Informācijas aģentūra Rossija segodņa. Foto no arhīva

Noslēgusies darbu pieņemšana Andreja Steņina fotokonkursam

14
(atjaunots 13:38 23.03.2016)
Šogad fotožurnālistiskas konkursā piedalās jauno žurnālistu darbi gandrīz no visas pasaules. Arī Krievija tajā pārstāvēta no Kaļiņingradas līdz pat Vladivostokai.

RĪGA, 23. marts — Sputnik. Andreja Steņina vārdā nosauktais Starptautiskais fotožurnālistikas konkurss, ko sadarbībā ar Krievijas UNESCO lietu komisiju organizēja starptautiskā informācijas aģentūra "Rossija Segodņa", šogad ir saņēmis aptuveni sešus tūkstošus pieteikumu, ko jaunie fotožurnālisti sūtījuši no 71 pasaules valsts.
Konkursā pārstāvēti pieci kontinenti – darbi ir sūtīti no Eiropas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas, Āfrikas, Tuvo Austrumu valstīm, Indijas, Austrālijas un Dienvidaustrumāzijas.

Krievija konkursā ir pārstāvēta no Kaļiņingradas, Maskavas un Sanktpēterburgas līdz Vladivostokai un Jaltai. Pieteikumu ziņā populārākās nominācijas ir "Mana zeme", "Portrets. Mūsu laika varonis" un "Pasaules krāsas. Dzīves harmonija".

"Šogad esam uzstādījuši rekordu dalībnieku ģeorāfiskās atrašanās vietas ziņā – vēlmi piedalīties konkursā pauduši fotogrāfi no visiem pieciem kontinentiem. Konkurss ir ļoti populārs fotožurnālistu vidū no Krievijas un visas pasaules – tas ir galvenais pasākums Krievijā, kas palīdz atklāt jaunos talantus. Mēs pateicamies visiem, kas atsūtījuši savus darbus un vēlam veiksmi mūsu dalībniekiem," – atzīmēja Aleksandrs Štols, starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija Segodņa" Apvienotās fotoinformācijas direkcijas vadītājs.

Aptuveni 60% pieteikumu konkursam nākuši no Krievijas. Aktīvākie bija fotogrāfi no Centrālā, Ziemeļrietumu, Urālu, Pievolgas un Piejūras federālajiem apgabaliem.

Centrālo reģionu lielākoties pārstāv fotožurnālisti no Maskavas, Belgorodas un Jaroslavļas; Ziemeļrietumu reģionā aktīvākie žurnālisti nākuši no Kaļiņingradas, Sanktpēterburgas, Veļikij Novgorodas un Pleskavas; Urālu reģionu pārstāv darbi no Čeļabinskas, Jekaterinburgas un Ņižņij Tagilas; Pievolgas reģionā lielākā daļa darbu nākuši no Ņižņij Novgorodas, Kazaņas, Ufas un Orenburgas; Sibīrijas federālajā apgabalā īpaši izcēlušies fotogrāfi no Krasnojarskas, Novosibirskas, Omskas un citām pilsētām.

Konkursa balvu fonds sastāda 50 tūkstošus, 35 tūkstošus un 25 tūkstošus rubļu par pirmo, otro un trešo vietu piecās nominācijās: "Mana zeme", "Portrets. Mūsu laika varonis", "Pasaules krāsas. Dzīves harmonija", "Svarīgākie jaunumi" un "Sports".

Konkursa īpašā balva Grand Prix tiek piešķirta ar žūrijas locekļu balsu vairākumu labākajam konkursa darbam. Tā sastāda 500 tūkstošus rubļu.

Uzvarētāji tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 2016. gada augustā. Uzvarētāji saņems naudas balvas un iespēju parādīt savus darbus Krievijā un ārvalstīs. Šis konkurss ir vienīgais pasākums Krievijā, kurā starptautiskās fotožurnālistu aprindas atklāj jaunos talantus. Tas atbalsta un attīsta nozares augstos standartus, veido dokumentālās fotogrāfijas kvalitātes kritērijus Krievijā un visā pasaulē.

Vārds kā simbols

Speciālais aģentūras "Rossija Segodņa" fotokorespondents Andrejs Steņins gāja bojā 2014. gada augustā, izpildot redakcijas uzdevumu Ukrainas austrumos. Viņam pēc nāves tika piešķirts ordenis par drosmi un varonību.

2015. gadā konkurss kļuva par lielāku jauno fotogrāfu cīņas vietu – konkursam tika pieteikti aptuveni pieci tūkstoši darbu no 54 pasaules valstīm – no Eiropas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas, Āfrikas, Tuvajiem Austrumiem, Indijas un Dienvidaustrumu Āzijas. Plaši bija pārstāvēta arī Krievija — no Maskavas un Sanktpēterburgas līdz pat Vladivostokai un Nahodkai.

Konkursa uzvarētāju apbalvošanas svinīgā ceremonija notika Maskavā, un viņu darbi tika demonstrēti izstādēs un festivālos Krievijā un citās valstīs.

Andreja Steņina vārdā nosauktais Starptautiskais fotožurnālistikas konkurss 2016. gadā notiek ar lielāko Krievijas un starptautisko mediju un informācijas aģentūru atbalstu.
Konkursa galvenie informatīvie atbalstītāji ir Krievijas valsts telekanāls "Rossija-Kuļtura", portāls KP.ru, informācijas un ziņu portāls ŽurDom, un portāls Russian Photo.

Pār starptautiskajiem informācijas konkursa atbalstītājiem kļuvuši: ziņu aģentūra Askanews, ziņu aģentūra EFE, mediju holdings Independent Media, ziņu aģentūra Notimex, televīzijas kanāls un portāls RT, The Royal Photographic Society, Shanghai United Media Group (SUMG).

Nozaru informācijas partneru statusā konkursu atbalsta: Fotogrāfijas akadēmija, aģentūra "Geofoto", portāls Photo-study.ru, Maskavas Žurnālistu savienība, Studentu un jaunatnes mediju savienība, informācijas portāls YOung JOurnalists un festivāls "Fotoparāde Ugličā".

14
Pēc temata
Tuvojas noslēgumam Andreja Steņina vārdā nosauktā konkursa dalībnieku reģistrācija
Situācija pie skolas Kazaņā, kur notika apšaude

Kazaņā apšaudē skolā gājuši bojā 9 cilvēki

83
(atjaunots 18:36 11.05.2021)
Tatarstānas galvaspilsētā mācību iestādēs ieviests paaugstinātas drošības režīms, pēc apšaudes skolas apkaimē – kontrteroristiskās operācijas režīms.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Kazaņā apšaudē mācību iestādē gājuši bojā 9 cilvēki, aģentūrai RIA Novosti pastāstīja reģiona ārkārtas dienesti. Divi skolēni gājuši bojā, izlecot pa trešā stāva logu.

Kazaņas 175. vidusskolā notikusi apšaude, kurā nogalināti 9, ievainots 21 cilvēks. Likumsargi ierosinājuši krimināllietu un turpina izmeklēšanu.
Provizoriskie dati liecina, ka apšaudi sarīkojis skolas bijušais absolvents. Viņš ir aizturēts.

Ar evakuētajiem bērniem strādā psihologi, organizēts "karstās līnijas" darbs.

Visās mācību iestādēs pilsētā pastiprināti drošības pasākumi.

Iepriekš ziņu aģentūras vēstīja: no rīta Tatarstānas policija saņēma ziņu par to, ka 175. skolā dzirdama apšaude. Uzbrukums notika mācību laikā, šāvēji bija vairāki.

Ārkārtas situācijas vietā ieradās vairāk nekā 20 ātrās palīdzības brigādes. Skolas apkaimē ieviests kontrteroristiskās operācijas režīms. Ierosināta krimināllieta.

Traģēdijas vietu apmeklēja Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs, veselības ministrs Marats Sadikovs un prokurors Ilduss Nafikovs.

"Liela nelaime. Noticis briesmīgs noziegums – apšaudīti nevainīgi bērni. Noskaidrojam notikušā iemeslus, strādā visi dienesti. Situāciju kontrolēju personīgi," Minnihanovs paziņoja tīklā "VKontakte".

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izteica līdzjūtību par traģēdiju Kazaņā.

"Ļoti skumjas ziņas no Kazaņas. Izsaku patiesu un dziļu līdzjūtību šajā briesmīgajā noziegumā bojā gājušo vecākiem un ģimenēm. Novēlu pēc iespējas ātrāk atgūt veselību visiem cietušajiem," politiķis uzrakstīja savā lapā Facebook.

Ēkā turpinās operatīvās darbības. Sociālajos tīklos publicē uzņēmumus, domājams, no Kazaņas skolas telpām

83
Tagi:
bērni, skola, terorakts, Krievija
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

"Neonacisms paceļ galvu Baltijā": Putins izteicās par "nepiebeigtajiem slepkavām"

27
(atjaunots 09:31 11.05.2021)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā 9. maija Uzvaras parādē Maskavā atgādināja, kā brieda nacisms, kā aizvien ciniskāk skanēja rasu pārākuma, antisemītisma un rusofobijas lozungi un brīdināja par tālaika šausmu atkārtošanās risku.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Svētdien, 9. maijā Sarkanajā laukumā Maskavā notika parāde par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai. Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā apsveica valsti lielajos svētkos un norādīja, kādu iemeslu dēļ Krievija un pasaule nedrīkst piemirst šo dienu.

Uzvaru Lielajā Tēvijas karā Putins nosauca par kolosāli vēsturiski nozīmīgu visas pasaules likteņos. Prezidents norādīja, ka Krievijā tie ir svēti svētki, jo tā ir radnieciska cilvēkiem, kuri sakāva, salauza nacismu, tā ir uzvarētāju paaudzes mantiniece.

Viņš pauda dziļu pateicību veterāniem, kuri pierādīja: kopā var sasniegt pat to, kas šķiet neiespējams, izcīnot neapšaubāmo Uzvaru un padarot 1945. gada 9. maiju slavenu gadu simteņiem uz priekšu.

"Mēs vienmēr paturēsim prātā, ka šo izcilo Varoņdarbu paveica padomju tauta, kas pašā smagākajā kara laikā, izšķirošās cīņās noteica iznākumu cīņā ar fašismu. Mūsu tauta bija viena, viena smagajā varonības un upuru ceļā pretī uzvarai. Tā cīnījās uz dzīvību un nāvi uz robežām, smagās cīņās uz zemes, jūrā un debesīs. Visu tautību un ticību cilvēki cīnījās par katru dzimtās zemes pēdu. Par Piemaskavas laukiem, Karēlijas klintīm un Kaukāza pārejām. Par Vjazmas un Novgorodas mežiem, par Baltijas un Dņepras krastiem, par Volgas un Donas stepēm," paziņoja Putins.

Krievijas vadītājs savā runā atgādināja, ka šogad aprit 80 gadi kopš Lielā Tēvijas kara sākuma, kad ienaidnieks uzbruka PSRS, iebruka šajā zemē, "lai slepkavotu, sētu nāvi, sāpes, šausmas un neaprakstāmas ciešanas, vēlēdamies gāzt ne tikai politisko iekārtu, padomju sistēmu, bet arī likvidēt PSRS kā valsti, kā nāciju, noslaucīt tautas no zemes virsas."

Возложение венка и цветов к Могиле Неизвестного Солдата у Кремлевской стены
© Sputnik / Михаил Метцель
Ziedu nolikšana pie Nezināmā kareivja kapa Maskavā

"Atbildei uz nacistisko ordu iebrukumu kļuva vispārēja, draudīga, nepārvarama vēlme atvairīt iebrukumu, darīt visu, lai ienaidnieks tiktu sakauts, lai noziedznieki, slepkavas saņemtu taisnīgu un nenovēršamu sodu. Padomju tauta izpildīja svēto zvērestu, nosargāja dzimteni un atbrīvoja Eiropas valstis no brūnā mēra," uzsvēra Putins.

Viņš teica, ka karš sagādājis tik daudz bēdu un asaru, ka nav iespējams to aizmirst, nav piedošanas tiem, kuri no jauna lolo agresīvus plānus.

"Gandrīz gadsimts atdala mūs no notikumiem, kad Eiropas centrā auga nacistiskā zvēra nekaunība, aizvien ciniskāk skanēja rasu pārākuma, antisemītisma un rusofobijas lozungi, itin vienkārši tika lauzti līgumi, kuru mērķis bija apturēt pasaules kara tuvošanos. Vēsture liek izdarīt secinājumus un gūt mācību, taču diemžēl daudz ko no savas izcilības murgainās teorijas pārņemto nacistu ideoloģijas atkal mēģina likt lietā. Un ne tikai dažādi radikāļi un starptautisko teroristu grupējumi.

Šodien mēs redzam nepiebeigto slepkavu un viņu sekotāju pulcēšanos un mēģinājumus sagrozīt vēsturi, attaisnot noziedzniekus, kuru rokas ir simtiem tūkstošu civiliedzīvotāju asinīs. Mūsu tauta pārāk labi zina, pie kā tas ved. Katra ģimene svēti glabā atmiņā tos, kuri izcīnīja Uzvaru. Un mēs vienmēr leposimies ar viņu varoņdarbu. Krievija konsekventi aizstāv starptautiskās tiesības, taču pie tam mēs stingri sargāsim savas nacionālās intereses – nodrošināt mūsu tautas drošību," teica prezidents uzrunas noslēgumā.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs komentēja Putina vārdus par nepiebeigtajiem slepkavām. Radio "Govorit Moskva" ēterā Peskovs konstatēja: nav noslēpums, ka neonacisms paceļ galvu Ukrainā un Baltijas valstīs.

Viņš uzsvēra, ka šīs izpausmes ir acīmredzamas un ar to cenšas cīnīties Eiropa, tomēr Krievijai notiekošais nav pieņemams principā.

Jāpiebilst, ka 8. maijā, Eiropas dienā Latvijas prezidents Egils Levits apgalvoja, ka Latvija vispār neesot piedalījusies Otrajā pasaules karā un pie tam cietusi teju vai vairāk nekā visas citas valstis.

27
Tagi:
neonacisms, Uzvaras diena, Baltija, Putins
Pēc temata
Pēdējie sagatavošanās posmi pirms Uzvaras parādes Sarkanajā laukumā
Uzvaras parāde Sarkanajā laukumā Maskavā
Debesis virs Maskavas iekrāsojās Krievijas karoga krāsās: Uzvaras gaisa parādes mēģinājums

Rets ciemiņš: Liepājas novadā video nonācis ziņkārīgs lācis

0
(atjaunots 23:01 11.05.2021)
Svētdien, Bārtas mežā Liepājas novadā fotolamatās iekļuva lācis. Vietējie atzīmēja, ka Kurzemes dienvidos ķepaiņi sastopami ļoti reti.

Videokamera bija novietota mednieku biedrības "Buvmeistars" teritorijā. Tās pārstāve Kate Šterna pastāstīja, ka lācis ir apmēram piecus gadus vecs. Viņa konstatēja, ka Kurzemes dienvidos lāči nav redzēti ilgu laiku, tā ir liela veiksme, ka izdevies fiksēt šo ķepaini.

Lācis nesteidzīgi devās pie barotavas, ko mednieki sarūpējuši savvaļas dzīvniekiem, izpētīja to un, neko interesantu neatradis, devās tālāk savās lāča darīšanās.

© Sputnik / Н. Герасимов

Nesenajā konferencē "Medības 2021" Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš atzīmēja, ka patlaban lielākais lāču skaits mīt Latvijas dienvidos. Speciālists ziņoja, ka monitorings atbilstoši četriem galvenajiem kritērijiem: īpatņu skaits, izplatība, mītnes vietu stāvoklis un tālākās perspektīvas – liecina, ka lāču stāvoklis Latvijā ir apdraudēts. Pēdējais plašais pētījums veikts no 2015. līdz 2018. gadam.

Ozoliņš atzīmēja, ka tik mazs dzīvnieku skaits, kāds pašlaik fiksēts valstī, nevar nodrošināt populācijas patstāvīgu atjaunošanos. Tomēr, pēc viņa domām, cerība vēl ir.

Speciālisti brīdina, ka, iestājoties pavasarim, vēlams būt piesardzīgākiem pastaigās pa mežu un tā apkaimi – lāči mostas no miega un var tuvoties cilvēku mitekļiem uztura meklējumos.

0
Tagi:
lācis, Liepāja