Maskava izvērtēs NATO darbības pirms Iskanderu izvietošanas

Maskava izvērtēs NATO darbības pirms "Iskanderu" izvietošanas

49
(atjaunots 15:56 01.07.2016)
Krievija vērīgi seko tam, kā pie tās robežām paplašināsies NATO spēki, informēja Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško.

RĪGA, 1. jūlijs — Sputnik. Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško paziņoja, ka kompleksu "Iskanders" izvietošanai Kaliņingradas apgabalā ierobežojumu nav, taču nepieciešama militārās situācijas analīze.

"Mums nav nekādu ierobežojumu no sistēmu izvietošanas viedokļa," – uzsvēra Gruško.

Viņš paskaidroja, ka Krievijai nāksies rūpīgi izanalizēt militāro situāciju un izvēlēties efektīvākos drošības pasākumus, kas ļaus uzlabot valsts aizsardzības spējas.

Aleksandrs Gruško piezīmēja, ka faktiski NATO ir izraudzījusies aukstā kara laiku drošības shēmas.

Aptauja

Stoltenbergs gaida pārrāvumu no NATO samita Varšavā. Ko jūs gaidāt?
  • Nevar izslēgt Trešā pasaules kara uzsākšanas
    18.6% (18)
  • Vēl vairāk alianses dalībvalstu
    9.3% (9)
  • Informācijas kara jauno vilni
    19.6% (19)
  • NATO pārliecināsies par to, kā ir visvarenākā un viss nomierināsies
    8.2% (8)
  • Nekas nemainīsies
    9.3% (9)
  • Esmu par mieru visā pasaulē
    27.8% (27)
  • Es tam nesekoju, priekš kam man tas ir vajadzīgs?
    7.2% (7)
Nobalsojuši: 2

"Nav ne mazāko šaubu par to, ka NATO rada jaunu militāro realitāti. Tādējādi alianse lielā mērā kaitē drošībai un stabilitātei reģionā, kas ilgus gadus no militārā viedokļa bija pats drošākais," – norādīja diplomāts.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO uzsvēra, ka Krievijas valdība vērīgi seko NATO spēku pieaugumam pie valsts robežām.

"Aina ir saprotama, tomēr atskanēja paziņojums, ka galīgo lēmumu NATO valstis pieņems samitā Varšavā. Līdz ar to ir acīmredzams, ka visi šie pasākumi, kas jāizvērtē kopumā, būtiski maina situāciju šajā Eiropas reģionā, kaitē drošībai, mazina stabilitāti un ne mazākajā mērā neatbilst Krievijas un NATO Pamataktam," – pavēstīja politiķis.

Dokuments, kas tika parakstīts 1997. gadā, nosaka, ka drošība šajā Eiropas reģionā tiks nodrošināta nevis uz militārā potenciāla nostiprināšanas rēķina, bet gan pateicoties militārās apturēšanas pasākumiem un atsakoties no lielu militāro spēku pastāvīgas dislokācijas.

Aleksandrs Gruško atzina, ka nepieciešama situācijas kompleksa analīze no militārā viedokļa.

"Runa ir ne tikai par četriem bataljoniem, kas tiks dislocēti Baltijas valstīs un Polijā saskaņā ar rotācijas principu. Jāņem vērā arī pastāvīgās, nepārtrauktās mācības, kas norit pie mūsu robežām," – norādīja diplomāts.

Gaidāmajā Ziemeļatlantijas alianses samitā Varšavā NATO dalībvalstis vēlas pieņemt lēmumu par nebijušu militārās klātbūtes paplašināšanu Austrumeiropas un Baltijas reģiona valstīs. Savas darbības NATO aizbildina ar nepieciešamību aizsargāties no šķietamajiem Krievijas draudiem.

Reģionā pēc rotācijas principa tiks dislocēti četri bataljoni (aptuveni tūkstoš karavīri bataljonā). NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs gaidāmos lēmumus uzskata par ļoti nozīmīgiem NATO attīstības stratēģijai.

Pie tam Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nav ieinteresēta panākt spriedzes eskalāciju ne Baltijas valstīs, ne citviet. Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzīmēja, ka Krievija ir spiesta spert atbildes soļus pret NATO agresīvo retoriku un darbībām pie savām robežām.

49
Temats:
NATO samits Varšavā (31)
Pēc temata
Putins: Krievija ir spiesta reaģēt uz NATO agresīvo retoriku
Medvedevs brīdina par aukstā kara briesmām
Eksperts: NATO pie robežām draudus nerada, viņi neko nepanāks
Putinam žēl, ka ASV prezidenta vēlēšanās "Krievijas jautājums" kalpo par "tirgošanas rīku"
KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, foto no arhīva

Zaharova novērtēja Venēcijas komisijas pozīciju attiecībā uz valodas reformu Latvijā

26
(atjaunots 08:58 10.07.2020)
ES Pamattiesību harta paredz visu veidu diskriminācijas aizliegumu, tostarp pēc piederības nacionālajām minoritātēm, atgādināja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pēc KF ĀM oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas sacītā, Maskava uzmanīgi izpētījusi Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām, plašāk pazīstamās kā Venēcijas komisija, slēdzienu attiecībā uz grozījumiem, kuri tika veikti Latvijas likumdošana attiecībā uz izglītību nacionālo minoritāšu valodās.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Vienlīdzības un nediskriminācijas komiteja decembrī palūdza Venēcijas komisijai sniegt vērtējumu Latvijas likumdošanai jautājumā par izglītību nacionālo minoritāšu valodās.

"Diemžēl, Venēcijas komisijas eksperti, kuri pārsvarā pārstāv ES dalībvalstis, nodemonstrēja angažētu pozīciju un faktiski atbalstīja Latvijas politiku, kas tiek virzīta uz piespiedu valsts derusifikāciju, tur dzīvojošās krievvalodīgo kopienas valodas un izglītības tiesību pārkāpumiem," paziņoja Zaharova brīfingā.

Pēc viņas sacītā, īpašu neizpratni izraisa Venēcijas komisijas locekļu centieni attaisnot krievu valodas diskrimināciju Latvijā attiecībā pret citām minoritātēm, kuras runā ES valstu valodās.

"Mēs esam pārliecināti, ka vienas vai otras valsts dalība ES neattaisno tā saucamā elitārā kluba izveidošanu, kurā tiek garantētas noteiktas personu grupas tiesības uz citu apspiešanas rēķina," uzsvēra Zaharova.

Maskava uzstājīgi aicina Rīgu pieturēties pie universālām un reģionālām normām un mehānismiem nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības jomā, kuras ir pieņemtas ANO, Eiropas Padomes un EDSO ietvaros.

"ES Pamattiesību harta deklarē visu veidu diskriminācijas aizliegumu, tostarp pēc piederības nacionālajām minoritātēm," atgādināja diplomāte.

Latvijas varasiestādes konsekventi izstumj krievu valodu no izglītības jomas. Reforma paredz pilnu vidējās izglītības pāreju pie mācībām latviešu valodā. Tāpat ir ieviesta prasība par obligātu latviešu grupu organizēšanu visās Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs. KF ĀM jau atzīmēja, ka iespējams mācīties dzimtajā valodā likvidēšana ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.

26
Tagi:
Latvija, krievu skolas, Zaharova
Pēc temata
Kāpēc Latvijai kārtējais izlēciens attiecībās ar Krieviju? Lindermans par ideoloģisko indi
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
KF ĀM aicina Latviju sniegt iespēju krievu skolēniem mācīties krievu valodā
Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā
Telekanāla RT birojs Maskavā, foto no arhīva

Eksperts: RT var vērsties tiesā aizlieguma Latvijā un Lietuvā dēļ

20
(atjaunots 13:12 09.07.2020)
RT vadības lēmums aizstāvēt savas tiesības tiesā būs absolūti likumsakarīgs un pamatots, paziņoja Krievijas Žurnālistu savienības viceprezidents Timurs Šafirs.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lietuvas Radio un televīzijas komisija, sekojot Latvijas piemēram, vakar aizliedza vairāku RT telekanālu brīvu retranslāciju un izplatību Internetā. Par ieganstu aizliegumam Lietuvā nosauca to pašu, ko Latvijā – RT it kā atrodas mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektora Dmitrija Kiseļova kontrolē, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas.

Krievijas Žurnālistu savienības (KŽS) vērtējums Baltijas demaršam attiecībā pret RT nav mainījies, atzīmēja KŽS viceprezidents, Starptautiskās Žurnālistu federācijas izpildkomitejas loceklis Timurs Šafirs.

"Latvijas un Lietuvas varasiestāžu rīcība nekādā veidā neatbilst žurnālistikas un vārda brīvības aizsardzības principiem, kuri tiek deklarēti Eiropā. Pamatojumi šādam lēmumam – ka RT it kā kontrolē Dmitrijs Kiseļovs – izraisa neizpratni: acīmredzot, cilvēki jauc RT un mediju grupu "Rossija segodņa". Taču tas pat nav svarīgi, jebkurā gadījumā šāda rīcība nepakļaujas nekādam loģiskam izskaidrojumam, tas ir tieša spiediena un tiešas cenzūras akts," paziņoja Šafirs Sputnik Latvija.

Pēc viņa sacītā, būs absolūti likumsakarīgi, ja RT vadība nolems aizstāvēt savas tiesības tiesā.

"Veikt kaut kādus līdzvērtīgus atbildes pasākumus šeit ir neefektīvi, un Lietuvas mediji arī neraida tādā apjomā Krievijā. Nekādu līdzvērtīgu pasākumu nevar būt, šajā gadījumā tajos nav nepieciešamības. Ir pārkāptas žurnālistu un telekanāla intereses un tiesības, tās ir jāaizstāv likumdošanas lauciņā," paskaidroja Šafirs.

Viņš atzīmēja, ka RT lēmums vērsties tiesā būs absolūti normāla prakse, turklāt tāpēc, ka paziņojumos par retranslācijas aizliegumu bija nevīžīgi aicinājumi Eiropas valstīm rīkoties tādā pašā veidā.

 RT un starptautiskās ziņu aģentūras Rossija segodņa galvenā redaktore Margarita Simoņana, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Трефилов

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja par septiņu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka grupa it kā atrodas Dmitrija Kiseļova "faktiskā kontrolē", pret kuru Eiropas Savienībā ir ieviestas sankcijas. Rīga aicināja citas Eiropas valstis sekot tās piemēram. Par nolūku veikt analoģiskus pasākumus pirmdien, 6. jūlijā, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Baltijas valstu varasiestādes regulāri liek šķēršļus Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. KF ĀM jau atzīmēja, ka Krievijas mediju apspiešanas gadījumi Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē nozīmē demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.

20
Tagi:
vārda brīvība, tiesa, aizliegums, Lietuva, Latvija, RT
Pēc temata
Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Covid-19 tests, foto no arhīva

Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi

0
(atjaunots 18:58 10.07.2020)
SPKC jau zina, ka viens no inficētajiem atvedis koronavīrusu no ārzemēm, savukārt vēl pieci kontaktējuši ar inficēto. Speciālisti noskaidro, kā tika inficēti vēl pieci cilvēki.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, aizritējušajā diennaktī tika veikts 1841 Covid-19 tests un atklāti 11 jauni inficēšanās gadījumi.

SPKC paskaidroja, ka, saskaņā ar viņu rīcībā esošajiem datiem, viens inficētais atvedis koronavīrusu no ārzemēm. Vēl pieci cilvēki kontaktēja ar saslimušo. Saistībā ar atlikušajiem pieciem jauniem gadījumiem speciālisti veic izmeklēšanu.

Toties aizritējušajā diennaktī neviens ar Covid-19 diagnozi nav nonācis slimnīcā. Pašlaik stacionāros ārstējas trīs ar koronavīrusu inficētie. Viens no viņiem atrodas smagā stāvoklī. Visā pandēmijas laikā no slimnīcām ir izrakstīti 183 pacienti.

Ir veikti 165 610 testi. Kopējais inficēto skaits ir 1165. 30 cilvēki ar Covid-19 diagnozi ir miruši.

SPKC izmeklē visus jaunos inficēšanās gadījumus. Tas draudēja pastiprināt ierobežojumus, ja neizdosies atrast koronavīrusa izplatības avotu Latvijā.

Tikmēr Valsts policijā atzīmēja, ka gadījumā ar braucieniem Eiropas Savienības robežās, inficētos atsekot nav iespējams. Robežas ir atvērtas un cilvēki brīvi pārvietojas.

Turklāt ne visi atceras, ka ierodoties Latvijā no valstīm, kur saslimstība ar koronavīrusu pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedza 15 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jādodas divu nedēļu pašizolācijā.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki
Palielināts izmeklējumu skaits: valstī krasi pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits