RĪGA, 2. decembris — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis Krievijas ārpolitikas jauno koncepciju. Atbilstošais dekrēts un koncepcijas teksts publicēti tiesiskās informācijas oficiālajā portālā, informē aģentūra RIA Novosti.
Bruņojuma samazināšana
Par vienu no prioritātēm Krievija uzskata starptautiskā tiesiskuma nostiprināšanu, teikts dokumentā. Maskava nemainīgi ievēro bruņojuma kontroles jomā uzņemtās saistības un prasa to pašu no partneriem.
Koncepcijā uzsvērts, ka Krievija ir gatava tālākām diskusijām par kodolpotenciāla pakāpenisku samazināšanu un tiecas nostiprināt kodolieroču neizplatīšanas režīmu. Maskava atbalsta līgumu par bruņošanās sacīkšu novēršanu kosmosā.
Atzīmēts, ka kara, tostarp arī kodolkara risks vadošo lielvalstu starpā nav liels, taču pieaug risks, ka tās varētu tikt iesaistītas reģionālajos konfliktos.
ASV un NATO
Īpaša uzmanība dokumentā veltīta attiecībām ar NATO un ASV. Krievija negatīvi uztver NATO paplašināšanu, alianses infrastruktūras tuvošanos Krievijas robežām un militārās aktivitātes pieaugumu.
Norādīts, ka ASV pretraķešu aizsardzības globālās sistēmas izveidi Krievija uzskata par draudiem un saglabā tiesības spert adekvātus soļus. Vienlaikus Maskava piešķir lielu nozīmi tam, kā tiek izpildīts ASV noslēgtais līgums par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem, un cer, ka ASV savās darbībās visā pasaulē stingri ievēros starptautiskās tiesiskās normas.
Krievija ir ieinteresēta veidot savstarpēji izdevīgas attiecības ar ASV, ņemot vērā abu valstu atbildību par starptautisko drošību, teikts koncepcijā.
NATO samitā, kas notika šī gada jūlijā Varšavā, tika pieņemts lēmums par alianses austrumu flanga nebijušu nostiprināšanu. Jau 2017. gadā plānota četru daudznacionālo bataljonu dislokācija Baltijas valstīs un Polijā. Katrā no tiem iekļauti 800-1200 karavīri.
Tajā pašā samitā tika lemts arī par to, kādas valstis formēs bataljonus. Latvijā izvietojamo bataljonu veidos Kanāda, Lietuvā – Vācija, Igaunijā – Lielbritānija, bet Polijā – ASV.
Alianses nostiprināšanos austrumu flangā NATO aizbildina ar augošajiem draudiem, ko radot Krievija, taču Maskava šādas apsūdzības noraida un uzsver, ka Krievija nebūt nav ieinteresēta vairot konfrontāciju ar bloku.
Sīrija un ANO
Krievija atbalsta situācijas noregulēšanu Sīrijā, valsts vienotību, neatkarību un teritoriālo nedalāmību. Jautājumā par terorisma apkarošanu nozīmīgākais jautājums ir plašas starptautiskās koalīcijas izveide. Krievijas ārpolitikas jaunajā koncepcijā uzsvērts, ka par galveno tendenci pasaules attīstības pašreizējā posmā ir kļuvusi cīņa par dominējošo stāvokli pasaulē, un uzvērts, ka starptautisko attiecību regulēšanas centrs ir ANO. Savukārt Krievija no savas puses veicinās ASNO ierobežojošo pasākumu mehānisma pilnveidošanu.
Mediji un citi uzdevumi
Atsevišķi norādīts, ka Maskava izmantos jaunas tehnoloģijas Krievijas mediju pozīcijas nostiprināšanai ārvalstīs un savas informācijas drošības aizsardzībai.
Pie tam koncepcijā apliecināts, ka Krievija paplašinās savu klātbūtni Antarktikā, turpinās paplašināt sadarbību ar Ķīnu un centīsies panākt spriedzes mazināšanos Korejas pussalā.
