Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.Foto no arhīva

Aleksandrs Vešņakovs: nevajag izkropļot vēsturi

176
(atjaunots 12:04 27.04.2016)
Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs uzskata, ka pretenzijas jautājumā par PSRS darbībām Otrā pasaules kara gados ir vēstures falsifikācija.

RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Pretenzijas pret PSRS par tās agresiju Otrā pasaules kara laikā un pēc tā ir vēstures falsifikācija, intervijā NRA paskaidroja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

"8. un 9. maijā tika uzvarēts nacisms, absolūtais XX gadsimta ļaunums. Tas ir prieks visai cilvēcei. Tas ir lepnums par veterāniem, kuri izcīnīja uzvaru. Tas ir loģiski – slavināt

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs
© AP Photo / Alexander Zemlianichenko
varoņus, atcerēties, godāt bojāgājušo piemiņu un tos, kuri vēl ir starp mums. Atvainojiet, taču visas pārējās interpretācijas, ar ko cenšas skaidrot šos svētkus un obelisku, ko Rīgā apmeklē tūkstošiem cilvēku, ir Otrā pasaules kara vēstures izkropļojums," – vēstnieka vārdus citēja aģentūra LETA.

Uz jautājumu par to, kā tad vērtēt boļševikus, kurus latvieši arī vērtē kā absolūtu ļaunumu, Vešņakovs atbildēja: "Tas ir nacistiskās propagandas  lozungs – mēs cīnāmies pret boļševikiem."

"Vai tad Hitlera mērķis bija brīva un neatkarīga Latvija? Tā jūs nonāksiet līdz tam, ka par absolūtu ļaunumu Otrajā pasaules karā tiks pasludināta Padomju Savienība. Tas neatbilst Nirnbergas procesa starptautisko dokumentu saturam. Tāpēc mēs uzskatām, ka mēģinājumi nostādīt jautājumu šādi, ir Otrā pasaules kara vēstures falsifikācija," – paskaidroja A.Vešņakovs.

Pēc viņa domām, 16. marts un 9. maijs ir absolūti atšķirīgas dienas, lai arī abās tiek godāta bojā gājušo karavīru piemiņa.

"Ja 16. martā gāds vēlas godināt kritušo karavīru piemiņu, šim nolūkam ir savas formas un vieta. Ja tas notiek demonstratīvi, publiski, ar gājienu Latvijas galvaspilsētas centrā un ziedu nolikšanu pie jūsu valsts galvenā brīvības simbola, mēs to uzskatām par to kara upuru glorifikāciju, kuri zvērēja uzticību Hitleram," – uzsvēra vēstnieks.
Agrāk intervijā Sputnik Aleksandrs Vešņakovs arī pauda savu attieksmi pret 16. martu un šajā dienā notiekošajiem pasākumiem.

"Mūsu acīs fašisti ir baismīgs ienaidnieks, kas nodarījis milzum daudz ļauna un gribējis iznīcināt Krieviju. Starp citu, Latviju arī. Šo ienaidnieku mēs apturējām pie pašas Maskavas un sakāvam ar antihitleriskās koalīcijas palīdzību.

Waffen SS leģionāri, kas tika iesaukti dienestā ar varu, ir kara upuri. Taču nevajag upurus pārvērst par varoņiem. Ko viņi darīja kara laikā? Karoja Krievijas un Eiropas teritorijā par Hitlera  uzvaru. Par to, lai nebūtu ne Krievijas, ne Latvijas. Vai tad tā ir varonība?"

176
Pēc temata
Aleksandrs Vešņakovs par masveida nepilsonību un terorismu
Aleksandrs Vešņakovs par neizpratnes dienu
Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs: es saprotu latviešus
Vešņakovs: vardarbīga asimilācija var radīt spriedzi
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, foto no arhīva

Vladimirs Putins: Krievijas un pēcpadomju valstu intereses lielā mērā sakrīt

2
(atjaunots 15:04 08.08.2020)
Krievijas prezidents konstatēja, ka situācija Krievijas tuvākajās kaimiņvalstīs ir viena no Maskavas ārpolitikas prioritātēm.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieteicis KF Drošības padomes locekļiem apspriest situāciju pasaulē, īpašu uzmanību pievēršot situācijai pēcpadomju teritorijā, atzīmējot, ka tā ir viena no Maskavas ārpolitikas prioritātēm. Par to vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

"Protams, parunāsim par situāciju pasaulē kopumā, īpaši pievēršoties situācijai pēcpadomju teritorijā, - tie ir mūsu tuvākie kaimiņi, pārsvarā – mūsu sabiedrotie, lielā mērā mums sakrīt intereses, gan ekonomiskās, gan politiskās. Tā neapšaubāmi ir viena no mūsu ārpolitiskajām prioritātēm," Putins teica sanāksmē ar DP locekļiem.

Tāpat Krievijas līderis plāno apspriest, kā palīdzēt Libānai pēc sprādziena, vēsta ziņu aģentūra.

"Jūs zināt, ka pēc mana rīkojuma saformēts Ārkārtas situāciju ministrijas grupējums, tam piešķirti papildspēki no KF Veselības ministrijas. Mūsu kolēģi jau sākuši darbu Libānas galvaspilsētā pēc sprādziena ostā. Padomāsim, ko vēl iespējams paveikt, lai palīdzētu cilvēkiem Libānā," teica prezidents.

Viņš atzīmēja, ka Krievijas Drošības padomes locekļi sanāksmē apspriedīs situāciju valstī un pasaulē.

4. augusta vakarā Beirutas ostā atskanēja spēcīgs sprādziens. Varasiestādes informēja, ka detonējušas 2750 tonnas amonija salpetra, ko muitas dienesti konfiscēja 2014. gadā un uzglabāja noliktavā. Jaunākie dati liecina, ka sprādzienā gājuši bojā 154 cilvēki, aptuveni 5 tūkstoši guvuši ievainojumus. Valstī izsludinātas sēras. Libānas galvaspilsēta atzīta par katastrofas rajonu, uz divām nedēļām pilsētā ieviests ārkārtējā stāvokļa režīms.

2
Tagi:
Krievija, Vladimirs Putins
Pēc temata
ASV atzina Krieviju par pēcpadomju telpas etalonu
Kur bijušajā PSRS ir laba dzīve: Latvija izceļas pēcpadomju republikās
"Pēcpadomju Sadraudzība 2020": jauns starts vai paliatīvais režīms?
Kunaširas sala

"Vajadzīgi kodolieroči": japāņi sašutuši par ĀSM centra atklāšanu Kuriļu salās

27
(atjaunots 07:37 08.08.2020)
Pie jaunā Ārkārtas situāciju ministrijas centra Kuriļu salās uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Interneta lietotāji no Japānas satraukti par Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Avāriju un glābšanas centra atklāšanu 5. augustā Kunaširas salā Kuriļu arhipelāgā, vēsta RIA Novosti.

Centrs tika svinīgi atklāts 5. augustā. Par to informēja arī japāņu portāls Yahoo News Japan. Līdzās jaunajam centram uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

Raksta komentētāji Yahoo News Japan ir pārliecināti, ka Krievija atkal esot nodemonstrējusi, ka tai pieder Japānā par ziemeļu teritorijām sauktās Kuriļu salas.

"Uz salu atgriešanos var necerēt. Ir jāpārtrauc draudzīga sadarbība," uzskata lietotājs IKS.

"Abes diplomātija attiecībās ar Krieviju bija viena no lielākajām pēckara politikas neveiksmēm," savu viedokli pauda dda.

"Neko nevar līdzēt, Dienvidu Kuriļus kontrolē Krievija," atzīmēja sah.

"Nav nekādu izredžu, ka salas atgriezīsies, kamēr Krieviju neiznīcinās stihija," paziņoja deu.

"Ja Japāna patiešām vēlas atgūt salas, tai vajadzīgi kodolieroči," uzskata Asa.

Maskava un Tokija jau ilgus gadu desmitus pūlas noslēgt miera līgumu pēc Otrā pasaules kara. Galvenais šķērslis – dienvidu Kuriļu salas piederības jautājums: pēc konfrontācijas beigām viss arhipelāgs pārgāja Padomju Savienības sastāvā, tomēr Tokija apstrīd Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un neapdzīvojamu salu piederību – Japāna tās dēvē par "ziemeļu teritorijām".

Maskava norāda, ka Dienvidu Kuriļu salas pārgāja PSRS teritorijas sastāvā saskaņā ar kara iznākumu, un Krievijas suverenitāte par tām nav apšaubāma – tā ir atbilstoši tiesiski noformēta starptautiskā līmenī.

 

27
Tagi:
Japāna, Krievija
Pēc temata
Japāna vēlas sekmēt dialogu ar Krieviju, lai atgūtu četras salas
Japāna protestē pret raķešu kompleksu izvietošanu Kuriļu salās
Pēdējais Krievijas saskaldīšanas plāns. Politekonomisks feļetons
Japāna zaudējusi izredzes uz dienvidu Kuriļu salām, uzskata eksperts
Dienvidosetija, foto no arhīva

Krievijas politiķis pamatoja Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanas motīvus

0
(atjaunots 18:59 08.08.2020)
2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Maskava atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību, jo nevarēja pieļaut, ka Aizkaukāzs pārvērstos par pulvera mucu, konstatēja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, kurš 2008. gadā bija Krievijas prezidents, vēsta RIA Novosti.

"Šodien aprit 12 gadi kopš brīža, kad mūsu valsts atbildēja uz Gruzijas toreizējā prezidenta noziedzīgo rīcību. (..) Tieši tāpēc es toreiz pieņēmu grūtu, tomēr vienīgo pareizo lēmumu – aizsargāt Abhāziju un Dienvidosetiju, vispirms pasargājot tās no agresijas, pēc tam, saskaņā ar pilsoņu lūgumu, atzīstot to pilnīgu neatkarību. Pretējā gadījumā Aizkaukāzs būtu pārvērties par pulvera mucu, un tas Krievijai, kas vienmēr atbalstījusi stabilu mieru kaimiņvalstīs, bija absolūti nepieņemami," viņš pastāstīja savā lapā sociālajā tīklā VKontakte.

Politiķis uzsvēra, ka Krievija vienmēr ir atbalstījusi stabilitāti kaimiņvalstīs un pie tam nekad nepieļaus uzbrukumu saviem pilsoņiem.

"Mūsu atbilde vienmēr būs absolūti adekvāta situācijai ar mērķi uzturēt stabilitāti un drošību gan mūsu valstī, gan visā pasaulē," atgādināja Medvedevs.

Abhāzijas Republikas karogs
© Sputnik / Алексей Никольский

2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu. Krievija, aizsargājot Dienvidosetijas iedzīvotājus, kuru vidū daudzi pieņēma Krievijas pilsonību, ieveda karaspēkus un pēc piecas dienas ilgas karadarbības padzina Gruzijas kareivjus no reģiona.

2008. gada 26. augustā Krievija atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas suverenitāti. Krievijas valdība norādīja, ka šis lēmums atbilst pašreizējai realitātei un nav pārskatām. Tomēr Tbilisi atsakās atzīt republiku neatkarību.

 

0
Tagi:
Dienvidosetija, Abhāzija