Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.Foto no arhīva

Aleksandrs Vešņakovs: nevajag izkropļot vēsturi

178
(atjaunots 12:04 27.04.2016)
Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs uzskata, ka pretenzijas jautājumā par PSRS darbībām Otrā pasaules kara gados ir vēstures falsifikācija.

RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Pretenzijas pret PSRS par tās agresiju Otrā pasaules kara laikā un pēc tā ir vēstures falsifikācija, intervijā NRA paskaidroja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

"8. un 9. maijā tika uzvarēts nacisms, absolūtais XX gadsimta ļaunums. Tas ir prieks visai cilvēcei. Tas ir lepnums par veterāniem, kuri izcīnīja uzvaru. Tas ir loģiski – slavināt

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs
© AP Photo / Alexander Zemlianichenko
varoņus, atcerēties, godāt bojāgājušo piemiņu un tos, kuri vēl ir starp mums. Atvainojiet, taču visas pārējās interpretācijas, ar ko cenšas skaidrot šos svētkus un obelisku, ko Rīgā apmeklē tūkstošiem cilvēku, ir Otrā pasaules kara vēstures izkropļojums," – vēstnieka vārdus citēja aģentūra LETA.

Uz jautājumu par to, kā tad vērtēt boļševikus, kurus latvieši arī vērtē kā absolūtu ļaunumu, Vešņakovs atbildēja: "Tas ir nacistiskās propagandas  lozungs – mēs cīnāmies pret boļševikiem."

"Vai tad Hitlera mērķis bija brīva un neatkarīga Latvija? Tā jūs nonāksiet līdz tam, ka par absolūtu ļaunumu Otrajā pasaules karā tiks pasludināta Padomju Savienība. Tas neatbilst Nirnbergas procesa starptautisko dokumentu saturam. Tāpēc mēs uzskatām, ka mēģinājumi nostādīt jautājumu šādi, ir Otrā pasaules kara vēstures falsifikācija," – paskaidroja A.Vešņakovs.

Pēc viņa domām, 16. marts un 9. maijs ir absolūti atšķirīgas dienas, lai arī abās tiek godāta bojā gājušo karavīru piemiņa.

"Ja 16. martā gāds vēlas godināt kritušo karavīru piemiņu, šim nolūkam ir savas formas un vieta. Ja tas notiek demonstratīvi, publiski, ar gājienu Latvijas galvaspilsētas centrā un ziedu nolikšanu pie jūsu valsts galvenā brīvības simbola, mēs to uzskatām par to kara upuru glorifikāciju, kuri zvērēja uzticību Hitleram," – uzsvēra vēstnieks.
Agrāk intervijā Sputnik Aleksandrs Vešņakovs arī pauda savu attieksmi pret 16. martu un šajā dienā notiekošajiem pasākumiem.

"Mūsu acīs fašisti ir baismīgs ienaidnieks, kas nodarījis milzum daudz ļauna un gribējis iznīcināt Krieviju. Starp citu, Latviju arī. Šo ienaidnieku mēs apturējām pie pašas Maskavas un sakāvam ar antihitleriskās koalīcijas palīdzību.

Waffen SS leģionāri, kas tika iesaukti dienestā ar varu, ir kara upuri. Taču nevajag upurus pārvērst par varoņiem. Ko viņi darīja kara laikā? Karoja Krievijas un Eiropas teritorijā par Hitlera  uzvaru. Par to, lai nebūtu ne Krievijas, ne Latvijas. Vai tad tā ir varonība?"

178
Pēc temata
Aleksandrs Vešņakovs par masveida nepilsonību un terorismu
Aleksandrs Vešņakovs par neizpratnes dienu
Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs: es saprotu latviešus
Vešņakovs: vardarbīga asimilācija var radīt spriedzi

Krievijā nosauca Sputnik V vakcīnas dozas cenu ārvalstīm

37
(atjaunots 14:07 25.11.2020)
Jaunā vakcīnas Sputnik V klīnisko izmēģinājumu starpposma datu analīze rāda, ka preparāta efektivitāte 42. dienā pēc pirmās injekcijas pārsniedz 95%.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Krievijā noteikuši vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V dozas cenu starptautiskajos tirgos.

Vakcīna Sputnik V, ko sadarbībā ar Krievijas Tiešo investīciju fondu izveidoja Gamaleja centrs, ietilpst desmit pasaulē izstrādājamo vakcīnu sarakstā, kuras ir vistuvāk trešās izmēģinājumu fāzes noslēgumam un masveida ražošanas uzsākšanai. Krievijas pilsoņiem pote būs bez maksas.

"Vienas Sputnik V vakcīnas dozas cena starptautiskajos tirgos būs zemāka par 10 dolāriem, vakcīna sastāv no divām dozām. Tādējādi, vakcīnas Sputnik V cena būs divas vai vairāk reižu lētāka par vakcīnām uz mRNS bāzes ar līdzīgu efektivitāti," teikts vakcīnas Twitter mikroblogā.

​Precizēts, ka vakcīnas cena būs spēkā no 2021. gada februāra.

Precizēta efektivitāte

Jaunā vakcīnas Sputnik V klīnisko izmēģinājumu starpposma datu analīze rāda, ka preparāta efektivitāte 42. dienā pēc pirmās injekcijas pārsniedz 95%, 28. dienā tā sastāda 91,4%. Tiek ziņots, ka aprēķini veikti pēc 18 794 brīvprātīgo datu izpētes, kuriem veica Sputnik V poti vai iedeva placebo.

"Ļoti svarīgi, ka otrā vakcīnas Sputnik V efektivitātes starpposma analīze apstiprināja vērtējumu, kas tika dots pirmajā posmā, tātad mēs varam runāt par preparāta efektivitāti 91-92% apmērā," paziņoja preparātu izstrādājušā Gamaleja centra direktors Aleksandrs Gincburgs.

Saskaņā ar pētījumu protokolu, preparāta starpposma efektivitāti aprēķina trijos statistiski nozīmīgos reprezentatīvajos kontroles punktos: sasniedzot 20, 39 un 78 koronavīrusa inficēšanās gadījumus izmēģinājumu dalībnieku vidū gan kontroles grupā, gan grupā, kura saņēma pašu vakcīnu.

Jauno analīzi veica uz 39 apstiprinātu gadījumu pamata abās grupās (31 saslimušais ar Covid-19 starp placebo saņēmušajiem pluss 8 – starp vakcinētajiem). Kontroles grupas attiecība pret vakcinēto sastāda viens pret trīs.

Pēc Gincburga sacītā, trešo starpposma datu analīzi plāno veikt pēc 78 Covid-19 inficēšanās gadījumu apstiprināšanas brīvprātīgo vidū.

"Un mums ir pamats uzskatīt, ka rezultāts pārsniegs mūsu sākotnējās cerības. Galīgais preparāta efektivitātes vērtējums būs pieejams pēc III klīnisko izmēģinājumu fāzes beigām," paskaidroja zinātnieks.

Savukārt Gamaleja epidemioloģijas un mikrobioloģijas nacionālā pētnieciskā centra direktora vietnieks zinātniskajā darbā Deniss Logunovs norādīja, ka vakcīnas Sputnik V otrās starpposma analīzes rezultāti atbilst cerētajam un prognozēm.

"Vakcīnas augstās efektivitātes demonstrācija ir svarīga stabilas imunitātes veidošanās pazīme pret koronavīrusa infekciju pētījuma dalībniekiem," uzsvēra Logunovs.

Pirmā pasaulē

Krievijas Veselības ministrija augustā piereģistrēja pasaulē pirmo Covid-19 profilakses vakcīnu ar nosaukumu Sputnik V. Vakcīna tika radīta uz izpētītas un pārbaudītas cilvēka adenovīrusa vektoru bāzes. Tās svarīgākās priekšrocības ir drošums, efektivitāte un ilgstošu negatīvu seku trūkums.

Vasarā preparāts veiksmīgi izgāja divas izmeklējumu stadijas uz brīvprātīgajiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kuriem beigās izveidojās imūnā atbilde un antivielas pret SARS-CoV-2. Pēcreģistrācijas izmēģinājumu fāze startēja septembrī. Neskaitot Krieviju, pētījumus veic AAE, Venecuēla, Indija un Baltkrievija.

Trešajā pētījumu stadijā piedalās 40 tūkstoši brīvprātīgo, no tiem ar pirmo injekciju vakcinēja vairāk nekā 22 tūkstošus cilvēku, vēl 19 tūkstoši pētāmo saņēma pirmo un otro injekciju.

Gamaleja centrā paziņoja, ka pēc vakcīnas Sputnik V klīnisko izmēģinājumu trešās fāzes beigām sniegs piekļuvi pilnai atskaitei par klīniskajiem izmēģinājumiem.

Pašlaik izmēģinājumu fināla stadiju iziet arī Amerikas ražotāja Pfizer un Vācijas ražotāja BioNTech Covid-19 profilakses vakcīna (BNT162b2, efektivitāte novērtēta 95% apmērā), kā arī kompānijas Moderna vakcīna (mRNA-1273, 94,5% efektivitāte) un kompānijas AstraZeneca vakcīna (vidējā efektivitāte – 70%).

37
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Jau pēc dažiem mēnešiem: kas pirmais saņems Covid-19 vakcīnas Latvijā
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Izvēle parādīsies tuvāk 2021. gada beigām: Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
Krievijas GS lidmašīna AN-30B, kas piedalās Atvērto debesu programmā, foto no arhīva

Vai Latvija spēs atteikt ASV: KF gaida garantijas Atvērto debesu līguma saglabāšanai

27
(atjaunots 11:26 25.11.2020)
Maskava neizslēdz iespēju izstāties no Atvērto debesu līgumu līdz ar Vašingtonas izstāšanos, paziņoja Sergejs Rjabkovs.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Krievija varētu izstāties no Atvērto debesu līguma, ja citas līguma dalībvalstis neizpildīs līgumā paredzētās saistības, paziņoja RIA Novosti Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"Es neizslēdzu šo variantu. Es neizslēdzu arī nekādus citus, tai skaitā starpposma lēmumus," sacīja Rjabkovs.

Viņš atzīmēja, ka no "līgumā paliekošo valstu, pirmām kārtām ASV sabiedroto, kooperācijas spēju" pakāpes ir atkarīga Maskavas turpmākā rīcība.

"Tām ir jādara skaidrs sev: katra minstināšanās vai neskaidrību diena attiecībā uz to, ka tās nenodos novērošanas lidojumu gaitā ievākto informāciju valstij, kas nav līguma dalībniece, jeb ASV, ka viņi neliks šķēršļus mūsu lidojumiem virs Amerikas militārajiem objektiem viņu teritorijā – katra minstināšanās diena šajā jautājumā no viņu puses pastiprina to atbildību par turpmāko līguma likteni," paskaidroja Rjabkovs.

Atgādināsim, ka ASV, izstājoties no līguma, cenšas nezaudēt labumus, kurus tas sniedza, uz tajā paliekošo sabiedroto rēķina. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, Vašingtona aktīvi "apstrādā" visus partnerus un pieprasa sniegt rakstiskas garantijas par datu sniegšanu par to virs Krievijas veikto lidojumu rezultātiem. Taču pats līgums paredz informācijas nodošanu tikai tā dalībniekiem.

Turklāt ASV pieprasa, lai partneri aizliedz Krievijas lidmašīnām līguma ietvaros lidot virs to objektiem Eiropā, kur viņiem ir lielas militārās bāzes, tai skaitā ar bumbām, kas aprīkotas ar mazas jaudas kodollādiņiem. Tas, pēc Lavrova sacītā, arī pārkāpj līguma kārtību.

Krievijas uzstāj uz tā, lai līguma dalībnieki juridiski apliecina, ka viņi nenodos ASV datus par saviem lidojumiem virs KF un nepieņems amerikāņu lūgumus aizliegt Krievijas novērotāju lidojumus virs savām bāzēm.

Tāpat Sergejs Rjabkovs komentēja jautājumu par ASV iespējamo atgriešanos Atvērto debesu līgumā. Pēc Krievijas diplomāta sacītā, Vašingtonai nāksies rēķināties ar to, ka atgriešanās notiks ar mazāk labvēlīgiem nosacījumiem.

"Ja ASV nobriedīs jautājums par atgriešanos līgumā, tām nāksies to darīt uz vispārīgiem nosacījumiem, jāiziet visas procedūras, tai skaitā jāpiekrīt tiem Atvērto debesu konsultatīvās komisijas lēmumiem, kuri, kā mēs domājam, tiks pieņemti bez ASV. Savukārt ASV nāksies vienkārši tiem piekrist," sacīja Rjabkovs.

ASV prezidents Donalds Tramps maija vidū paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un būs ārpus vienošanās, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Taču viņš neizslēdza jaunu vienošanu izstrādi.

Krievija vairākkārt noraidījusi ASV apsūdzības līguma pārkāpumos. Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava vienosies ar ASV, tai skaitā par Atvērto debesu līgumu, tikai uz savstarpēja pamata, savukārt jebkāda veida ultimāti no Vašingtonas puses ir nepieņemami.

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992. gadā Helsinkos. Šobrīd līgumā piedalās 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēšanu virs EDSO dalībvalstu teritorijām ar mērķi iegūt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un militārajām darbībām.

Līguma mērķis ir veicināt uzticības stiprināšanu starp valstīm, pilnveidojot militārās darbības un ieroču kontroles jomā spēkā esošo līgumu ievērošanas kontroles mehānismus.

27
Tagi:
Krievija, ASV, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
KF ĀM paziņoja par Atvērto debesu līguma sabrukuma draudiem ASV dēļ
Krievija atbildēs, nešaubieties: KF ĀM par ASV mēģinājumiem gūt militāro priekšrocību
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START
"Raķešu līgums ir miris": KF reaģēja uz ASV paziņojumu par INF līgumu
Krievijas AM

Trampa administrācija sagatavojusi sankciju projektu pret Krievijas AM

0
(atjaunots 07:22 26.11.2020)
Sankciju saraksta projekts paredz ierobežojumus, kuru rezultātā ASV kompānijas būs spiestas saņemt īpašu licenci, lai turpinātu jebkādus sakarus ar Krievijas uzņēmumiem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Savienotās Valstis varētu ieviest sankcijas pret Krievijas Aizsardzības ministriju, virkni aizsardzības un civilās rūpniecības sfērā strādājošu uzņemumu, ar Vladimira Putina administrāciju saistītu federālo valsts unitāro uzņēmumu, kā arī Ņižegorodskas apgabala Galveno iekšlietu pārvaldes ekspertu-kriminālistu centru, vēsta RIA Novosti.

Par to liecina pašreizējā prezidenta Donalda Trampa administrācijas gatavotā sankciju saraksta projekta melnraksts, ar ko izdevies iepazīties ziņu aģentūrai. Jaunie pasākumi saistīti ar ierobežojumiem, ko plānots vērst pret 89 Ķīnas kompānijām, kas sadarbojas ar bruņotajiem spēkiem, un 28 Krievijas organizācijām aviācijas, raķešu kosmiskajā un kodolenerģētikas nozarēs, iekārtu un dzinēju būves jomā, kā arī zinātniskajiem centriem.

Citu starpā sarakstā varētu iekļūt valsts korporācijas "Rosatom" institūti, kas piedalījās perspektīvā bruņojuma izstrādē, divi "Roskosmos" uzņēmumi, kā arī helikopteru un aviācijas dzinēju ražotāji, aviācijas materiālu un gaisa satiksmes organizācijas sistēmu izstrādātāji un piegādātāji.

Ziņu aģentūras informācijas avots konstatēja: ja sankcijas tiks apstiprinātas, ASV kompānijas būs spiestas saņemt īpašu licenci, lai turpinātu jebkādus sakarus ar Krievijas uzņēmumiem.

Iepriekš ASV Valsts departaments informēja par sankcijām pret trim Krievijas uzņēmumiem ("Aviazapčastj", AAS "Elekon" un "Nilco Group") saskaņā ar likumu par masu iznīcības ieroču neizplatīšanu. Tās aizliedz jebkādām ASV valdības struktūrām sadarboties ar minētajām kompānijām un liedz tiesības izsniegt licences eksporta kontrolē esošo preču nodošanu.

0
Tagi:
sankcijas, Donalds Tramps, Krievija, ASV
Pēc temata
Pompeo piedraudējis ar sankcijām visiem, kas piegādās ieročus Irānai
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
NYT: Tramps plānojis uzbrukumu kodolobjektam Irānā
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa