Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova

"Jūs pajokojāt, es pasmējos": Krievijas atbilde uz informāciju par zaudējumiem

198
Krievijas senators Francis Klincevičs uzskata par nepieklājīgām runas par PSRS radītajiem zaudējumiem, savukārt Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova aicināja valsts iedzīvotājus izteikt domas par Latvijas secinājumiem.

RĪGA, 19. aprīlis — Sputnik. Krievijas politiķu domas jautājumā par ekonomisko zaudējumu aplēsēm, ko esot nodarījusi "padomju okupācija", ir visai skeptiskas. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova ierosināja sociālā tīkla  lietotājiem komentēt Latvijas paziņojumus, ko vakar publiski izteica speciālās komisijas locekle Ruta Pazdere.

Okupācijas zaudējumu apzināšanas komisijas locekle Ruta Pazdere vakar pavēstīja, ka Latvijas ekonomikas zaudējumi, kas tai nodarīti padomju laikā, vērtējami 185 miljardu eiro apmērā.

"Izsludinu konkursu par labāko komentāru ziņai " Padomju okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija vērtē Latvijas valstij nodarītos zaudējumus 185 miljardu eiro apmērā. Komisijas locekle Ruta Pazdere pavēstīja, ka šai summai jāpieskaita arī demogrāfiskie zaudējumi – uz Krieviju vai Rietumiem aizbraukušie cilvēki un "padomju militāro bāzu" radītie zaudējumi." Tomēr lūdzu neiegrimt pārdomās par Rutas uzvārdu. Esiet radoši!" – rakstīja Zaharova savā profilā Facebook.

Okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija, kuras uzdevums ir aprēķināt "padomju okupācijas" radītos zaudējumus, tika izveidota pirms 11 gadiem. 2008.-2014. gg. tā nestrādāja finansējuma trūkuma dēļ. Komisijas ziņā ir arī "demogrāfiskie zaudējumi" – uz Krieviju vai Rietumiem aizbraukušo cilvēku skaits un "padomju militāro bāzu" nodarītie zaudējumi.

Nav pamata

Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Leonīds Kalašņikovs norādīja, ka Maskavai nevajadzētu reaģēt uz paziņojumiem par zaudējumiem, kas padomju laikā nodarīti Latvijas ekonomikai, jo tiem nav nekāda pamata.
Publicists par PSRS nodarītajiem zaudējumiem: kāpēc gan neizstādīt rēķinu krustnešiem

"Es uzskatu, ka reaģēt nevajadzētu. Kāpēc gan ne 180 triljoni dolāru? Man šķiet, mums vispār vajadzētu pārtraukt reaģēt uz šiem Baltijas valstu un Polijas spiedzieniem. Acīmredzot, viņu vienīgais mērķis ir tikai troksnis un reklāma, nevis īsta tiesas prasība un lietas izskatīšana pēc būtības," – paskaidroja Kalašņikovs.

Pēc viņa domām, minētajiem skaitļiem nav nekada pamata.

"Padomju laikā Baltijas valstis tikai ieguva uz KPSFR rēķina un attīstīja gan ražošanu un lauksaimniecību, gan arī sociālo sfēru. Vēsturnieki un nopietni zinātnieki jau sen ir pierādījuši šo faktu. Atliek tikai paskatīties uz pētījumiem un summām no budžeta, lai saprastu, ka tolaik zaudētājos bija tikai Krievija," – atzīmēja politiķis.

Kurš kuram ir parādā

Krievija kā PSRS tiesību mantiniece Latvijai neko nav parādā – padomju laikā Latvija tāpat kā citas Baltijas republikas saņēma prioritāru finansējumu un uz tā rēķina cēla savu pašreizējo ekonomiku, uzskata Federācijas Padomes Aizsardzības un drošības komitejas priekšnieka vietnieks Francis Klincevičs.

"Patiesībā vajadzētu vēl parēķināt, kurš kuram ir parādā. Zināms, ka labākais, kas tolaik tika ražots valstī, tika sūtīts uz Baltijas valstīm – tā bija savdabīga sociālisma vitrīna. Latvija, Lietuva un Igaunija tika finansētas daudz vērienīgāk nekā pašas krievu teritorijas. Šodien šīs valstis dzīvo uz padomju mantojuma rēķina, un neko savu tām nav izdevies radīt," – pavēstīja senators.

Viņš piebilda, ka visas šīs runas par zaudējumiem uzskata, maigi sakot, par nepieklājīgām.

Pēc Klinceviča domām, apšaubāma ir arī metodika, uz kuras pamata Latvija aprēķinājusi savus zaudējumus.

"Viena vienīga netīra politika. Tas taču ir skaidrs, ka Latvija uzbrūk nevis Padomju Savienībai, kas jau sen ir sabrukusi, bet gan Krievijai," – viņš piezīmēja.

Nereālā okupācija

Latvija uzskata, ka laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam tajā valdījusi PSRS okupācija. Krievija šādu nostādni neatzīst. Okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija ir valdības veidota, turklāt saņem finansējumu no valsts budžeta. 2015. gada novembri Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja memorandu par sadarbību, kas paredz darbības koordināciju jautājumā par prasībām, kas tiek izvirzītas Krievijai par "padomju okupācijas zaudējumu" kompensāciju.

Arī citas Baltijas valstis uzskata, ka laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam tajās valdījusi PSRS okupācija. Krievija kā PSRS tiesību mantiniece to kategoriski neatzīst. Krievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tālaika starptautiskajām tiesībām.

Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.

198
Pēc temata
Akadēmiķis Čubarjans: gaidām signālu no Latvijas
Krievi Latvijā: dzimtene, nevis viesnīca ar skatu uz jūru
Izglītības ministrs naidīgas propagandas meklējumos
Militārais eksperts, žurnāla Arsenal Otečestva komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs

Ar granātmetējiem pret kodolbumbu: eksperts novērtējis Latvijas jauno bruņojumu

16
(atjaunots 14:49 29.05.2020)
Bruņota konflikta risks "Eiropas frontē", ko ASV atklājušas konfrontācijai ar Krieviju, ir ārkārtīgi maza, tāpēc Latvijas lēmums iegādāties granātmetējus kodollielvalsts savaldīšanai izskatās apšaubāms.

RĪGA, 29. marts – Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4, ko ražo zviedru kompānija Saab. Bruņojuma piegādes sāksies nākamgad. Jaunā tehnika būtiski paplašinās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku iespējas, apgalvoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Bruņota konflikta risks "Eiropas frontē", ko ASV atklājušas konfrontācijai ar Krieviju, ir ārkārtīgi maza, tāpēc Latvijas lēmums iegādāties granātmetējus kodollielvalsts savaldīšanai izskatās apšaubāms, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja militārais eksperts, žurnāla "Arsenal Otečestva" komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs. 

"Granātmetēji ir galvenais ierocis cīņā pret bruņutehniku. Turklāt tos izmanto uzbrukuma operācijās. Piemēram, karadarbībā Sīrijā kļuva skaidrs, ka granātmetēji ir efektīvi cīņā ar pretinieka karavīriem, kuri noslēpušies dzīvojamajos kvartālos," pastāstīja Ļeonkovs.

Viņš atzīmēja, ka ASV pieņēmušas "viena kara" standartu, kas paredz konfrontāciju ar Krieviju un Ķīnu.

"Pie tam Vašingtona saprot, ka nevar karot divās frontēs, tāpēc, saskaņā ar ASV ieceri, Eiropai jāaptur Krievija, bet ASV risinās Ķīnas jautājumu. Abos konfliktos potenciāli iespējams plašs bruņutehnikas pielietojums, taču tāda sākuma iespēja aizvien sarūk. Visi saprot, ka Krievija un Ķīna ir kodollielvalstis... Tāpēc pagaidām ir tikai plāni un stratēģijas, kurās Vašingtona uzskata Maskavu un Pekinu par prioritārajiem pretiniekiem," paskaidroja Ļeonkovs.

Eurostat dati liecina, ka Latvija ieņem līdera vietu starp Eiropas valstīm aizsardzības izdevumu ziņā (procentuālā attiecībā pret valsts izdevumu kopējo apjomu). Aizsardzības ministrs Pabriks jau vairākkārt ieteicis palielināt militāro izdevumu daļu, kas patlaban sastāda 2,1% IKP.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav ieinteresēta vairo spriedzi Baltijas reģionā un citos saskares punktos ar NATO un neplāno uzbrukt nevienai kaimiņvalstij. Ziemeļatlantijas alianse ir informēta par to, ka Maskavai nav agresīvu plānu, tomēr tā izmanto jebkuru ieganstu, lai dislocētu pie Krievijas robežām bruņotos spēkus, tehniku un arsenālus, kā arī bruņotu jaunākos partnerus Austrumeiropā.

16
Tagi:
bruņojums, Latvija
Pēc temata
Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Latvija nopirks zviedru granātmetējus AT4
Uzvaras parāde Sarkanajā laukumā, foto no arhīva

Latvijas prezidentu neielūgs: kādi ārvalstu līderi apciemos Uzvaras parādi Maskavā

53
(atjaunots 12:31 28.05.2020)
Ielūgumi ierasties Uzvaras parādē Maskavā tiks nosūtīti atkārtoti NVS valstu līderiem, informēja Krievijas prezidenta preses sekretārs.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Pagaidām plānots nosūtīt ielūgumus uz Uzvaras parādi Maskavā Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstu līderiem, pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta RIA Novosti.

Uzvaras parāde notiks Maskavā 24. jūnijā. Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt sagatavošanās darbus.

"Pagaidām mēs pieturamies pie kritērija, ka ielūgumi apmeklēt Uzvaras parādi tiks atjaunoti NVS valstu vadītājiem," teica Peskovs.

Viņš vēl nevarēja pateikt, vai ielūgums tiks nosūtīts arī Ukrainas prezidentam Vladimiram Zeļenskim. "Es jums jau teicu, kāds princips darbojas," konstatēja Peskovs, atbildot uz žurnālistu jautājumu. Lūgts precizēt, vai Ukraina nav izstājusies no NVS, Kremļa pārstāvis attrauca: "Ja jums tas nav skaidrs, kā tad mēs to varam zināt?"

Iepriekš virkne valstu vadītāju apstiprināja nodomu ierasties Maskavā uz Uzvaras parādi. Piemēram, ielūgumu pieņēma Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs, Moldovas prezidents Igors Dodons, tāpat parādi vēlas apmeklēt Palestīnas prezidents Mahmuds Abass un Dienvidosetijas vadītājs Anatolijs Bibilovs.

Atgādināsim, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā šogad maijā Sarkanajā laukumā nenotika tradicionālā Uzvaras parāde, izņemot pilotāžas grupu priekšnesumus. "Nemirstīgā pulka" gājiens notika tiešsaistes formātā.

53
Tagi:
Maskava, Uzvaras 75. gadadienas svētki
Pēc temata
Latvijas prezidents paziņoja, ka patriotiem nav jāatzīmē 9. maijs
Pilotāžas grupu aviācijas šovs Uzvaras dienā Maskavā
Kopīgā Uzvara: kā 9.maiju nosvinēja citas valstis
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

0
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


0
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju