ANO galvenā mītne

ANO atbalstīja Krievijas rezolūcijas projektu pret nacisma glorificēšanu

48
(atjaunots 15:14 21.11.2016)
Krievijas piedāvāto rezolūcijas projekts pret nacisma glorificēšanu tika pieņemts ANO Ģenerālās Asamblejas izskatīšanai, pret balsoja ASV, Ukraina un Palau, ES valstis atturējās.

RĪGA, 18. novembris — Sputnik. Krievijas piedāvātais rezolūcijas projekts " Cīņa pret nacisma, neonacisma un citu veidu prakses glorificēšanu, kas veicina mūsdienu rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar tām saistītas neiecietības formu eskalāciju" tika pieņemts ANO Ģenerālās Asamblejas izskatīšanai.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Foto no arhīva
© Sputnik / Илья Питалев

Dokumenta līdzautores šogad ir vairāk nekā 50 valstis. Rezolūcijas projekts tika pieņemts ar 131 balsi "par", pret nobalsojušās ASV, Ukraina un Palau, bet vēl 48 valstis, tai skaitā — lielākā daļa Eiropas valstu atturējās no balsošanas.

ASV misijas ANO mājaslapā tika publicēts ASV pārstāvja Ekonomiskajā un sociālajā padomē vietnieces Stefānija Amadeo paskaidrojums, kurā viņa apgalvo, ka ASV iestājas pret ksenofobiju, bet uzskata, ka Krievijas priekšlikums ierobežo vārda brīvību, vēsta aģentūra LETA.

Dokuments konstatē vardarbības uzplūdu uz rasisma un ksenofobijas pamata visā pasaulē, par kura upuriem kļūst, piemēram, atsevišķu nacionalitāšu, valodu un reliģiju minoritāšu pārstāvji.

Rezolūcijas projektā uzsvērtas bažas par nacisma, neonacisma un Waffen SS locekļu glorificēšanu, tai skaitā rīkojot publiskās demonstrācijas, gājienus un celšot memoriālus par godu nacistu un neonacistu kustībai.

Tāpat projektā ir runa par Otrā pasaules kara varoņu pieminekļu nojaukšanas vai apganīšanas mēģinājumiem.

Rezolūcijas projekts aicina valstis sākt rīkoties, tai skaitā likumdošanas un izglītības jomā, lai tādējādi nepieļautu noziegumu pret cilvēci un Otrā pasaules kara noziegumu noliegumu. Tāpat tajā tiek runāts par nepieciešamību cīnīties pret reliģiskās vai etniskās neiecietības izpausmēm attiecībā uz atsevišķām personām vai kopienām.

Ar šo iniciatīvu Krievija iestājas katru gadu.

48
Pēc temata
Eiropas Ebreju kongresa prezidents prasa nosodīt Saeimas deputātu
Greiems Filipss nonāks tiesas priekšā par nepakļaušanos policijai
KF vēstniecība: 16. marta gājiens – Hitlera līdzgājēju glorifikācija
Akcija Navaļnija atbalstam, foto no arhīva

"Novičok" izstrādātājs komentēja Mirzajanova atvainošanos Navaļnijam

38
(atjaunots 12:27 20.09.2020)
Eksperts uzsvēra, ka Mirzajanovs nekad nav bijis šīs vielas izstrādātāju grupā un izteica pieņēmumu, ka Mirzajanovs izdarīja paziņojumu, izpildot kāda pasūtījumu.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Leonīds Rinks, viens no nervus paralizējošās vielas "Novičok" izstrādātājiem, komentēja ASV dzīvojošā Vila Mirzajanova paziņojumu, kuru tāpat dēvē par šīs vielas izgudrotāju, vēsta RIA Novosti.

Mediji ziņoja, ka Mirzajanovs atvainojies Aleksejam Navaļnijam un tostarp atzīmējis, ka blogera simptomi ļoti līdzinās "Novičok" iedarbībai.

Rinks uzsvēra, ka Mirzajanovs nekad nav bijis šīs vielas izstrādātāju grupas sastāvā.

"Viņam nav nekāda sakara nedz ar bioķīmiju, nedz ar ko. Parasts hromatogrāfists. Viņš nav mūsu grupā, viņš nodarbojās ar notekūdeņu kontroli, to, kas izlejas no uzņēmuma. Viņam ar "Novičok" radīšanu nav nekāda sakara," pastāstīja Rinks RIA Novosti.

Tādēļ, piebilst viņš, Mirzajanovs nevar zināt saindēšanās ar "Novičok" simptomus.

"Viņam mēdz būt kādas zināšanas par noteiktām struktūrām, nevis par bioloģisko iedarbību," uzskata Rinks.

Viņš pieņem, ka Mirzajanovs izdarīja paziņojumu, izpildot kāda pasūtījumu.

Turklāt Rinks kārtējo reizi atzīmēja, ka Navaļnija simptomi un pats fakts, ka viņš ir izdzīvojis, ir pretrunā ar "Novičok" pielietošanu.

"Es simts reizes esmu teicis, ka viņa simptomi nekādā veidā nav saistīti ar "Novičok". Viņš nebūtu izdzīvojis, ja tas būtu bijis "Novičok"," nobeigumā sacīja eksperts.

20. augustā lidmašīna, kurā Navaļnijs devās no Tomskas uz Maskavu, veica ārkārtas nosēšanos Omskā tāpēc, ka opozicionāram kļuva slikti. Viņš tika nogādāts ātrās palīdzības slimnīcā, un reģionālā Veselības ministrija informēja, ka pacients atrodas reanimācijā.

Navaļnija preses sekretāre Kira Jarmiša iepriekš izteica pieņēmumu, ka Navaļnijs ir saindēts. Viņa apgalvoja, ka politiķis iepriekšējā dienā nav lietojis alkoholu vai "dzēris kaut kādas tabletes". Pēc aviokompānijas datiem, lidmašīnā pasažieris neko nav ne ēdis, ne dzēris.

Pirms izlidošanas viņš padzēra tēju lidostā. Videoierakstos redzams, ka glāzi ar dzērienu Navaļnijam atnesis Korupcijas apkarošanas fonda darbinieks Iļja Pahomovs.

Slimnīcā pastāstīja, ka  saindēšanās ir tikai viens no iespējamajiem politiķa stāvokļa iemesliem un slimnīcā viņš saņem visu nepieciešamo palīdzību, tomēr atrodas komā.

Omskas ātrās medicīniskās palīdzības slimnīcas galvenā ārsta vietnieks Anatolijs Kaļiņičenko piektdien paziņoja, ka veiktie izmeklējumi nav fiksējuši indes un to pēdas pacienta asinīs vai urīnā. Vēlāk slimnīcas galvenais ārsts pastāstīja žurnālistiem, ka par galveno darba diagnozi uzskata vielmaiņas traucējumus, kas radījuši krasu cukura satura krišanos asinīs.

Vēlāk mediķi atļāva pārvest Navaļniju uz klīniku "Charite" Berlīnē, jo to pieprasīja radinieki (sākotnēji konsīlijs atzina, ka pacients nav transportējams).

38
Tagi:
saindēšanās, Navaļnijs
Pēc temata
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt
Krievijas pārstāvniecība ES atzīmēja virkni neskaidrību Navaļnija lietā
KF Ārējā izlūkdienesta vadītājs: izlidojot uz Berlīni, indes Navaļnija organismā nebija
KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Lavrovs: Baltijā atklāti diskriminē Sputnik korespondentus

22
(atjaunots 16:46 19.09.2020)
Maskava rosinās jautājumu par Krievijas mediju diskriminēšanu EDSO ministru samitā decembrī, paziņoja KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Krievija uzskata par nepieņemamu Sputnik un RT diskriminēšanu Eiropā, paziņojumi, ka šie mediji ir propagandas instruments, ir absurdi, paziņoja KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Pēc viņa sacītā, Maskava rosinās jautājumu par Krievijas mediju diskriminēšanu EDSO ministru samitā decembrī.

"Mēs uzskatām par nepieņemamu, ka gan Sputnik, gan RT, to korespondenti tiek atklāti diskriminēti – gan Francijā, gan tajā, kas skar Sputnik Baltijas valstīs, tas arī ir labi zināms fakts," pateica Lavrovs.

Viņš atzīmēja, ka uzskata par nožēlas cienīgu faktu, ka kopš 2017. gada RT un Sputnik nav akreditācijas Elizejas pilī.

"Taču vēl pārsteidzošāks ir tas, ka līdz ar savu uzticību brīvībai, vienlīdzībai un brālībai, mēs redzam arī māsu būšanu. Mūsu franču kolēģi paziņo, ka viņi neatcels savu lēmumu, akreditācija netiks piešķirta, jo RT un Sputnik, es citēju, "tie nav plašsaziņu līdzekļu, bet propagandas instruments". Es domāju, ka nevajag komentēt šāda veida paziņojumu absurdumu un nejēdzību, jo RT un Sputnik gūst milzīgu popularitāti arvien lielākā skaitā valstu, auditorija pieaug," uzsvēra Lavrovs.

Ministrs atzīmēja, ka Krievija uzstāda jautājumu par Krievijas mediju diskriminēšanu EDSO, UNESCO un Eiropas Padomē. Kārtējo reizi šo tematu Maskava rosinās EDSO ministru samitā decembrī.

"Gaidāms kārtējais EDSO ministru samits šī gada decembrī. Šie jautājumi nekur nepazudīs no darba dienas kārtības. Mūsu rietumu kolēģiem nāksies sniegt daudz atbilžu," sacīja Lavrovs.

Eiropas Parlaments 2016. gadā pieņēma rezolūciju par pretošanos Krievijas medijiem, kuri it kā veic "naidīgu propagandu". Par galvenajiem draudiem tajā nosaukti Sputnik un RT, savukārt atsevišķos dokumenta punktos, būtībā, tika piedāvāts ieviest cenzūru.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot EP rezolūciju, apsveica RT un Sputnik žurnālistus ar rezultatīvu darbu. Dokumentu viņš nosauca par demokrātijas degradācijas apliecinājumu rietumu sabiedrībā.

Krievija daudzkārt uzsvērusi, ka bezprecedenta spiediens uz Krievijas žurnālistiem rietumvalstīs ir informācijas telpas tīrīšanas centieni. Tas ir pilnīgi pretrunā ar starptautisko tiesību normām par vienādas piekļuves informācijai visiem un viedokļu paušanas brīvības nodrošināšanu.

22
Tagi:
vārda brīvība, diskriminācija, RT, Rietumi, Sputnik, Lavrovs
Pēc temata
"Twitter pārstājis būt brīvs": Sputnik profili pazuduši no meklēšanas rezultātiem
KF piedāvāja uz RT un Sputnik aizliegšanu Baltijas valstīs atbildēt ar sankcijām
Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē
KF vēstniecība ASV atbildēja uz Pentagona apsūdzībām pret RT un Sputnik
SDG

2020. gads kāds tas ir: viesuļvētras un bandas nosaka pasaules gāzes cenas

0
(atjaunots 17:14 21.09.2020)
Gāzes tirgus pakāpeniski atjaunojas: biržas cenas Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā (SDG tirgum) sastāda attiecīgi 130 un 150 dolārus par tūkstoti kubikmetru.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Iemesli cenu kāpumam ir gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses. Šī gada astoņos mēnešos SDG summārais SDG imports izrādījās, lai gan tikai par 1,3%, taču augstāks, nekā tajā pašā periodā pērn. Strauju SDG importa izaugsmi jūlijā un augustā uzrāda Indija un Ķīna, raksta portālā RIA Novosti Alekandrs Sobko.

Tātad, ja taisa parastu vērtējumu, globālais SDG pieprasījums šobrīd ir pērnā gada līmenī, pie tam, ka cauruļvadu gāzes pieprasījums ir zemāks (to var redzēt arī pēc Krievijas eksporta uz Eiropu, savukārt Ķīna samazina gāzes importu no Vidusāzijas). Taču SDG tirgū arī it liels jaudas iztrūkums, jo arī esošās situācijas fonā tika palaistas līdz galam uzbūvētās iepriekšējā investīciju viļņa rūpnīcas (pārsvarā tās ir ASV).

Tādēļ stabilizēt cenas palīdz arī izgāšanās piedāvājuma pusē: joprojām nedarbojas peldošā rūpnīca Prelude Austrālijā (tur ir tehniskas problēmas), tajā pašā valstī ir apturēta viena no Gorgon LNG līnijām. Par ASV jau daudz tika runāts. Neseno superzemo cenu dēļ, kuras nesedza pat operatīvās izmaksas, SDG iekraušanas apjomi vasarā samazinājās līdz pusei un zemāk no plānotajiem rūpnīcu apjomiem. Šobrīd eksports pakāpeniski jau var atjaunoties kopā ar globālo cenu kāpumu, taču viesuļvētru sezona traucē ātrai atgriešanai pie normas. Tuvākajos mēnešos Amerikas eksporta izaugsme atkal radīs spiedienu uz cenām.

Tātad kotējumu atjaunošanās pagaidām neizskatās stabila (pievienosim tam aizpildītās glabātuves), lai gan, saskaņā ar atsevišķām prognozēm, apkures sezonā līgumu cenas Āzijā var pat pārsniegt 200 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Šādi skaitļi jau atbilst pieņemamai ilgtermiņa cenai visiem ražotājiem. Tiesa, ir viens bet: šādam cenu līmenim ir jābūt vidējam gadā, nevis tikai ziemas periodā.

Taču gads ir sarežģīts, netipisks, izdarīt ilgtermiņa secinājumus pēc tā nevar. Visus interesē perspektīva. Un te pats interesantākais: šogad, pirmo reizi 20 gadu laikā, pagaidām nav pieņemts neviens jauns investīciju lēmums par jaunu sašķidrināšanas rūpnīcu būvniecību. Prognozes šī gada beigām – no nulles līdz vienam diviem lēmumiem. Atgādināsim, ka pērn tika pieņemts rekordliels investīciju lēmumu skaits, bet tas savukārt notika pēc ilgstošas trīs gadus ilgas dīkstāves (2016.-2018. gads, neliels lēmumu skaits) pārinvestēšanas iepriekšējā ciklā (2011.-2015. gads) dēļ.

Kāpēc tā notiek? Vienkārša atbilde ir skaidra: visas naftas un gāzes kompānijas stipri zaudējušas ienākumos un tādēļ samazina savu investīciju programmu skaitu. Bet, kā zināms, investīcijas saruka vien par trešdaļu, kaut kam, liekas, būtu jāiekrīt arī SDG.

Daļa atbildes tajā, ka SDG tirgus pēdējo gadu laikā attīstās paradoksāli. No vienas puses, mēs redzam arī esošo gāzes iztrūkumu, kā arī asu konkurenci nākotnē (Katara, ASV, Krievija, Āfrikas austrumi). Tas viss nesekmē augstas cenas un nesūta pietiekamus tirgus signālus investēšanai jaunos projektos. Vienlaikus tirgus skaitās perspektīvs (gāzes pieprasījums pieaugs visos, pat viszaļākajos, scenārijos). Par vienu no tirgus attīstības dzinējiem kļuva naftas un gāzes transnacionālo korporāciju dalība, kuras pakāpeniski sākušas pāriet no "aizejošās" naftas pie perspektīvās SDG.

Kā rezultāts – pie dārgas naftas (kā toreiz likās, uz ilgu laiku) naftas un gāzes kompānijas varēja ieguldīt perspektīvajā sašķidrinātajā dabasgāzē no kopējā ienākumu groza. Vai nu pa taisno ar tiešajām investīcijām rūpnīcās, vai nu netieši, ar SDG iegādi savā portfelī ar ilgtermiņa līgumiem, kas sniedza iespēju saņemt kredītus rūpnīcu būvniecībai pārējiem, attiecīgi nelieliem, SDG tirgus dalībniekiem.

Taču šobrīd, līdz ar naftas kotējumu kritumu, naftas un gāzes transnacionālajām korporācijām ir citas lietas darāmas. Piedevām, dažas no tām nervozē un paziņo par strauju savu investīciju plānu "apzaļumošanu". Savukārt naftas milžiem, kuri vēlas palikt uzticīgi fosilajai degvielai, arī ir smaga situācija. To var redzēt uz kompānijas ExxonMobil piemēra, kuras finanšu stāvoklis šobrīd atrodas neparastā stāvoklī.

Šai kompānijai plānos bija (un, kā vēl pērn bija cerēts, ar "ātru" investīciju lēmumu) divas galvenie un lielie SDG projekti: Golden Pass LNG ASV (sadarbībā ar Qatar Petroleum) un Rovuma LNG Mozambikā. Abi šobrīd ir atlikti tālā atvilktnē, lēmumu pieņemšana par Amerikas rūpnīcu kavējas vismaz gadu, par Mozambiku – līdz 2023. gadam. Arī esošās kompānijas SDG rūpnīcas paplašināšanas plāni Papua-Jaungvinejā arī tiek pabīdīti malā līdz labākiem laikiem.

Pārējās Amerikas rūpnīcas, pašsaprotami, arī nesteidz pieņemt jaunus lēmumus, jo garantēt būvniecību ar ilgtermiņa SDG pārdošanas līgumiem pašlaik ir apgrūtinoši. Situācija buksē arī Āfrikas austrumos kopumā. Atgādināsim, ka šī reģiona šelfs (Mozambika, Tanzānija) tika izskatīti kā viens no perspektīvākajiem ieguves centriem. Par termiņu atlikšanu Exxon projektā jau bija teikts. Savukārt SDG rūpnīcai, par kuru lēmums jau tika pieņemts pērn, Mozambique LNG (Total kontrolē), regulāri traucē reģionā darbojošās ekstrēmistu grupas, kas liek apšaubīt tās uzbūvēšanu paredzētajos termiņos. Par rūpnīcu plāniem Tanzānijā pēdējā laikā vispār gandrīz neatceras.

No tā visa varētu izdarīt secinājumu, ka vidēja termiņa perspektīvā mēs redzēsim arī piedāvājuma deficītu. Tā tas arī būtu, ja ne Kataras plāni vienlaikus vairākās jaunās rūpnīcās. Oficiāla investīciju risinājuma vēl nav, taču priekšdarbi tiek aktīvi veikti. Savukārt zemās SDG pašizmaksas ļaus Katarai būvēt ar minimālu atskatīšanos uz cenām.

Visbeidzot, vēl viens faktors, kurš rada nenoteiktības: cenu veidošanās mehānismi. Neskatoties uz līgumu tirgus attīstību, līdz pēdējam laikam cenu sasaistīšana ar naftu ļāva SDG ražotājiem garantēt atmaksāšanos. Taču dārgās naftas un augošās SDG konkurences fonā šīs sasaistes koeficients pēdējos gados jaunos līgumos visu laiku samazinājās. Šobrīd nafta ir kļuvusi lēta, taču ir ļoti mazticams, ka pircēji vēlēsies atgriezties pie vecajiem, augstajiem koeficientiem. Savukārt ar naftu par 45 dolāriem un pēdējā laikā tipisko sasaistes koeficientu 0,11 SDG maksās vien ap 5 dolāriem par miljonu BTU, jeb aptuveni 180 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Taču pircējus tikmēr arvien vairāk interesē gāze pēc līguma cenām, vēl jo vairāk tāpēc, ka ar pakāpenisku Kataras ilgtermiņa līgumu beigām arvien vairāk SDG no šīs valsts izies biržas tirgū.

Atgādināsim arī to, ka attīstošās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis ir spējīgas "sagremot" lielus gāzes apjomus (ar ko arī ir saistītas SDG tirgus dubultošanās prognozes 15 gadu laikā), taču tikai pēc zemām cenām, maksimums 200 dolāru līmenī par tūkstoti kubikmetru, bet labāk zemāk.

Visi šie faktori noved pie nenoteiktības un zināma tirgus attīstības paradoksāluma. Kopumā dabasgāze un atsevišķi SDG turpina būt ļoti perspektīva degviela, taču augstas konkurences tirgū, kur pieprasījums pārliecinoši augs tikai pietiekami zemu cenu gadījumā.

0
Tagi:
SDG
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG
Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"