Krievija, Kremlis. Foto no arhīva

Kremlī apkopoti secinājumi par Obamas prezidentūras periodu

33
(atjaunots 16:18 11.01.2017)
Baraka Obamas prezidentūras otrais termiņš kļuvis par "ārkārtējas un ilgstošas Maskavas un Vašingtonas attiecību degradācijas" periodu, paziņojis Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

RĪGA, 11. janvāris — Sputnik. Krievija nožēlo, ka Baraka Obamas prezidentūras otrais termiņš kļuvis par ārkārtējas un ilgstošas Maskavas un Vašingtonas attiecību degradācijas periodu, žurnālistiem paziņoja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

"Šajā gadījumā Obamas prezidentūras rezultāti ir ASV iekšējā lieta, mēs negribētu tajā iejaukties. Mēs tikai vēlamies izteikt visdziļāko nožēlu sakarā ar to, ka diemžēl tieši otrais Obamas kunga prezidentūras termiņš kļuvis par ārkārtēju un ilgstošu mūsu divpusējo attiecību degradācijas periodu," — Peskova teikto citē RIA Novosti.

"Mēs esam pārliecināti, ka tas neatbilst ne mūsu, ne arī Vašingtonas interesēm. Un mēs nožēlojam, ka tā ir noticis. Tomēr mēs joprojām ceram, ka tā vai citādi perspektīvā izdosies izveidot pozitīvu trajektoriju mūsu attiecībās ar Ameriku," — sacīja KF prezidenta pārstāvis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Maskava ir gatava dialogam ar Vašingtonu jautājumā par attiecību normalizāciju pat sankciju apstākļos.

Kā norāda Peskovs, abu valstu attiecības atrodas "zemākajā punktā", tāpēc pastāv dažādi to normalizācijas formāti.

"Neapšaubāmi, sankcijas ir elements, kas ārkārtīgi negatīvi ietekmē abpusējās attiecībās, taču pat sankciju režīma apstākļos Maskava priecātos par jebkuru dialoga iespēju un būtu tam gatava," — teica Peskovs.

"Kaunpilnas darbības"

9. janvārī ASV Finanšu ministrija, pamatojoties uz "Magņitska aktu", ieviesa sankcijas pret pieciem Krievijas pilsoņiem, ieskaitot Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētāju Aleksandru Bastrikinu. Saskaņā ar ministrijas publicēto preses relīzi, sankciju sarakstā iekļauti arī Andrejs Lugovojs, Dmitrijs Kovtuns, Staņislavs Gordijevskis un Genādijs Plaksins.

Savukārt Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava uzskata aizejošās ASV administrācijas darbības par kaunpilnām, jo atlikušajās 10 dienās tā cenšas maksimāli pasliktināt attiecības ar KF, paziņojis Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"Nepilnu trīs nedēļu laikā vērojams jau ceturtais aizejošās ASV valdības naidīgais izlēciens, kas 9. janvārī atkal paplašinājusi sankcijas pret Krieviju. To pat varētu nekomentēt —Vašingtonas darbinieku "sankciju mānija" ir visiem redzama. Tomēr dažus vārdus, iespējams, būtu vērts teikt. Pēdējos gados Baraka Obamas administrācija ir izmēģinājusi dažādas metodes mēģinājumos mums kaitēt. Pēdējā laikā tās sliktajām manierēm un atklātajai rusofobijai pievienojies arī aizkaitinājums par demokrātu kandidātes sakāvi vēlēšanās un tieksme meklēt vainīgos jebkur, tikai ne pie sevis," — teica Rjabkovs.

"Baltais nams demonstrē necienīgu atriebību, cenšoties mums uzbrukt, lai gan apzinās šo pūļu bezjēdzīgumu. Skaidrs, ka atlikušās savas pastāvēšanas desmit dienās Obamas administrācija var daudz ko sastrādāt, tostarp arī ar mērķi maksimāli apgrūtināt turpmāko darbu viņu pēcnācējiem. Tāda uzvedība ir apkaunojoša," — piebilda Rjabkovs.

33
Tagi:
Obama, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV Valsts departaments paskaidrojis pierādījumu trūkumu kiberuzbrukumu lietā
Marija Zaharova nosaukusi Obamas administrāciju par "ārpolitisko neveiksminieku grupu"
Mediji ziņo, ka ASV varētu atlikt jaunu pret Krieviju vērstu sankciju pasludināšanu
Militārais eksperts, žurnāla Arsenal Otečestva komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs

Ar granātmetējiem pret kodolbumbu: eksperts novērtējis Latvijas jauno bruņojumu

14
(atjaunots 14:49 29.05.2020)
Bruņota konflikta risks "Eiropas frontē", ko ASV atklājušas konfrontācijai ar Krieviju, ir ārkārtīgi maza, tāpēc Latvijas lēmums iegādāties granātmetējus kodollielvalsts savaldīšanai izskatās apšaubāms.

RĪGA, 29. marts – Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4, ko ražo zviedru kompānija Saab. Bruņojuma piegādes sāksies nākamgad. Jaunā tehnika būtiski paplašinās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku iespējas, apgalvoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Bruņota konflikta risks "Eiropas frontē", ko ASV atklājušas konfrontācijai ar Krieviju, ir ārkārtīgi maza, tāpēc Latvijas lēmums iegādāties granātmetējus kodollielvalsts savaldīšanai izskatās apšaubāms, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja militārais eksperts, žurnāla "Arsenal Otečestva" komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs. 

"Granātmetēji ir galvenais ierocis cīņā pret bruņutehniku. Turklāt tos izmanto uzbrukuma operācijās. Piemēram, karadarbībā Sīrijā kļuva skaidrs, ka granātmetēji ir efektīvi cīņā ar pretinieka karavīriem, kuri noslēpušies dzīvojamajos kvartālos," pastāstīja Ļeonkovs.

Viņš atzīmēja, ka ASV pieņēmušas "viena kara" standartu, kas paredz konfrontāciju ar Krieviju un Ķīnu.

"Pie tam Vašingtona saprot, ka nevar karot divās frontēs, tāpēc, saskaņā ar ASV ieceri, Eiropai jāaptur Krievija, bet ASV risinās Ķīnas jautājumu. Abos konfliktos potenciāli iespējams plašs bruņutehnikas pielietojums, taču tāda sākuma iespēja aizvien sarūk. Visi saprot, ka Krievija un Ķīna ir kodollielvalstis... Tāpēc pagaidām ir tikai plāni un stratēģijas, kurās Vašingtona uzskata Maskavu un Pekinu par prioritārajiem pretiniekiem," paskaidroja Ļeonkovs.

Eurostat dati liecina, ka Latvija ieņem līdera vietu starp Eiropas valstīm aizsardzības izdevumu ziņā (procentuālā attiecībā pret valsts izdevumu kopējo apjomu). Aizsardzības ministrs Pabriks jau vairākkārt ieteicis palielināt militāro izdevumu daļu, kas patlaban sastāda 2,1% IKP.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav ieinteresēta vairo spriedzi Baltijas reģionā un citos saskares punktos ar NATO un neplāno uzbrukt nevienai kaimiņvalstij. Ziemeļatlantijas alianse ir informēta par to, ka Maskavai nav agresīvu plānu, tomēr tā izmanto jebkuru ieganstu, lai dislocētu pie Krievijas robežām bruņotos spēkus, tehniku un arsenālus, kā arī bruņotu jaunākos partnerus Austrumeiropā.

14
Tagi:
bruņojums, Latvija
Pēc temata
Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Latvija nopirks zviedru granātmetējus AT4
Uzvaras parāde Sarkanajā laukumā, foto no arhīva

Latvijas prezidentu neielūgs: kādi ārvalstu līderi apciemos Uzvaras parādi Maskavā

53
(atjaunots 12:31 28.05.2020)
Ielūgumi ierasties Uzvaras parādē Maskavā tiks nosūtīti atkārtoti NVS valstu līderiem, informēja Krievijas prezidenta preses sekretārs.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Pagaidām plānots nosūtīt ielūgumus uz Uzvaras parādi Maskavā Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstu līderiem, pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta RIA Novosti.

Uzvaras parāde notiks Maskavā 24. jūnijā. Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt sagatavošanās darbus.

"Pagaidām mēs pieturamies pie kritērija, ka ielūgumi apmeklēt Uzvaras parādi tiks atjaunoti NVS valstu vadītājiem," teica Peskovs.

Viņš vēl nevarēja pateikt, vai ielūgums tiks nosūtīts arī Ukrainas prezidentam Vladimiram Zeļenskim. "Es jums jau teicu, kāds princips darbojas," konstatēja Peskovs, atbildot uz žurnālistu jautājumu. Lūgts precizēt, vai Ukraina nav izstājusies no NVS, Kremļa pārstāvis attrauca: "Ja jums tas nav skaidrs, kā tad mēs to varam zināt?"

Iepriekš virkne valstu vadītāju apstiprināja nodomu ierasties Maskavā uz Uzvaras parādi. Piemēram, ielūgumu pieņēma Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs, Moldovas prezidents Igors Dodons, tāpat parādi vēlas apmeklēt Palestīnas prezidents Mahmuds Abass un Dienvidosetijas vadītājs Anatolijs Bibilovs.

Atgādināsim, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā šogad maijā Sarkanajā laukumā nenotika tradicionālā Uzvaras parāde, izņemot pilotāžas grupu priekšnesumus. "Nemirstīgā pulka" gājiens notika tiešsaistes formātā.

53
Tagi:
Maskava, Uzvaras 75. gadadienas svētki
Pēc temata
Latvijas prezidents paziņoja, ka patriotiem nav jāatzīmē 9. maijs
Pilotāžas grupu aviācijas šovs Uzvaras dienā Maskavā
Kopīgā Uzvara: kā 9.maiju nosvinēja citas valstis
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

0
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


0
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju