Sanktpēterburgā notika Krievijas JKF dienas parādes mēģinājums

Putins pieņems galveno jūras kara spēku parādi Sanktpēterburgā

91
(atjaunots 10:33 30.07.2017)
Krievijas Aizsardzības ministrija atjauno tradīciju – parādi Jūras kara flotes dienā, 30. jūlijā. Šogad svētku pasākumos piedalīsies vairāk nekā 130 kuģi.

RĪGA, 30. jūlijs — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieņems galveno jūras kara spēku parādi 30. jūlijā Sanktpēterburgā, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz Kremļa preses dienestu.

"2017. gada 30. jūlijā Vladimirs Putins Sanktpēterburgā piedalīsies Jūras kara flotes dienas svētkiem veltītajos svinīgajos pasākumos," — paziņojumu citēja RIA Novosti.

Šogad parādē piedalīsies Baltijas, Melnās jūras, Ziemeļu jūras, Klusā okeāna flotes un Kaspijas flotiles jūrnieki.

Parāde demonstrēs visu flotes spēku

Sanktpēterburgas un Kronštates iedzīvotāji un viesi parādē ieraudzīs vairāk nekā 60 mūsdienīgus karakuģus un zemūdenes, jūras aviācijas lidaparātus un "Krievijas flotes vectētiņu" — Pētera I kuģīti.

"Neatklāšu visus mūsu nelielos noslēpumus, taču ticiet man, ļoti daudz kas būs redzams pirmo reizi. Pirmo reizi mēs organizējam galveno jūras kara spēku parādi, un pirmo reizi šeit ieradīsies viss Jūras kara flotes spēks, mūsdienīgie XXI gadsimta kuģi, lai nodemonstrētu savu kaujas gatavību. Mēs saprotam un apzināmies, ka mūsu valsts pilsoņi, jūras galvaspilsētas iedzīvotāji mīl Jūras kara floti un lepojas ar to," — pastāstīja Krievijas JKF komandiera vietnieks, viceadmirālis Aleksandrs Fedotenkovs.

Savukārt JKF komndieris, admirālis Vladimirs Koroļovs stāstīja: "Pat karakuģa izskats dažkārt aizrauj elpu. Parāde būs dinamiska un vērienīga. Tās ietvaros karakuģi dosies parādes ierindā pa Ņevu Sanktpēterburgā, būs vērojama jūras aviācijas parādes grupas lidojums virs Senāta laukuma Sanktpēterburgā, kuģu un zemūdeņu parādes ierinda Kronštates reidā."

Jūras kara spēku parādes dalībnieki — virsnieki un mičmaņi — būs tērpti jaunā parauga baltajos formas tērpos, bet dienestā iesaukto matrožu un staršinu parādes forma saglabājusies gandrīz nemainīga kopš Krievijas Impērijas flotes laikiem.

Krievijas Aizsardzības ministrija parūpējusies arī par to, lai parādes dalībnieki tiktu atzīmēti ar jaunu apbalvojumu: saskaņā ar aizsardzības ministra pavēli nodibināta medaļa "Par dalību Galvenajā jūras kara spēku parādē".

Pēc parādes interesenti varēs apmeklēt ekskursijām sagatavotus karakuģus un kuterus.

Rietumi seko parādei

Jūras kara spēku parāde Sanktpēterburgā nav palikusi nepamanīta arī Rietumos. Vispirms uzmanību piesaistīja lielākās atomzemūdenes pasaulē — "Dmitrij Donskoj" ceļš no Severodvinskas uz Sanktpēterburgu. Lai nonāktu pie mērķa "Dmitrij Donskoj" devās apkārt Skandināvijai un šķērsoja Ziemeļu un Baltijas jūru. Starptautiskajos ūdeņos Krievijas zemūdeni pavadīja velkonis "Nikolaj Čiker" un smagais raķešu kreiseris "Pjotr Veļikij", kā arī novēroja Dānijas, Somijas un Igaunijas JKS kuģi.

Smagais raķešu atomkreiseris Pjotr Veļikij
© Sputnik / Виталий Аньков

Krievijas AM jau iepriekš informēja par "Dmitrij Donskoj" reisa mērķiem, taču sākās spekulācijas un paplašinājās pret Krieviju vērstā histērija. Piemēram, vairāki vācu mediji ziņoja, ka Krievijas kuģi piedalās Krievijas un Ķīnas manevros "Jūras sadarbība 2017", kas šajā laikā notika Baltijas jūrā.

"Tajās (Krievijas un Ķīnas mācībās — red.) piedalās nevien trīs mūsdienīgie Ķīnas karakuģi, bet arī Krievijas atomzemūdene "Dmitrij Donskoj" un raķešu kreiseris "Pjotr Veļikij"," — ziņoja interneta portāls NDR.

Vēl absurdāku versiju klāstīja zviedru kapteinis un aizsardzības jautājumiem veltīto diskusiju dalībnieks Niklāss Viklunds komentārā avīzei Blekinge Läns Tidning. Viņš kritizēja ideju nosūtīt atomzemūdeni "Dmitrij Donskoj" un kreiseri "Pjotr Veļikij" un Baltijas jūru un uzskata, ka kuģi varētu palikt šeit pēc parādes, lai piedalītos militārajās mācībās "Rietumi", lai gan Krievijas un Baltkrievijas manevri noritēs uz sauszemes.

91
Pēc temata
Putins: Krievija turpinās paplašināt militāro potenciālu aizsardzībai no agresoriem
Putins apsveica krievu jūrniekus Jūras kara flotes dienā
Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, foto no arhīva

Zaharova izsmēja NYT speciālā korespondenta Maskavā vakances aprakstu

34
(atjaunots 13:24 23.11.2020)
Vai avīze ir tiesīga riskēt ar korespondentu un sūtīt viņu uz darbu tik necilvēcīgos apstākļos, painteresējās Krievijas ĀM oficiālā pārstāve.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova ironiski komentēja New York Times speciālā korespondenta Maskavā vakances sludinājumu, kurš tika publicēts izdevuma mājaslapā, vēsta RIA Novosti.

Viņa atzīmēja, ka New York Times meklē kandidātu speciālā korespondenta amatam valstī, kuru apraksta kā "Putina Krieviju", kura sūta "ar nervus paralizējošām vielām bruņotas kaujas vienības pret saviem ienaidniekiem". Turklāt NYT uzskata, ka Krievijas kiberaģenti sēj haosu un sašķeltību Rietumos, lai nomelnotu to demokrātiskās sistēmas, savukārt privātie militārie apakšuzņēmumi palīdz Maskavai "slepeni izplatīt savu ietekmi" visā pasaulē.

"Pat nesākšu par angažētību un rusofobiju. Par ko grasās maksāt, arī bez paskaidrojumiem ir skaidrs. Skaidrs ir arī tas, kā neatkarīgā Amerikas prese attiecas pret savu auditoriju," uzrakstīja Zaharova Facebook.

Taču, ĀM pārstāve atzinās, neliek mierā jautājums, vai avīze ir tiesīga riskēt ar korespondentu un sūtīt viņu uz darbu tik necilvēcīgos apstākļos?

Maskavas Kremlis
© Sputnik / Алексей Дружинин

"Ja par to nedomā redakcija, par to vienmēr var padomāt atbildīgie vakancē aprakstītās "valsts" pilsoņi, kuri izsniegs kolēģim vīzu un akreditāciju," piebilda viņa.

Pēc viņas sacītā, Amerikas žurnālistu dzīvībām arī ir nozīme, "pat ja tas ir NYT".

"Strādājiet mierīgi Savienotajās Valstīs, nepakļaujiet jūsu aprakstītajam "riskam" savu žurnālistu dažu viltus ziņu uzrakstīšanas dēļ – melot jums lieliski izdodas arī attālināti. Bet, ja runā vēl nopietnāk, tad atmiņā nāk Nīcše, pārfrāzējot kuru, gribas pateikt: Amerikas prese tik daudz cīnījās pret "briesmoni", ka nemanīti pati pārvērtās par briesmoni," nobeigumā uzrakstīja diplomāte.

34
Tagi:
Zaharova, New York Times, rusofobija
Pēc temata
Londona apstiprina: notiek netīrs karš pret Krieviju
Vakcīna un pērtiķi: britu meli par "krievu viltus ziņām"
3 galvenie mīti par Otro pasaules karu
Kādas viltus ziņas Londona grasās apkarot Eiropā?
Krievijas vakcīna no Covid-19, foto no arhīva

Rietumu vakcīnu pret Covid-19 ražotāji nosauca cenas: Krievijas Sputnik V būs lētāka

33
(atjaunots 21:10 22.11.2020)
Nosauktas amerikāņu kompāniju Pfizer un Moderna vakcīnu pret koronavīrusu cenas. Sputnik V ražotāji sola, ka pasaulē pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 cena būs krietni zemāka.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Amerikas kompānijas Moderna vadītājs Stefans Bansels paziņoja intervijā iknedēļas izdevumam Welt Am Sonntag (WamS), ka izstrādājamās vakcīnas pret koronavīrusu vērtība sastādīs 25-37 dolāri par dozu, atkarībā no preparāta iepirkuma apjoma, vēsta Ndtv.com.

​Bansels atzīmēja, ka vakcīnas gala cena būs pielīdzināma pretgripas vakcīnas cenai. Un šī cena, pēc viņa sacītā, ir taisnīga.

Pasaulē pirmās Krievijā ražotās vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V oficiālajā Twitter lapā parādījās paziņojums, ka tulkojumā no farmaceitiskās valodas Pfizer (19,50 dolāri) un Moderna paziņotā cena (25-37 dolāri) par dozu patiesībā nozīmē, ka vienam cilvēkam preparāts izmaksās attiecīgi 39 dolārus un no 50 līdz 74 dolāriem.

Vērts atzīmēt, ka vienam cilvēkam ir nepieciešamas divas vakcīnas dozas.

"Sputnik V cena būs krietni zemāka," uzsver publikācijā.

​Krievijas vakcīnas Sputnik V cena vēl nav paziņota, taču provizoriski par to kļūs zināms jau šonedēļ.

33
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Krievijā atklāti dati par vakcīnas "Sputnik V" efektivitāti
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Pirmie Eiropas Savienībā: Ungārija saņēmusi Krievijas vakcīnu Sputnik V
Jau pēc dažiem mēnešiem: kas pirmais saņems Covid-19 vakcīnas Latvijā

Kāpēc Rietumus neapmierina situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā

0
(atjaunots 17:27 24.11.2020)
Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses.

Francijas ārlietu ministrs padalījās humanitārās misijas detaļās, kuru viņa valsts organizēja palīdzībai Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Runa ir par ķirurgu misijas un medicīniski ķirurģiskā aprīkojuma nosūtīšanu uz reģionu, raksta RIA Novosti materiālā Irina Alksnis.

Savukārt ASV vispār iztika ar 5 miljonu dolāru piešķiršanu Sarkanā Krusta Starptautiskajai komitejai un citām nevalstiskām organizācijām, kuras sniedz palīdzību nesenā konflikta saasinājuma dēļ cietušajiem cilvēkiem.

Acīmredzams Parīzes un Vašingtonas entuziasma trūkums saistībā ar Karabahas konflikta noregulēšanu – gan retorikā, gan rīcībā – apstiprina Sergeja Lavrova sacītā patiesīgumu, kurš pieminēja viņu "aizskartās pašcieņas" demonstrāciju.

To pašu sacīja arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kurš ironiski atzīmēja, ka ASV un Francija "lai arī novēloti, taču arī izteica savu pozitīvo attieksmi" pret panākto vienošanos.

Un, tradicionāli, pavisam neizvēlējas vārdus situācijas aprakstīšanai Ankara. Turcijas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Rietumi NATO un ES personā 30 gadu laikā izrādījās joprojām nespējīgi izvirzīt "konkrētus un reālistiskus piedāvājumus" Karabahas konflikta atrisināšanai, kamēr Krievija un Turcija spēja "panākt savstarpēju sapratni".

Par to, ka vienošanās par Kalna Karabahu izrādījās sāpīgs zaudējums Rietumiem – sevišķi, ASV un Francijai, kuras kopā ar Krieviju ir šī konflikta mierīga noregulēšanas ceļu meklēšanas EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētājas, – sāka rakstīt uzreiz.

Ja tic The National Interest žurnālistiem, šoreiz Rietumiem pagadījās nogulēt vispār visu. Tiem kļuva par negaidītu notikumu gan karadarbību atjaunošanās, gan parakstītā vienošanās, kurš paredzēja Krievijas miernešu ievešanu reģionā. Izdevums uzvēla vainu par notikušo Amerikas izlūkdienestiem, kuri, saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju, pat nespēja iegūt informāciju par Putina un Erdogana pārrunām. Savukārt par rezultātu kļuva jūtams ASV pozīciju kritums reģionā.

Taču dzīvē situācija ir vēl sliktāka, jo pozīcija "izlūkdienesti slikti pastrādāja" ļauj piesegt daudz vērienīgāku ASV izgāšanās raksturu visā šajā stāstā.

Karabahas konflikta noregulēšana, neraugoties uz salīdzinoši lokālu konflikta raksturu, iezīmē principiāli jaunu izmaiņu posmu, kuras piedzīvo globālā politiskā sistēma. Šī nebija pirmā reize, kad Savienotās Valstis un Eiropa izrādījās nevajadzīgi un nevēlami partneri vienlaikus visām iesaistītajām pusēm.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Svarīgākais rietumu hegemonijas marķieris pēdējo 30 gadu laikā bija to visuresamība un visaptverošais pieprasījums. Jebkurā situācija, jebkurā konfliktā – pat lielā mērā iekšpolitiskos konfliktos visdažādākās valstīs – vienmēr atradās spēki, kuri apelēja uz Rietumiem, vērsās pie tiem pēc atbalsta, rēķinājās ar palīdzību un nereti saņēma to vienā vai otrā veidā.

Kā uzskatāmāko paraugu šādai pieejai var atsaukt atmiņā epizodi Krimā 2014. gada pavasarī, kad Ukrainas karavīri centās "ieņemt" Krievijas militāro objektu ar kliedzieniem "Amerika ir ar mums". Tas, protams, izskatās smieklīgi, bet tai pat laikā ļoti precīzi atspoguļo ievērojama cilvēku skaita, tai skaitā augstāko amatpersonu, domu gājienu uz visas planētas – no Baltkrievijas līdz Venecuēlai, no Sīrijas līdz Honkongai.

Turklāt šādu lietu kārtību Rietumi mērķtiecīgi atbalsta, kuri, protams, ir ieinteresēti turpināt būt "patiesība pēdējā instancē" un paturēt, ja ne kontrolpaketi, tad vismaz veto tiesības katrā pasaules problēmā un konfliktā. Tas, jāsaka, ir viens no to ģeopolitiskās dominēšanas pamatakmeņiem.

Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses. Tas vēl vairāk iespaido, jo pārrunu process noteikti nebija vienkāršs, kas atspoguļojās arī iesaistīto galvaspilsētu oficiālajos paziņojumos, kuri brīžiem savstarpēji bijā ļoti asi.

Taču tā vietā, lai pēc pasaulē ierastās tradīcijas iesaistītu ASV vai Eiropu savas pozīcijas pastiprināšanai, visi draudzīgi pieturējās pie pārliecības "paši savā starpā tiksim skaidrībā".

Un patiešām tika skaidrībā – jau post factum informējot Rietumus kopā ar pārējo pasauli par panākto un pat jau uzsākto vienošanu īstenošanas faktu.

Tādējādi tika nodarīts nopietns trieciens vēl vienam ASV ietekmes stūrakmenim un pretenzijām uz īpašo statusu pasaules sistēmā. Un prakse rāda, ka pēc pirmā mēģinājuma – turklāt tik veiksmīga – obligāti sekos citi.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka amerikāņi izvēlas norakstīt notikušo uz nejaušu savu izlūkdienestu izgāšanos. Tas ir vienkāršāk un ērtāk, nekā apzināties un vēl jo vairāk publiski atzīt, ka patiesībā konflikta noregulēšana Kalnu Karabahā nozīmē kārtējo tektonisko nobīdi pasaules politiskajā sistēmā, kura pakāpeniski atņem Savienotajām Valstīm un kopumā Rietumiem ekskluzīvo statusu tajā.

0
Tagi:
Kalnu Karabaha, Rietumi
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Karabaha: Krievijas mierneši atmīnējuši Lačinas koridoru
Turcijas mierneši Karabahā: būt vai nebūt
No kara Karabahā varēja izvairīties: atklāta saruna ar Vladimiru Putinu
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši