Krievijas prezidents, Bruņoto spēku virspavēlnieks Vladimirs Putins Admiralitātes krastmalā Sanktpēterburgā Krievijas Jūras kara flotes dienas galvenajā parādē 30. jūlijā

Vladimirs Putins: Krievijas vēsture cieši saistīta ar flotes uzvarām

54
(atjaunots 09:52 31.07.2017)
Šodien par godu Krievijas Jūras kara flotes dienai Sanktpēterburgā notika galvenā jūras kara spēku parāde, ko pieņēma valsts prezidents Vladimirs Putins.

RĪGA, 30. jūlijs — Sputnik. Krievijas vēsture ir cieši saistīta ar flotes uzvarām, un valsts vispusīgi atbalstīs jūrnieku augstās morālās un profesionālās īpašības, paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

"Krievijas vēsture ir cieši saistīta ar valsts drosmīgo, neiebiedējamo Jūras kara floti. Valsts augsto spēcīgas jūras lielvalsts statusu palīdzējusi izcīnīt matrožu un virsnieku vīrišķība, kuģu būvētāju talants, pirmatklājēju drosmīgie pārgājieni," — teica Putins galvenajā jūras kara spēku parādē Sanktpēterburgā. Viņa teikto citē RIA Novosti.

Krievijas valsts vadītājs uzsvēra, ka "Krievijas jūrnieku drosme un izturība gadu simteņiem norūdījusies kaujās".

"Lielā Tēvijas kara gados flote uz dzīvību un nāvi stāvēja pie dzimtenes krastiem un robežām. Uz mūžīgiem laikiem lielās uzvaras hronikās iekļautas cīņas par Odesu un Sevastopoli, Ziemeļu jūras jūrnieku varoņdarbi, padomju zemūdeņu leģendārie reidi, Ļeņingradas aizsardzība un nepieejamā Kronštate," — atgādināja Vladimirs Putins.

Prezidents norādīja, ka "augstas morālās un profesionālās īpašības ir bijušas un joprojām ir sekmīga dienesta pamats flotē, un saņems vispusīgu valsts atbalstu."

Putins uzstājās ar uzrunu Admiralitātes krastmalā Sanktpēterburgā. Tur viņš ieradās pēc parādes dalībnieku — kuģi apgaitas kuterī. Parādē piedalījās arī lielais desanta kuģis "Minsk", kreiseris "Admiral Kuzņecov" un zemūdene "Dmitrov".

Pēc uzrunas Putins no tribīnēm noskatījās kuģu parādi. Pa Ņevu fārvaterā devās 22 kuģi un kuteri. Parādē piedalījās arī lielākie kuģi pasaulē ar atomenerģijas iekārtām — smagais zemūdes kreiseris "Dmitrij Donskoj" un raķešu kreiseris "Pjotr Veļikij". 

54
Pēc temata
Sanktpēterburgā notika Krievijas JKF dienas parādes mēģinājums
Putins pieņems galveno jūras kara spēku parādi Sanktpēterburgā
Krievijas atomkreiseri cērt jaunu logu uz Eiropu
Somu avīze: Krievija sūta uz Baltijas jūru lielāko zemūdeni pasaulē
KF prezidents Vladimirs Putins

Par pandēmiju, ekonomiku, sankcijām. Putins uzstājās kluba "Valdai" sēdē

24
(atjaunots 18:01 23.10.2020)
KF prezidents Vladimirs Putins ir pārliecināts, ka interešu kopīgums izsitīs ceļu pie attiecību atdzimšanas ar bijušās PSRS valstīm, lai cik sarežģītas tās šobrīd nebūtu.

 

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Krievijas valsts vadītājs ar video sakaru starpniecību uzstājās diskusiju kluba "Valdai" sēdē, kā arī aktīvi piedalījās diskusijā. "Valdai" sēdes norisinājās no 20. līdz 22. oktobrim Maskavā. Šī gada temats - "Pandēmijas mācība un jauna dienas kārtība: kā pārvērst pasaules krīzi pasaules iespējā". Pirmo reizi kluba vēsturē medijiem un plašai publikai tika atvērta visa sēdes programma, vēsta RIA Novosti.

Par tiem, kas gaida "Krievijas pagrimumu"

KF prezidents Vladimirs Putins skarbi atbildēja valstīm, kuras gaida "Krievijas pagrimumu", un aicināja nenoliegt valstu interešu kopīgumu pēcpadomju telpā.

"Stiprinot mūsu valsti, skatoties uz to, kas notiek pasaulē, citās valstīs, vēlos pateikt tiem, kas vēl gaida pakāpenisku Krievijas pagrimumu: mūs šajā gadījumā uztrauc tikai viens – kā lai nesaaukstējas jūsu bērēs," sacīja Putins.

Krievijas līderis uzsvēra, ka valsts tiks galā ar pret to ieviestajām sankcijām.

"Mēs taču esam vērsušies arī no ANO platformas vismaz humanitāros apsvērumu dēļ, vismaz uz laiku atcelt visus ierobežojumus ekonomikā un humanitārajā vidē. Es šobrīd pavisam nedomāju ar to sankcijas attiecībā pret Krieviju – dievs ar viņām, mēs tiksim galā ar to," atzīmēja Putins.

Viņš aicināja citas valstis sakarā ar Covid-19 pandēmiju būt godīgākām starpvalstu attiecībās un atteikties no dubulto standartu politikas. Kādas interešu grupas nepastāvētu un neparādītos nākotnē, pasaules sabiedrībai neiztikt bez kopīga, universāla starptautiskas dzīves karkasa, norādīja KF prezidents.

Savukārt attiecībās ar bijušās PSRS valstīm pārsvars ir jāgūst interešu kopīgumam, pārliecināts Putins.

"Mēs dzīvojām vienas valsts ietvaros nevis vienkārši daudzus gadus, gadsimtiem dzīvojām kopīgas valsts ietvaros. Mums ir kolosāli sakari, mums ir ļoti dziļa kooperācija ekonomikā, humanitārie sakari, mēs visi runājam vienā valodā… Mēs, pēc būtības, visi esam vienas kultūras telpas cilvēki, es jau nerunāju par vēsturi – mums ir kopīga vēsture, kopīga uzvara pār nacismu. Mūsu senči, mūsu tēvi, mūsu vectēvi ar savām asinīm nostiprināja mūsu īpašās attiecības," uzsvēra Krievijas līderis.

"Lai vai kas šodien nenotiktu, lai vai kā neveidotos politiskā konjunktūra, dotajā brīdī, esmu pārliecināts, ka šis interešu kopīgums – tas izsitīs ceļu pie mūsu attiecību atdzimšanas ar visām valstīm, lai cik grūtas nebūtu attiecības ar tām," paziņoja Putins.

Tur dzīvo cilvēki, kas mums nav sveši: Putins par konfliktu Karabahā
Ruptly / Sputnik / TV Artsakh / Минобороны Армении

Viņaprāt, kaimiņiem vienmēr ir ne tikai sakrītošas intereses, bet arī interešu atšķirības.

"Kurš nav ieinteresēts tajā, lai mēs ekonomiski integrētos? Tikai mūsu konkurenti. Bet visas pēcpadomju telpas valstis nevar nesaprast, visādā gadījumā, gudri cilvēki nevar nesaprast, ka spēku apvienošana, izmantojot gudru infrastruktūru, kopīgu transportu, enerģētikas sistēmu, kopīgu valodu un tā tālāk – tās ir spilgti izteiktas konkurences priekšrocības, par kuru iegūšanu atsevišķās ekonomiskās apvienībās un struktūrās cīnās desmitgadēm, bet mums to visu ir devuši mūsu senči," konstatēja Putins.

Par pandēmiju

Runājot par Covid-19 pandēmiju, Putins atzīmēja, ka koronavīruss nav atkāpies, un pasaule stāv uz "tektonisku kustību" robežas visās dzīves jomās.

"Pandēmija atgādināja par cilvēka dzīves trauslumu. Bija grūti iedomāties, ka mūsu tehnoloģiski attīstītajā XXI gadsimtā, pat vislabklājīgākajās, turīgākajās valstīs cilvēks var palikt neaizsargāts, kā likās, ne tik fatālas infekcijas, ne tik baisa drauda priekšā," sacīja Putins.

Prezidents konstatēja, ka starptautiskā sabiedrība cīņā ar koronavīrusu izdarījusi nebūt ne visu, ir garām palaistas iespējas.

Par valstu patstāvību

Runājot par valsts iekārtu, prezidents atzīmēja, ka censties akli kādu kopēt – tas ir nepareizi.

"Mēs redzam, kā funkcionē šādi ievestie demokrātijas modeļi. Tā ir vienkārši čaula, fikcija, vairumā gadījumu. Fikcija, kurai nav nekāda iekšējā satura, pat līdzīga suverenitātei.  Tautai, kur tiek īstenotas šādas shēmas, reāli neko neprasa, bet vadītāji ir attiecīgi – viņi nav nekas vairāk, kā vien vasaļi. Savukārt vasaļa vietā, kā zināms, visu lemj kungs," teic Krievijas līderis.

Pēc viņa sacītā, nav nozīmes, kā tiek dēvēta politiskā iekārta, kura katrā valstī ir sava, sava politiskā kultūra, tradīcijas, savs skatījums uz attīstību.

"Rodas jautājums: kas tad ir stipra valsts? Kur slēpjas tās spēks? Protams, ne totālā kontrolē vai tiesībsargājošo iestāžu nežēlīgumā, ne privātas iniciatīvas izstumšanā vai pilsoņu aktivitātes apspiešanā, pat ne bruņoto spēku un aizsardzības potenciāla varenumā. Lai gan, domāju, jūs saprotas, cik šī sastāvdaļa ir svarīga Krievijai no ģeogrāfijas, vesela ģeopolitisko izaicinājumu kompleksa viedokļa. Un, protams, mūsu kā pastāvīgā ANO Drošības Padomes locekļa vēsturiskās atbildības viedokļa globālās stabilitātes uzturēšanai. Taču esmu pārliecināts, ka valsts spēks ir pirmām kārtām uzticībā no tās pilsoņu puses. Lūk, kur slēpjas valsts spēks," sacīja prezidents.

Putins uzsvēra, ka varas avots ir cilvēki, tas izpaužas viņu "gatavībā deleģēt ievēlētajai varai plašas pilnvaras", redzot valstī savus pārstāvjus,  no kuriem ir jāpieprasa stingra atskaite par viņu darbu.

Par ieroču kontroli

Runājot par ieroču kontroli, Putins norādīja, ka bez ierobežojumiem šajā jomā pasaulei nav nākotnes. Viņš atgādināja, ka Vašingtona pakāpeniski izstājās no šādām vienošanām.

"Visiem ir labi zināms – iziešana no Pretraķešu aizsardzības, pēc tam no Līguma par vidēja un mazāka darbības rādiusa raķetēm, pēc tam "Atvērto debesu", nu, iziešanas vēl nav, taču Amerikā paziņoja, ka viņi uzsākuši izstāšanās procedūru no šī līguma. Kāpēc? Uz kāda pamata? Pat nepaskaidro kāpēc, vienkārši nepaskaidro kāpēc," paziņoja Putins.

Prezidents atzīmēja, ka Maskava neiebilst pret Ķīnas piesaisti START līgumam, taču uzsvēra, ka Vašingtonai pašai ir jārosina dialogs ar Pekinu, nevis jāuzveļ tas Krievijai.

Tāpat Putins uzstājās par visu kodola lielvalstu iekļaušanu šajā vienošanā.

"Mums eiropieši saka, lai viņi (ASV – red. piez.) izstājas, bet jūs neizstājieties. Es saku: labrīt, tas gan ir labs kino. Jūs taču visi esat NATO locekļi, tātad, jūs lidosiet, nodosiet amerikāņiem informāciju, bet mēs nespēsim to darīt, jo mēs paliekam šajā līgumā. Tādēļ netēlosim muļķus, runāsim godīgi viens ar otru. (…) Taču patiesībā, es tā saprotu, ka arī ASV partneri Eiropā vēlētos, lai ASV paliktu šajā līgumā un lai tur nekas nesabruktu," teic Krievijas līderis.

Par situāciju ar Navaļniju

Atbildot uz kāda diskusijas dalībnieka jautājumu par situāciju ar Alekseju Navaļniju, Putins paziņoja, ka Krievija ir gatava veikt notikušā izmeklēšanu, taču tam ir nepieciešams apstiprinājums, ka viņu saindēja, bet šāda informācija netiek sniegta.

Prezidents atzīmēja, ka uzdeva Ģenerālprokuratūrai pārbaudīt pacienta izbraukšanas iespēju ārstēšanās nolūkos ārzemēs, ar to domājot ierobežojumus krimināllietā, uzreiz pēc viņa sievas iesnieguma saņemšanas.

"Turklāt vienā no sarunām ar kādu Eiropas līderi es piedāvāju, lai mūsu speciālisti atbrauc uz Vāciju kopā ar franču, zviedru speciālistiem, pastrādā uz vietas, saņem kaut kādus materiālus. Un šos materiālus varētu ielikt krimināllietas ierosināšanas pamatos, ja tas patiešām ir krimināls notikums, izmeklēt to. Bet neko taču nesniedz," sacīja Putins.

Tāpat Putins piebilda, ka pastāv šaubas par paziņojumiem, ka Navaļnija organismā tika atklātas "Novičok" pēdas.

"Pateica, ka tur atrada "Novičok" pēdas. Pēc tam tas viss tika nodots ĶIAO (…), un pēkšņi mums saka: tas nav "Novičok", tas ir kaut kas cits. (…) Tad vai tas ir "Novičok" vai nav "Novičok"? Jau rodas šaubas par to, kas bija pateikts sākumā," piebilda prezidents.

Par apkārtējo vidi

Prezidents atzīmēja, ka šodien ir jāapspriež atteikšanās no neierobežotas patērēšanas par labu saprātīgai pietiekamībai.

"Ja mēs vēlamies saglabāt mūsu kopīgās mājas nākošajām paaudzēm, ir jāsakopj sava planēta. Apkārtējās vides aizsardzības temats – tas jau sen un stabili ir iegājis pasaules dienas kārtībā," nobeigumā sacīja Putins.

 

24
Tagi:
Vladimirs Putins
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Lai ieriebtu Putinam": Latvijas bijušais ārlietu ministrs par Navaļnija "saindēšanu"
Septiņi tūkstoši eiro par nāvi – Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"
Kāpēc Lavrovs apsolīja pārtraukt komunicēšanu ar Eiropas līderiem
Gincburgs

Britu vakcīnas izmēģinājumu dalībnieka nāve: KF pastāstīja, kāpēc testi turpinās

21
(atjaunots 15:26 23.10.2020)
Krievijas N. Gamaleja vārdā nosauktajā centrā izteica pieņēmumu par to, kāpēc kompānijas AstraZeneca un Oksfordas Universitātes izstrādātās vakcīnas izmēģinājumi netika pārtraukti pēc vakcinācijas programmas dalībnieka nāves.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Par AstraZeneca un Oksfordas Universitātes izstrādātās vakcīnas izmēģinājumu dalībnieka nāvi Brazīlijā paziņoja vietējā nacionālā veselības uzraudzības aģentūra Anvisa.

Taču brīvprātīgā nāves iemesls, kā paskaidroja aģentūrā, netika nosaukts ētikas apsvērumu dēļ. Tāpat nav zināms, kas konkrēti tika ievadīts brīvprātīgajam izmēģinājumu gaitā – reāla vakcīna vai placebo.

Anvisa pastāstīja, ka starptautiskā vakcīnas izmēģinājumu drošības vērtēšanas komiteja sniedza daļējus incidenta ar brīvprātīgā nāvi izmeklēšanas datus un piedāvāja turpināt pētījumu. Arī Oksfordas Universitātē uzsvēra, ka neatkarīga izmeklēšana konstatēja vakcīnas drošumu, un ir atļauts turpināt preparāta testēšanu.

Savukārt Brazīlijas medijos parādījās informācija par to, ka brīvprātīgajām bija vāji iepotēts placebo un nomira viņš no veselības traucējumiem, kurus izraisīja Covid-19.

Gamaleja vārdā nosauktā centra direktors Aleksandrs Gincburgs pastāstīja RIA Novosti, kāpēc britu vakcīnas AstraZeneca izmēģinājumi turpinās pat pēc vakcinētā brīvprātīgā nāves.

Gincburgs uzsvēra, ka, ja izmēģinājumus neapturēja, tas var nozīmēt tikai to, ka vakcīnas izstrādātājiem ir nopietni pierādījumi tam, ka cilvēka nāve nav saistīta ar viņam ievadīto preparātu.

Viņiem ir pierādījumi

N. Gamaleja vārdā nosaukta centra direktors atzīmēja, ka visi cilvēki ir mirstīgi, gan vakcinētie, gan tie, kas nav saņēmuši vakcīnu. Un kamēr nav pierādīts, ka brīvprātīgais nomira tieši dēļ tā, ka viņu vakcinēja, šī nāve turpina būt vienkārši bēdīgs fakts. Tātad, AstraZeneca ir zīmīgi iemesli uzskatīt, ka preparāts neizraisīja cilvēka nāvi.

Taču gadījumā, ja AstraZeneca pierādīs, ka cilvēks ir miris tieši pēc potes saņemšanas, tas būs ļoti slikti priekš vakcīnas, atzīmēja Gincburgs.

Atgādināsim, ka Gamaleja vārdā nosauktajā centrā izstrādāja pasaulē pirmo vakcīnu pret koronavīrusu "Sputnik V", kura šobrīd iziet pēcreģistrācijas klīniskos izmēģinājumus ar 40 tūkstošu brīvprātīgo dalību.

Izmēģinājumi tika uzsākti Krievijā un Baltkrievijā 2020. gada 25. augustā. Pētījumiem pēcāk pievienojās AAE un Venecuēla. Indija, Ēģipte un Brazīlija arī plāno piedalīties izmēģinājumos.

Vakcīna saņēma Krievijas Veselības ministrijas reģistrācijas apliecību 11. augustā, un, saskaņā ar pandēmijas laikā pieņemtajiem noteikumiem, var tikt izmantota Krievijas iedzīvotāju vakcinācijā. Plānots palielināt vakcīnas ražošanu Krievijā un visā pasaulē.

21
Tagi:
vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu
ASV neizdodas izstrādāt vakcīnu pret koronavīrusu. Vainīga Krievija
Amerikai nepietiek naudas vakcīnai
Jau samaksāts ES: kāpēc Latvija nepārbaudīs Krievijas izstrādāto Covid-19 vakcīnu
Māris Možvillo

Jaunais deputāts izkritizēja valdības pieeju nodokļu jautājumiem un pastāstīja par plāniem

0
(atjaunots 10:37 24.10.2020)
Linda Liepiņa dēvē Māri Možvillo, kurš atnāca Saeimā viņas vietā, par savu domubiedru; vai jaunais deputāts pametīs KPV LV frakciju, sekojot savas priekšgājējas lēmumam.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Ar Saeimas darbu neapmierinātā Linda Liepiņa nolika mandātu. 2018. gada oktobrī viņa tika ievēlēta pēc KPV LV saraksta, taču pēc pusgada Liepiņa pameta frakciju un partiju. Tagad, kad viņa nolikusi savu mandātu, viņa vietu ieņēmis Māris Možvillo, kurš trīs gadus nostrādāja par deputātu Alojas domē. Možvillo, pēc Liepiņas sacītā, ir viņas domubiedrs.

Možvillo ir arī KPV LV valdes loceklis. Frakcijai viņš ir liels ieguvums, jo pēc Saeimas vēlēšanām tajā bija 16 deputāti, taču pretrunu dēļ divu gadu laikā to pametuši seši parlamentārieši. Tagad KPV LV būs jau 11 mandāti, ja vien, protams, Možvillo nesekos Lindas Liepiņas piemēram un neizstāsies no frakcijas, raksta Neatkarīgā.

"Tad, kad es tev piezvanīju (es tev piezvanīju tikai vienu reizi, lai pateiktu, ka mans lēmums ir galīgs, ka es nolikšu deputāta mandātu) un jautāju, vai tu esi, vai tu būtu gatavs uzņemties, tu neminstinoties atbildēji: "Jā!"

Es neteikšu šobrīd no Saeimas tribīnes tos dažus solījumus, ko tu man teici, bet es vēlos tev pateikt, ka es tev uzticos. Tad, kad es nācu iekšā šeit pa Saeimas sēžu zāles durvīm, tu jautāji, kāpēc es tevi pametot zem tanka? Iespējams, Māri, tāpēc, ka zem tanka būtu jāguļas vīriešiem, nevis sievietēm," pateica savā pēdējā runā Saeimas tribīnē Linda Liepiņa, vēršoties pie Možvillo.

Lai gan Liepiņa dēvē Možvillo par savu domubiedru, viņš pagaidām negrasās pamest KPV LV.

"Tas, ka mums ir līdzīgi uzskati dažos jautājumos, tas nenozīmē, ka es stājos viņas vietā. Es stājos pats savā vietā, lēmumus es pieņemšu pēc fakta. Šobrīd man ir mandāts un esmu ievēlēts no partijas, un pašreiz man nav iemeslu pamest frakciju," paskaidroja Možvillo.

Viņš atzīmēja, ka KPV LV darbā, protams, ir kļūdas, un, neskatoties uz diviem gadiem Saeimā, ir jūtams zināms pieredzes trūkums, kura dažkārt tiek manīta.

"Tāpēc esmu šeit, lai ar savu pieredzi un darbu palīdzētu darīt to, ko pirms Saeimas vēlēšanām solījām saviem vēlētājiem," atzīmēja jaunais deputāts.

Iepriekš viņš jau teica, ka ne viss valdības darbā viņu apmierina.

"Šobrīd nenosaukšu kaut kādus valdības lēmumus, kurus es īsti neatbalstu, bet ir valdības lēmumi, kas atstāj negatīvu iespaidu uz cilvēkiem, kaut vai tās pašas nodokļu režīmu neskaidrības. Tas ir ļoti būtisks faktors, kas šobrīd atstāj ievērojamu iespaidu uz iedzīvotāju dzīvi," atzīmēja Možvillo.

Pagaidām viņš nav izlēmis, kādās komisijās viņš strādās – šo jautājumu viņš izlems pēc apspriešanas ar kolēģiem. Viņam negribētos steigties, pagaidām viņš "pēta teritoriju".

Attiecībā uz Liepiņas paziņojumu par tanku, Možvillo nosauca to par joku.

"Es nebiju domājis, ka viņa patiešām noliks deputāta mandātu, jo viņa nesolīja to darīt. Viņas lēmums nolikt mandātu vismaz man bija pārsteidzošs," atzīmēja Māris Možvillo.

0
Tagi:
Saeima, deputāti
Pēc temata
Paaudžu maiņa, jeb Vai "Saskaņa" pārtaps mikropartijā
Itālijas scenārijs: vai nav pienācis laiks samazināt Saeimas deputātu skaitu