ANO galvenā mītne

ANO atbalstīja Krievijas rezolūcijas projektu pret nacisma glorificēšanu

47
(atjaunots 15:14 21.11.2016)
Krievijas piedāvāto rezolūcijas projekts pret nacisma glorificēšanu tika pieņemts ANO Ģenerālās Asamblejas izskatīšanai, pret balsoja ASV, Ukraina un Palau, ES valstis atturējās.

RĪGA, 18. novembris — Sputnik. Krievijas piedāvātais rezolūcijas projekts " Cīņa pret nacisma, neonacisma un citu veidu prakses glorificēšanu, kas veicina mūsdienu rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar tām saistītas neiecietības formu eskalāciju" tika pieņemts ANO Ģenerālās Asamblejas izskatīšanai.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Foto no arhīva
© Sputnik / Илья Питалев

Dokumenta līdzautores šogad ir vairāk nekā 50 valstis. Rezolūcijas projekts tika pieņemts ar 131 balsi "par", pret nobalsojušās ASV, Ukraina un Palau, bet vēl 48 valstis, tai skaitā — lielākā daļa Eiropas valstu atturējās no balsošanas.

ASV misijas ANO mājaslapā tika publicēts ASV pārstāvja Ekonomiskajā un sociālajā padomē vietnieces Stefānija Amadeo paskaidrojums, kurā viņa apgalvo, ka ASV iestājas pret ksenofobiju, bet uzskata, ka Krievijas priekšlikums ierobežo vārda brīvību, vēsta aģentūra LETA.

Dokuments konstatē vardarbības uzplūdu uz rasisma un ksenofobijas pamata visā pasaulē, par kura upuriem kļūst, piemēram, atsevišķu nacionalitāšu, valodu un reliģiju minoritāšu pārstāvji.

Rezolūcijas projektā uzsvērtas bažas par nacisma, neonacisma un Waffen SS locekļu glorificēšanu, tai skaitā rīkojot publiskās demonstrācijas, gājienus un celšot memoriālus par godu nacistu un neonacistu kustībai.

Tāpat projektā ir runa par Otrā pasaules kara varoņu pieminekļu nojaukšanas vai apganīšanas mēģinājumiem.

Rezolūcijas projekts aicina valstis sākt rīkoties, tai skaitā likumdošanas un izglītības jomā, lai tādējādi nepieļautu noziegumu pret cilvēci un Otrā pasaules kara noziegumu noliegumu. Tāpat tajā tiek runāts par nepieciešamību cīnīties pret reliģiskās vai etniskās neiecietības izpausmēm attiecībā uz atsevišķām personām vai kopienām.

Ar šo iniciatīvu Krievija iestājas katru gadu.

47
Pēc temata
Eiropas Ebreju kongresa prezidents prasa nosodīt Saeimas deputātu
Greiems Filipss nonāks tiesas priekšā par nepakļaušanos policijai
KF vēstniecība: 16. marta gājiens – Hitlera līdzgājēju glorifikācija
Sukhoi Superjet 100

"Aeroflot" plāno no 1. augusta atsākt reisus uz Rīgu

3
(atjaunots 07:21 14.07.2020)
"Aeroflot" cer no 1. augusta atsākt regulāru satiksmi ar Rīgu, Tallinu un Viļņu. Sākusies biļešu pārdošana.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Krievijas aviokompānija "Aeroflot" sākusi biļešu pārdošanu reisiem uz Rīgu no 1. augusta, liecina informācija pārvadātāja vietnē.

Plānots veikt trīs reisus dienā – no rīta un vakarā ar "Aeroflot" lidmašīnām un vēl vienu no rīta sadarbībā ar Latvijas aviokompāniju airBaltic. Līdzīga shēma paredzēta arī atpakaļceļa maršrutiem.

Tāpat "Aeroflot" plāno no 1. augusta atsākt regulārus reisus maršrutā Maskava-Tallina-Maskava. Atbilstošos plānus apstiprinājusi arī Tallinas lidosta.

"Mēs neesam pārliecināti, vai lidojumi uz Maskavu sāksies jau 1. augustā, jo koronavīrusa infekcijas līmenis Krievijā vēl ir visai augsts. Tā patlaban ir galvenā problēma," ziņu portālam ERR pastāstīja Tallinas lidostas komercdirektors Ēro Pērgmaje.

Regulārus reisus plānots atjaunot arī ar Viļņu. Biļešu pārdošana jau sākusies.

Iepriekš Krievijas vicepremjere Tatjana Goļikova paziņoja, ka no 15. jūlija sāksies starptautisko lidojumu ierobežojumu atcelšanas process. Pirmajā posmā tiks atklāti reisi uz valstīm ar labvēlīgākajiem sanitāri epidemioloģiskajiem apstākļiem. Darbs starptautisko aviopārvadājumu atjaunošanai veidosies uz sadarbības pamatiem, informēja "Rosaviacija".

Savukārt Eiropas Savienības valstu padome ieteica pakāpeniski atcelt ierobežojumus braucieniem uz ES, saskaņojot valstu sarakstu, kam robežas var sākt atvērt no 1. jūlija. Piedāvāts atcelt ierobežojumus braucieniem uz 14 valstīm: Alžīru, Austrāliju, Kanādu, Gruziju, Japānu, Melnkalni, Maroku, Jaunzēlandi, Ruandu, Serbiju, Dienvidkoreju, Taizemi, Tunisiju, Urugvaju. Ķīna var iekļūt šajā sarakstā, apstiprinot sadarbību robežu atvēršanas jautājumā.

Pie tam Andoras, Monako, Sanmarino un Vatikāna iedzīvotāji tiek uzskatīti par ES rezidentiem šīs rekomendācijas izpratnē.

Ar Šengenu asociētās valstis: Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice pievienojušas ES rekomendācijām par robežu atvēršanu no 1. jūlija.

3
Tagi:
Baltija
Pēc temata
Lietuvā atsāksies reisi no Viļņas uz Rīgu un Frankfurti
Neļauj vīrusam ceļot: Rīgas lidosta atsāk darbu
Uz Londonu caur Minsku: Latvijas iedzīvotājus nekavē slēgtās robežas
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins: Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nesākās Krimas dēļ

20
(atjaunots 13:48 13.07.2020)
Krievijas prezidents atgādināja notikumu hronoloģiju un paskaidroja, ka Krievijas un Ukrainas vadības viedokļi atšķīrās jau pirms Krimas pussalas atgriešanās Krievijas Federācijas sastāvā.

RĪGA, 13. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nav saistīta ar Krimas pussalas atgriešanās Krievijas Federācijas sastāvā. To viņš pastāstīja telekanāla "Rossija 1" ēterā.

"Taču tikai pēc tam Krima atgriezās Krievijas sastāvā, ne otrādi," prezidenta teikto citēja Sputnik Lietuva.

Krima nolēma atgriezties Krievijas sastāvā pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Pussalas teritorijā tika organizēts referendums. Atkalpievienošanos Krievijai atbalstīja 96,7% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju.

Krievijas prezidents jau vairākkārt ir uzsvēris, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem un ne par kādu Krievijas vēsturiskās teritorijas "atgriešanu" Ukrainai nevar būt ne runas.

20
Tagi:
Vladimirs Putins, Krima, Krievija, Ukraina
Pēc temata
Krimā nosvinēja sesto atkalapvienošanās gadadienu ar Krieviju
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
Ukrainas Jūras spēku komandieris: valsts ir gatava karam ar Krieviju
Ukrainā nožēlo, ka Krimas iedzīvotāji nav "nomazgājušies asinīs" un "salūzuši kā slota"
Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka

Parādu slogs gulsies uz bērniem: Latvijas MK iesaka mazināt apetīti

0
(atjaunots 07:38 14.07.2020)
Jau gada beigās Latvijas valsts parāds var sasniegt 50% IKP, un valdībai nāktos adekvāti vērtēt tēriņus, lai tie būtu efektīvi, uzsvēra Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Latvijas valdībai vajadzētu rūpīgāk vērtēt investīciju projektus, kas ierosināti koronavīrusa krīzes periodā, uzskata Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka. Savu viedokli viņa pauda Latvijas radio 4 ēterā. 

Šteinbuka atgādināja, ka jebkuri parādi ir jāatmaksā, turklāt ne tikai pati parāda summa, bet arī procenti.

"Kad tas velkas gadiem, slogs gulstas uz nākamajām paaudzēm, mūsu bērniem un mazbērniem..." viņa uzsvēra.

Pirms koronavīrusa krīzes valsts parāds sastādīja 39% no iekšzemes kopprodukta, tomēr jau līdz gada beigām tas var tuvoties 50% atzīmei un pat pārsniegt to, atzīmēja Šteinbuka. Protams, var salīdzināt šo rādītāju ar citām valstīm, kur situācija ir daudz sliktāka.

"Tomēr no otras puses, apetīti vajag apvaldīt," uzskata Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja.

Viņa uzsvēra, ka tagad ir svarīgi ieguldīt naudu tādos projektos, kuri nākotnē nesīs peļņu, bet no tās jau maksās nodokļus, algu.

"Mēs neredzam pietiekamu analīzi, kas mūs pārliecinātu: visi piedāvājamie investīciju projekti būs pietiekami efektīvi un ne tikai atmaksāsies, bet arī cels valsts konkurētspēju, cels darba atdevi," atzīmēja Šteinbuka.

Viņa atgādināja, ka valsts atbalsts var būt dažāds. Šteinbuka piekrita, ka ir izdevumi, no kuriem nevar atteikties: tas ir uzņēmumu atbalsts dīkstāves periodā, medicīnas finansējums. Taču jāpatur prātā arī citi izdevumi, kas palīdz stimulet ekonomikas izaugsmi.

"Ļoti svarīgi, lai šiem investīciju projektiem būtu konkrēts mērķis, lai tie pietiekami ātri nodrošinātu atdevi un lai tā nebūtu krāšņu lietu pirkšana, kas principā noderēs, taču ne šajos apstākļos," piezīmēja Šteinbuka.

Kas attiecas uz trim miljardiem eiro, ko Latvija varētu saņemt ES ekonomikas atjaunošanas ietvaros, Šteinbuka aicināja to skaitīt, kad nauda būs saņemta.

Šīs naudas saņemšanas izredzes ir pietiekami lielas, tomēr piedāvājums pagaidām tiek izskatīts, un, iespējams, Latvijai nepiešķirs tik lielus līdzekļus grantus, kā pašlaik plānots.

Šteinbuka uzskata, ka Latvijā var rasties problēmas ar nodokļu iekasēšanu, jo tautsaimniecības kopējais stāvoklis vēl joprojām ir nestabils un lielākā daļa rādītāju neuzlabojas. Svarīgi ir arī tas, ka bankas, kas jau pirms krīzes tikai nelabprāt izsniedzka kredītus, kļuvušas vēl piesardzīgākas, un šī tendence ātri nemainīsies.

"Tāpēc mēs nevaram teikt, kāds būs budžeta deficīts, un iespējas ar vajadzībām jāsamēro ļoti piesardzīgi," konstatēja Šteinbuka.

Viņa ieteica tērēt naudu tikai pašam nepieciešamākajam. Speciāliste vērtēja, ka valdības soļi krīzes periodā bija adekvāti, un jāturpina tādā pašā garā, izvairoties no īslaicīgiem lēmumiem.

0
Tagi:
valsts parāds, IKP
Pēc temata
Valdība nav izmaksājusi pat trešo daļu no iedzīvotājiem solītajiem 700 miljoniem eiro
Latvijas Ekonomikas ministra veikusi ilgtermiņa prognozes par pieprasītākajām profesijām
Laiks atradināties: analītiķis pastāstīja, kas notiks ar ES dotācijām Baltijai
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni