F-15 iznīcinātājs militārā bāzē Lielvārdē

Krievijas ĀM atbildēja NATO par "agresiju", atgādinot par iznīcinātājiem Igaunijā

125
(atjaunots 17:46 05.04.2017)
NATO darbības Krievijas rietumu robežas tuvumā aktivizējās ilgi pirms notikumiem Ukrainā, ar kuriem alianse skaidro savu gatavošanos, paziņoja Krievijas ĀM un atgādināja, ka "Iskanderu" izvietošana Kaļiņingradas apgabalā nav pretrunā ne ar vienu starptautisko vienošanos.

RĪGA, 5. aprīlis – Sputnik. NATO ģenerālsekretāra vietnieces, Rozas Gotemelleres paziņojumi, par to ka NATO centieniem Austrumeiropas un Baltijas valstīs ir "nedraudīgs aizsardzības un proporcionāls raksturs" neatbilst patiesībai, paziņoja Krievijas ĀM, ziņo Sputnik Igaunija.

Tā Krievijas ārpolitikas iestāde reaģēja uz Gotemelleres interviju avīzei "Kommersant", kurā viņa paziņoja, ka NATO neesot plānojis pastiprināt austrumu robežas pirms Ukrainas notikumiem, kā arī izteica raizes sakarā ar krievu "Iskanderu" pārvešanu uz Kaļiņingradas apgabalu.

"Ar šādu apgalvojumu augsta amata alianses pārstāve faktiski ignorē NATO ātrās paplašināšanās faktu uz Austrumiem uzreiz pēc Padomju Savienības sabrukuma, t.i., ilgi pirms nesenā valsts apvērsuma Kijevā, un ar saviem sekojošiem paziņojumiem rada apjukumu pašreizējo notikumu skaidrošanā Krievijas robežu tuvumā, " teikts Krievijas ĀM iestādes mājaslapā publicētajā komentārā.

Krievijas ĀM atzīmēja, ka NATO darbības austrumu virzienā nebeidzas vien ar četru daudznacionālo bataljonu izvietošanu, runa ir par "ilglaicīga rakstura pasākumiem ar stratēģiskā pārākuma gūšanas mērķi Eiropā". 

Konkrētu piemēru, kuri pierāda alianses spriedzes kurināšanu Krievijas robežu tuvumā ir daudz, atzīmē iestādē un dažus no tiem arī piemin.

"ASV Jūras militāro spēku eskadras mīnu kuģis, aprīkots ar pretraķetēm un spārnotajām raķetēm, vidēja attāluma triecienraķetēm "Tomahauks", atradās 30 jūras jūdžu attālumā no Kaļiņingradas. NATO kuģi bija iegājuši Odesas pilsētas ostā. Igaunijā desmit minūšu lidojuma laika attālumā no Sanktpēterburgas bāzējas jaunākie NATO valstu iznīcinātāji, " — teikts komentārā.

Līdz ar to rodas jautājumi par patiesajiem mērķiem šādai "miermīlīgai" NATO militārās klātienes augumam "agresīvās Krievijas " robežu tuvumā, atzīmēja ĀM.

"Kā tad Brisele izvērtētu mūsu darbības, ja krievu kuģi atrastos 30 jūdžu attālumā no ASV jūras militārās bāzes Norfolkā vai ja mūsu lidmašīnas bāzētos piecu minūšu lidojuma laika attālumā no Longailendas Ņujorkas štatā? " — atzīmēja iestāde. Sakarā ar tā saucamajiem Krievijas apdraudējumiem NATO valstīm, Varšavas samitā tika pieņemts lēmums par bezprecedenta austrumu alianses flanga pastiprināšanu. 2017. gadā NATO izvietos Baltijas valstīs un Polijā četrus daudznacionālus bataljonus.

Komplekss Iskander M. Foto no arhīva
Пресс-служба Минобороны РФ

Maskavā vairākkārt uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai no NATO dalībvalstīm. Pēc Krievijas ĀM vadītāja, Sergeja Lavrova teiktā, NATO lieliski zina par Maskavas plānu neesamību uzbrukt kādam, un tas vienkārši tiek izmantots kā iegansts vairākas militārās tehnikas un bataljonu izvietošanai Krievijas robežu tuvumā.

"Iskanderus" neviens neslēpj

Kas attiecas uz Gotemelleres vārdiem par Baltijas valstu raizēm par Krievijas raķešu kompleksu "Iskander" izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā, Krievijas ĀM atbildēja, ka Krievija nekad nav slēpusi, ka notiek šādi militāri pasākumi.

"Raķešu spēku specvienības nevienu reizi vien tika pārvietotas un tiks pārvietotas Krievijas Bruņoto spēku kaujas gatavības plānu ietvaros, t.sk. uz Kaļiņingradas apgabalu. Tas notiek Krievijas teritorijā un nav pretrunā ar kādiem starptautiskiem līgumiem vai vienošanos, " — paziņoja ĀM.

Turklāt iestādē kārtējo reizi uzsvēra, ka, neskatoties uz kārtējo reizi apstiprinājušos informāciju, ka NATO vadība nav gatava meklēt izejas ceļus neparastai situācijai, kas izveidojusies bloka rīcības dēļ, Maskava joprojām saglabā nostāju attiecību normalizēšanai.

125
Pēc temata
Krievijas un NATO Padomes sēdē informācija par "Iskanderiem" Kaļiņingradas apgabalā netiks sniegta
NATO plāno iztērēt trīs miljardus eiro satelītiem un kiberdrošībai
"Iskanderi" paliks Kaļiņingradā
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins: Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nesākās Krimas dēļ

13
(atjaunots 13:48 13.07.2020)
Krievijas prezidents atgādināja notikumu hronoloģiju un paskaidroja, ka Krievijas un Ukrainas vadības viedokļi atšķīrās jau pirms Krimas pussalas atgriešanās Krievijas Federācijas sastāvā.

RĪGA, 13. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nav saistīta ar Krimas pussalas atgriešanās Krievijas Federācijas sastāvā. To viņš pastāstīja telekanāla "Rossija 1" ēterā.

"Taču tikai pēc tam Krima atgriezās Krievijas sastāvā, ne otrādi," prezidenta teikto citēja Sputnik Lietuva.

Krima nolēma atgriezties Krievijas sastāvā pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Pussalas teritorijā tika organizēts referendums. Atkalpievienošanos Krievijai atbalstīja 96,7% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju.

Krievijas prezidents jau vairākkārt ir uzsvēris, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem un ne par kādu Krievijas vēsturiskās teritorijas "atgriešanu" Ukrainai nevar būt ne runas.

13
Tagi:
Vladimirs Putins, Krima, Krievija, Ukraina
Pēc temata
Krimā nosvinēja sesto atkalapvienošanās gadadienu ar Krieviju
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
Ukrainas Jūras spēku komandieris: valsts ir gatava karam ar Krieviju
Ukrainā nožēlo, ka Krimas iedzīvotāji nav "nomazgājušies asinīs" un "salūzuši kā slota"
Krievijas IK

Krievijā noslēgta pirmo lietu izmeklēšana par nacistu uzņēmumiem "Nemirstīgajā pulkā"

21
(atjaunots 09:24 13.07.2020)
Izmeklēšanā saņemtā informācija liecina, ka viens no aizdomās turētajiem noformējis pieteikumu "Nemirstīgajam pulkam" ar Ādolfa Hitlera fotogrāfiju, otrs nosūtījis ģenerāļa Andreja Vlasova uzņēmumu.

RĪGA, 13. jūlijs – Sputnik. Krievijas Izmeklēšanas komiteja gatavo nodošanai tiesā pirmās lietas par nacisma reabilitāciju akcijas "Nemirstīgais pulks" ietvaros – noslēgta divu lietu izmeklēšana, informēja Krievijas IK oficiālā pārstāve Svetlana Petrenko, vēsta Sputnik Lietuva.

"Noslēgta krimināllietu izmeklēšana par nacisma reabilitāciju akcijas "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" ietvaros pret 19 gadus veco Permas iedzīvotāju Daņiilu Simanovu un 23 gadus veco Uļjanovskas iedzīvotāju Vjačeslavu Kruglovu," pastāstīja Petrenko.

Saskaņā ar izmeklēšanas datiem, Kruglovs noformējis pieteikumu "Nemirstīgajam pulkam" ar Ādolfa Hitlera fotogrāfiju, bet Simanovs nosūtījis ģenerāļa Andreja Vlasova uzņēmumu. Izmeklēšanas gaitā abi atzina savu vainu.

Izmeklēšanas komiteja informēja, ka Simanovs savu rīcību pamatojis ar to, ka centies "attaisnot nacistu līdzskrējēja Vlasova nodevību" un "padarīt viņu par varoni".

"Savukārt Kruglovs apgalvoja, ka rīkojies ļauna joka dēļ. Pie tam zinot, ka ar starptautiskā kara tribunāla spriedumu Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas vadošais sastāvs, tostarp arī Hitlers, atzīti par kara noziedzniekiem," Petrenko teikto citēja RIA Novosti.

Krimināllietas nodotas Krievijas Ģenerālprokuratūrai apsūdzoša slēdziena apstiprināšanai. Pēc tam materiāli tiks nodoti tiesai izskatīšanai pēc būtības.

21
Tagi:
Nemirstīgais pulks, nacisti, Krievija
Pēc temata
Projekts "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" saņēmis gandrīz 3 miljonus pieteikumus
Nacistu foto un hakeru uzbrukumi: kā mēģināja izjaukt "Nemirstīgo pulku tiešsaistē"
Priekšteču piemiņas zaimošana kā politiskās cīņas metode
RĪGA

Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas

0
(atjaunots 17:46 13.07.2020)
Latvijas piedāvātās tūrisma iespējas tiks reklamētas arī Norvēģijā, Vācijā un kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Pirms 2021. gada tūrisma sezonas ieplānoti mārketinga pasākumi tūristu piesaistīšanai no Somijas, jo šī valsts ir Latvijas uzmanības centrā, raksta Tvnet.lv, atsaucoties uz Ekonomikas ministriju.

No 26. jūnija darbu sākusi jaunā prāmju līnija Helsinki-Rīga, tāpēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra organizē mārketinga pasākumus Somijā ar mērķi popularizēt Latviju kā pievilcīgu un drošu mērķi tūristiem.

Ar prāmja Silja Serenade pirmo reisu 27. jūnijā no Helsinkiem RĪgā ieradās 1500 tūristi, kā arī somu mediju pārstāvji. Igauņu prāmju operators Tallink Group apstiprina, ka biļešu pārdošana norit labi, tāpēc reisi pagarināti līdz augusta beigām, lai arī sākotnēji bija plānots, ka prāmis kursēs līdz 16. augustam.

Ekonomikas ministrija informēja, ka augusta beigās Latvijā plānota populāra somu televīzijas šova uzņemšana. Šova auditorija aptver aptuveni miljonu cilvēku. Sadarbībā ar somu partmeriem tiek organizēti pasākumi biznesa tūrisma veicināšanai, plānots seminārs ar aviokompāniju Finnair un citi pasākumi.

0
Tagi:
tūrisms, Latvija
Pēc temata
Valda bezcerība: Latvijas tūrisma bizness sūdzas Eiropas Komisijā
Trīskārša kontrole: informācija iedzīvotājiem, kuri vēlas apmeklēt Spāniju
Gardēžu svētki: Rīgas restorānu nedēļa izvedīs no komas tūrisma industriju
Krievijas vilcieni pēc nedēļas var atsākt kustību caur Lietuvas teritoriju