.

Līgums par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu un ierobežošanu, kas tika parakstīts 2010. gadā, patlaban ir vienīgā Krievijas un ASV spēkā esošā vienošanās par bruņojuma ierobežošanu. Tā darbība beidzas 2021. gada februārī. Pagaidām Vašingtona nav informējusi, vai plāno to pagarināt. ASV administrācija apgalvo, ka pārrunās par jaunas trīspusējas kodolvienošanās izstrādi jāiekļauj Kīna. Pekina šo ideju noraida. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmēja, ka Maskava atbalsta līguma pagarināšanu bez iepriekšējiem apstākļiem.

20
Tagi:
kodolieroči, Krievija
Pēc temata
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
Aizmirsa par kodolziemas draudiem? Puškovs par ASV raķešu "rotaļlietām" Polijā
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
BelAES, foto no arhīva

Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai

0
(atjaunots 11:02 08.08.2020)
Lietuva cīnās par BelAES boikotu, Latvija – par iespēju pirkt lētu elektroenerģiju vajadzīgajā apjomā. Cīņa ritēs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai, uzskata eksperts Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Lietuva cer, ka Latvija pievienosies Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas boikotam, informēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs. Viņš atzina, ka pagaidām Latvija nav pieņēmusi viennozīmīgu lēmumu šajā jautājumā, un piezīmēja, ka katrai valstij ir savas nostādnes. Savu viedokli – nepirkt BelAES elektrību – skaidri paudusi tikai Polija.

"Neapšaubāmi, Lietuva izmantos visas iespējamās ietekmes formas, izņemot kara pieteikumu. Lietuvai tas šodien ir galvenais uzdevums gan ārpolitikā, gan arī iekšpolitikā, lai cik dīvaino tas būtu. No stingras pozīcijas attiecībā pret Baltkrieviju, Krieviju un BelAES, piemēram, ir atkarīga valdošās koalīcijas uzvara visās gaidāmajās vēlēšanās," norādīja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors, ekonomikas zinātņu doktors Nikolajs Meževičs intervijā Sputnik Lietuva.

Pie tam skaidrs, ka no ekonomikas viedokļa Latvijai ir ļoti izdevīgi pirkt BelAES elektroenerģiju pat gadījumā, ja nāksies celt savienojumu.

"Protams, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ļoti gribas uzstāties koru dziesmu stilā, nevis kā Krilova fabulā par gulbi, vēzi un līdaku. Tāpēc paskatīsimies, kas tur uzvarēs. Cīņā būs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai," konstatēja eksperts.

0
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā
Nosaukts BelAES pirmā bloka ražošanas ekspluatācijas uzsākšanas datums
Lietuvā sāk dalīt joda tabletes – gadījumam, ja BelAES notiks avārija
Lietuvas prezidents nodēvējis BelAES par "mūsdienu Černobiļu"