Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins: NATO ASV ārpolitikas instruments, kurā ir vieni vienīgi vasaļi

53
(atjaunots 12:20 04.06.2017)
Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina domām, ko viņš paudis intervijā amerikāņu režisoram Oliveram Stounam, pēc iestāšanās NATO valstis izjūt alianses līdera – ASV spiedienu.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins nosaucis NATO par ASV ārpolitikas instrumentu, kurā nav sabiedroto — ir tikai vasaļi. Savu viedokli Krievijas valsts vadītājs pauda intervijā amerikāņu režisoram Oliveram Stounam, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.  

"Šodien tas ir ASV ārpolitikas instruments, tajā nav sabiedroto, ir tikai vasaļi," — Putins uzsvēra intervijā, kuras fragmentus publicējis arī izdevums Politico.

"Kad valsts kļūst par NATO locekli, tai ir ļoti grūti pretoties spiedienam no tik lielas valsts — NATO līdera puses, kādas ir ASV. Tajā (valstī — red.) viegli var parādīties jebkas: gan pretraķešu aizsardzības sistēmas, gan jaunas bāzes un nepieciešamības gadījumā — jauni trieciena kompleksi. Bet ko darīt mums?" — vaicāja Krievijas valsts vadītājs.

"Šajā sakarā mums jāveic pretpasākumi, tas ir, jāpakļauj mūsu raķešu triecienam objekti, kuri, pēc mūsu domām, sāk mūs apdraudēt. Situācija rada spriedzi," — uzsvēra Putins.

"Kāpēc mēs tik asi reaģējam uz NATO paplašināšanos? Principā, mēs saprotam NATO esamības vērtību vai nevērtību un draudus, ko mums rada pati organizācija. Kas mūs satrauc? Mūs satrauc lēmumu pieņemšanas prakse. Es zinu, kā tie tiek pieņemti," — piebilda prezidents.

Putins: sabiedroto izspiegošana grauj uzticēšanos

Pie tam Putins pauda viedokli par to, ka amerikāņu specdienestu veiktā sabiedroto izspiegošana kaitē pašu ASV nacionālajai drošībai.

"Izspiegot sabiedrotos, ja jūs tos patiešām uzskatāt par sabiedrotajiem, nevis par vasaļiem, ir nepieklājīgi. Tas grauj uzticēšanos, tātad galu galā kaitē pašu nacionālajai drošībai," — norādīja Putins.

Jautāts par Krievijas specdienestu darbību, Putins uzvēra, ka to darbība rit saskaņā ar likumdošanu.

"Domāju, viņi strādā labi. Mūsu specdienesti strādā tikai esošās likumdošanas ietvaros," — viņš teica. Par ASV specdienestu veikto sabiedroto, pat valstu līderu izspiegošanu, kuru starpā bija Vācijas kanclere Angela Merkele, kļuva zināms, kad to darbību atmaskoja ASV NDA bijušais darbinieks Eduards Snoudens.

Putins sniedza Oliveram Stounam plašu interviju, kas tiks demonstrēta amerikāņu kabeļtelevīzijas kanāla Showtime 12.-15. jūnijā.

53
Pēc temata
Putins: Krievija nepadosies provokācijām
Snoudens saņēmis prēmiju par ieguldījumu vārda brīvības aizsardzībā
Merkele parlamentā liecinās par ASV spiegošanu Vācijā
COVID-19

Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem

8
(atjaunots 13:27 04.08.2020)
Testēšanu uzsāks ziemā, jo trešā vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumu fāze uz pieaugušajiem aizņems aptuveni piecus mēnešus; tajā piedalīsies aptuveni 2000 pacientu.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Gamaleja vārdā nosauktais Nacionālais pētnieciskais centrs plāno uzsākt vakcīnas pret Covid-19 testēšanu uz bērniem nākamā gada janvārī-februārī, paziņoja RIA Novosti centra direktors Aleksandrs Gincburgs.

"Mēs pašlaik šo dokumentu paketi sākām izstrādāt, jo nekad institūts nav veicis izmēģinājumus uz bērniem. <…> Pediatri zina šīs īpatnības, un kopā ar viņiem mēs šobrīd rakstām dokumentu paketi, kurus prezentēsim Veselības ministrijai, lai to var veikt uz bērniem, taču tikai pēc tam, kad mēs pabeigsim visus pētījumus uz cilvēkiem," pateica Gincburgs.

Pēc viņa sacītā, testēšanu uzsāks ziemā, jo trešā vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumu fāze uz pieaugušajiem aizņems aptuveni piecus mēnešus. Tajā piedalīsies aptuveni 2000 pacientu.

Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi

Iepriekš Krievijas veselības ministrs Mihails Muraško paziņoja par N. Gamaleja vārdā nosauktā Nacionālā epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētnieciskā centra izstrādātās vakcīnas pret koronavīrusu klīnisko izmēģinājumu pabeigšanu.

Viņš uzsvēra, ka varasiestādes grasās uzsākt masveida vakcināciju oktobrī. Pirmām kārtām potes veiks īpašo grupu pārstāvjiem: mediķiem un skolotājiem.

Speciālisti izstrādāja preparātu sadarbībā ar Aizsardzības ministriju. Jūlija beigās no militārā hospitāļa izrakstīja otro 20 brīvprātīgo grupu. Katram no viņiem izstrādājās imūnā atbilde, nekādas blaknes vai kontrindikācijas netika atklātas.

Tāpat vakcīnas klīniskos pētījumus uzsācis centrs "Vektor", tas plāno uzsākt ražošanu novembrī.

8
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Rietumi cieš sakāvi Covid-19 vakcīnas izstrādes sacensībās
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus
"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu

15
(atjaunots 10:42 04.08.2020)
Beidzamā brīvprātīgo izmeklēšana, kuri testē vakcīnu pret koronavīrusu Burdenko slimnīcā, parādījusi acīmredzamas imūnās atbildes klātbūtni visiem dalībniekiem.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Brīvprātīgajiem, kuri piedalījās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumā, izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde, pie tam nekādas blaknes organisma darbā nav atklātas, paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrijā, vēsta RIA Novosti.

Burdenko slimnīcā notika beidzamā brīvprātīgo medicīniskā apskate, kuri piedalījās vakcīnas pret koronavīrusu klīniskajos pētījumos, kurus Aizsardzības ministrija veica sadarbībā ar Gamaleja vārdā nosaukto Nacionālo epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētniecisko centru. Viņiem visiem pirms 42 dienām tika veikta pirmā vakcinācija.

"Pētījumu rezultāti skaidri parādīja acīmredzamas imūnās atbildes klātbūtni visiem brīvprātīgajiem, kura tika saņemta vakcinācijas rezultātā. Nekādi blakusefekti vai novirzes brīvprātīgo organismā nav atklātas," paziņoja militārajā institūcijā.

Tādējādi, veikto pētījumu dati ļauj runāt par vakcīnas drošumu un labo pārnesamību, kuru izveidoja Gamaleja vārdā nosauktais Nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētnieciskais centrs sadarbībā ar Krievijas Aizsardzības ministriju.

Eksperimenta gaitā, kurš ilga no 3. jūnija līdz 20. jūlijam, brīvprātīgie atradās nepārtrauktā Burdenko slimnīcas ārstu uzraudzībā.

Pasaules Veselības organizācija 11. marta pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 18,4 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 697 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 11,6 miljoni izveseļojās.

Iepriekš, sapulcē par sanitāri epidemioloģisko situāciju Krievijā vicepremjere Tatjana Goļikova paziņoja, ka vislielākās perspektīvas Krievijā šobrīd ir divām vakcīnām pret koronavīrusu – Gamaleja centra un Novosibirskas zinātniskā centra "Vektor" izstrādās vakcīnas. Pirmās vakcīnas reģistrācija ir plānota augustā, savukārt ražošana – septembrī, "Vektor" vakcīnu, pēc viņas sacītā, paredzēts piereģistrēt septembrī ar ražošanu oktobrī.

Vakar, 3. augustā, Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka KTIF sagaida Krievijā pirmās vakcīnas pret koronavīrusu Covid-19 reģistrāciju 10 dienu laikā.

15
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus
Covid-19 netraucē Latvijas iedzīvotājiem priecāties par dzīvi
Jaunu Covid-19 gadījumu skaits nav galvenais: kādos apstākļos atgriezīs ierobežojumus
Klaipēdas jūras osta

"Plūsma samazinājusies". Baltijas valstis zaudēja Krievijas tranzītu

0
(atjaunots 17:32 04.08.2020)
Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Eiropas Savienība atteicās finansēt Latvijas ostu modernizāciju. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzina: iepriekšējā "ostu uzplaukuma" nebūs. Situācija ir sarežģīta, Krievijas tranzīts arvien vairāk aiziet uz savām ostām. Situāciju ietekmē arī ekonomikas lejupslīde pandēmijas dēļ. Kādēļ Baltijas valstu ienākumi samazinās, RIA Novosti raksta Antons Ļisicins.

Ekonomikas darba "zirgs"

"ES nostāja ir ļoti skaidra: ostām ir šie (modernizācijas – red. piez.) darbi ir jāfinansē no saviem ieņēmumiem," pastāstīja Linkaits Latvijas žurnālistiem un apstiprināja: infrastruktūra Liepājā un Ventspilī nav vislabākajā stāvoklī.

Naudas jautājums ir īpaši aktuāls, jo kravu plūsma Latvijas ostās 2020. gada pirmajā pusgadā samazinājusies par trešdaļu, bet tranzīts – uz pusi.

Situācija nav jauna. Jau 2019. gadā Džeimstaunas fonds konstatēja: apjomi krīt. Rīgā kravu apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos samazinājās par 8,7%, Liepājā – par 5,1%, Tallinā – par 8,3%. Tā paša gada pirmajā pusē Krievijas tranzīts caur Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jūras ostām samazinājās par 12,4%.

Toties kravu plūsma palielinājās Krievijas ostās Somu līcī. Primorskā – par 16,7%, Ustjlugā – par 7,3%, Visockā – par 5,3%. Un Maskava turpināja samazināt pārvadājumus caru Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostām.

Turklāt par to tika brīdināts. Tā, 2019. gadā Latvijas Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja: "Tranzīts ilgu laiku bijis viens no Latvijas ekonomikas galvenajiem darba "zirgiem". Gandrīz katra desmitā darba vieta, trešdaļa no visa pakalpojumu eksporta, utt."

Viņš atgādināja, ka no 2011. gada republikas loģistikā investēja gandrīz pusmiljardu eiro, naudu iedeva Eiropa. Rīgas mērķis bija dubultot iekraušanas apjomus līdz 2020. gadam. "Diemžēl, kravas apgrozījums ne tikai nav dubultojies, bet pat nedaudz samazinājies," teica Dombrovskis.

Latvija, pēc viņa teiktā, pazaudēs ne vien peļņu, bet arī desmitiem tūkstošu darbavietu un budžeta ienākumus. "Tas arī nozīmē, ka dzelzceļa infrastruktūru būs jāuztur vai nu pasažieriem, vai nu nodokļu maksātājiem. Vai arī to vajadzēs vienkārši izjaukt - esmu pārliecināts, ka lietuvieši to izdarīs bez maksas, lai garantēti un uz visiem laikiem atbrīvotos no konkurenta," paziņoja parlamentārietis kolēģiem.

Viņaprāt, problēmas būtība ir tajā, ka esošā Latvijas valdība "vēlas gan no Krievijas tranzīta pelnīt, gan uzvesties, teiksim tā, pavisam ne tā, ka uzvedas labs kaimiņš".

Aktīvas darbības imitācija

Dombrovskis kā ūdenī skatījās: pirmajā ceturksnī dzelzceļa kravu plūsma Latvijā samazinājās salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2019. gadā par 48,7%.

""Latvijas Dzelzceļa" vadošajās struktūrās tiek iecelti cilvēki, kuri ar vieglu roku atsakās no ES 380 miljoniem eiro dzelzceļa elektrifikācijai, tādējādi uz visiem laikiem tranzīta nozari atdodot lietuviešiem un Klaipēdas ostai," pauda neizpratni publicists Bens Latkovskis.

Tiesa, Klaipēdas osta kaimiņu Lietuvā jau pirms pandēmijas fiksēja kravu plūsmas kritumu gandrīz par 17%.

Tendences bija tik acīmredzamas, ka februārī Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs paziņoja par tirdzniecības pārstāvniecību darbības apturēšanu Viļņā, Rīgā un Tallinā. Viņš paskaidroja: Maskavā vēlas, "lai nebūtu aktīvas darbības imitācijas". "Mēs taču saprotam, kā šobrīd tur veidojas gan ekonomika, gan mūsu tirdzniecības un ekonomiskās attiecības," piebilda Manturovs.

Igaunijā dzelzceļnieki arī atzīmēja pārvadājumu kritumu. "Tranzītkravas – 3,5 miljoni tonnu – kritums ap 12%. Pasažieru plūsma samazinājusies par 25%," ziņoja republikas operatora "Eesti Raudtee" valdes priekšsēdētājs Eriks Laidvē, atskaitoties par gada pirmajiem pieciem mēnešiem.

Dārgi, bet efektīvi

Politologs Aleksandrs Nosovičs redz tajā neizbēgamu atmaksas stundu par politiskās uzvedības modeļi, kuru izvēlējās Viļņa, Rīga un Tallina. "Vajadzēja izvēlēties starp ekonomiku, kas ir orientēta uz Austrumiem, un satuvināšanos ar Rietumiem uz pret Krieviju vērstas pamatnes," atzīmē viņš.

"Ja rūpniecība un zvejas flote neatkarīgajās valstīs gāja bojā gandrīz nekavējoties, tad loģistika, kā ļoti konservatīva nozare, saglabājās. Tranzīta virzieni tiek veidoti desmitgadēm ilgi, savukārt no Krievijas caur Baltijas ostām tas gājis gadsimtiem ilgi. Un pat pretestība ar Maskavu nenopostīja šos ceļus uzreiz, tik liela bija inerce," skaidro Nosovičs.

Pēc PSRS sabrukuma Krievija saskārās ar to, ka tranzītvalstis izmantoja infrastruktūru, kura tām tika no padomju laikiem, kā politiskā spiediena instrumentu. Tas skar gan Ukrainas gāzes transporta sistēmu, gan Baltijas valstu jūras ostas.

"Monopols ļāva gan rosināt pret Krieviju vērstu politiku, gan šantažēt ar preču plūsmas apturēšanu," turpina Nosovičs. "Tādēļ Maskava attiecās pret transporta infrastruktūras būvniecības Ziemeļrietumu federālajā apriņķī kā pret stratēģiskās drošības jautājumu. Dārgs, bet efektīvs process."

Centieni glābt savu seju ar paziņojumiem, ka Krievijas tranzītu nomainīs Ķīnas tranzīts, izrādījās neveiksmīgi tīri politisku iemeslu dēļ, piebilst eksperts. "Vašingtona kā reizi nostādīja savu satelītu atbalstu atkarībā no atteikšanās sadarboties ar ĶTR. Tādēļ par pārvadājumiem no Ķīnas būtu bijis lietderīgi runāt, varbūt, vakar, bet ne šodien," rezumē Nosovičs.

Nacionālās stratēģijas institūta Starptautisko programmu direktors Jurijs Solozobovs atgādina: "Baltijas logam uz Eiropu" bija milzīga nozīme Krievijas tirdzniecībai. "Latvija, Lietuva un Igaunija tiek izmantotas gan eksportam, konkurējot ar Krievijas ostām, gan kā ofšori – naudas atmazgāšanai," stāsta eksperts.

Solozobovs novilka paralēles ar XX gadsimta 20.-30. gadiem: toreiz Padomju valsts veica tirdzniecību ar kapitālistisko pasauli caur valstīm-limitrofiem. "Mūsu eksports atbalstīja kaimiņu ekonomiku, kuri nebija mūsu sabiedrotie," saka viņš. Tas pats modelis atjaunojās arī pēc PSRS sabrukuma. Taču šoreiz neatkarīgo republiku biznesu vadīja nevis komisāri, bet gan Krievijas biznesmeņi. Baltijā labprāt pievēra acis uz atsevišķiem finanšu disciplīnas pārkāpumiem. Tas veicināja tranzīta pievilcību caur Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Taču situācija mainījās, 2018. gadā premjers Jiri Ratass pieprasīja Ukrainas varasiestādēm izslēgt Igauniju no ofšoru zonas saraksta. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls apsūdzēja Latvijā strādājušo ABLV banku līdzekļu atmazgāšanā. Bankā to nosauca par apmelošanu, taču no tās vienalga izveda milzīgus līdzekļus.

"Eiropas Savienība grasās cīnīties ar nodokļu ostām, ja runa, protam, nav par tik cienījamām teritorijām, kā Luksemburga vai Monako," piebilst Solozobovs. Viņaprāt, Baltijas tranzīts lielā mērā darbojās pateicoties "atsevišķu krievu skopumam un nepatriotiskumam". "Paldies ir jāpasaka gan mūsu valdībai, gan Eiropas Savienībai, kura nolēma ieviest kārtību jaunajās demokrātijās. Brisele iemācīja visiem mīlēt dzimteni," noslēgumā saka Solozobovs.

Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

0
Tagi:
tranzīts, Baltops
Pēc temata
Matīss: Rīgas osta pieprasījusi baltkrieviem tādu cenu, ka tagad audzē teritorijā nezāles
Sadarbība ar KF glābj tranzītu: Latvijai izbrauks cauri kilometru garš vilciens no Ķīnas
Gada laikā Latvija zaudējusi pusi kravu: Krievija deva padomu, kā glābt tranzītu
Sergejs Rekeda: tranzīta sarukums caur Latvijas ostām nav saistīts ar koronavīrusu