NATO karavīri Ādažu poligonā mācību laikā. Foto no arhīva

Krievija atbildēs uz NATO bataljoniem

277
(atjaunots 10:52 12.07.2016)
Krievijas valdība uzskata, ka bataljonu dislokācija Polijā un Baltijas valstīs pārkāpj Krievijas un NATO līgumu, ar kuru tiek ierobežota alianses karaspēka dislokācija pie Krievijas robežām.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. NATO samitā, kas 8.-9. jūlijā notika Varšavā, tika pieņemts lēmums par četru daudznacionālo bataljonu dislokāciju Baltijas valstīs un Polijā. Maskava alianses plānus nosauca par "soļiem konfrontācijas virzienā". Pie tam alianses pārstāvji informē, ka bataljoni – kopumā aptuveni trīs vai četri tūkstoši cilvēku – neapdraud Polijas drošību, vēsta portāls InoSMI, atsaucoties uz Krievijas dienestu RFI Francijā.

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мелконов

Informāciju par to, ka 2017. gada sākumā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā parādīsies NATO daudznacionālie bataljoni, alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ziņoja jau jūnija vidū. Bataljonu vadību nodrošinās Lielbritānija, Kanāda, Vācija un ASV. Francija nosūtīs aptuveni 150 karavīrus, taču pati atteicās komandēt vienu no bataljoniem.

Novērotāji atzīmēja, ka bataljonu dislokācija ir simbolisks pasākums: četri bataljoni, kuros būs 600-1000 karavīri, nespēs pretoties potenciālajai agresijai no Krievijas puses. ASV spēku Eiropā komandieris ģenerālleitnants Bens Hodžess paziņoja, ka teorētiski Krievijas karaspēkiem būs vajadzīgas mazāk nekā trīs dienas, lai nonāktu Tallinā vai Rīgā.

"(Bataljonu dislokācijas) mērķis ir norādīt Krievijai, ka ātra militārā operācija Baltijas valstīs neizdosies," – skaidro franču eksperts, Parīzes Stratēģisko pētījumu fonda vadītājs Kamijs Grans.

Politoloģe, žurnāla "Kontrapunkt" galvenā redaktore Marija Lipmane atzīmēja, ka Krievijai ir plašas iespējas destabilizēt situāciju Polijā un Baltijas valstīs.

"Krievija robežojas ar šīm valstīm. Tur ir lielas krievvalodīgo kopienas, vismaz Latvijā tā ir. Krievijai ir dažādas plašas iespējas radīt nepatikšanas šajās valstīs, ne tikai Krievijas karaspēka iebrukums," – norādīja politoloģe.

"Bija spāņi, atbrauca portugāļi"

Krievijas valdība uzskata, ka bataljonu dislokācija Polijā un Baltijas valstīs pēc rotācijas principa pārkāpj Krievijas un NATO līgumu, ar kuru tiek ierobežota alianses karaspēka dislokācija pie Krievijas robežām.

NATO samitā Varšavā
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Bija, teiksim, spāņi, atbrauca portugāļi. Taču viņi ieradās nākamajā dienā pēc spāņu aizbraukšanas. Kaujas gatavība nemainās," – norādīja Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs.

Pats Krievijas prezidents Vladimirs Putins jūnija beigās paziņoja, ka NATO "demonstratīvi izriež krūtis, demonstrējot pret Krieviju vērstu noskaņojumu" un sper "reālus soļus konfrontācijas virzienā," turklāt Krieviju cenšas "provocēt uzsākt dārgu un bezperspektīvu bruņošanās karu."

Militārais komentētājs Pāvels Felgenhauers atzīmē, ka NATO bataljonu dislokācijai sekos militārā spēka paplašināšana no Krievijas puses.

"Mēs teiksim, ka mūs tas apdraud, ka tās ir agresīvas darbības. Un mēs dosim adekvātu atbildi. Mēs izvērsīsim trīs divīzijas, atbildot uz šiem četriem bataljoniem," – uzskata Pāvels Felgenhauers.

Pie tam Drošības padomes parstāvji pavēstīja, ka Krievija dos "adekvātu, rezultatīvu un lētu" atbildi uz alianses darbībām Austrumeiropā.

"Kā futbola mačā"

Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs jau vairākkārt ir norādījis, ka NATO mērķis ir konstruktīvs dialogs ar Krieviju, kā arī to, ka alianse nevēlas jaunu auksto karu. Amerikāņu starptautiskās politiskās vēstures universitātes (Parīze) profesors Oļegs Kobcevs atzīmē, ka pašreizējā situācija ir bīstamāka nekā aukstais karš. Viņš norādīja, ka sabiedriskais viedoklis, kā arī pušu skarbie izteicieni neveicina spriedzes mazināšanos.

Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova. Foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Pyatakov

"Pēc Otrā pasaules kara diplomāti bija izbiedēti un atkāpās, ja eskalācija auga pārāk strauji. Tagad tā vairs nenotiek. Vairs nav aukstā kara laiku diplomātu, piemēram, (Andreja) Gromiko vai (Henrija) Kisindžera. Pašreizējai paaudzei nav tādas pieredzes. To pašu varētu teikt arī par sabiedrisko viedokli, kas skubina abas puses gluži kā futbola mačā," – atgādināja profesors.

Pēc NATO samita Varšavā, 13. jūlijā Briselē notiks Krievijas un NATO Padomes sēde. Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka tikšanās laikā tiks apspriesta "krīze Ukrainā un ar to saistītā krīze" un Minskas protokolu izpilde. Iepriekšējā Krievijas un NATO Padomes sēde notika aprīlī, tas ir, divus gadus pēc Krima pievienošanās Krievijai un karadarbības sākuma Ukrainā.

"Runa ir par konfrontāciju, par nespēju vienoties, — uzskata Marija Lipmane. – Iepriekšējais Krievijas un NATO sarunu mēģinājums  aprīlī beidzās ar pilnīgu neveiksmi. Puses atzina, ka nespēj ne par ko vienoties. Vienlaikus redzamas bīstamas epizodes: Krievijas lidmašīnu lidojumi amerikāņu kara kuģu tuvumā, militārā spēka paplašināšanās Austrumeiropā, no vienas puses, un Krievijas rietumos – no otras puses. Pie mums sākas kaut kas tāds, ko varam dēvēt par bruņotas spriedzes saasināšanos."

Vienlaikus ASV prezidents Baraks Obama pirms NATO samita paziņoja, ka alianses dalībvalstīm "no jauna jāapstiprina sava apņemšanās ievērot Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu – aizsargāt katru NATO sabiedroto. Viņš uzsvēra, ka Rietumiem ir jāpalīdz Ukrainai aizstāvēt savu suverenitāti un teritoriālo vienotību un saglabāt ierobežojošos pasākumus attiecībā pret Krieviju, kas nepilda vienošanos par pamieru.

277
Temats:
NATO samits Varšavā (31)
Pēc temata
Vējonis: NATO bataljoni Baltijā nepārkāpj Krievijas un NATO Pamataktu
Ideoloģiskais bezdibenis: NATO piekritēju un pretinieku piketi Rīgā
NATO paplašināšanās uz austrumiem: gribētos jau gan
Stoltenbergs izsludina jaunu ēru NATO un Krievijas attiecībās
Akcija Navaļnija atbalstam, foto no arhīva

"Novičok" izstrādātājs komentēja Mirzajanova atvainošanos Navaļnijam

31
(atjaunots 12:27 20.09.2020)
Eksperts uzsvēra, ka Mirzajanovs nekad nav bijis šīs vielas izstrādātāju grupā un izteica pieņēmumu, ka Mirzajanovs izdarīja paziņojumu, izpildot kāda pasūtījumu.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Leonīds Rinks, viens no nervus paralizējošās vielas "Novičok" izstrādātājiem, komentēja ASV dzīvojošā Vila Mirzajanova paziņojumu, kuru tāpat dēvē par šīs vielas izgudrotāju, vēsta RIA Novosti.

Mediji ziņoja, ka Mirzajanovs atvainojies Aleksejam Navaļnijam un tostarp atzīmējis, ka blogera simptomi ļoti līdzinās "Novičok" iedarbībai.

Rinks uzsvēra, ka Mirzajanovs nekad nav bijis šīs vielas izstrādātāju grupas sastāvā.

"Viņam nav nekāda sakara nedz ar bioķīmiju, nedz ar ko. Parasts hromatogrāfists. Viņš nav mūsu grupā, viņš nodarbojās ar notekūdeņu kontroli, to, kas izlejas no uzņēmuma. Viņam ar "Novičok" radīšanu nav nekāda sakara," pastāstīja Rinks RIA Novosti.

Tādēļ, piebilst viņš, Mirzajanovs nevar zināt saindēšanās ar "Novičok" simptomus.

"Viņam mēdz būt kādas zināšanas par noteiktām struktūrām, nevis par bioloģisko iedarbību," uzskata Rinks.

Viņš pieņem, ka Mirzajanovs izdarīja paziņojumu, izpildot kāda pasūtījumu.

Turklāt Rinks kārtējo reizi atzīmēja, ka Navaļnija simptomi un pats fakts, ka viņš ir izdzīvojis, ir pretrunā ar "Novičok" pielietošanu.

"Es simts reizes esmu teicis, ka viņa simptomi nekādā veidā nav saistīti ar "Novičok". Viņš nebūtu izdzīvojis, ja tas būtu bijis "Novičok"," nobeigumā sacīja eksperts.

20. augustā lidmašīna, kurā Navaļnijs devās no Tomskas uz Maskavu, veica ārkārtas nosēšanos Omskā tāpēc, ka opozicionāram kļuva slikti. Viņš tika nogādāts ātrās palīdzības slimnīcā, un reģionālā Veselības ministrija informēja, ka pacients atrodas reanimācijā.

Navaļnija preses sekretāre Kira Jarmiša iepriekš izteica pieņēmumu, ka Navaļnijs ir saindēts. Viņa apgalvoja, ka politiķis iepriekšējā dienā nav lietojis alkoholu vai "dzēris kaut kādas tabletes". Pēc aviokompānijas datiem, lidmašīnā pasažieris neko nav ne ēdis, ne dzēris.

Pirms izlidošanas viņš padzēra tēju lidostā. Videoierakstos redzams, ka glāzi ar dzērienu Navaļnijam atnesis Korupcijas apkarošanas fonda darbinieks Iļja Pahomovs.

Slimnīcā pastāstīja, ka  saindēšanās ir tikai viens no iespējamajiem politiķa stāvokļa iemesliem un slimnīcā viņš saņem visu nepieciešamo palīdzību, tomēr atrodas komā.

Omskas ātrās medicīniskās palīdzības slimnīcas galvenā ārsta vietnieks Anatolijs Kaļiņičenko piektdien paziņoja, ka veiktie izmeklējumi nav fiksējuši indes un to pēdas pacienta asinīs vai urīnā. Vēlāk slimnīcas galvenais ārsts pastāstīja žurnālistiem, ka par galveno darba diagnozi uzskata vielmaiņas traucējumus, kas radījuši krasu cukura satura krišanos asinīs.

Vēlāk mediķi atļāva pārvest Navaļniju uz klīniku "Charite" Berlīnē, jo to pieprasīja radinieki (sākotnēji konsīlijs atzina, ka pacients nav transportējams).

31
Tagi:
saindēšanās, Navaļnijs
Pēc temata
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt
Krievijas pārstāvniecība ES atzīmēja virkni neskaidrību Navaļnija lietā
KF Ārējā izlūkdienesta vadītājs: izlidojot uz Berlīni, indes Navaļnija organismā nebija
KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Lavrovs: Baltijā atklāti diskriminē Sputnik korespondentus

19
(atjaunots 16:46 19.09.2020)
Maskava rosinās jautājumu par Krievijas mediju diskriminēšanu EDSO ministru samitā decembrī, paziņoja KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Krievija uzskata par nepieņemamu Sputnik un RT diskriminēšanu Eiropā, paziņojumi, ka šie mediji ir propagandas instruments, ir absurdi, paziņoja KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Pēc viņa sacītā, Maskava rosinās jautājumu par Krievijas mediju diskriminēšanu EDSO ministru samitā decembrī.

"Mēs uzskatām par nepieņemamu, ka gan Sputnik, gan RT, to korespondenti tiek atklāti diskriminēti – gan Francijā, gan tajā, kas skar Sputnik Baltijas valstīs, tas arī ir labi zināms fakts," pateica Lavrovs.

Viņš atzīmēja, ka uzskata par nožēlas cienīgu faktu, ka kopš 2017. gada RT un Sputnik nav akreditācijas Elizejas pilī.

"Taču vēl pārsteidzošāks ir tas, ka līdz ar savu uzticību brīvībai, vienlīdzībai un brālībai, mēs redzam arī māsu būšanu. Mūsu franču kolēģi paziņo, ka viņi neatcels savu lēmumu, akreditācija netiks piešķirta, jo RT un Sputnik, es citēju, "tie nav plašsaziņu līdzekļu, bet propagandas instruments". Es domāju, ka nevajag komentēt šāda veida paziņojumu absurdumu un nejēdzību, jo RT un Sputnik gūst milzīgu popularitāti arvien lielākā skaitā valstu, auditorija pieaug," uzsvēra Lavrovs.

Ministrs atzīmēja, ka Krievija uzstāda jautājumu par Krievijas mediju diskriminēšanu EDSO, UNESCO un Eiropas Padomē. Kārtējo reizi šo tematu Maskava rosinās EDSO ministru samitā decembrī.

"Gaidāms kārtējais EDSO ministru samits šī gada decembrī. Šie jautājumi nekur nepazudīs no darba dienas kārtības. Mūsu rietumu kolēģiem nāksies sniegt daudz atbilžu," sacīja Lavrovs.

Eiropas Parlaments 2016. gadā pieņēma rezolūciju par pretošanos Krievijas medijiem, kuri it kā veic "naidīgu propagandu". Par galvenajiem draudiem tajā nosaukti Sputnik un RT, savukārt atsevišķos dokumenta punktos, būtībā, tika piedāvāts ieviest cenzūru.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot EP rezolūciju, apsveica RT un Sputnik žurnālistus ar rezultatīvu darbu. Dokumentu viņš nosauca par demokrātijas degradācijas apliecinājumu rietumu sabiedrībā.

Krievija daudzkārt uzsvērusi, ka bezprecedenta spiediens uz Krievijas žurnālistiem rietumvalstīs ir informācijas telpas tīrīšanas centieni. Tas ir pilnīgi pretrunā ar starptautisko tiesību normām par vienādas piekļuves informācijai visiem un viedokļu paušanas brīvības nodrošināšanu.

19
Tagi:
vārda brīvība, diskriminācija, RT, Rietumi, Sputnik, Lavrovs
Pēc temata
"Twitter pārstājis būt brīvs": Sputnik profili pazuduši no meklēšanas rezultātiem
KF piedāvāja uz RT un Sputnik aizliegšanu Baltijas valstīs atbildēt ar sankcijām
Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē
KF vēstniecība ASV atbildēja uz Pentagona apsūdzībām pret RT un Sputnik
Latvijas policija

Profesionālā darbība vai aplaupīšana? Divas Latvijas skaļās slepkavības versijas

0
(atjaunots 08:44 21.09.2020)
Zvērinātu advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja ar aplaupīšanas mērķi? Vai slepkavība tomēr bija saistīta ar viņa profesionālo darbību? Ja pareiza ir pēdējā versija, tad kāda tieši Rebenoka darbība noveda pie traģēdijas?

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Pēc Latvijas Valsts policijas pārstāves Gitas Gžibovskas sacītā, pašlaik tiek izskatītas divas zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības versijas, vēsta Mixnews.lv.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu. Valsts policijā jau ziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Taču jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka, viņaprāt, šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu, savukārt par iemeslu kļuva politika – precīzāk, elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Tāpat Krieķis paziņoja, ka šajā lietā ir vēl viens cietušais – Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins. Viņš ir guvis smagas traumas, apgalvo jurists.

Gžibovska paziņoja, ka slepkavības versija saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību policijā arī tiek izskatīta. Tiesa, viņa neprecizēja, ar kādu konkrēti darbību šī slepkavība varētu būt saistīta. Rebenoks nodarbojās gan ar advokatūru, gan ar uzņēmējdarbību, gan ar politiku.

Zināms, ka Rebenoks bija Signes Balderes-Sildedzes – "OlainFarm" vadības locekles – oponents. Viņa ieguva kontroli pār uzņēmumu ar aizbildniecības pār nelaiķa Valērija Maligina nepilngadīgo meitu starpniecību.

Tāpat atgādināsim, ka 2019. gada vasarā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) iecēla Rebenoku "Latvenergo" pagaidu padomes vadītāja amatā, taču viņš drīz vien atkāpās no amata "politiskā spiediena" dēļ, precīzāk – premjerministra Krišjāņa Kariņa sašutuma dēļ, un par padomes vadītāja vietas izpildītāju kļuva Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Februāra sākumā Rebenoku ietekmes tirdzniecībā apsūdzēja bijušais KPV LV vadītājs Artuss Kaimiņš, savukārt Eglītis iesniedza atlūgumu un nosūtīja Saeimas Mandātu, Ētikas un iesniegumu komisijai lūgumu izvērtēt Nemiro lēmumus, kurš atkal centās iecelt Rebenoku "Latvenergo" valdē.

Praktiski vienlaikus Internetā parādījās kompromitējoši materiāli pret Rebenoku, kurš, kā tika apgalvots, tika nolīgts, lai palīdzētu dažiem farmaceitiskās firmas "OlainFarm" īpašniekiem iegūt kontroli pār valdi.

"Sajūta, ka 90. gadi atgriežas"

Par Rebenoka slepkavību jau izteicies Latvijas IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Viņš paziņoja, ka policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Bijušais Latvijas premjerministrs un bijušais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše, atšķirībā no Ģirģena, jau jūtas kā 90. gados. Šajā sajūtā viņš padalījās ar Facebook lietotājiem.

Repše ievietoja publikāciju, kurā atzīmēja: "Briti spēj pat specdienestu noziegumus ātri atklāt līdz pat vainīgo vārdiem. Vai mūsu dienestiem nebūtu laiks saņemties? Citādi sajūta, ka 90-tie atgriežas."

0
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Baltijas valstis ir Eiropas Savienības līderes pēc tīšu slepkavību skaita
Bijušās prokurores pazušana: policijai ir aizdomas, ka tā ir slepkavība