Krievijas Valsts domes deputāts uzskata, ka NATO "uzprasās"

© AP Photo / Shakh AivazovASV karavīri. Foto no arhīva
ASV karavīri. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Komojedovs pavēstīja, ka NATO bataljoni, ko plānots nosūtīt uz Baltijas valstīm un Poliju, "uzprasās uzbrukumam", taču Krievija nevēlas stāties uz "kara sliedēm".

RĪGA, 16. jūnijs — Sputnik. Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Komojedovs paziņoja, ka NATO bataljoni, ko plānots nosūtīt uz Baltijas valstīm un Poliju, "uzprasās  uzbrukumam".

"Šie NATO bataljoni pat uzprasās uzbrukumam, nevis vienkārši lūdz uguni. Taču mēs to viņiem nedosim: mūsu bruņuvilciens pilnā kaujas gatavībā atrodas uz rezerves ceļa, un mēs nedomājam to stādīt uz kara sliedēm," – deputāts uzsvēra aģentūrai RIA Novosti.

"Ja NATO vēlas izdomāt sev šausmu stāstus, lai turpina stāstīt, kā krievi 60 stundu laikā sagrābšot Baltiju. Tiesa, tagad būs jārēķina no jauna, ņemot vērā četrus jaunos bataljonus. Vajadzētu iznākt ne vairāk kā 60 ar pusi stundas," – viņš piebilda.

Мария Захарова - Sputnik Latvija
Zaharova komentē Makfola aicinājumu "iegrožot Krieviju"

Iepriekš Krievijas Federācijas padomes Aizsardzības un drošības komitejas priekšsēdētājs Viktors Ozerovs informēja, ka atbildei uz NATO bataljonu dislokāciju Baltijas valstīs un Polijā Krievija varētu atbildēt, izvietojot Rietumu kara apgabalā vēl vienu raķešu brigādi, kas nodrošināta ar operaktīvi taktiskajiem raķešu kompleksiem "Iskander-M".

"Krievija veiks papildu atbildes pasākumus – tādu bruņojuma un militārās tehnikas dislokāciju, kas garantētu Krievijas suverenitātes neapšaubāmu drošību," – viņš atgādināja.

"Ja izmantoto spēku un līdzekļu analīze liecinās par tādu nepieciešamību, Rietumu kara apgabalā iespējams izvietot vēl vienu raķešu brigādi, kas nodrošināta ar operaktīvi taktiskajiem raķešu kompleksiem "Iskander-M"," – teica senators.

Ozerovs atgādināja, ka Krievija jau ir informējusi par saviem plāniem izvietot Rietumu kara apgabalā divas papildu divīzijas, atbildot uz NATO pasākumiem. Ģenerālštābs kontrolē spēku un līdzekļu proporciju pie Krievijas un NATO robežam un nepieļaus alianses militāro pārspēku pār Krieviju.

Otrdien NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs informēja, ka alianses dalībvalstu aizsardzības ministri apspriedes laikā apstiprinājuši lēmumu par alianses bataljonu dislokāciju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā saskaņā ar rotācijas principu, un pasākumā gatavas piedalīties vairākas alianses dalībvalstis.

2016. gada februārī publicētais pētījumu centra RAND ziņojums liecina, ka Krievijai būs nepieciešamas "ne vairāk kā 60 stundas, lai militārās intervences gaitā sasniegtu Latvijas un Igaunijas galvaspilsētas." Ziņojumā teikts, ka situāciju varētu mainīt septiņas armijas brigādes, tostarp arī trīs tanku brigādes ar atbilstošu aviācijas un artilērijas atbalstu.

Ziņu lente
0