Informācijas aģentūras Sputnik un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana. Foto no arhīva

Simoņana izsmējusi Pentagona bailes no Sputnik un RT

55
(atjaunots 10:31 01.07.2017)
Informācijas aģentūras Sputnik un telekanāla RT galvenā redaktore Margarita Simoņana ironiski komentēja amerikāņu izlūksienestu speciālistu slēdzienus par Krievijas mediju ietekmi rietumvalstu auditorijas rindās.

RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik. ASV Aizsardzības ministrijas Izlūkošanas pārvaldes ziņojumā norādīts, ka "Krievijas propagandas izplatīšanās instrumentu komplekss ietver prokremliskas "ziņu" vietnes, telekanālus un radiostacijas, piemēram, Russia Today un Sputnik, "botus" un "troļļus" sociālajos tīklos, meklēšanas sistēmu optimizāciju un apmaksātus žurnālistus rietumvalstu un citos ārvalstu medijos", informē Sputnik Igaunija.
"Pārsimt žurnālisti (patiešām, talantīgi cilvēki) dažu gadu laikā kļuvuši par galveno apdraudējumu spēcīgākajai armijai pasaulē? Žēl, mēs nezinājām, ka Pentagons ir tik bailīgs. Būtu vairāk atpūtušies un mazāk strādājuši," — Simoņana pastāstīja RIA Novosti.

Rietumos tiek audzēta histērija

Pēdējā laikā informācijas kara tēma ar Krievijas medijiem Rietumos skan aizvien biežāk. Nesen liels skandāls bija saistīts ar Francijas jaunā prezidenta Emanuela Makrona apsūdzībām, kas bija vērstas pret Sputnik un RT par "nepatiesas informācijas izplatīšanu". Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs uzsvēra, ka Kremlis šādam vērtējumam nepiekrīt. Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda, ka Makrona apsūdzības radušās pret Krieviju vērstās kampaņas rezultātā, ko sākusi jau Baraka Obamas administrācija.
2016. gada novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju "ES stratēģiskās komunikācijas un pretestība trešo pušu propagandai", kuras mērķis — ierobežot Sputnik līdzīgu mediju darbību. Šo rezolūciju asi kritizēja divas starptautiskās organizācijas. Vēstules ar atbalsta vārdiem Sputnik saņēma no Starptautiskās Žurnālistu federācijas prezidenta Filipa Leru un Eiropas Žurnālistu federācijas ģenerālsekretāta Rikardo Gutjerresa. Arī UNESCO Saziņas un informācijas departaments nosūtīja vēstuli, kurā teikts, ka UNESCO "aizstāvēs mediju tiesības apkopot un brīvi izplatīt informāciju" un "turpinās vērīgi sekot situācijai" sakarā ar 2016. gada 23. novembrī pieņemot EP rezolūciju.

 

55
Pēc temata
Varasiestādes Slovākijā izvēlas klientus ziņu aģentūrām
Krievijas ĀM kritizējusi Die Welt par Sputnik apmelošanu
Margarita Simoņana: turpinām vērot cirku Lietuvā
Saskaņā ar mācību scenāriju pretinieks ne tikai nopostīja ķīmisko ražotni, bet, spriežot pēc karodziņiem, arī pielietoja kodolieročus

Eksperts: Krievija norāda kodolieroču pielietošanas noteikumus, lai "ienaidnieks" dzirdētu

1
(atjaunots 18:51 08.08.2020)
Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba informācija par kodolieroču pielietojuma noteikumiem pilda savaldīšanas uzdevumu un palielina potenciālā pretinieka atbildību, paziņoja Stratēģiskās konjunktūras centra eksperts Oļegs Ponomarenko.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Krievija izmantos savu kodolpotenciālu raķešu uzbrukuma gadījumā valsts teritorijā, informēja Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

"Jebkura trieciena raķete tiks uzskatīta par raķeti ar kodolgalviņu. Informācija par raķetes startu automātiskā režīmā tiks nosūtīta Krievijas militāri politiskajai vadībai, kas atbilstoši situācijai pieņemts lēmumu par kodolspēku atbildes darbību mērogu," teikts KF BS Ģenerālštāba pārstāvju rakstā, ko publicēja avīze "Krasnaja zvezda".

"Šādi paziņojumi un tamlīdzīgu jautājumu konceptuāla izstrāde ir lēmumu pieņemšanas pamatos. Acīmredzot, labāk, ja iespējamie pretinieki ir brīdināti par to, kā konkrēti darbosies mūsu valsts militārā mašīna kaut kādās ekstraordinārās situācijās. Tādai (informācijas – red.) atklāšanai vai konkretizēšanai ir uzdevums savaldīt. Tas ir, nekavējoties likt saprast, kas var notikt, un tādējādi palielināt pretējās puses atbildību par kaut kādām darbībām," teica Ponomarenko intervijā Sputnik Latvija.

Viņš atzīmēja, ka kodoluzbrukuma pielietošanas publiskotā koncepcija ir tikai bāzes algoritms, kam pieļaujami dažādi izņēmumi. Piemēram, ja pretējā puse paspēs informēt Krievijas militārpersonas par to, ka palaistā raķete nav plānots uzbrukums, iespējama kaut kāda atsevišķa nejaušība. "Konkrētas situācijas var paredzēt izņēmumus," secināja eksperts.

1
Tagi:
kodolieroči, Krievija
Pēc temata
Krievu ieroči: kodoltermiskais "Tjulpan" – spēcīgākais mīnmetējs pasaulē
Krievijas prezidents apstiprinājis valsts politiku kodolsavaldīšanas jomā
Un kodolieročus arī līdzi paķeriet: Krievijas ĀM par ASV spēku iespējamo izvešanu no VFR
ASV nolēmušas izspiest Krieviju no kodoltehnoloģiju tirgus
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, foto no arhīva

Vladimirs Putins: Krievijas un pēcpadomju valstu intereses lielā mērā sakrīt

10
(atjaunots 15:04 08.08.2020)
Krievijas prezidents konstatēja, ka situācija Krievijas tuvākajās kaimiņvalstīs ir viena no Maskavas ārpolitikas prioritātēm.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieteicis KF Drošības padomes locekļiem apspriest situāciju pasaulē, īpašu uzmanību pievēršot situācijai pēcpadomju teritorijā, atzīmējot, ka tā ir viena no Maskavas ārpolitikas prioritātēm. Par to vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

"Protams, parunāsim par situāciju pasaulē kopumā, īpaši pievēršoties situācijai pēcpadomju teritorijā, - tie ir mūsu tuvākie kaimiņi, pārsvarā – mūsu sabiedrotie, lielā mērā mums sakrīt intereses, gan ekonomiskās, gan politiskās. Tā neapšaubāmi ir viena no mūsu ārpolitiskajām prioritātēm," Putins teica sanāksmē ar DP locekļiem.

Tāpat Krievijas līderis plāno apspriest, kā palīdzēt Libānai pēc sprādziena, vēsta ziņu aģentūra.

"Jūs zināt, ka pēc mana rīkojuma saformēts Ārkārtas situāciju ministrijas grupējums, tam piešķirti papildspēki no KF Veselības ministrijas. Mūsu kolēģi jau sākuši darbu Libānas galvaspilsētā pēc sprādziena ostā. Padomāsim, ko vēl iespējams paveikt, lai palīdzētu cilvēkiem Libānā," teica prezidents.

Viņš atzīmēja, ka Krievijas Drošības padomes locekļi sanāksmē apspriedīs situāciju valstī un pasaulē.

4. augusta vakarā Beirutas ostā atskanēja spēcīgs sprādziens. Varasiestādes informēja, ka detonējušas 2750 tonnas amonija salpetra, ko muitas dienesti konfiscēja 2014. gadā un uzglabāja noliktavā. Jaunākie dati liecina, ka sprādzienā gājuši bojā 154 cilvēki, aptuveni 5 tūkstoši guvuši ievainojumus. Valstī izsludinātas sēras. Libānas galvaspilsēta atzīta par katastrofas rajonu, uz divām nedēļām pilsētā ieviests ārkārtējā stāvokļa režīms.

10
Tagi:
Krievija, Vladimirs Putins
Pēc temata
ASV atzina Krieviju par pēcpadomju telpas etalonu
Kur bijušajā PSRS ir laba dzīve: Latvija izceļas pēcpadomju republikās
"Pēcpadomju Sadraudzība 2020": jauns starts vai paliatīvais režīms?
Protesti Beirūtā, foto no arhīva

Protestos Beirūtā cietuši vairāk nekā 700 cilvēki

0
(atjaunots 10:54 09.08.2020)
Sestdien tūkstošiem cilvēku izgāja pret valdību vērstā mītiņā ar valdības demisijas un reformu prasībām. Drīz mītiņš izvērtās plašās sadursmēs.

RĪGA, 9. augusts - Sputnik. Sadursmēs starp protestu akciju dalībniekiem un varasiestāžu darbiniekiem Beirutā cietuši vairāk nekā 700 cilvēki, informē RIA Novosti, atsaucoties uz Kataras telekanāla Al Jazeera sniegtajām ziņām.

Iepriekš Libānas armija atbrīvoja valsts Ārlietu ministrijas galveno mītni, kā arī Ekonomikas un Enerģētikas ministriju ēkas, ko sestdien ieņēma protestu dalībnieki. Saskaņā ar telekanāla "Al Hadath" rīcībā esošajiem datiem, Beirutas ielās atkal valda miers.

"Vairāk nekā 728 cilvēki ievainoti protestos Libānas galvaspilsētā," ziņoja telekanāls.

Sestdien tūkstošiem cilvēku izgāja pret valdību vērstā mītiņā ar valdības demisijas un reformu prasībām. Drīz mītiņš izvērtās plašās sadursmēs. Demonstranti ieņēma četru ministriju un banku asociāciju ēkas. Iekšlietu ministrija ziņoja par viena kārtības sarga bojāeju.

4. augustā Beirūtas jūras ostas rajonā, netālu no Libānas Jūras kara spēku bāzes atskanēja spēcīgs sprādziens. Tā vilnis sagrāva un sapostīja desmitiem māju un automašīnu, daudzos galvaspilsētas kvartālos izsisti logi. Vietējās varasiestādes ziņoja, ka sprādziens izcēlies, kad detonēja 2750 tonnas amonija salpetra, kas glabājās noliktavā kopš 2014. gada, kad ķimikālijas konfiscēja valsts muitas dienests. Sprādzienā dzīvības zaudējuši 158 cilvēki, vairāk nekā 6 tūkstoši guvuši ievainojumus.

0
Tagi:
protesti, Beirūta
Pēc temata
Vairāk nekā simt upuru, tūkstošiem cietušo: baismīgais sprādziens Beirūtas ostā
Desmitiem cilvēku gāja bojā sprādziena rezultātā Beirūtas ostā