Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs

Lavrovs: NATO un Eiropas Savienība ar pūlēm pārvar aizvainojumu pret Krieviju

75
(atjaunots 09:34 11.05.2017)
Aizvainojumā par to, ka izgāzušies plāni iekļaut Ukrainu un Krimu savā ietekmes zonā, NATO ir iesaldējusi visu, kas apvienoja aliansi ar Krieviju.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Krievija ir gatava atjaunot dialogu ar NATO uz līdztiesības un savstarpējas cieņas pamata, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā telekanālam "Mir".

NATO ir apvainojusies
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
© Sputnik / Сергей Кузнецов

"NATO ir apvainojusies par to, ka viņu projekts ar mērķi pilnībā iekļaut Ukrainu savā ietekmes zonā un ieslēgt Ziemeļatlantijas aliansē, iekļaut Krimu savos Krievijas Federācijas militārās ielenkšanas plānos, ir izgāzies. Savā aizvainojumā par šo objektīvo vēsturisko faktu viņi ir iesaldējuši visu, kas mūs apvienoja, tostarp arī cīņu pret terorismu," — konstatēja Lavrovs.

Pēc viņa vārdiem, tagad alianse, "ar milzu pūlēm pārvarot tā paša agresīvā mazākuma pretošanos", cenšas atjaunot sarunu ar Maskavu.

"Mēs tam esam gatavi, taču runāsim tikai uz līdztiesības pamata, uz savstarpējas interešu ievērošanas pamata, meklējot šo interešu līdzsvaru un, protams, runāsim saskaņā ar vispārēji pieņemamu dienas kārtību, nevis par tiem jautājumiem, kuri NATO dažkārt vajadzīgi vairāk nekā citiem," — uzsvēra Lavrovs.

Ukrainas Augstākā Rada 2014. gada decembrī 2014 veica grozījumus divos likumos, atsakoties no ārbloka valsts statusu. Jaunā militārā doktrīna paredz atsākt kursu uz NATO: Ukrainai līdz 2020. gadam jānodrošina savu bruņoto spēku pilna savienojamība ar NATO dalībvalstu spēkiem. Pie tam NATO nevar iestāties valsts, kas iesaistīta teritoriālos strīdos, un Ukraina pretendē uz Krimu, kas pievienojās Krievijai pēc referenduma 2014. gadā.

Dialogs bez notācijām

Maskava neplāno iejaukties Eiropas Savienības valstu iekšējā diskusijā par attiecībām ar Krieviju, lai arī daži Rietumu pārstāvji "politizētu pieeju" vērtē augstāk nekā savu valstu un savu pilsoņu ekonomiskās intereses, atzīmēja Lavrovs.

"Pastāv to pozīcija, kuri kategoriski iebilst pret jebkādu attiecību normalizāciju ar Krieviju. Pastāv arī to pozīcija, kuri iestājas par to, lai jau tagad izietu no sankciju strupceļa. Atkārtošu: šo tēmu mēs neapspriežam un nevēlamies iejaukties iekšējās diskusijās, taču redzam, ka tās Eiropas Savienībā attīstās," — paskaidroja Krievijas ĀM vadītājs.

Viņš norādīja, ka pret Krieviju Eiropas Savienībā noskaņots "agresīvais mazākums", taču kopumā norit pakāpeniska atkāpšanās no šīs anomālās tendences.

"Angelas Merkeles vizīte, protams, bija visai daiļrunīga. Tā bija viņas pirmā vizīte vairāku gadu laikā. Un saruna noritēja konstruktīvi, lietišķi, bez jebkadiem centieniem lasīt notācijas viens otram. Tas nav mūsu princips, un mēs ceram, ka arī Eiropa sapratīs: attiecības "skolnieks un skolotājs" jau sen ir atkāpušās pagātnē," — uzsvēra Sergejs Lavrovs.

Переговоры президента РФ В. Путина с федеральным канцлером ФРГ А. Меркель
© Sputnik / Сергей Гунеев
Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārrunas

Eiropas Savienība ieviesa ierobežojošos pasākumus 2014. gada martā sakarā ar notikumiem Krimā un Ukrainā. Atbildot uz šiem lēmumiem, Maskava noteica pārtikas embargo valstīm, kas ieviesušas sankcijas pret Krieviju. Pēdējo reizi ES pieņēma lēmumu pagarināt sankcijas līdz 2017. gada 15. septembrim.

75
Pēc temata
Eiropa neatbalstīs sankcijas pret Krievijas enerģētiku
Krievijas iedzīvotāji uzskata, ka par sankciju atcelšanu nav jācīnās
Baltijas valstu zaudējumi Krievijas embargo rezultātā joprojām nezūd
Latviešu žurnālists: mēs esam lepni, mums naudu nevajag
Telekanāla RT birojs Maskavā, foto no arhīva

#Своихнебросаем: RT laiž klajā kampaņu Latvijā aizturēto žurnālistu atbalstam

39
(atjaunots 11:35 14.01.2021)
Zem represiju āmura nokļuvušie žurnālisti pastāstīja RT, ar kādu mērķi iesākta kampaņa pret krievvalodīgajiem medijiem, tās atbilstību Rietumu ģeopolitiskajām nostādnēm un centieniem padarīt par necilvēkiem tos, kuri nestrādā atbilstoši "ģenerālajai līnijai".

RĪGA, 14. janvāris - Sputnik. Marijas Butinas projekta ietvaros #Своихнебросаем RT laiž klajā informatīvu kampaņu krievvalodīgo žurnālistu atbalstam, kas tika aizturēti Latvijā 3. decembrī.

Runa ir par septiņiem autoriem, kas sadarbojas ar Sputnik un Baltnews portālu. Latvijas valsts drošības dienests nopratināja viņus un veica kratīšanas viņu dzīves vietās Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu, viņiem draud līdz četriem brīvības atņemšanas gadiem.

Ekskluzīvajās intervijās RT trīs no aizturētajiem žurnālistiem pastāstīja par izvirzīto apsūdzību absurdu un par to, kā viņu kolēģi no citiem medijiem reaģēja uz kratīšanu un aizturēšanu.

Aizturēto vidū bija publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans. Sarunā ar RT viņš uzsvēra, ka Latvijas vadība cenšas kriminalizēt jebkādas kontaktus ar Krieviju, lai jebkurā brīdī varētu uzsākt krimināllietu pret jebkura cilvēka, kurš uztur kaut kādus profesionālus kontaktus ar Krieviju.

"Tie var būt kontakti ne vien mediju jomā, bet arī humānajos, politiskajos un biznesa jautājumos, personiskie kontakti un tā tālāk. Lai varētu katru nevēlamo cilvēku turēt uz āķa," Lindermans uzsvēra.

Otrs aizturētais, bijušais Baltnews vadītājs Andrejs Jakovļevs, atzīmēja, ka Krievijas masu mediju apspiešana Baltijas valstīs iekļaujas kopējā Rietumvalstu ģeopolitiskajā stratēģijā, kas atbalsta rusofobo politiku. Mērķis ir izveidot "sanitāro kordonu" pret Krieviju, kas ir un paliek Rietumu ģeopolitiskais pretinieks.

"Vārds tiek dots tiem, kuri atbalsta šādu pret Krieviju vērsto politiku,"norāda žurnālists.

Vēl viena aizturētā, Latvijas žurnālistu savienības locekle Alla Berezovska nožēlo, ka Latvijas kolēģi nav nosodījuši vietējo speciālo dienestu darbības. Turklāt daži attaisnoja kratīšanas un pratināšanas. Turklāt kādā no raidījumiem tika apgalvots, ka aizturētie nav žurnālisti, bet "kremļu propagandisti", uz kuriem neattiecas vārda un cilvēktiesību brīvības principi.

"Tas ir kaut kādi centieni padarīt par necilvēkiem," teica Berezovska.

Vakar Krievijā tika atzīmēta Preses diena. Apsveicot žurnālistus svētkos, Krievijas Ārlietu ministrija atgādināja par mediju darbinieku vajāšanu Baltijas valstīs, tostarp par Baltnews un Sputnik Latvijas ārštata autoru aizturēšanām Latvijā.

"Mēs novērtējam šīs agresīvās darbības kā demokrātiskās sabiedrības pamatprincipu – mediju un viedokļu izteiksmes brīvības – pārkāpuma kliedzošu piemēru," uzsvēra Krievijas ĀM.

39
Tagi:
mediji, žurnālists, žurnālistu vajāšana, Latvija
Pēc temata
Lindermans: kas devis atļauju žurnālistu aizturēšanai Latvijā?
KLDP iesaka stingru atbildi Latvijai par soļiem pret krievvalodīgajiem žurnālistiem
Krievijas VD deputāts: Latvija pārkāpusi visas robežas attiecībās ar Krieviju
Latvijas ĀM uzskata krievu žurnālistu vajāšanu par valsts iekšējo lietu
По Крымскому мосту впервые прошли грузовые поезда: какие товары повезут в Крым

Krimas "reintegrācijas" nebūs: pussalā komentēja angļu "iejaukšanos"

43
(atjaunots 09:22 14.01.2021)
Atbrīvojoties no Eiropas Savienības, Lielbritānija nolēma ķerties klāt Krievijas Krimai, turklāt pieeju tai angļi meklē no Ukrainas puses. Krimā uzsver, ka nevienam nav ļauts iejaukties Krievijas iekšlietās.

RĪGA, 14. janvāris - Sputnik. Lielbritānijas valdības mājaslapā parādījās dokuments, saskaņā ar kuru Lielbritānijas vēstniecība Kijevā plāno finansēt projektus, kuri paredz Krimas "reintegrāciju" Ukrainas sastāvā, vēsta RIA Novosti.

Atgādinām, ka pēc Brexit Lielbritānija samazināja pret Krimu vērstās sankcijas: tagad tās kuģiem ir atļauts maksāt OGP "Krimas jūras ostas" par Kerčas, Eipatorijas un Jaltas ostu pakalpojumiem.

Krimas parlamenta Tautas diplomātijas un starpnacionālo attiecību komitejas priekšsēdētājs Jurijs Gempels komentēja situāciju, paziņojot, ka ar šādām darbībām Lielbritānija cenšas iejaukties Krimas iekšlietās, kas nevienam nav atļauts.

"Krimas pilsoņi, sabiedriskas organizācijas kopā ar varas iestādēm neļaus iejaukties mūsu iekšlietās. Visiem Lielbritānijas kaltajiem reintegrācijas plāniem tiks pārvilkta svītra. Turklāt Lielbritānijas sankciju politikas mīkstināšanas fonā attiecībā uz Krimu gatavība finansēt reintegrācijas projektus izskatās kā tāda nabagdāvana," uzsvēra Gempels.

Viņš atzīmēja, ka kopš 2014. gada Rietumvalstu varas iestādes fantazē un sacer mītus par Krimu, taču nevienas valdības pārstāvis joprojām nav apmeklējis pussalu, kaut gan tas ir tik vienkārši  —atbraukt uz personīgi aprunāties ar Krimas iedzīvotājiem.

"Krima ir atvērta un gatava dalīties attīstības un starpnacionālās saskaņas pieredzē", norāda Krimas parlamenta Tautas diplomātijas un starpnacionālo attiecību komitejas priekšsēdētājs.

Krima un Krievija

Krima atgriezās Krievijā pēc referenduma 2014. gadā. Tajā 96,77% Krimas Republikas un 96,5% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iekļaušanos Krievijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Ukrainas valdība vēl joprojām uzskata Krimu par savu okupēto teritoriju. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijā. KF prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".

Arhitektūras piemineklis Bezdelīgas ligzda. Foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Pussalu vairākkārt apmeklējuši ārvalstu delegāti. Viņi visi secināja: Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu saskaņā ar tautas likumīgu gribas izpausmi, un krimiešu izvēli pievienoties Krievijai diktējušas reģiona iedzīvotāju intereses.

Jāatzīmē vēl viens interesants fakts. Amerikāņi, kuri vārdos dedzīgi uzstāj, ka neparko neatzīs Krievijas Krimu, 2020. gada oktobrī ļāva savām aviokompānijām atsākt lidojumus Simferopoles lidojumu informācijas rajonā, šīs aizliegums bija spēkā no 2014. gada.

Politologs Aleksejs Živovs uzskata, ka pēc būtības ASV atļauja saviem civilajiem laineriem lidot līdzās Krimai de facto atzīst Krievijas jurisdikciju pussalā, ja arī ne de iure.

43
Tagi:
Krima, Lielbritānija
Pēc temata
Žuravļovs: Polijas plāni palīdzēt Ukrainai "atgriezt" Krimu nevienu neuztrauc
Krimā uzskata, ka ANO atzinusi pussalas piederību Krievijai
Baidena komada ir kā vilku bars
Vladimirs Putins: "Jā, Krievija ir balta un pūkaina"
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

0
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu