Karavīri pie NATO samita plakāta Nacionālajā stadionā Varšavā

Eksperts: Baltija kļuvusi par poligonu potenciālai agresijai pret Krieviju

108
Eksperti vienbalsīgi norāda, ka Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstu Varšavas samita rezultāti bija sagaidāmi: NATO nespēj piedāvāt partneriem jaunu paradigmu.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Eksperti pārrunāja Varšavas samita rezultātus no Krievijas un NVS viedokļa pie starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija Segodņa" apaļā galda. Pēc Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Eiropas drošības nodaļas vadītāja Krievijas starptautisko lietu padomes eksperta Dmitrija Daņilova viedokļa, samita rezultāti tika vien pienācīgi noformēti un piedāvāti auditorijai.

"Akcenti nav mainījušies – NATO paziņoja, ka atgriežas pie senajām tradīcijām: pastiprina kolektīvās aizsardzības funkciju, apturēšanas sistēmu Austrumos, kur par galveno draudu drošībai tiek uzskatīta Krievija. Alianse saskaras ar nopietnu problēmu, kas saistīta ar partnerības stiprināšanu visās jomās. Kopīgā deklarācijā tika norādīti nākamas sadarbības virzieni, taču nez kā tie darbosies, īpaši Brexit kontekstā," — uzsvēra eksperts.

Viņaprāt, ir noteikta politiskā platforma ES un NATO mijiedarbībai: "ES turpinās zaudēt neatkarību visās frontēs. Kā šajā sakarā var runāt par kādu Eiropas autonomiju? NATO filozofijai tagad piemīt ofensīvs raksturs, tās mērķis ir pastiprināt Krievijas apturēšanu. ES zaudē politiskās iespējas izrādīt elastību, tostarp arī sankciju atcelšanas jautājumos. Tas ir ilgtermiņa izaicinājums Krievijai. Sekojot NATO, ES atzīst, ka ir iespējama Krievijas agresija attiecībā uz Poliju un Baltijas valstīm. Laiki, kad bija iespējams variēt NATO un Krievijas, kā arī Krievijas un ES attiecības, ir pagājuši," – paskaidroja Daņilovs. Viņš uzskata, ka funkcijas tagad ir sadalītas: NATO cenšas iebiedēt, bet ES soda ar sankcijām.

"NATO veido politisko tendenci ar savu dinamiku un diez vai ļaus runāt par kādu atjauninināšanu. Starpība starp 2008. gadu pēc notikumiem Gruzijā un 2016. gadu ir tāda, ka diez vai ir iespējams veidot attiecības no jauna. Alianse nav gatava konstruktīvai sadarbībai. Krievija un Rietumi kārtējo reizi ir zaudējuši savstarpējos sakarus – no jauna darbojas savstarpējās bremzēšanas paradigma."

Vaicāts, vai tuvākajā laikā ir iespējama Ukrainas un Gruzijas iestāšanās NATO, eksperts atbildēja, ka lēmumam par Dalības rīcības plāna piešķiršanu vienmēr ir politisks raksturs: "Ir skaidrs, ka Ukraina un Gruzija nav gatavas pat no formālā viedokļa, lai gan NATO valstis ziņo, ka tās progresē. Alianse saglabā neskaidru situāciju un reaģē atbilstoši notikumu tālākai attīstībai. Valstis var uzņemt NATO jebkurā brīdī, es neizslēdzu šādu iespēju," — noslēgumā teica Daņilovs.

Viņam piekrita KZA ASV un Kanādas institūta direktora vietnieks Viktors Kremeņuks: "Ir pāragri cerēt uz konstruktīvu dialogu. Abas puses nav tam gatavas, nav programmas, par ko var runāt? Atliek tikai propagandas karš un apspriežamo jautājumu sagatavošana NATO un Krievijas attiecībām nākotnē. ASV valdībā nomainījušās paaudzes. NVS ir kļuvusi par ASV brīvo medību lauku. Savukārt tas ir izraisījis Maskavas atbildes reakciju – mūsu politika ir kļuvusi stingrāka," — uzsvēra Kremeņuks.

Alianse nav ieinteresēta uzsākt liela mēroga konfliktu, taču tai vajadzētu bīties no konflikta provokācijas, ja NATO veidosies to vadības mehānismi. Šādu viedokli izteica Pēterburgas universitātes Starptautisko attiecību fakultātes profesors, Krievijas starptautisko lietu padomes eksperts Nikolajs Meževičs. Viņš norādīja, ka pašlaik tiek no jauna pārdalītas lomas NATO un ES tandēmā: "NATO arvien vairāk nodarbojas ar ekonomiku, bet ES – ar drošību."

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мелконов

"Mēs esam analizējuši Baltijas valstu starptautisko politiku un secinājuši, ka tām Varšavas samits ir īsti nepaklausības svētki. Baltijas valstu uzdevums bija par katru cenu pievērst sev uzmanību. Šīm valstīm pēc PSRS sabrukšanas nebija mērķa radīt efektīvu ekonomiku un demokrātiju. To mērķis ir konflikta provocēšana. Ilgu laiku nekas no tām nebija dzirdams, taču pēc Krimas notikumiem tika pieņemts lēmums pārvērst Baltiju par potenciālo poligonu agresijai pret Krieviju."

NATO samits piektdien pieņēma lēmumu par alianses austrumu flanga pastiprināšanu. NATO plāno jau 2017. gadā izvietot Baltijas valstīs un Polijā četrus daudznacionālos bataljonus. Katras struktūrvienības skaits varētu sasniegt 800-1200 tūkstošus cilvēku. Tika noteiktas pamatvalstis bataljonu veidošanai— Lietuvā tā būs Vācija, Latvijā — Kanāda, Igaunijā — Lielbritānija, bet Polijā — ASV.

108
Pēc temata
Muļķības kalngali. Ko Igaunijā dara NATO kalnu strēlnieki
NATO un Krievija: miers līdz pirmajam šāvienam
Stoltenbergs izsludina jaunu ēru NATO un Krievijas attiecībās
NATO paplašināšanās uz austrumiem: gribētos jau gan
Saskaņā ar mācību scenāriju pretinieks ne tikai nopostīja ķīmisko ražotni, bet, spriežot pēc karodziņiem, arī pielietoja kodolieročus

Eksperts: Krievija norāda kodolieroču pielietošanas noteikumus, lai "ienaidnieks" dzirdētu

0
(atjaunots 18:51 08.08.2020)
Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba informācija par kodolieroču pielietojuma noteikumiem pilda savaldīšanas uzdevumu un palielina potenciālā pretinieka atbildību, paziņoja Stratēģiskās konjunktūras centra eksperts Oļegs Ponomarenko.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Krievija izmantos savu kodolpotenciālu raķešu uzbrukuma gadījumā valsts teritorijā, informēja Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

"Jebkura trieciena raķete tiks uzskatīta par raķeti ar kodolgalviņu. Informācija par raķetes startu automātiskā režīmā tiks nosūtīta Krievijas militāri politiskajai vadībai, kas atbilstoši situācijai pieņemts lēmumu par kodolspēku atbildes darbību mērogu," teikts KF BS Ģenerālštāba pārstāvju rakstā, ko publicēja avīze "Krasnaja zvezda".

"Šādi paziņojumi un tamlīdzīgu jautājumu konceptuāla izstrāde ir lēmumu pieņemšanas pamatos. Acīmredzot, labāk, ja iespējamie pretinieki ir brīdināti par to, kā konkrēti darbosies mūsu valsts militārā mašīna kaut kādās ekstraordinārās situācijās. Tādai (informācijas – red.) atklāšanai vai konkretizēšanai ir uzdevums savaldīt. Tas ir, nekavējoties likt saprast, kas var notikt, un tādējādi palielināt pretējās puses atbildību par kaut kādām darbībām," teica Ponomarenko intervijā Sputnik Latvija.

Viņš atzīmēja, ka kodoluzbrukuma pielietošanas publiskotā koncepcija ir tikai bāzes algoritms, kam pieļaujami dažādi izņēmumi. Piemēram, ja pretējā puse paspēs informēt Krievijas militārpersonas par to, ka palaistā raķete nav plānots uzbrukums, iespējama kaut kāda atsevišķa nejaušība. "Konkrētas situācijas var paredzēt izņēmumus," secināja eksperts.

0
Tagi:
kodolieroči, Krievija
Pēc temata
Krievu ieroči: kodoltermiskais "Tjulpan" – spēcīgākais mīnmetējs pasaulē
Krievijas prezidents apstiprinājis valsts politiku kodolsavaldīšanas jomā
Un kodolieročus arī līdzi paķeriet: Krievijas ĀM par ASV spēku iespējamo izvešanu no VFR
ASV nolēmušas izspiest Krieviju no kodoltehnoloģiju tirgus
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, foto no arhīva

Vladimirs Putins: Krievijas un pēcpadomju valstu intereses lielā mērā sakrīt

10
(atjaunots 15:04 08.08.2020)
Krievijas prezidents konstatēja, ka situācija Krievijas tuvākajās kaimiņvalstīs ir viena no Maskavas ārpolitikas prioritātēm.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieteicis KF Drošības padomes locekļiem apspriest situāciju pasaulē, īpašu uzmanību pievēršot situācijai pēcpadomju teritorijā, atzīmējot, ka tā ir viena no Maskavas ārpolitikas prioritātēm. Par to vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

"Protams, parunāsim par situāciju pasaulē kopumā, īpaši pievēršoties situācijai pēcpadomju teritorijā, - tie ir mūsu tuvākie kaimiņi, pārsvarā – mūsu sabiedrotie, lielā mērā mums sakrīt intereses, gan ekonomiskās, gan politiskās. Tā neapšaubāmi ir viena no mūsu ārpolitiskajām prioritātēm," Putins teica sanāksmē ar DP locekļiem.

Tāpat Krievijas līderis plāno apspriest, kā palīdzēt Libānai pēc sprādziena, vēsta ziņu aģentūra.

"Jūs zināt, ka pēc mana rīkojuma saformēts Ārkārtas situāciju ministrijas grupējums, tam piešķirti papildspēki no KF Veselības ministrijas. Mūsu kolēģi jau sākuši darbu Libānas galvaspilsētā pēc sprādziena ostā. Padomāsim, ko vēl iespējams paveikt, lai palīdzētu cilvēkiem Libānā," teica prezidents.

Viņš atzīmēja, ka Krievijas Drošības padomes locekļi sanāksmē apspriedīs situāciju valstī un pasaulē.

4. augusta vakarā Beirutas ostā atskanēja spēcīgs sprādziens. Varasiestādes informēja, ka detonējušas 2750 tonnas amonija salpetra, ko muitas dienesti konfiscēja 2014. gadā un uzglabāja noliktavā. Jaunākie dati liecina, ka sprādzienā gājuši bojā 154 cilvēki, aptuveni 5 tūkstoši guvuši ievainojumus. Valstī izsludinātas sēras. Libānas galvaspilsēta atzīta par katastrofas rajonu, uz divām nedēļām pilsētā ieviests ārkārtējā stāvokļa režīms.

10
Tagi:
Krievija, Vladimirs Putins
Pēc temata
ASV atzina Krieviju par pēcpadomju telpas etalonu
Kur bijušajā PSRS ir laba dzīve: Latvija izceļas pēcpadomju republikās
"Pēcpadomju Sadraudzība 2020": jauns starts vai paliatīvais režīms?
Protesti Beirūtā, foto no arhīva

Protestos Beirūtā cietuši vairāk nekā 700 cilvēki

0
(atjaunots 10:54 09.08.2020)
Sestdien tūkstošiem cilvēku izgāja pret valdību vērstā mītiņā ar valdības demisijas un reformu prasībām. Drīz mītiņš izvērtās plašās sadursmēs.

RĪGA, 9. augusts - Sputnik. Sadursmēs starp protestu akciju dalībniekiem un varasiestāžu darbiniekiem Beirutā cietuši vairāk nekā 700 cilvēki, informē RIA Novosti, atsaucoties uz Kataras telekanāla Al Jazeera sniegtajām ziņām.

Iepriekš Libānas armija atbrīvoja valsts Ārlietu ministrijas galveno mītni, kā arī Ekonomikas un Enerģētikas ministriju ēkas, ko sestdien ieņēma protestu dalībnieki. Saskaņā ar telekanāla "Al Hadath" rīcībā esošajiem datiem, Beirutas ielās atkal valda miers.

"Vairāk nekā 728 cilvēki ievainoti protestos Libānas galvaspilsētā," ziņoja telekanāls.

Sestdien tūkstošiem cilvēku izgāja pret valdību vērstā mītiņā ar valdības demisijas un reformu prasībām. Drīz mītiņš izvērtās plašās sadursmēs. Demonstranti ieņēma četru ministriju un banku asociāciju ēkas. Iekšlietu ministrija ziņoja par viena kārtības sarga bojāeju.

4. augustā Beirūtas jūras ostas rajonā, netālu no Libānas Jūras kara spēku bāzes atskanēja spēcīgs sprādziens. Tā vilnis sagrāva un sapostīja desmitiem māju un automašīnu, daudzos galvaspilsētas kvartālos izsisti logi. Vietējās varasiestādes ziņoja, ka sprādziens izcēlies, kad detonēja 2750 tonnas amonija salpetra, kas glabājās noliktavā kopš 2014. gada, kad ķimikālijas konfiscēja valsts muitas dienests. Sprādzienā dzīvības zaudējuši 158 cilvēki, vairāk nekā 6 tūkstoši guvuši ievainojumus.

0
Tagi:
protesti, Beirūta
Pēc temata
Vairāk nekā simt upuru, tūkstošiem cietušo: baismīgais sprādziens Beirūtas ostā
Desmitiem cilvēku gāja bojā sprādziena rezultātā Beirūtas ostā