Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs

Sergejs Lavrovs: mūsdienu politikā noteikumu vairs nav

53
(atjaunots 16:07 28.04.2017)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka pašreizējā situācija starptautiskajās attiecībās ir smagāka nekā aukstā kara periodā.

RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka pašreizējā situācija starptautiskajās attiecībās ir smagāka nekā aukstā kara periodā, vēsta RIA Novosti.

"Neapšaubāmi, tagad ir smagāk… Tolaik pastāvēja divas impērijas: Rietumi un Padomju (valsts — red.), un abas kurināja konfliktus ar sāncensi trešo valstu teritorijā. Taču tas nekad nenotika pie to robežām un nekad — tieši. Pat publiskie izteikumi nebija tik skarbi. Tolaik abas nometnes nepārkāpa atļautās robežas. Šodien vairs nav nekādu noteikumu," — ministra vārdus citējis žurnāls Esquire.

Maskavas un Vašingtonas pašreizējās attiecības politiķis raksturoja ar vārdu "gaidas". Pēc viņa domām, attiecības pagaidām virzās uz priekšu pēc inerces, jo savos posteņos vēl joprojām ir palikuši cilvēki no iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas komandas.

Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs pastāstīja arī, ka viņam un ASV valsts sekretāram Reksam Tilersonam izdodas veidot attiecības, un piebilda, ka viņam bijušas "ja nu ne draudzīgas, tad vismaz labas attiecības" ar visiem valsts ministriem. Krievijas diplomāts atzina, ka dažādu valstu diplomāti var skarbi izteikties viens par otru, taču pie tam miermīlīgi sarunāties personīgas tikšanās laikā.

53
Pēc temata
Lavrovs atbildējis uz Trampa palīga izteicieniem par Krieviju
Lavrovs paskaidroja, kāpēc Baltais nams nepamatoti apvaino Krieviju
Lavrovs tikšanās laikā ar Tillersonu norādīja amerikāņu žurnālistiem uz viņu manierēm
Mediji: specdienestu loks Baltijas valstīs sekmē pret Krieviju vērsto histēriju
Telekanāla RT birojs Maskavā, foto no arhīva

#Своихнебросаем: RT laiž klajā kampaņu Latvijā aizturēto žurnālistu atbalstam

39
(atjaunots 11:35 14.01.2021)
Zem represiju āmura nokļuvušie žurnālisti pastāstīja RT, ar kādu mērķi iesākta kampaņa pret krievvalodīgajiem medijiem, tās atbilstību Rietumu ģeopolitiskajām nostādnēm un centieniem padarīt par necilvēkiem tos, kuri nestrādā atbilstoši "ģenerālajai līnijai".

RĪGA, 14. janvāris - Sputnik. Marijas Butinas projekta ietvaros #Своихнебросаем RT laiž klajā informatīvu kampaņu krievvalodīgo žurnālistu atbalstam, kas tika aizturēti Latvijā 3. decembrī.

Runa ir par septiņiem autoriem, kas sadarbojas ar Sputnik un Baltnews portālu. Latvijas valsts drošības dienests nopratināja viņus un veica kratīšanas viņu dzīves vietās Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu, viņiem draud līdz četriem brīvības atņemšanas gadiem.

Ekskluzīvajās intervijās RT trīs no aizturētajiem žurnālistiem pastāstīja par izvirzīto apsūdzību absurdu un par to, kā viņu kolēģi no citiem medijiem reaģēja uz kratīšanu un aizturēšanu.

Aizturēto vidū bija publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans. Sarunā ar RT viņš uzsvēra, ka Latvijas vadība cenšas kriminalizēt jebkādas kontaktus ar Krieviju, lai jebkurā brīdī varētu uzsākt krimināllietu pret jebkura cilvēka, kurš uztur kaut kādus profesionālus kontaktus ar Krieviju.

"Tie var būt kontakti ne vien mediju jomā, bet arī humānajos, politiskajos un biznesa jautājumos, personiskie kontakti un tā tālāk. Lai varētu katru nevēlamo cilvēku turēt uz āķa," Lindermans uzsvēra.

Otrs aizturētais, bijušais Baltnews vadītājs Andrejs Jakovļevs, atzīmēja, ka Krievijas masu mediju apspiešana Baltijas valstīs iekļaujas kopējā Rietumvalstu ģeopolitiskajā stratēģijā, kas atbalsta rusofobo politiku. Mērķis ir izveidot "sanitāro kordonu" pret Krieviju, kas ir un paliek Rietumu ģeopolitiskais pretinieks.

"Vārds tiek dots tiem, kuri atbalsta šādu pret Krieviju vērsto politiku,"norāda žurnālists.

Vēl viena aizturētā, Latvijas žurnālistu savienības locekle Alla Berezovska nožēlo, ka Latvijas kolēģi nav nosodījuši vietējo speciālo dienestu darbības. Turklāt daži attaisnoja kratīšanas un pratināšanas. Turklāt kādā no raidījumiem tika apgalvots, ka aizturētie nav žurnālisti, bet "kremļu propagandisti", uz kuriem neattiecas vārda un cilvēktiesību brīvības principi.

"Tas ir kaut kādi centieni padarīt par necilvēkiem," teica Berezovska.

Vakar Krievijā tika atzīmēta Preses diena. Apsveicot žurnālistus svētkos, Krievijas Ārlietu ministrija atgādināja par mediju darbinieku vajāšanu Baltijas valstīs, tostarp par Baltnews un Sputnik Latvijas ārštata autoru aizturēšanām Latvijā.

"Mēs novērtējam šīs agresīvās darbības kā demokrātiskās sabiedrības pamatprincipu – mediju un viedokļu izteiksmes brīvības – pārkāpuma kliedzošu piemēru," uzsvēra Krievijas ĀM.

39
Tagi:
mediji, žurnālists, žurnālistu vajāšana, Latvija
Pēc temata
Lindermans: kas devis atļauju žurnālistu aizturēšanai Latvijā?
KLDP iesaka stingru atbildi Latvijai par soļiem pret krievvalodīgajiem žurnālistiem
Krievijas VD deputāts: Latvija pārkāpusi visas robežas attiecībās ar Krieviju
Latvijas ĀM uzskata krievu žurnālistu vajāšanu par valsts iekšējo lietu
По Крымскому мосту впервые прошли грузовые поезда: какие товары повезут в Крым

Krimas "reintegrācijas" nebūs: pussalā komentēja angļu "iejaukšanos"

43
(atjaunots 09:22 14.01.2021)
Atbrīvojoties no Eiropas Savienības, Lielbritānija nolēma ķerties klāt Krievijas Krimai, turklāt pieeju tai angļi meklē no Ukrainas puses. Krimā uzsver, ka nevienam nav ļauts iejaukties Krievijas iekšlietās.

RĪGA, 14. janvāris - Sputnik. Lielbritānijas valdības mājaslapā parādījās dokuments, saskaņā ar kuru Lielbritānijas vēstniecība Kijevā plāno finansēt projektus, kuri paredz Krimas "reintegrāciju" Ukrainas sastāvā, vēsta RIA Novosti.

Atgādinām, ka pēc Brexit Lielbritānija samazināja pret Krimu vērstās sankcijas: tagad tās kuģiem ir atļauts maksāt OGP "Krimas jūras ostas" par Kerčas, Eipatorijas un Jaltas ostu pakalpojumiem.

Krimas parlamenta Tautas diplomātijas un starpnacionālo attiecību komitejas priekšsēdētājs Jurijs Gempels komentēja situāciju, paziņojot, ka ar šādām darbībām Lielbritānija cenšas iejaukties Krimas iekšlietās, kas nevienam nav atļauts.

"Krimas pilsoņi, sabiedriskas organizācijas kopā ar varas iestādēm neļaus iejaukties mūsu iekšlietās. Visiem Lielbritānijas kaltajiem reintegrācijas plāniem tiks pārvilkta svītra. Turklāt Lielbritānijas sankciju politikas mīkstināšanas fonā attiecībā uz Krimu gatavība finansēt reintegrācijas projektus izskatās kā tāda nabagdāvana," uzsvēra Gempels.

Viņš atzīmēja, ka kopš 2014. gada Rietumvalstu varas iestādes fantazē un sacer mītus par Krimu, taču nevienas valdības pārstāvis joprojām nav apmeklējis pussalu, kaut gan tas ir tik vienkārši  —atbraukt uz personīgi aprunāties ar Krimas iedzīvotājiem.

"Krima ir atvērta un gatava dalīties attīstības un starpnacionālās saskaņas pieredzē", norāda Krimas parlamenta Tautas diplomātijas un starpnacionālo attiecību komitejas priekšsēdētājs.

Krima un Krievija

Krima atgriezās Krievijā pēc referenduma 2014. gadā. Tajā 96,77% Krimas Republikas un 96,5% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iekļaušanos Krievijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Ukrainas valdība vēl joprojām uzskata Krimu par savu okupēto teritoriju. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijā. KF prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".

Arhitektūras piemineklis Bezdelīgas ligzda. Foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Pussalu vairākkārt apmeklējuši ārvalstu delegāti. Viņi visi secināja: Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu saskaņā ar tautas likumīgu gribas izpausmi, un krimiešu izvēli pievienoties Krievijai diktējušas reģiona iedzīvotāju intereses.

Jāatzīmē vēl viens interesants fakts. Amerikāņi, kuri vārdos dedzīgi uzstāj, ka neparko neatzīs Krievijas Krimu, 2020. gada oktobrī ļāva savām aviokompānijām atsākt lidojumus Simferopoles lidojumu informācijas rajonā, šīs aizliegums bija spēkā no 2014. gada.

Politologs Aleksejs Živovs uzskata, ka pēc būtības ASV atļauja saviem civilajiem laineriem lidot līdzās Krimai de facto atzīst Krievijas jurisdikciju pussalā, ja arī ne de iure.

43
Tagi:
Krima, Lielbritānija
Pēc temata
Žuravļovs: Polijas plāni palīdzēt Ukrainai "atgriezt" Krimu nevienu neuztrauc
Krimā uzskata, ka ANO atzinusi pussalas piederību Krievijai
Baidena komada ir kā vilku bars
Vladimirs Putins: "Jā, Krievija ir balta un pūkaina"
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

0
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu