Latvijas armijas karavīri mācībās Lielbritānijā. Foto no arhīva

Eksperts: Baltijas valstu bailes Krievijas priekšā ir saprotamas tikai no freidisma viedokļa

144
Krievija negrasās karot Baltijā, un šī būs pēdējā vieta, kur parādīsies Krievijas "Iskanderi", jo nav nekādas militārās jēgas tos šeit izvietot, norāda Stratēģijas un tehnoloģiju analīzes centra direktors Ruslans Puhovs. Eksperts pastāstīja, kas patiesībā varētu interesēt Krieviju.

RĪGA, 10. augusts — Sputnik. Baltijas valstu bailes par to, ka "krievu lācis" varētu atkost no tām kādu gabalu, nav pamatotas, uzskata Stratēģiju un tehnoloģiju analīzes centra direktors Ruslans Puhovs, raksta Inosmi.ru. Intervijā čehu medijam Aktualne.cz viņš paskaidroja, ka Maskava nostiprina savu klātbūtni pie robežām, taču tās mērķis ir nevis NATO, bet Ukraina.

Eksperts norādīja, ka Baltijas valstu bailes no Krievijas ir saprotamas no freidisma viedokļa, jo tām jau ir noteiktā vēsturiskā pieredze attiecībās ar Krieviju.

"Daudz grūtāk saprast dažus cilvēkus Zviedrijā vai Polijā — valstīs, kam nav tādas vēsturiskās pieredzes kā Baltijai. Tomēr arī viņus pārpilda tādas pašas bažas," — uzskata Puhovs.

Eksperts norāda, ka Polijā visus uztrauc liktenis, kāds varētu gaidīt Suvalku – šauro joslu starp Baltiju un Poliju, tāpēc valsts palielina militāro budžetu.

"Taču kuriozs ir tāds, ka finanses tiks novirzītas brīvprātīgo nodaļu veidošanai. It kā Krievijas armija žigli sadragās poļu bruņotos spēkus, un tālāk ar krieviem cīnīsies tikai bruņotie pilsoņi, partizāni, kuri slēpsies mežos," — norāda eksperts.

Stratēģiju un tehnoloģiju analīzes centra direktors uzskata, ka paziņojumi par Krievijas spēku pastiprināšanos pie robežas ar Poliju un Baltiju ir traģikomiski.

"Pirmkārt, ja liksim pie malas ideoloģisko zemtekstu un paskatīsimies uz reālo Krievijas armijas dislokāciju, kļūs skaidrs, ka Krievija nepalielina savus militāros spēkus nedz Baltijā, nedz Kaļiņingradā," — atzīmē eksperts.

"Kaļiņingradā faktiski nav militāro grupējumu. Vienības, kas tur atrodas, ir vājas. Praktiski viss smagais bruņojums tika izvests no anklāva 2009.-2010. gadā. Krievija liek manīt, ka šis reģions to neinteresē," — atgādina Puhovs.

Eksperts uzskata, ka Krieviju droši vien var interesēt Ukraina, jo pie Ukrainas robežas tiek veidota pilnīgi jauna militārā infrastruktūra. Puhovs to saista ar situāciju, kāda izveidojusies pēc 2014. gada, kad Krievija zaudēja "gandrīz visus varas instrumentus situācijas ietekmei Ukrainā."

"Taču ir pilnīgi skaidrs, ka Krievija negrasās karot Baltijā. Tāpēc ir dīvaini dzirdēt no zviedriem, ka krievi var okupēt Gotlandes salu. Kādiem tad nolūkiem Krievijai ir vajadzīga Gotlandes sala?" — uzsver eksperts.

Pēc Puhova domām, NATO pārmetumi Krievijai par Baltijas militarizāciju ir smieklīgi — "Baltijas valstis ir praktiski demilitarizētas vismaz no Krievijas puses."

"Polija plāno iepirkt zemūdenes ar franču spārnotajām raķetēm, kuras no Polijas teritoriālajiem ūdeņiem spētu izdarīt triecienu pa Sanktpēterburgu. Pagaidām nav skaidrs, vai šis darījums notiks, tomēr, ja tas īstenosies, tas kļūs par nopietnu pamatu saspīlējuma eskalācijai šajā reģionā," — atgādina eksperts.

Jautājumā par Krievijas plāniem izvietot Kaļiņingradā raķetes "Iskander", analītiķis norāda, ka tur joprojām tiek izvietotas iepriekšējās paaudzes raķetes "Točka".

"Krievija sūta "Iskanderus" uz reģioniem, kur pastāv reāls risks, kur nevar izslēgt to izmantošanu," — norāda Puhovs.

Starp stratēģiskajiem virzieniem viņš norāda Japānu, ar kuru Krievijai ir sarežģītās attiecības, ir daudzi jautājumi ar Ķīnu, pastāv draudi pie dienvidu robežām — bruņotas vienības no Afganistānas var nokļūt Centrālāzijā, kur Krievijai ir sabiedrotie. Turklāt vēl jāņem vērā saspringtā situācija Kalnu Karabahā un konflikts Sīrijā.

"Kaļiņingrada būs pēdējā vieta, kur nonāks "Iskanderi". Nekādas militārās nozīmes to izvietošanai tur es neredzu. Tā būtu tikai resursu izšķiešana," — uzsvēra Stratēģiju un tehnoloģiju analīzes centra eksperts.

Turklāt, neskatoties uz to, ka retorikas līmenī attiecības ar Rietumiem nav pārāk siltas, no uzticamības viedokļa viss ir otrādi.

"Pastāv un darbojas vienošanās par atklātām debesīm, notiek divpusējas konsultācijas, Rietumi aicina mūs uz militārajām mācībām, un mēs aicinām viņus uz savējām. Jā, PR ir slikts, bet attiecības nemaz nav tik sliktas, kā varētu likties," — uzskata Puhovs.

Eksperts norāda, ka Krievijai var rasties nopietnas problēmas ar lielāko daļu kaimiņvalstu.

"Šodien Krievija ir stratēģiskā vientulībā. Par vienīgo sabiedroto militārajā jomā var uzskatīt tikai Ukrainu un – zināmā mērā – Armēniju. Visas Centrālāzijas valstis drīzāk gan ir viens liels jautājums," — noslēgumā paskaidroja eksperts.

144
Pēc temata
NATO kareivju danči uz taksometra paliks nesodīti
Turcijā rit diskusija par to, vai valstij ir vajadzīga NATO
Protestu dalībnieki pie NATO militārās bāzes Turcijā sadedzināja ASV karogu
NATO atteikusies finansēt mācības "Anakonda" Polijā
Policijas darbinieks nesankcionētās protesta akcijas A. Navaļnija laikā Maskavā

Nesankcionēta akcija Maskavā: policija apmētāta ar pudelēm un sniega pikām

19
(atjaunots 23:09 23.01.2021)
Necenzēti lamu vārdi, policisti apmētāti ar sniega pikām un pudelēm, "pastaigas" pa braucamo daļu: Maskavā un vairākās citās Krievijas pilsētās notika nesankcionēti mītiņi.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Nesankcionēto akciju Puškina laukumā Maskavā apmeklējuši aptuveni 4000 cilvēki, vēsta RIA Novosti.

Ziņots, ka nesaskaņotā pasākuma dalībnieki skandējuši necenzētus saukļus, mēģināja provocēt policiju, apmētājot likumsargus ar sniega pikām un pudelēm. Viņi izgāja uz ielas braucamās daļas, bloķējot transporta satiksmi. Šajā fonā galvaspilsētā veidojās būtiski sastrēgumi, absolūti neraksturīgi brīvdienām.

Korespondenti vēstīja, ka no akcijas dalībnieku pūļa izvesti vairāki cietušie. Ziņas par traumu raksturu netika sniegtas.

Atgādināsim, ka iepriekš Krievijas blogera Alekseja Navaļnija piekritēji izplatīja tīmeklī aicinājumus organizēt nesaskaņotas akcijas viņa atbalstam 23. janvārī un īpaši aktīvi aicināja tajās piedalīties pusaudžus.

Ziņu aģentūra Reuters apgalvoja, ka Maskavā akcijā esot izgājuši "40 tūkstoši cilvēku". Krievijas Ārlietu ministrija pēc šīs ziņas ironiski apjautājās, kāpēc aģentūra nav nosaukusi "4 miljonus" – Maskavas policijas GP ziņoja, ka pasākumam pulcējušies aptuveni 4 tūkstoši cilvēku.

"Antifeiks. Reuters vērtē, ka sestdien Maskavas centrā protesta akcijā sapulcējušies vismaz 40 tūkstoši cilvēku. Kāpēc ne uzreiz 4 miljoni?" teikts Krievijas ĀM komentārā Facebook.

Jāpiebilst, ka nesaskaņoto akciju laikā Maskavā cietuši 39 likumsargi, tomēr traumas nav nopietnas, ziņoja varasiestādes.

"No tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem cietuši 39 cilvēki. Tomēr traumas nav nozīmīgas," teica varasiestāžu pārstāvis.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja ziņoja, ka jautājumā par vardarbību pret tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem Maskavas centrā organizētas pirmizmeklēšanas pārbaudes.

Mihails Smolins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Nesaskaņotās akcijas laikā Maskavā aizturēti aptuveni 15 bērni. Vairāki viņu vidū atlaisti tuvāko stundu laikā, pastāstīja Krievijas prezidenta pilnvarotā bērnu tiesību jautājumos Anna Kuzņecova.

"Šeit, Maskavā aizturēti apmēram 15 bērni, daudzi no viņiem jau atlaisti. Arī reģionos daudzi atlaisti," teica Kuzņecova žurnālistiem.

Viņi aizturēti, lai nodotu likumīgajiem pārstāvjiem, piebilda Kuzņecova.

"Tagad mājās kopā ar mammu atgriezušies 9 un 12 gadus veci zēni, paši jaunākie Maskavas mītiņu dalībnieki. Viņi stāsta, ka vienkārši vizinājušies, ieraudzījuši pūli, nolēmuši paskatīties," pastāstīja bērnu tiesībsardze.

Viņa piezīmēja, ka mītiņos dzīvības risks ir acīmredzams. Šajā gadījumā viņai nācās tikt skaidrībā ar vairākām situācijām – video ierakstā bija redzams, kā policisti centušies izvilkt no pūļa bērnus. Kuzņecova paskaidroja: tas darīts, lai bērnus vienkārši nesamīdītu.

Iepriekš Krievijas Iekšlietu ministrija brīdināja, ka par dalību un aicinājumiem piedalīties nesaskaņotās akcijās paredzēta atbildība. Maskavas IeM Galvenā pārvalde uzsvēra: mēģinājumi organizēt nesaskaņotus pasākumus tiks novērtēti kā sabiedriskās kārtības apdraudējums un nekavējoties pārtraukti.

Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins uzsvēra, ka uzskata par nepieļaujamām nelikumīgas akcijas. Mēģinājumus iesaistīt tajās pusaudžus viņš uzskata par ārkārtīgi cinisku soli.

Aleksejs Navaļnijs
© Sputnik / Андрей Стенин

Atgādināsim, ka Aleksejs Navaļnijs tika aizturēts 17. janvārī Šeremetjevas lidostā Maskavā pēc ierašanās no Vācijas, kur blogeris ārstējās pēc domājamās saindēšanas. Iepriekš Krievijas Federālais sodu izpildes dienests informēja, ka plāno aizturēt Navaļniju, jo tiesai jāpieņem lēmums jautājumā par nosacītā soda aizstāšanu ar reālu brīvības atņemšanu pēc nosacītā ieslodzījuma režīma ļaunprātīgiem pārkāpumiem. A.Navaļnijam ir divas nosacītas sodāmības. Pirmā – uzņēmuma "Kirovļes" lietā – saistīta ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķiešanu, otrā – "Yves Rocher" lietā – par vairāk nekā 30 miljonu rubļu laupīšanu.

18. janvārī Himku pilsētas tiesa izbraukuma sesijā pieņēma lēmumu par Alekseja Navaļnija arestu uz 30 dienām. Viņš nogādāts izolatorā "Matrosskaja tišina", kur pavada 14 dienu karantīnu – viens trīsvietīgajā kamerā.

19
Tagi:
policija, protesti, Navaļnijs, Maskava
Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs

Vācija atrada "Novičok" un kas notiks pēc Trampa bloķēšanas: Lavrova preses konference

104
(atjaunots 16:36 19.01.2021)
Žurnālisti visvairāk interesējas par situāciju ASV pēc prezidenta vēlēšanām un Alekseja Navaļnija "saindēšanu".

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Valstu sadarbība vakcīnas pret koronavīrusa izstrādē, krievu žurnālistu vajāšana Latvijā, cenzūra ASV, attiecības ar Ameriku Džo Baidena prezidentūras laikā, bruņojuma kontrole, situācija ar Alekseju Navaļniju, situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā un Donbasā — Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem lielās preses konferences gaitā.

ASV

Jaunā ASV prezidenta ievēlēšana, Donalda Trampa konta bloķēšana sociālajos tīklos, Maskavas un Vašingtona attiecības ar Džo Baidenu – šiem jautājumiem Sergejs Lavrovs veltīja daudz uzmanības preses konferences laikā.

Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka esošā ASV prezidenta Donalda Trampa bloķēšana sociālajos tīklos liecina, ka tehnoloģiskie milži neņem vērā konstitūciju.

"Bažas rada nesenie notikumi, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs, un principā situācijā, kad pusducis cilvēku, kas izveidojuši savas tehnoloģiskās impērijas, pat nevēlas zināt, kādas tiesības viņiem ir savā valstī. Viņi patvaļīgi nosaka savas tiesības uz tā saucamo korporatīvo normu pamata un neņem vērā savu valstu konstitūciju," teica Lavrovs preses konferencē.

Viņš uzsvēra, ka runa nav tikai par Trampu, runa ir par to, ka "valsts cietusi totālu sakāvi no savu saistību izpildes viedokļa".

Ministrs pauda cerību, ka sabiedrība ASV neļaus elitēm izmantot cenzūru savstarpējā cīņā, jo sekas var būt nopietnas visai pasaulei.

Par jauno komandu Baltajā namā Lavrovs norādīja, ka amerikāņu politikas būtība attiecībā uz Krieviju diez vai mainīsies, bet varbūt manieres kļūs nedaudz pieklājīgākas.

Pēc viņa vārdiem, tas jau sen vērojams amerikāņu politikā.

"Man ir tāda sajūta, ka attiecībā uz Krieviju manieres, iespējams, kļūs nedaudz pieklājīgākas, bet politikas būtība diez vai mainīsies," atbildēja ministrs.

© Sputnik / Артур Габдрахманов

"Kur amerikāņiem ir izdevīgi, kur viņi saprot, ka bez mums, bez Ķīnas nekas nesanāks, tur viņi būs spiesti kaut kā vienoties," paskaidroja Lavrovs. Starp tādām jomām viņš minēja cīņu ar infekcijām, klimata pārmaiņu jautājumu, terorisma un citu organizētās noziedzības formu apkarošanu. Par prioritāti sadarbībā ar Vašingtonu Krievijas Ārlietu ministrs nosauca bruņojuma kontroles jomu.

Lavrovs pauda cerību, ka Baidens izveidos profesionālu, nevis propagandisku komandu, ar kuru varēs strādāt bruņojuma kontroles jautājumos.

Lavrovs tāpat atzīmēja, ka cilvēku klātbūtne ievēlētā ASV prezidenta Džozefa Baidena administrācijā, ar kuriem Maskava jau agrāk strādājusi, var ļaut Krievijas diplomātijai uzsākt darbu "bez vilcināšanas".

"No otras puses, tas dod mums iespēju aptuveni iztēloties, kādu līniju izvēlēsies vecie un jaunie ASV administrācijas ārpolitiskās komandas locekļi," teica Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas vadītājs, komentējot iespēju iecelt ASV valsts sekretāra postenī Toniju Blinkenu un Viktoriju Nulandu kā viņa vietnieci.

Navaļnijs

Komentējot Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija ierašanos no Vācijas uz Krieviju un viņa aizturēšanu lidostā, kā arī tam sekojošos Rietumu politiķu komentārus, Lavrovs paziņoja, ka viņu reakcija ir iemesls novērst uzmanību no krīzes situācijām viņu pašu valstīs, no "visdziļākās krīzes, kurā iegrimis liberālās attīstības modelis".

Aleksejs Navaļnijs
© Sputnik / Андрей Стенин

Runājot par Navaļnija "saindēšanu" ar "Novičok" tipa indi, Lavrovs paziņoja, ka Maskava nav saņēmusi no Rietumiem nekādus pierādījumus, kas apliecinātu viņa tukšās apsūdzības – tāpat kā situācijā ar "iejaukšanos" ASV vēlēšanās, Skripaļu "saindēšanu", traģēdiju ar Malaizijas "Boeing" un citiem gadījumiem.

"Nekādu lietišķu pierādījumu, nekā par kaut kādām "trim pudelēm" ar indes pēdām, nekādas toksikoloģiskā atzinuma kopijas, nekādu bioloģisko raudžu, nekādu analīžu rezultātu," pastāstīja Lavrovs preses konferencē.

Tāpat ministrs precizēja, ka Berlīnes oficiālā atbilde uz Krievijas Federācijas prokuratūras pieprasījumu attiecībā uz Navaļniju balstīta nevis uz konkrētiem saindēšanās pierādījumiem, bet gan uz viņa un viņa sievas nopratināšanas datiem.

"Ja vēlaties uzzināt patiesību, esiet pieklājīgi un likumpaklausīgi, izpildiet savas saistības, nepielietojiet diplomātiskās bezkaunības metodes, paziņojot, ka "mēs jums neko nedosim, skaidrs taču, ka jūs esat indētāji." Tā mēs negrasāmies runāt. Tā ir ārpolitiskā dimensija, par ko Ārlietu ministrija atbild visā šajā situācijā. Un tā mūsu partneri uzvesties nevar," teica Lavrovs preses konferencē.

Pēc Lavrova domām, ir nepieciešams papildu pieprasījums Berlīnei sakarā ar situāciju ar Navaļniju.

Krievijā šobrīd nav pamata ierosināt krimināllietu par Navaļnija saindēšanos, norāda ministrs.

"Tā kā mēs Navaļnija analīzēs neesam atraduši neko tādu, kas liecinātu par saindēšanos ar kaujas vielām, saskaņā ar mūsu likumdošanu mums nav pamata ierosināt krimināllietu," sacīja Lavrovs.

Kas attiecas uz Navaļnija aizturēšanu, tad tas ir likumsardzes institūciju kompetencē, runa ir par Krievijas likumu izpildi, norāda Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Kalnu Karabaha

Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievijas, Azerbaidžānas un Armēnijas līderu kopīgajā rezolūcijā fiksētās vienošanās tiek izpildītas pietiekami efektīvi. Izņēmums ir jautājums par karagūstekņiem, kurš "radies decembra sākumā, mēnesi pēc vienošanās parakstīšanas". Pēc Lavrova vārdiem, Krievija cenšas panākt, lai karagūstekņu apmaiņa starp Armēniju un Azerbaidžānu notiktu pēc principa "visi pret visiem". Pašlaik Krievijas, Armēnijas un Azerbaidžānas karavīri pārbauda sarakstus ar gūstekņu vārdiem.

Lavrovs arī paskaidroja, ka Kalnu Karabahas statuss apzināti nav minēts 2020. gada 9. novembra trīspusējās vienošanās.

"Kas attiecas uz statusu, tad Kalnu Karabahas statuss nav minēts 9. novembra līgumā. Tas ir darīts apzināti. Savukārt teritorija, kurā izvietoti Krievijas mierneši, ir Krievijas miera kontingenta atbildības zona," norādīja Lavrovs.

Tāpat ministru jautāja, vai KF neplāno pievienot Kalnu Karabahu Krievijas Federācijai, un par to, vai pastāv kādi slepeni protokoli, kas tika parakstīti kopā ar 9. novembra vienošanām.

Lavrovs noraidīja abus pieņēmumus.

"Kas attiecas uz eksotisku pieņēmumu par to, ka Kalnu Karabaha varētu tikt pievienota Krievijas Federācijai. Ziniet, kā es saprotu, neviens nav atzinis Kalnu Karabahas neatkarību, tai skaitā Armēnijas Republika. Mums pat tuvu tādu domu nav," sacīja ministrs.

"Slepeno protokolu nav, un es neredzu, kādas tēmas varētu kļūt par kaut kādu noslēpumu tēmām," sacīja ministrs.

Ukraina

Kijeva nepilda Minskas vienošanās un vienošanās par Donbasu "Normandijas formātā", turklāt Kijevas pārstāvji paziņo, ka šīs vienošanās nav jāpilda vai jāpilda tikai daļēji, paziņoja Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Piemēram, Kijeva ievilcina gūstekņu apmaiņu ar pašpasludinātajām DTR un LTR pēc iepriekš saskaņotās formulas "visi pret visiem".

Pēc viņa domām, tā galvenais iemesls ir tāds, ka Berlīne un Parīze nespēj ietekmēt Kijevu.

"Manuprāt, galvenais ir saprast, ko domā franči un vācieši. Kad uz mūsu daudzajām vēstulēm, tostarp manām vēstulēm, kurās mēs aicinām saukt Kijevas pārstāvjus pie prāta sarunās ar Donbasu, viņi vienkārši paslēpjas, kā pie mums mēdz teikt, zem sakārņa. Publiski neko nepaziņo. Ja pastāv tādas direktīvas, ka nedrīkst aizvainot valsti, Ukrainas vadību, ar kuru ir saistīta viena no cerībām apturēt Krieviju, tas ir jāpasaka skaidri un gaiši. Tad mēs pavisam citādi veidosim savas darbības šajā virzienā," paziņoja Lavrovs.

Ministrs kārtējo reizi uzsvēra, ka Maskava neredz citu situācijas noregulēšanas ceļu Donbasā, kā vien Minskas protokolu izpildi, KF piedalās darbā pie rīcības plāna šajā virzienā.

Vakcinācija

Sergeja Lavrova preses konferences pēdējais jautājums bija par to, vai viņš plāno vakcinēties pret koronavīrusu. KF ĀM vadītājs atbildēja, ka jau pārslimojis ar Covid-19 vieglā formā un viņam ir izveidojušās antivielas. Tomēr, ja ārsti viņam tomēr rekomendēs vakcinēties, viņš pieņems lēmumu, ņemot vērā speciālistu viedokli.

"Nesen uzzināju, ka speciālisti pat tiem, kuri pārslimojuši, tomēr iesaka vakcinēties. Es par to uzzināju vakar, parunāšu ar ārstiem," teica Lavrovs.

104
Tagi:
Lavrovs

Lindermans: vakcinācija Latvijā, bērnudārzu slēgšana Rīgā un "ģimenes" problēma

0
(atjaunots 23:42 23.01.2021)
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins pārrunāja aktuālākos jautājumus savā iknedēļas politisko notikumu apskatā.

Vai Latvijas jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts spēs atrisināt vakcinācijas problēmu valstī? Vai tiešām Rīgā vairs nebūs krievu bērnudārzu? Kāpēc valdībā tiek cilāts jautājums par "ģimeni"? Kāpēc Pasaules čempionāta hokejā Minskā ieplānoto maču atcelšana sāpīgāk skar Latviju, nevis Baltkrieviju?
Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins pārrunāja aktuālākos jautājumus savā iknedēļas politisko notikumu apskatā.

0
Tagi:
bērni, vakcinācija, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem
Rīgas mērs pastāstīja par gatavību vakcinēties un soda naudām Latvijā
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
Latvijā atklāta Covid-19 vakcīnu radīto blakņu statistika
Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas