Politologs Sergejs Karaganovs

Karaganovs: Eiropa ir saslimusi

192
(atjaunots 13:40 03.04.2016)
Eiropai nāksies nopietni cīnīties pret starptautisko terorismu. Teroristi ir jāiznīcina, jo vairāk, jo labāk. Viņu priekšā ir jāaizver robežas un jāsagatavo iedzīvotājus sīvai cīņai. Rūgti par to runāt, bet miermīlīgas metodes šajā gadījumā nedarbojas. Tā uzskata pazīstamais politologs Sergejs Karaganovs.

Nacionālā pētnieciskā institūta "Ekonomikas augstskola" Pasaules ekonomikas un politikas fakultātes dekāns Sergejs Karaganovs pastāstīja Sputnik par migrācijas krīzi, Sīrijas konflikta noregulēšanu un Krievijas vietu jaunajā pasaules sistēmā.

— Atstājot Sīriju, Krievija pārsteidza Rietumus. Koalīcijas partneri cīņā pret ISIS nebija gatavi tādam lēmumam. KF prezidents paziņojis, ka izvirzītie uzdevumi kopumā ir izpildīti, taču ir skaidrs, ka teroristi nav sakauti. Vājināti — jā, bet ne sakauti. Kāpēc tad mēs aizgājām pirms "izrādes" beigām?

— Pirmkārt, paldies Dievam, aizgājām daļēji. Atrasties ilgāk Tuvo Austrumu konfliktu epicentrā nozīmēja iespējamus zaudējumus Krievijas bruņotajos spēkos. Vēlāk to vadībai nāktos lemt, kā atkāpties un kā atriebties par zaudējumiem. Mēs jau saņēmām triecienu mugurā – uzbrukums Krievijas lidmašīnai krasi pasliktināja mūsu agrāk draudzīgās attiecības ar Turciju.

Otrkārt, KF Gaisa kosmiskie spēki (GKS) iznīcināja maksimālu skaitu teroristu un salauza viņu gribu. Līdz šim viņu jutās kā uzvarētāji. Jau pēc gada viņi ierastos bijušās PSRS teritorijā. Agri vai vēlu viņi, iespējams, ieradīsies, taču bez triumfa.

Mēs izglābām leģitīmo Sīrijas vadību un neļāvām "Islāma valstij" to sagrābt. Mēs neļāvām iznīcināt Bašaru Asadu, ko Rietumi pasludināja par ienaidnieku. Visbeidzot, mēs paveicām militāro operāciju, kas turklāt neizmaksāja īpaši dārgi. Operācija izvērtās par militārajām mācībām, kurās izmēģinājām jauna tipa ieročus,  kuru nozīme sniedzas tālu pāri Sīrijas robežām. Ja mēs tos vienkārši izmēģinātu, visi kliegtu, ka Krievija draud pasaulei ar kodolkaru.

Visbeidzot, Maskava radīja pamatu konstruktīvam, kaut gan vēl nedraudzīgam dialogam ar Rietumiem. Mums ir jāmāca partneri cienīt mūsu intereses. Mūžīga konfrontācija nav izdevīga nevienam.

— Līdz ar militārajām darbībām, kas ilgst Tuvajos Austrumos ne vienu vien gadu, daudzi cilvēki ir zaudējuši mājas. Bēgļi ir pārpludinājuši Eiropu, un šai straumei nav gala. Cik ilgi Eiropa spēs pretoties migrantiem, kuru skaits ar katru dienu kļūst arvien lielāks?

— Kara darbības nebija vienīgais bēgļu lavīnas iemesls. Šai problēmai ir vairākas saknes.

Pirmkārt, kultūras un reliģijas faktoru ietekmē islāma pasaule ir zināmā mērā atpalikusi no modernās pasaules. Plaisa starp to un Eiropu, kā arī citām Āzijas valstīm aug.

Otrkārt, daudzu gadu laikā veidojās milzīgas demogrāfiskās problēmas. Āfrikas centrālajā un ziemeļu daļā, Tuvajos Austrumos ir liels skaits jaundzimušo, taču darba viņiem nebija. Miljoniem jaunu vīriešu nespēja apprecēties līdzekļu trūkuma dēļ. Terorisma sprādziens pasaulē bija paredzams, bet daudzi nevēlējās redzēt un atzīt šo patiesību. Starp bēgļiem, ko šodien dēvē par "sīriešiem", ir liels skaits pakistāniešu, afgāņu un irākiešu. Šī plūsma nesamazināsies. Domāju, ka pēc 2-3 gadiem mēs redzēsim kārtējo migrācijas vilni, kas pašlaik jau sākas caur Lībiju no Āfrikas.

— Ko darīt Eiropai, kura jau plīst pa šuvēm? Apdraudēta Šengenas vienotības ideja. Vienas valstis ceļ sienas, lai norobežotos no migrantiem, citas joprojām tur durvis atvērtas. Eirodeputātiem nav vienota lēmuma problēmas risināšanai. Vai viņi sūtīs bēgļus uz mājām pēc tam, kad stabilizēsies situācija Tuvajos Austrumos?

— Eiropa savā pašreizējā politiskajā situācijā nav spējīga atrisināt imigrantu un terorisma problēmas. Tā atteicās no cīņas, un ir pārāk toleranta, lai spertu stingrus soļus. Paradoksāli, ņemot vērā to, ka gadsimtiem ilgi Eiropā plosījās reliģiskie kari un valdīja cietsirdība. Tikai pagājušajā gadsimtā viena eiropiešu paaudze izraisīja divus pasaules karus.

Vēlāk eiropieši metās veidot humānu civilizāciju, bet rezultātā ir skaidrs: viņi ir pārcentušies. Es gribētu, lai jaunā Eiropas civilizācija kļūtu par paraugu pasaulei, taču pasaule izvēlējās citu ceļu. Savā pašreizējā veidolā Eiropas modelis nav spējīgs cīnīties un uzvarēt. Diemžēl Eiropu gaida grūti laiki.

— Politiķi nespēj spert stingrus soļus, tāpēc Eiropas sabiedrībā kļūst populāri ultralabējie, radikālie noskaņojumi.

— Ko nozīmē – radikāli? Radikāli tāpēc, ka tie ir normāli? Viens no spožākajiem brīžiem Eiropas vēsturē bija bruņniecība. Man šķita baismīgi tas, ka Jaungada svētkos Ķelnē, kad uzbrukumos cieta vairāk nekā simts sievietes, vācu vīrieši viņas neaizstāvēja. Pat noziedznieku mežonība mani tā nešausmināja. Eiropas kultūrā vīrietis vienmēr ir aizstāvējis savu dzimteni un savu sievieti. Un šodien tādi uzskati tiek uzskatīti par radikāliem?

— Padomju un amerikāņu ideoloģiju cīņa palikusi pagātnē. Kāda, pēc jūsu domām, būs pasaule nākotnē? Pie kādiem poliem veidosies ietekmes centri?

— Gandrīz nekad pasaule nav bijusi divpolāra. Tā bija vismaz trīspolāra, kad, pateicoties Hruščova laika padomju vadības muļķībai, mēs sastrīdējāmies ar Ķīnu. Toreiz PSRS vajadzēja pretoties gan Rietumiem, gan Ķīnai austrumos. Tajā laikā mēs, šķiet, dabūjām "bruku".

Krievijas GKS iznīcina naftas pārstrādes rūpnīcu. Foto no arhīva
Министерство обороны РФ

Pēc tam uz desmit gadiem izveidojās vienpolāra pasaule.

2000.g sākumā tā sabruka neprātīgās ASV rīcības dēļ, kad tās iebruka un zaudēja karus Afganistānā un Irākā. 2008.-2009. gadu krīze parādīja, ka receptūra, ko pasaulei piedāvāja Rietumi, nelīdz. Sākās sabrukums, un pēc tam parādījās pašreizējā daudzpolārā haotiskā sistēma.

Visticamāk, nākotnē pasaulē atkal izveidosies divi poli, taču to kontūras nebūs tik izteiktas. ASV mēģina ar ekonomiskām un militāri politiskām metodēm veidot ap sevi jaunu polu: ar Klusā okeāna un Transatlantijas partnerattiecību starpniecību.

Otrs pols, visticamāk, veidosies Krievijas un Ķīnas darbības reģionā ar Indijas, Irānas un citu valstu sadarbību. Izveidosies liela Eirāzijas sabiedrība.

Cerēsim, ka tajā iekļausies arī Eiropa. Šodien tā ir ekonomiskās un politiskās cīņas objekts. Par to cīnās, no vienas puses, ASV, no otras – Krievija un Ķīna. Pagaidām nav skaidrs, kam viņa galu galā pievienosies.

— Vai pamatota ir Krievijas politika, kuras gaitā tā pavēršas uz Austrumiem? Vai mums šis reģions ir tuvs? Protams, Ķīna ir ļoti spēcīgs partneris, taču monētai ir arī otra puse — risks nonākt nevēlami lielā atkarībā.

— Ekonomiski mums jau sen vajadzēja izmantot iespējas Austrumos. Tomēr Krievija nevar atteikties arī no Eiropas. Pat ja mūsdienu Eiropa mums nepatīk, atsakoties no tās, mēs atsakāmies paši no sevis.

Krievija ir augstākā mērā eiropeiska civilizācija, kas ieguvusi kristietību no Austrumu Romas impērijas, valstiskumu – no vikingiem un kulturāli attīstījusies kā Eiropas daļa. Mēs nevaram atteikties no savas māsas, ja viņa ir saslimusi. Eiropa ir slima.

Krievijas politikas galvenā problēma —ekonomisko reformu trūkums. Ja būs reformas, mēs nenokļūsim atkarībā no Ķīnas. Mēs jau nogulējām Āzijas atmodu, palaidām garām 15 gadus. Bija ļoti grūti pierunāt Krievijas eliti pavērsties uz Austrumiem. Mūsu ekonomiskie sakari bija orientēti uz Eiropu. Zaudētās iespējas ir milzīgas. Cerēsim, ka šo robu izdosies aizpildīt.

— Vai mēs varam apkopot sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku? Krievijas elite apgalvo, ka no tām cietuši paši Rietumi – faktiski, rietumvalstis pašas sev uz kakla uzkāpa. No Rietumu puses skan apgalvojumi, ka sankcijas ir trāpījušas mērķī, un Krievija tagad stāv uz ceļiem. Kam ir taisnība?

— Sankcijas bojā visu globalizācijas un tirdzniecības sistēmu, ko paši Rietumi ir radījuši, tāpēc cieš visi. Sankcijas darbojas pret tiem, kas tās pielieto.

Ir arī pozitīvi aspekti: pēc sankcijām un naftas cenu sabrukuma rublis ir kļuvis konkurētspējīgs. Mums bija ārkārtīgi paaugstināts kurss. Es saprotu, ka cilvēkiem, kuri maksāja 36 rubļus par dolāru un bieži brauca uz ārzemēm, tas ir šoks. Taču tagadējā Krievijas valūtas cena ir taisnīga.

Sankcijas radīja priekšnoteikumus ekonomikas kāpumam, tiesa, tikai atsevišķos segmentos: pārtikas ražošanas nozarē un farmaceitikā. Patiesībā vajadzētu pilnībā mainīt ekonomisko politiku, kas kopš XXI gs. sākuma ir novedušas līdz pašreizējai situācijai.

— Bijušās PSRS republikas joprojām atrodas Krievijas orbītā. Varbūt pienācis īstais brīdis tās atlaist un attīstīties pašiem?

— Labs jautājums. Tas tiks apspriests jaunās Krievijas ārpolitikas kontekstā nākamajā nedēļā Ārpolitikas un aizsardzības padomes asamblejā, kurā piedalīsies arī Sergejs Lavrovs.

Pagājuši jau 25 gadi kopš PSRS sabrukuma, būtu laiks aizmirst nostalģiju. Daļēji tā virzīja mūsu darbības attiecībās ar Ukrainu. Ir nepieciešama saprātīga politika. Pastāv mīts, ka esot jāuztur Centrālāzija. Jā, mums jāatbalsta tās drošība, jo caur šīm valstīm pie mums var iebrukt ISIS, taču valstīm par sevi ir jāmaksā pašām.

Mums ir savienības un sabiedrotie. Starp tiem ir jābūt tikai tiem, kas mums ir izdevīgi, un šīm valstīm ir jāmaksā ar lojalitāti un drošību.

— NATO pakāpeniski ielenc Krieviju. Vai ir bīstamas pārējās alianses dalībvalstis?

— NATO draudi nav tik lieli, kamēr mūsu rīcībā ir kodolieroči. Bet, ja Ukraina būtu NATO dalībvalsts, alianse varētu kļūt agresīvāka. To mēs jau redzējām Dienvidslāvijā, kad bloks sāka bombardēt neaizsargāto valsti, jo Krievija atslābināja pretsparu.

NATO ir jāaptur, un pēc iespējas tālāk no mūsu robežām. No ASV pozīcijas Ziemeļatlantijas alianse ir Eiropas valstu suverenitātes ierobežošanas un to politiskās kontroles instruments. Eiropiešiem tā ir iespēja nemaksāt par aizsardzību. Citiem vārdiem sakot, eiropieši pārdod savu suverenitāti.

— Vai manīsies Baltā nama politika attiecībās ar Kremli, kad pie varas nāks jaunā administrācija?

— Nē, kardināli nekas nemainīsies. Amerikāņu elite pati nesaprot, ko grib. Viņi ir vienisprātis tikai jautājumā par nepieciešamību atjaunot ASV virskundzību, kas pašlaik izslīdējusi no rokām. Pastāv maldīga pārliecība par to, ka Krievija tikai mazliet japabiksta un tā sabruks gluži kā Padomju Savienība.

Es domāju, pēc 5-7 gadiem mums varētu būt normālas, konstruktīvas, lai gan vēsas attiecības. Nelīdzēs nekāda atjaunošana. Amerika nespēj atzīt citas valsts līdztiesību. Atzīstot Krieviju par līdzvērtīgu partneri, tai vajadzētu atzīt arī Ķīnas līdztiesību, kuras spēks drīz vien izvirzīs to līdera pozīcijās.

ASV nav gatavas atkāpties otrajā plānā. Amerikāņu īpatnība, kas viņiem ir asinis, — tieksme pēc suverenitātes un drošības.

— Neskatoties uz visām pretrunām, Rietumi un Krievija ir solidāri vienā jautājumā: cīņā ar starptautisko terorismu. Vai ir zāles no šīs nelaimes?

— Kā es jau minēju, terorismam ir dziļas sociāli ekonomiskās saknes. Eiropai būs nopietni jācīnās. Nāksies ieviest policejiskas valsts elementus. Teroristi ir jāiznīcina, jo vairāk, jo labāk. Viņu priekšā ir jāaizver robežas un jāsagatavo iedzīvotājus sīvai cīņai, pat mēreniem upuriem. Rūgti par to runāt, bet miermīlīgas metodes šajā gadījumā nedarbojas.

Krievija uzvarēja terorismu tikai tad, kad pēc Beslanas pielietoja gandrīz neierobežotu vardarbību cīņā pret teroristiem. Tas ir briesmīgi, taču tā nu tas ir.

192
Pēc temata
Pēc kampaņas Sīrijā Maskava gūs peļņu apbruņojuma pārdošanas darījumos
Sīrijas armija atbrīvo seno Palmīru
Eksperts: Krievijas piedāvājums pārtraukt karadarbību Sīrijā – ievērojama piekāpšanās
NATO kontingents Latvijā sasniegs nebijušus apmērus, sola Stoltenbergs
Dmitrijs Medvedevs

Medvedevs: bijušās PSRS valstu vidū ir "neizdevušās valstis"

33
(atjaunots 08:20 25.10.2020)
Savā rakstā par godu ANO 75. gadu jubilejai, kurš tika publicēts telekanāla RT mājaslapā, Dmitrijs Medvedevs pauda viedokli, ka vāja valsts nespēj nodrošināt savu pilsoņu tiesības, pasargāt sevi no globāliem draudiem.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. KF Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka pēcpadomju telpā ir "neizdevušos valstu" piemēri, kuras nespēj uzbūvēt stabilu politisko sistēmu un nodrošināt saviem pilsoņiem pārliecību par rītdienu, vēsta RIA Novosti.

Savā rakstā par godu ANO 75. gadu jubilejai, kurš tika publicēts telekanāla RT mājaslapā, Medvedevs pauda viedokli, ka vāja valsts nespēj nodrošināt savu pilsoņu tiesības, pasargāt sevi no globāliem draudiem.

"Pats Veimāras republikas dramatiskās pārdzimšanas Trešajā reihā piemērs skaidri parādīja, ka plašāku demokrātisko brīvību sniegšana, kas nav nodrošināta ar ekonomisko izaugsmi, rūpēm par pilsoņiem, valsts spēju reāli pretoties ekstrēmistiskām izpausmēm, neizbēgami ved pie politiskās dienas kārtība marginalizācijas, noziedzības viļņa, demokrātisko institūtu ievainojamības un, rezultātā, pie valsts izjukšanas draudiem vai ieslīkšanas diktatūrā. Diemžēl, arī Krievija divas reizes pagājušajā gadsimtā (1917. un 1991. gadā) stāvēja uz anarhijas un valsts izjukšanas sliekšņa. Un abas reizes valsts izjukšanu pavadīja lozungi par vispārēju brīvību un demokrātiju," atzīmēja viņš.

"Un šodien mēs redzam "neizdevušos valstu" (failed states) piemērus, kuras nespēj uzbūvēt stabile politisku sistēmu, nodrošināt saviem pilsoņiem pārliecību par rītdienu (tostarp arī pēcpadomju telpā)," uzrakstīja Medvedevs.

33
Tagi:
Dmitrijs Medvedevs
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Tur dzīvo cilvēki, kas mums nav sveši": Putins par konfliktu Karabahā
Putins vērsies pie ASV sakarā ar stāvokli informatīvās drošības jomā
Vladimirs Putins par Rietumu apsūdzībām: mani tas neuztrauc
KF prezidents Vladimirs Putins

Par pandēmiju, ekonomiku, sankcijām. Putins uzstājās kluba "Valdai" sēdē

32
(atjaunots 18:01 23.10.2020)
KF prezidents Vladimirs Putins ir pārliecināts, ka interešu kopīgums izsitīs ceļu pie attiecību atdzimšanas ar bijušās PSRS valstīm, lai cik sarežģītas tās šobrīd nebūtu.

 

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Krievijas valsts vadītājs ar video sakaru starpniecību uzstājās diskusiju kluba "Valdai" sēdē, kā arī aktīvi piedalījās diskusijā. "Valdai" sēdes norisinājās no 20. līdz 22. oktobrim Maskavā. Šī gada temats - "Pandēmijas mācība un jauna dienas kārtība: kā pārvērst pasaules krīzi pasaules iespējā". Pirmo reizi kluba vēsturē medijiem un plašai publikai tika atvērta visa sēdes programma, vēsta RIA Novosti.

Par tiem, kas gaida "Krievijas pagrimumu"

KF prezidents Vladimirs Putins skarbi atbildēja valstīm, kuras gaida "Krievijas pagrimumu", un aicināja nenoliegt valstu interešu kopīgumu pēcpadomju telpā.

"Stiprinot mūsu valsti, skatoties uz to, kas notiek pasaulē, citās valstīs, vēlos pateikt tiem, kas vēl gaida pakāpenisku Krievijas pagrimumu: mūs šajā gadījumā uztrauc tikai viens – kā lai nesaaukstējas jūsu bērēs," sacīja Putins.

Krievijas līderis uzsvēra, ka valsts tiks galā ar pret to ieviestajām sankcijām.

"Mēs taču esam vērsušies arī no ANO platformas vismaz humanitāros apsvērumu dēļ, vismaz uz laiku atcelt visus ierobežojumus ekonomikā un humanitārajā vidē. Es šobrīd pavisam nedomāju ar to sankcijas attiecībā pret Krieviju – dievs ar viņām, mēs tiksim galā ar to," atzīmēja Putins.

Viņš aicināja citas valstis sakarā ar Covid-19 pandēmiju būt godīgākām starpvalstu attiecībās un atteikties no dubulto standartu politikas. Kādas interešu grupas nepastāvētu un neparādītos nākotnē, pasaules sabiedrībai neiztikt bez kopīga, universāla starptautiskas dzīves karkasa, norādīja KF prezidents.

Savukārt attiecībās ar bijušās PSRS valstīm pārsvars ir jāgūst interešu kopīgumam, pārliecināts Putins.

"Mēs dzīvojām vienas valsts ietvaros nevis vienkārši daudzus gadus, gadsimtiem dzīvojām kopīgas valsts ietvaros. Mums ir kolosāli sakari, mums ir ļoti dziļa kooperācija ekonomikā, humanitārie sakari, mēs visi runājam vienā valodā… Mēs, pēc būtības, visi esam vienas kultūras telpas cilvēki, es jau nerunāju par vēsturi – mums ir kopīga vēsture, kopīga uzvara pār nacismu. Mūsu senči, mūsu tēvi, mūsu vectēvi ar savām asinīm nostiprināja mūsu īpašās attiecības," uzsvēra Krievijas līderis.

"Lai vai kas šodien nenotiktu, lai vai kā neveidotos politiskā konjunktūra, dotajā brīdī, esmu pārliecināts, ka šis interešu kopīgums – tas izsitīs ceļu pie mūsu attiecību atdzimšanas ar visām valstīm, lai cik grūtas nebūtu attiecības ar tām," paziņoja Putins.

Tur dzīvo cilvēki, kas mums nav sveši: Putins par konfliktu Karabahā
Ruptly / Sputnik / TV Artsakh / Минобороны Армении

Viņaprāt, kaimiņiem vienmēr ir ne tikai sakrītošas intereses, bet arī interešu atšķirības.

"Kurš nav ieinteresēts tajā, lai mēs ekonomiski integrētos? Tikai mūsu konkurenti. Bet visas pēcpadomju telpas valstis nevar nesaprast, visādā gadījumā, gudri cilvēki nevar nesaprast, ka spēku apvienošana, izmantojot gudru infrastruktūru, kopīgu transportu, enerģētikas sistēmu, kopīgu valodu un tā tālāk – tās ir spilgti izteiktas konkurences priekšrocības, par kuru iegūšanu atsevišķās ekonomiskās apvienībās un struktūrās cīnās desmitgadēm, bet mums to visu ir devuši mūsu senči," konstatēja Putins.

Par pandēmiju

Runājot par Covid-19 pandēmiju, Putins atzīmēja, ka koronavīruss nav atkāpies, un pasaule stāv uz "tektonisku kustību" robežas visās dzīves jomās.

"Pandēmija atgādināja par cilvēka dzīves trauslumu. Bija grūti iedomāties, ka mūsu tehnoloģiski attīstītajā XXI gadsimtā, pat vislabklājīgākajās, turīgākajās valstīs cilvēks var palikt neaizsargāts, kā likās, ne tik fatālas infekcijas, ne tik baisa drauda priekšā," sacīja Putins.

Prezidents konstatēja, ka starptautiskā sabiedrība cīņā ar koronavīrusu izdarījusi nebūt ne visu, ir garām palaistas iespējas.

Par valstu patstāvību

Runājot par valsts iekārtu, prezidents atzīmēja, ka censties akli kādu kopēt – tas ir nepareizi.

"Mēs redzam, kā funkcionē šādi ievestie demokrātijas modeļi. Tā ir vienkārši čaula, fikcija, vairumā gadījumu. Fikcija, kurai nav nekāda iekšējā satura, pat līdzīga suverenitātei.  Tautai, kur tiek īstenotas šādas shēmas, reāli neko neprasa, bet vadītāji ir attiecīgi – viņi nav nekas vairāk, kā vien vasaļi. Savukārt vasaļa vietā, kā zināms, visu lemj kungs," teic Krievijas līderis.

Pēc viņa sacītā, nav nozīmes, kā tiek dēvēta politiskā iekārta, kura katrā valstī ir sava, sava politiskā kultūra, tradīcijas, savs skatījums uz attīstību.

"Rodas jautājums: kas tad ir stipra valsts? Kur slēpjas tās spēks? Protams, ne totālā kontrolē vai tiesībsargājošo iestāžu nežēlīgumā, ne privātas iniciatīvas izstumšanā vai pilsoņu aktivitātes apspiešanā, pat ne bruņoto spēku un aizsardzības potenciāla varenumā. Lai gan, domāju, jūs saprotas, cik šī sastāvdaļa ir svarīga Krievijai no ģeogrāfijas, vesela ģeopolitisko izaicinājumu kompleksa viedokļa. Un, protams, mūsu kā pastāvīgā ANO Drošības Padomes locekļa vēsturiskās atbildības viedokļa globālās stabilitātes uzturēšanai. Taču esmu pārliecināts, ka valsts spēks ir pirmām kārtām uzticībā no tās pilsoņu puses. Lūk, kur slēpjas valsts spēks," sacīja prezidents.

Putins uzsvēra, ka varas avots ir cilvēki, tas izpaužas viņu "gatavībā deleģēt ievēlētajai varai plašas pilnvaras", redzot valstī savus pārstāvjus,  no kuriem ir jāpieprasa stingra atskaite par viņu darbu.

Par ieroču kontroli

Runājot par ieroču kontroli, Putins norādīja, ka bez ierobežojumiem šajā jomā pasaulei nav nākotnes. Viņš atgādināja, ka Vašingtona pakāpeniski izstājās no šādām vienošanām.

"Visiem ir labi zināms – iziešana no Pretraķešu aizsardzības, pēc tam no Līguma par vidēja un mazāka darbības rādiusa raķetēm, pēc tam "Atvērto debesu", nu, iziešanas vēl nav, taču Amerikā paziņoja, ka viņi uzsākuši izstāšanās procedūru no šī līguma. Kāpēc? Uz kāda pamata? Pat nepaskaidro kāpēc, vienkārši nepaskaidro kāpēc," paziņoja Putins.

Prezidents atzīmēja, ka Maskava neiebilst pret Ķīnas piesaisti START līgumam, taču uzsvēra, ka Vašingtonai pašai ir jārosina dialogs ar Pekinu, nevis jāuzveļ tas Krievijai.

Tāpat Putins uzstājās par visu kodola lielvalstu iekļaušanu šajā vienošanā.

"Mums eiropieši saka, lai viņi (ASV – red. piez.) izstājas, bet jūs neizstājieties. Es saku: labrīt, tas gan ir labs kino. Jūs taču visi esat NATO locekļi, tātad, jūs lidosiet, nodosiet amerikāņiem informāciju, bet mēs nespēsim to darīt, jo mēs paliekam šajā līgumā. Tādēļ netēlosim muļķus, runāsim godīgi viens ar otru. (…) Taču patiesībā, es tā saprotu, ka arī ASV partneri Eiropā vēlētos, lai ASV paliktu šajā līgumā un lai tur nekas nesabruktu," teic Krievijas līderis.

Par situāciju ar Navaļniju

Atbildot uz kāda diskusijas dalībnieka jautājumu par situāciju ar Alekseju Navaļniju, Putins paziņoja, ka Krievija ir gatava veikt notikušā izmeklēšanu, taču tam ir nepieciešams apstiprinājums, ka viņu saindēja, bet šāda informācija netiek sniegta.

Prezidents atzīmēja, ka uzdeva Ģenerālprokuratūrai pārbaudīt pacienta izbraukšanas iespēju ārstēšanās nolūkos ārzemēs, ar to domājot ierobežojumus krimināllietā, uzreiz pēc viņa sievas iesnieguma saņemšanas.

"Turklāt vienā no sarunām ar kādu Eiropas līderi es piedāvāju, lai mūsu speciālisti atbrauc uz Vāciju kopā ar franču, zviedru speciālistiem, pastrādā uz vietas, saņem kaut kādus materiālus. Un šos materiālus varētu ielikt krimināllietas ierosināšanas pamatos, ja tas patiešām ir krimināls notikums, izmeklēt to. Bet neko taču nesniedz," sacīja Putins.

Tāpat Putins piebilda, ka pastāv šaubas par paziņojumiem, ka Navaļnija organismā tika atklātas "Novičok" pēdas.

"Pateica, ka tur atrada "Novičok" pēdas. Pēc tam tas viss tika nodots ĶIAO (…), un pēkšņi mums saka: tas nav "Novičok", tas ir kaut kas cits. (…) Tad vai tas ir "Novičok" vai nav "Novičok"? Jau rodas šaubas par to, kas bija pateikts sākumā," piebilda prezidents.

Par apkārtējo vidi

Prezidents atzīmēja, ka šodien ir jāapspriež atteikšanās no neierobežotas patērēšanas par labu saprātīgai pietiekamībai.

"Ja mēs vēlamies saglabāt mūsu kopīgās mājas nākošajām paaudzēm, ir jāsakopj sava planēta. Apkārtējās vides aizsardzības temats – tas jau sen un stabili ir iegājis pasaules dienas kārtībā," nobeigumā sacīja Putins.

 

32
Tagi:
Vladimirs Putins
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Lai ieriebtu Putinam": Latvijas bijušais ārlietu ministrs par Navaļnija "saindēšanu"
Septiņi tūkstoši eiro par nāvi – Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"
Kāpēc Lavrovs apsolīja pārtraukt komunicēšanu ar Eiropas līderiem
Jānis Dombrava

Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi

0
(atjaunots 08:19 25.10.2020)
Latvijas valdība pieņēma lēmumu pastiprināt ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatību, taču Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava uzskata, ka ar to ir par maz, lai apturētu vīrusu.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Piektdien, 23. oktobrī, Latvijas valdība ārkārtas sēdē atzina par neefektīviem līdzšinējos Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus.

Beigās tika pieņemts lēmums pastiprināt pasākumus. Jau no sestdienas, 24. oktobra, aizsargmaskas ir jāvalkā visās sabiedriskās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž fiksētās vietās), tostarp pašvaldības un valsts iestādēs, kur tiek sniegti pakalpojumi. Izņēmumu sastādīja tikai baseini, pirtis un akvaparki – tur maksas nevar valkāt fiziski. Joprojām bez maskām atļauts staigāt bērniem līdz 13 gadiem.

Tiek samazināts atļautais dalībnieku skaits privātos pasākumos (dzimšanas dienas, ballītes un citi): no 26. oktobra atļauts pulcēties kompānijās līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums tiek rīkots svaigā gaisā, dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskās vietās atļauts atrasties ne vairāk kā 300 apmeklētājiem vienlaikus.

Pie daļējām tālmācībām pāriet augstākā izglītība. Lekcijas – Internetā, taču praktiskās nodarbības studentiem atļauts apmeklēt klātienē.

Tāpat valdība ierobežoja maksimālo cilvēku skaitu baznīcās (50% no kopējā atļautā skaita) ar trīs kvadrātmetru piešķiršanu katram apmeklētājam. Sejas masku lietošanas prasība turpmāk būs jāievēro arī šeit.

Visi šie pasākumi izskatās visnotaļ nopietni. Taču Saeimas deputātam no Nacionālās apvienības Jānim Dombravam šķiet, ka tie nespēs apturēt vīrusu.

Savā Twitter mikroblogā viņš uzrakstīja, ka valdības ieviestie ierobežojumi neapturēs vīrusa izplatību. Pēc deputāta domām, situācija ar Covid-19 Latvijā jau ir aizgājusi pārāk tālu, lai valsts spētu atļauties paturēt atvērtas skolas, bārus un, visbeidzot, robežas.

​Vēl vienā savā tvītā, kurš tika publicēts pirms valdības ārkārtas sēdes, Dombrava uzsvēra, ka atbildīgā ministrija nav iemācījusies novērst Covid-19 izplatības riskus klātienes izglītības  apstākļos, pakalpojumu un tūrisma jomā.

"Skumji, bet, lai apturētu vīrusa izplatību valdībai jau šodien vajadzētu pieņemt ļoti stingrus ierobežojumus," atzīmēja viņš.

​Tāpat ir vērts norādīt, ka sēdes gaitā Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš atzina, ka nelolo ilūzijas attiecībā uz to, ka Latvija spēs uzveikt koronavīrusu līdz decembrim. Ar šo vīrusu nāksies dzīvot vēl daudzus mēnešus.

Taču galvenais, kā uzsvēra Kariņš, ir saglabāt piekļuvi medicīnas pakalpojumiem, un valdība centīsies sameklēt līdzekļus testēšanas paplašināšanai un slimnīcu kapacitātes celšanai.

0
Tagi:
Dombrava, koronavīruss
Pēc temata
Otrais Covid-19 vilnis: cik Latvijas iedzīvotāju plāno ierobežot sociālos kontaktus
Covid-19: valdība pastiprina drošības pasākumus
Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19