Baukala klintis

Eiropieša sibiriāde: vilki taigā un 40 metrus augsts elks

108
(atjaunots 14:36 23.09.2016)
Ceļot pa Sibīriju patiesībā ir viegli pat eiropietim, radušam pie gluži citādas ikdienas. Jāņem vērā vien tas, ka, šādi ceļojot, dzīves ritms ļoti atšķirsies no ierastā.

Attālums no viena maza ciematiņa līdz otram vietējiem iedzīvotājiem šķiet tīrais nieks pat tad, ja ceļā pavadītas divas dienas mašīnā vai laivā, lai arī attālums ir pielīdzināms trešdaļai Eiropas teritorijas.

Irkutskas apgabala centrālie un ziemeļu rajoni tiek uzskatīti par visgrūtāk pieejamajiem Baikāla apkaimē. Šeit vieglāk pārvietoties ziemā, kad upes un purvus klāj ledus. Par Sibīrijas ceļiem runājot, tas jau ir atsevišķs un īpašs stāsts. Lai cik bieži tie tiktu laboti un būvēti, tā vai citādi var droši sacīt, ka to gandrīz nemaz nav.

Ļena: bēgšana uz ziemeļiem

Busiņā devos no Irkutskas līdz Žigalovas ciematiņam, kur beidzas zemes ceļi un sākas upe Ļena – vienīgā iespēja turpināt ceļu. Vadītājs, kurš stādījās priekšā kā Jevgeņičs, autobusiņam kratoties pa viscaur bedroto ceļu, pastāstīja: "Pagājušajā gadā ceļu laboja un salaboja patiešām labi. 390 kilometrus līdz Žigalovai varējām "noskriet" piecu vai sešu stundu laikā. Pavasarī, kad kalnu upes izkāpa no krastiem, ceļš tika gluži vienkārši aizskalots, vietumis pat milzīgiem gabaliem.

Un vēl jau ir arī laukakmeņi, kurus, būvējot ceļus, nav iespējams dabūt ārā no zemes, jo tie patiešām ir milzīgi – divus vai pat trīs metrus diametrā. Tiem pa virsu parasti lej asfaltu. Dažkārt šie akmeņi paši ceļas uz augšu, un tad ceļa vairs nav. Bet nekas, desmit stundu laikā būsim galā. Jau pavisam drīz."

Žigalovā mani gaidīja draugs, rajona vicamērs Aleksejs Molčanovs. Viņa rajonā centrālais ceļš ir Ļena – pa sauszemi tālu vis netiksi. Reiz mēs ar Alekseju Leonīdoviču nobraucām 140 kilometrus motorlaivā pa Ļenu, pēc tam viņš taigā mani mācīja gatavot ziemas slazdus medībām. Lāču tur simtkārt vairāk nekā cilvēku. Tūkstošiem kilometru tur apdzīvo tikai meža zvēri – cilvēku apmetnes sākas tikai pie Ustj-Kuta, jau BAMā.

Draugs reiz man pastāstīja, kā aci pret aci ar lāci saticies. Mierīgā gaitā ar savu sievu Olgu (viņa ir skolotāja) viņš ar cirvi un zāģi rokās gājis pa taku uz ziemnīcas pusi. Pēkšņi viņš ierauga, ka turpat uz takas parādās lācis, uz brīdi pamirst, tad pieslejas pakaļkājās. Ja lācis tā rīkojas, tas liecina, ka viņš ir ieinteresēts – dzīvnieks vienmēr uzbrūk no apakšas. No lāča nekādā ziņā nedrīkst bēgt, jo tad viņš noteikti panāks un saplosīs gabalos. Aleksejs Leonīdovičs tad nu arī izslējies, ierēcies un pacēlis rokas, it kā lai parādītu savu spēku lācim, bet pašam pie jostas zāģis šūpojas, izdodams tam raksturīgas skaņas. Lācis tad nu arī nobijies, nav sapratis, kas īsti viņa priekšā stāv. Pēc brīža tomēr zvērs izlēmis, ka labāk doties atpakaļ, no kurienes nācis…

Draugs nereti joko, ka taigā daudz bīstamāki ir kukaiņi – aizdzīt tos nevar, taču tie gan var pamatīgu skādi nodarīt.

Kā ciemā dzīvo cilvēki? Pavisam vienkārši – dzīvo tik nost. Skola, poliklīnika un pārvaldošās iestādes tur ir, gateris arī, vēl daži uzņēmumi, veikali – daudz kas viņiem tur ir. Galvenās barotājas tomēr ir Ļena un taiga. Gandrīz visi vīrieši rajonā ir mednieki, šis amats tad nu arī dod iztiku. Ziemā iet medībās, vēlāk nodod zvēru ādas. Rudenī vāc ciedru čiekurus, vasarā zvejo un ievāc dažādas zālītes un ogas.

Braucot pa Ļenu, tikai pa retam kādu laivu sastapām un tās pašas nedaudzās tikai pie nelieliem lauku ciematiņiem, kas atradās vismaz simts kilometru attālumā cits no cita. Rajona platība ir 30000 kvadrātkilometru, ko eiropietis varētu salīdzināt ar Beļģijas teritoriju. Rajonu veido 40 ciemati, no kuriem lielākā daļa sasniedzami tikai ar laivām – ceļi izbūvēti tikai pie nedaudziem, bet ir vēl arī tādi, kurus var sasniegt tikai ziemā pa sasalušo zemi, jo vasarās tos apņem vienīgi purvi…

Aleksejs Leonīdovičs ir pieredzējis mednieks. Viņš medī vilkus. Šo amatu sācis piekopt 1985. gadā, un tagad to dara kopā ar uzticamajiem palīgiem – laikām Ilgu un Tiļiku. Starp citu, suņi iesaukti Ļenas pieteku vārdos. Izrādās, ka vilkus medīt ir visgrūtāk, jo tie ir gudrākie taigas iemītnieki. Reiz Alekseju ielenkuši pieci vilki, apstājuši no visām pusēm.

"Gadījās tā, ka gan es, gan viņi gājām pa vienām un tām pašām brieža pēdām. Acīmredzot vilki vēlējās mani tikai aizkavēt, jo neuzbruka, vienkārši neļāva iet tālāk. Satraukums vienalga bija milzīgs – vilki sēž, projām neiet un mierīgi uz tevi skatās. Vienu no viņiem es nošāvu – to, kurš acīmredzami bija barvedis. Viņš bija pats brangākais un arī pārējie laiku pa laikam pievērsa skatienus viņam. Tad pārējie devās prom…" – mierīgi stāstīja Leonīdovičs.

Piebildīšu, ka atvaļinājumu mans draugs neņem vis vasarā, lai atpūstos Turcijā, bet gan novembrī, kas ļauj viņam uz mēnesi nozust taigā un medīt.

Mēs uzmanīgi apbraucām bīstamu vietu netālu no mazas saliņas un gatavojāmies zvejai saulrietā. Dzelzs krūzītē iesmēlu Ļenas ūdeni un secināju, ka tas ir brīnumgards, mazliet saldens. Pēc brītiņa pajautāju Aleksejam, vai viņš ir gatavs pieņemt tūristus, kuri vēlas kaut uz brīdi aizbēgt no civilizācijas.

"Visus uzņemsim. Mums ir, ko parādīt. Pat ja kāds sagribēs pārcelties pie mums uz dzīvi – droši! Atradīsim māju dzīvošanai un zemi apstrādei, arī darba šeit netrūkst," – attrauca Aleksejs.

Elka galva pavērsta uz Lieldienu salu pusi

Dažus kilometrus no Žigalovas uz dienvidiem pa Transsibīrijas ceļu, pie Orļonoka stacijas, mūsu skatam paveras pavisam cita – kalnu pasaule. Mūsējiem ļoti patīk no Rīgas doties uz Siguldu, lai cik necik aktīvā atpūtā pavadītu laiku, savukārt Irkutskas iedzīvotāji brauc uz Orļonku, lai kāptu klintīs – līdz Vecenes, Vadoņa un Elka klintīm. Kalnos rāpjas pat mazi bērni un sirmgalvji.

Mana pavadone šajā piedzīvojumā bija Irkutskas iedzīvotāja Gaļina Dvojeglazova, kura pati, šķiet, ir apceļojusi pusi Piebaikāla teritoriju. Orļonoks ir viena no nedaudzajām vietām šajā apgabalā, kur klinšu bluķi atrodas ļoti tuvu cits citam: Ķirzaka, Faraons, Lauva, Spogulis, Baltā baznica. Neviens gan nezina, kā cēlušies šie nosaukumi.

Jau sen esmu pārliecinājies, ka Sibīrijas ļaudis ir, tā teikt, mīcīti no citiem māliem, un nu atkal jau rodu tam apstiprinājumu. Devāmies vairākus kilometrus kalnup, un, ticiet man, tas ir daudz, daudz iespaidīgāk nekā jebkas, ko esam skatījuši Siguldā. Es jau diezgan drīz sāku meklēt kādu vietiņu, kur varētu piesēst un mazliet atvilkt elpu, bet Gaļina veikli uzskrēja augšā un gaidīja, kad tad vārgais Eiropas tūristiņš beidzot uzrāpsies. Bet es uzrāpos un nonācu pašā Vecenes virsotnē. Viņas galva slējās augstu virs taigas. Šurp bieži brauc alpīnisti, jo vieta ir ļoti piemērota viņu treniņiem, arī speleologi nostiprina klintīs drošības ierīces un cenšas nokļūt lejā. Bet tādi parasti kalnu tūristi kā es vienkārši staigājas pa kalnu takām, neriskējot karāties virs bezdibeņa.

Nonākot kalna virsotnē, tu atskārt, ka nu stāvi vienā līmenī ar ciedru galotnēm. Tev atliek tikai pastiept roku un noraut nogatavojušos čiekuru. Kaut kur tālu, tālu lejā maigi šalc bērzi un spīguļo sudrabotās alkšņu lapiņas. Un pašā apakšā bieza sūnu sega kā milzīgs paklājs sedz sakņu veidoto savādo rakstu, kas mezglainiem pirkstiem apvijušas akmeņus. Arī dažādu zvēru šeit čum un mudž, pie tam ne tikai simpātiskas vāverītes, bet arī plēsīgais lūsis uzmanīgi vēro tevi no slēptuves.

Jānoiet vien daži kilometri pa klinšu izaugumiem un pauguriem, un klāt ir Vadoņa klints. Tam ir viegli uzkāpt uz galvas, jo jau tāpat atrodies augstu virs zemes. Kad paskaties lejā, kļūsti bāls un tūdaļ salīgojies. Simt metrus zemāk ir bezdibenis. Vēl nesen tu gāji pa kalnu taigu, bet tagad… Kaut kur tālu, tālu lejā upē starus met zeltīta saule. Ja pietiek dūšas, var rāpties tālāk virs šī bezdibeņa, atpūšoties uz "mēlēm" – gariem klinšu izciļņiem, kas pēc izskata atgādina mēles. No šīs klints ir saredzama taka uz citu taigas klinti – Elku.

Skaistā Ļenas upe rītausmā
Sputnik, Igor Maiden

Elks ir pavisam īpaša klints. Pēc formas tā atgādina Lieldienu salas statujas, kādēļ patiesībā arī ir ieguvusi savu vārdu. Milzīgie, vairākas tonnas smagie bluķi ir it kā kāda rokām salikti viens uz otra, kas izskatās gandrīz neticami. Kā gan viņi varētu būt tā savietojušies kaut kad aizvēsturiskos laikos, kad titāniskie bloki sadūrās un bīdīja bluķus ārā?

Jau padomju laikos šurp viena pēc otras brauca tūristu grupas no visām republikām. Stāsta, ka kaut kad sen kāds no Latvijas ir pamanījies pa virvi uzrāpties Elka – augstas sarežģītības klints – virsotnē. Pēc PSRS sabrukuma tūristi pamazām pazuda. Tas nozīmē, ka ir pienācis laiks veidot jaunas takas uz Orļonoka staciju.

Nu, bet man laiks posties tālākā ceļā pa mīļās Sibīrijas plašumiem.

Прекрасная Лена на рассвете
Sputnik, Igor Maiden
Skaistā Ļenas upe rītausmā
108
Temats:
Eiropieša sibiriāde (7)
Pēc temata
Eiropieša sibiriāde: nobiedēt amaju un sagaidīt helikopteru
Sergejs Lavrovs

Lavrovs: ES ir kāds ieradums, kas mudina Krieviju atteikties no kontaktiem

11
(atjaunots 10:44 27.11.2020)
Krievija domā nevis par to, kā strādāt ar Eiropas Savienību, bet gan cenšas izprast, vai ir vērts vispār ar to sadarboties, konstatēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Eiropas Savienība vēl joprojām nav atteikusies no ieraduma runāt no spēka pozīcija, un, kamēr tā notiek, Maskava domā nevis par to, kā strādāt ar Briseli, bet gan vērtē, vai tādi kontakti principā ir mērķtiecīgi, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs darba vizītes laikā Baltkrievijā.

Lavrovs ieradās Minskā 25. novembrī, ka piedalītos Krievijas un Baltkrievijas Ārlietu ministriju kolēģiju kopējā sēdē, vēstīja Sputnik Baltkrievija. Iepriekš diplomātam aizritēja pārrunas ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un ārlietu ministru Vadimiru Makeju.

"Mēs no savas puses vairs nedomājam par to, kā strādāt – kā parasti vai kā citādi, bet gan principā gribam izprast, vai ir vērts vispār sadarboties ar Briseles struktūrām, kamēr tās strādā pašreizējā stilā," paziņoja Lavrovs.

Pēc viņa vārdiem, Krievijas un ES attiecības patlaban veidojas ar grūtībām, ņemot vērā vairāku, visas ES atbalstītu valstu nepartnerisko, bieži vien – nedraudzīgo izturēšanos.

"Daudzas Eiropas Savienības valstis nespēj atteikties no augstprātīgā ieraduma runāt ar citiem no spēka pozīcijas. Šis ieradums ierobežo iespējas atjaunot līdztiesīgu, savstarpējas cieņas pilnu dialogu," paskaidroja Krievijas ārlietu ministrs.

Spēle bez noteikumiem

Lavrovs norādīja, ka rietumvalstis vērš spiedienu pret Krieviju un Baltkrieviju un rīkojas stilā "spēle bez noteikumiem".

"...Tiek vērsts spiediens ar mērķi mainīt mūsu līniju, ierobežot mūsu valstu attīstību. Rietumvalstu medijos un no oficiālu amatpersonu puses skan teju vai ultimāti. Faktu, kas liecina par iejaukšanos iekšējās lietās, ir papilnam... Bez pierādījumiem tiek ieviestas vienpusējas sankcijas. Iesaldēts gadiem ilgi veidoto mijiedarbības formātu darbs," konstatēja ministrs.

Lavrovs norādīja uz lielu skaitu faktu, kas norāda uz rupju iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās gan no ASV, gan tām sekojošo Eiropas valstu puses.

"Joprojām tiek izmantotas tā saucamo krāsaino revolūciju netīrās metodes, ieskaitot manipulācijas ar sabiedrisko domu, atbalstu atklāti pretvalstiskiem spēkiem, to radikalizācijas veicināšanu," norādīja Lavrovs.

Viņš uzsvēra, ka Baltkrievija spēj pati atrisināt situāciju bez nelūgtiem padomiem.

"No savas puses, mēs ņemam vērā, ka baltkrievu tauta ir gudra, vienmēr darbojas nosvērti un spēj tikt galā ar savām problēmām bez jebkādiem ieteikumiem no ārienes, bez uzspiestiem ierosinājmiem par nelūgtu starpniecību," paziņoja Krievijas ārlietu ministrs.

Nepārprotami ir centieni kaitēt situācijas normalizācijai Baltkrievijā, piezīmēja Lavrovs. "Tam ir daudz piemēru – gan pūles radikalizēt tā saucamos protestu dalībniekus, sabotāžas un valsts nodevības aicinājumi, kas cita starpā skan no ārzemēm," piebilda diplomāts.

Opozīcijas akcijas Baltkrievijā sākās pēc prezidenta vēlēšanām augustā. CVK dati liecina, ka tajās uzvarējis Aleksandrs Lukašenko. Opozīcija nepiekrita balsojuma rezultātiem, aicināja organizēt atkārtotas vēlēšanas un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai". Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra saskatīja šajos soļos draudus valstiskumam un ierosināja krimināllietu saskaņā ar pantu par varas sagrābšanas aicinājumiem. Virkne opozīcijas aktīvistu valsti pametuši, vairāki ir aizturēti.

Varasiestādes vērtē, ka protesti Baltkrievijā iegūst radikālu raksturu. Lavrovs atzīmēja, ka baltkrievu opozīcija tiek aktīvi finansēta un mudināta turpināt tamlīdzīgu bezkompromisa līniju.

11
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
"Mēs redzējām instrukcijas": KF ārlietu ministrs stāsta, kas musina opozīciju Baltkrievijā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti
John McCain

Daily Express: trešā pasaules kara risku radījis ASV eskadras kuģis

45
(atjaunots 11:53 26.11.2020)
Britu preses izdevums konstatēja, ka pēdējo dienu laikā notikuši divi vērā ņemami incidenti, kuros iesaistīti ASV Jūras kara spēki.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Amerkāņu kara kuģu darbības pie Krievijas krastiem draud ar bīstamām sekām, pat ar pasaules karu, uzskata britu preses izdevuma Daily Express žurnālists Pols Viterss, vēsta RIA Novosti.

Raksta autors atzīmēja, ka pēdējo dienu laikā notikuši divi vērā ņemami incidenti, kuros iesaistīti ASV Jūras kara spēki. 23. novembrī Melnās jūras akvatorijā iegāja eskadras kuģis "Donald Cook" NATO operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros ar mērķi nodrošināt "drošību jūrā". Savukārt dienu vēlāk eskadras mīnu kuģis "John McCain" pārkāpa Krievijas valsts robežu Primorskas novada dienvidos, Pētera Lielā līcī.

"Trešā pasaules kara draudi no jauna saasinājušies pēc tam, kad Krievijas kara kuģis padzina amerikaņu eskadras kuģi, kas, pēc Maskavas apgalvojuma, pārkāpis Krievijas robežu Pētera Lielā līcī," teikts rakstā.

24. novembrī eskadras kuģis pārkāpa Krievijas valsts robežas un par diviem kilometriem iedziļinājās tās teritoriālajos ūdeņos. "John McCain" tos pameta tikai pēc tam, kad lielais pretzemūdeņu kuģis "Admiral Vinogradov" brīdināja ārvalstniekus, tostarp – arī par tarāna risku.

Savienoto Valstu 7. flotes vadība apgalvoja, ka kuģis esot piedalījies "brīvas kuģošanas nodrošināšanas" operācijā.

Amerikāņi apgalvoja, ka ūdeņi, kuros iegājis viņu kuģis "nav Krievijas teritoriālā jūra, un ASV nepiekrīt paziņojumam, ka Pētera Lielā līcis ir "vēsturisks" saskaņā ar starptautiskajiem likumiem.

Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas locekle Jeļena Paņina novērtēja ASV rīcību. Pēc viņas domām, tas ir Krievijas un ASV attiecību eskalācijas mēģinājums. Līdzīgu viedokli pauda arī Klusā okeāna flotes bijušais komandieris admirālis Viktors Fjodorovs. Savukārt Melnās jūras bijušais komandieris admirālis Vladimirs Komojedovs radiostacijas НСН ēterā nosauca amerikāņu militārpersonu operāciju par nekaunību un aicināja Krievijas vadību rūpīgāk pārdomāt valsts robežu aizsardzību.

45
Tagi:
Krievija, ASV
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievijas iznīcinātāju uzbrukums ASV eskadras kuģim: feļetons no kuģa klāja
ASV rada Melnajā jūrā vēl vienu spriedzes zonu
Eiropas Padome ēka

Eiropas Parlaments aicina ieviest sankcijas pret Turciju

0
(atjaunots 10:20 27.11.2020)
Rezolūciju ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Turciju atbalstīja 631 deputāts, trīs nobalsoja pret to, 59 politiķi atturējās.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Turciju, ņemot vērā valsts viedokli Kipras problēmas jautājumā, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz EP preses relīzi.

"Deputāti aicināja Eiropas Padomi saglabāt vienprātību attiecībā pret Turcijas vienpusējām un nelikumīgajām darbībām un noteikt stingras sankcijas," teikts dokumentā.

Rezolūciju ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Turciju atbalstīja 631 deputāts, trīs nobalsoja pret to, 59 politiķi atturējās.

Rezolūcijā norādīts, ka "konflikta ilgtermiņa noregulēšana būs iespējama dialoga, diplomātiskā darba un pārrunu rezultātā". Eiropas Parlamenta deputāti uzskata, ka Kipras problēmas risinājums jāpanāk, balstoties uz salā dzīvojošo turku un grieķu kopienu vienotās federācijas pamata.

"Deputāti aicina ES aktīvāk strādātu, lai stimulētu pārrunas ANO paspārnē," pauž rezolūcija.

Eiropas Savienības valstu un valdību vadītājiem ir jāizskata jautājums par attiecībām ar Ankaru gaidāmajā samitā, kas ieplānots 10.-11. decembrī.

Kipras problēma

1974. gadā, pēc mēģinājuma pievienot Kipru Grieķijai notika Turcijas bruņots iebrukums salā. Rezultātā tā sadalījās pēc nacionālās pazīmes. Aptuveni 37% Kipras teritorijas izrādījās okupēti, 1983. gadā šajā teritorijā tika pasludināta Ziemeļkipras Turku Republika. To atzina tikai Turcija.

15. novembrī Turcijas līderis Tajips Erdogans apmeklēja Ziemeļkipru – nesen apmeklējumiem atklato Varoša kvartālu Flamagustā. Atēnas un Nikosija uzskata šo soli par "bezprecedenta provokāciju". Varošu aizsargā ANO Drošības Padomes rezolūcija no 1984. gada, tā ir slēgta apmeklējumiem no 1974. gada.

Savukārt Erdogans uzskata, ka pārrunas Kipras konflikta noregulēšanai jārisina, balstoties uz divu valstu pastāvēšanas salā.

0
Tagi:
sankcijas, Turcija, Eiropas Parlaments
Pēc temata
Erdogans – pret visiem. Turcija veic ģeopolitisku eksperimentu
Redžeps Erdogans prognozē Eiropas galu
EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi