Nemirstīgais pulks. Foto no arhīva

"Nemirstīgais pulks": piemiņai nav robežu

69
Šogad "Nemirstīgajam pulkam" pievienosies Latvijas, Kazahstānas, Serbijas, Bulgārijas, Kirgizstānas un daudzu citu valstu iedzīvotāji.

RĪGA, 21. aprīlis – Sputnik. Pērn akcijā piedalījās 12 miljoni Krievijas iedzīvotāju. Šogad organizatori sagaida ievērojami lielāku "Nemirstīgā pulka" dalībnieku skaitu. Pēc Zemcova teiktā, šāda interese par kustību, tostarp arī aiz Krievijas robežām, ir saistīta ar to, ka cilvēkiem ir tieksme meklēt cēlas jūtas un ideālus.

"Ikdienas steigā un rūpēs cilvēkiem ir nepieciešami svētki, kas ienesīs gaismu viņu dzīvē. Mums tādi svētki ir mūsu lielā Uzvara," – norādīja Zemcovs.

"Skaidrs, ka uzvara pār fašismu ir liels notikums, un karavīru radinieki, kas šodien dzīvo visā pasaulē, no visas sirds atbalsta akciju. Viņi grib to turpināt un izjust savu piederību. Viņu priekštecis, veterāns ļauj viņiem justiem piederīgiem pasaules mēroga notikumam," – teica Zemcovs.

Karavīru pēcteči mūsdienās dzīvo visos kontinentos. Tas ir "Nemirstīgā pulka" pamats. Akcijai pievienojas arī antihitleriskā koalīcija no Serbijas un Bulgārijas. Šogad gājiens notiks arī Serbijā, Grieķijā un Izraēlā. Arī Ķīna arī cietusi Otrā pasaules kara laikā, un tās iedzīvotāji interesējas par iespēju pievienoties kustībai.

Vēsturiskā taisnīguma labad nedrīkt pazust neviens karavīrs. Uzvarētāju vidū bija dažādu tautību un ticību pārstāvji, un neviens nevar būt aizmirsts, uzskata šīs sabiedriskās kustības organizatori. Lai arī viņi Uzvaras dienā soļo kopā ar mums "Nemirstīgā pulka" kolonnās.

Organizatoriem palīgā nāk modernās tehnoloģijas.

"Mums ir jāmācās sarunāties ar cilvēkiem, izmantojot jaunās tehnoloģijas. Šodien informācija izplatās milzīgā ātrumā. Iedomājieties: es pētu sava tēva cīņu ceļus un viņa biogrāfijas faktus. Pieņemsim, esmu uzzinājis, ka viņš piedalījās kaujā 1942. gadā kopā ar citiem 200 karavīriem. Viņu pēcteči, kuru tēvi un vectēvi noteikti ir stāstījuši viņiem par šo notikumu, var palīdzēt atjaunot cīņas hronoloģiju," – stāstīja Zemcovs.

"Ja cilvēki pievienotu informāciju par to, kādā vienībā dienējis viņu radinieks, mēs varētu sazināties, izjautāt viens otru. Mēs varētu iepazīties, pateicoties mūsu tēvu un vectēvu kopīgajai vēsturei. Mums būtu iespēja aizbraukt uz cīņas vietu un iemūžināt karavīru piemiņu. Taču vispirms cilvēkiem ir jāsazinās,"— uzsvēra Zemcovs.

Viņš ir pārliecināts, ka piemiņa ir plašāka nekā valsts robežas un politika.

"Mums ir ko atcerēties kopā ar Baltijas un NVS valstīm. Mēs krājam patiesus faktus par Otro pasaules karu. Valdības nāk un iet, bet tauta glabā mūžīgu piemiņu. "Nemirstīgais pulks" aicina visus: glabāsim mūsu atmiņas kopā," — piebilda Zemcovs.

69
Pēc temata
"Nemirstīgais pulks" Latvijā sāk dalībnieku reģistrāciju
Latvijā notiks akcija "Nemirstīgais pulks"
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs, foto no arhīva

Krievijas politiķis prognozēja tālāko situāciju ASV

5
(atjaunots 15:21 06.06.2020)
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs uzskata, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas vadītājs Aleksejs Puškovs novērtēja tālākās notikumu attīstības izredzes ASV, vēsta RIA Novosti.

Kopš maija beigām virknē lielāko pilsētu ASV notiek protesta akcijas un nekārtības, kas izcēlušās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aresta laikā. Viens no policistiem, kurš aizturēšanas laikā vairākas minūtes ar ceļgalu saspieda Floida plecu, apsūdzēts par slepkavību, trīs citi – par līdzdalību slepkavībā.

Intervijā "Parlamentskaja gazeta" senators norādīja, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām. Tomēr šoreiz aizdomās turamos likumsargus neizdosies atbrīvot no atbildības par cilvēka nāvi, tiesas process būs stingrs un, domājams, demonstratīvs, uzskata politiķis.

"ASV etniskā "bumba" sprāgst regulāri. Tāpēc nedomāju, ka mēs stāvam uz amerikāņu sociālās revolūcijas sliekšņa. Manuprāt, protesti sāks noklust: marodierus pārvarēs, huligānus iesēdinās, un situācija kopumā stabilizēsies ilgi pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām," teica Puškovs.

Viņš piebilda, ka protestu radītais efekts varētu pazust jau līdz novembrim, tomēr tas diezin vai palīdzēs Savienotajām Valstīm izvairīties no rasu konfliktiem nākotnē.

5
Tagi:
politika, ASV, Krievija
Pēc temata
Polijas izdevums: ASV imidžs grūst acu priekšā
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Amūra austriešu fotogrāfa Georga Valnera acīm

Ceļojums pa Transsibīrijas maģistrāli

13
(atjaunots 11:47 06.06.2020)
Kā austriešu fotogrāfs un dizainers Georgs Valners šķērsoja visu Krieviju un ko ieraudzīja savā ceļojumā.

Austriešu fotogrāfs un dizainers Georgs Valners ar vilcienu ieradās no Zalcburgas un devās garā ceļojumā pa Transsibīrijas maģistrāli. Intervijā RIA Novosti viņš pastāstīja, kā pārvarējis gandrīz desmit tūkstošus kilometru, kāpēc vietkarte ir drošāka nekā kupeja, kā sabrukuši viņa stereotipi par Krieviju, kā arī par ceļabiedriem – "teju vai slepenajiem aģentiem".

Jau no bērnības mīlu ceļot vilcienā. 

Man patīk lēnais temps, kādā tu ierodies pie mērķa, nevis vienkārši nokļūsti tur, izkāpjot no lidmašīnas. Man patīk gulēt vagonā – tās ir ļoti neparastas izjūtas. Tāpēc pērnvasar kopā ar žurnālisti Marinu Dmuhovski un Aņutu Prohorovu izvēlējāmies tādu ceļošanas veidu.

Georgs Valners uz perona

Marina bija Starptautiskās biatlona savienības sabiedrisko sakaru menedžere Zalcburgā. Tur arī iepazināmies. Aņuta, viņas draudzene, ilgu laiku dzīvojusi un strādājusi Dubaijā, aizrāvusies ar psiholoģiju.

Pašiņš vietkartē

Mans bērnības sapnis – kļūt par mašīnistu.

To īstenot neizdevās, toties brauciens pa Transsibīrijas maģistrāli tuvināja to, turklāt deva iespēju "iekarot Krieviju" – tā pajokoja mans draugs. 

Suņi uz perona

No Austrijas Vladivostokā var nokļūt ar vienu pārsēšanos.

Vajag tikai iesēsties vilcienā Nica-Maskava, bet pēc tam – pa taisno. Tomēr man gribējās vairāk apskatīt, tāpēc galu galā nomainīju 13 sastāvus: vispirms devos uz Poliju, pēc tam Poznaņā sēdos vilcienā Berlīne-Maskava, no Krievijas galvaspilsētas jau braucām no vienas pilsētas uz otru – līdz Transsiba galam.

Kristus Glābēja katedrāle austriešu fotogrāfa Georga Valnera acīm

Ceļojumi ar vilcienu un attieksme pret tiem Austrijā un Krievijā ir ļoti atšķirīgi. 

Pie mums uzskata, ka braukt četras stundas vilcienā – tas ir ļoti daudz. Cilvēkiem ir grūti iedomāties, kā tas ir – pavadīt vagonā vairāk nekā diennakti! Vēl Eiropā ceļā gandrīz vienmēr darbojas mobilais internets, bet Krievijā, kad nav sakaru, tu vienkārši liec telefonu pie malas. Vari papļāpāt ar ceļabiedriem vai paskatīties pa logu.

Saule vilciena logā

Dažkārt mēs divas diennaktis pavadījām vilcienā, un par to man bija liels prieks. 

No rīta nevajag agri celties, vari visu dienu skatīties pa logu, palaikam kaut ko uzkost. Man ļoti iepatikās saulrieti pār lielajām upēm – Volgu un Amūru. Neiedomājami skaisti! Mani pārsteidza arī tas, cik patīkamas ir ilgas pieturas. Izkāp no vilciena, nopērc ko ēdamu, pastaigājies.

Pusdienas vilcienā

Ceļā mēs desmit reizes nakšņojām vilcienā. 

Viesnīcās apmetāmies Ņižņij Novgorodā, Kazaņā, Jekaterinburgā, Krasnojarskā, Irkutskā, Olhona salā, Ulanudē, Blagoveščenskā, Habarovskā un Vladivostokā. Visur mums bija interesanti piedzīvojumi, trāpījās interesantas tikšanās. Piemēram, esmu aizrāvies ar alpīnismu, tāpēc viens no spilgtākajiem iespaidiem bija ceļš pretī virsotnēm netālu no Krasnojarskas. 

Pa ceļam uz Olhona salu

Man ļoti iepatikās alpīniste Irina, ko satikām vietējā rezervātā "Stolbi". 

Neskatoties uz cienījamo vecumu – 60 gadi – viņa mani uz klints apsteidza. Angļu valodā viņa īsti labi nerunāja, bet es ne vārda nevaru pateikt krieviski. Taču mēs abi zinām alpīnistu terminoloģiju un varējām aprunāties. Toties mani krievu draugi mūs nesaprata.

Nacionālais parks "Krasnojarskije Stolbi"

Mani pat iesvētīja par "stolbistu". 

Tā ir brīva klinšu kāpēju apvienība Krasnojarskā ar savu subkultūru. Mājās ar alpīnismu nodarbojos ar drošības jostu. Reizēm dodos īsos, taču tehniski sarežģītos maršrutos. Rezervātā "Stolbi" maršruti ir daudz augstāki un bīstamāki.

Baikāls

Tur mēs uzkāpām augstā klintī – Vectēvā. Bija grūti un riskanti.

Nedomāju, ka kādreiz gadīsies doties tādā pārgājienā bez drošības jostas! Atpakaļceļā Irina veda mūs gar sienu, kurā iegravēti bojāgājušo stolbistu vārdi. Tas bija atskurbinoši.

Georgs Valners Olhona salā

Krievijā man ļoti gribējās iznomāt "Ņivu" un pavizināties pēc sirds patikas. 

Reiz kādā nelielā ciemā mani draugi pamanīja mašīnu, piegāja pie saimnieces un apjautājās, vai nevarētu to aizlienēt. Viņa piekrita! Tas bija neticami! Nedomāju, ka Austrijā kāds cilvēks vienkārši ļaus svešiniekam pavizināties savā mašīnā.

Uz perona

Vladivostokā pēc priekšnesuma mūsdienu mākslas centrā "Zarja" pie mums pienāca kāds jauns vīrietis un pastāstīja par saviem draugiem un nelegālām autosacīkstēm. Tajā pašā naktī apciemojām dragreiseru tikšanās vietu. Es pat piedalījos braucienā! Tas bija ļoti izraujoši, bija arī bīstamas virāžas. 

Austriešu fotogrāfa Georga Valnera ceļojums pa Transsibīrijas maģistrāli

Reiz mūsu kupejā brauca divi pasažieri. 

Viņi neko negribēja stāstīt par savu darbu un nenosauca vārdus diktofonā. Gluži vai kā slepenie aģenti. Viens bija izmeklētājs, specialitāte – aviokatastrofas. Otrs kādreiz armijā strādājis pie raķetēm "Kosmos". Neko vairāk viņš nepastāstīja! Vēl tagad moka ziņkāre, - ko īsti viņš tur darīja?

Vilciena pavadone

Pirms brauciena uz Krieviju man stāstīja, ka tā ir lieliska valsts, taču, jo tālāk uz austrumiem, jo mazāk civilizācijas.

Jābaidās esot gan no dabas, gan cilvēkiem. Muļķības! Var jau būt, ka gadījusies cita pieredze, it īpaši, ja cilvēks ceļojis vienatnē un neprot krievu valodu. Bet mēs bijām trijatā, turklāt vēl divas krievietes, tāpēc valodas barjeras nebija.

Cilvēki Vladivostokā

Interesanti, ka dažkārt cilvēki šķita drusku nelaipni.

Taču, uzzinājuši, ka esmu ārzemnieks, visi sāka smaidīt, kļuva ļoti mīļi. Man šķiet, tieši tāpēc Krievija ir ļoti interesanta ceļojumam. Šeit neizturas vienaldzīgi pret ārzemju viesiem, atšķirībā no valstīm, kas cieš no pārlieka tūristu pieplūduma.

Sarkanais laukums austriešu fotogrāfa Georga Valnera acīm

Stereotips par to, ka krievs dzer vodku, šķiet, atkāpies pagātnē. 

Mēs redzējām, kā vienu pasažieri izdzina no vilciena, jo viņš bija piedzēries. Ceļot pa Krieviju var droši. It īpaši trešajā klasē (vietkarte – red.), kur daudzi brauc kopā ar ģimenēm un katrs redz visus ceļabiedrus.

Pavadoņi un pasažieri stacijā

Projekts Mesto47 ir pārvērties par cilvēkstāstu sēriju, kas atklājas gan kalnu virsotnē, gan mazā ciemā, gan pie tējas naksnīgā vilciena.

"Tas ir godīgs stāsts par Krieviju, par parastiem cilvēkiem: ceļabiedriem vilcienā un nejaušiem garāmgājējiem, ko sastapām pilsētās pa ceļam. Ideja dzima krogā Zalcburgā. Mesto47 – tas ir nejaušs skaitlis, kas simbolizē liktenīgu tikšanos nejaušību, paskaidroja Marina Dmuhovska. – Kupejā bijām trijatā: es – žurnālista lomā, Georgs – radošais līderis un fotogrāfs, mana draudzene Anna – psiholoģes lomā."

1 / 20
Biļešu pārbaude
"Kad koronavīrusa pandēmija beigsies, ceru atgriezties, - piebilda Georgs. – Es ļoti gribu apskatīt Jaroslavļu un Novosibirsku."
13
Tagi:
tūrisms, Krievija
Pēc temata
Britu žurnāliste pastāstījusi par jauko ceļojumu pa Krieviju.
Caur Eiropu un Āziju: Transsibam 115 gadi
Eiropieša sibiriāde: tikai pāris soļi līdz Šambalai
Vienatnē uz velosipēda, neskaitot suni. Anna Bolta apceļojusi visu Krieviju
Eiropieša sibiriāde: kā koki gar Baikāla krastiem klaiņo
Eiropieša sibiriāde: vilki taigā un 40 metrus augsts elks
Eiropieša sibiriāde: nobiedēt amaju un sagaidīt helikopteru