Federālās aģentūras Rossotrudņičestvo vadītāja Ļubova Gļebova

Bezmaksas studijas Krievijā 15 tūkstošiem ārzemnieku

793
(atjaunots 17:48 05.03.2016)
Ārvalstu pilsoņu uzņemšana bezmaksas apmācībai Krievijas augstskolās ir ikgadējs ilgtermiņa projekts. Par šā gada uzņemšanas niansēm pastāstīja Federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītāja.

Aģentūras vadītāja Ļubova Gļebova pastāstīja, kā Krievija gatavojas palielināt ārvalstu studentu skaitu.

— Gļebovas kundze, cik ārzemnieki ik gadus saņem bezmaksas augstāko izglītību Krievijā?

— Jau trīs gadus KF ik gadus aicina 15 tūkstošus ārvalstu pilsoņus bez maksas studēt mūsu augstskolās. Šajā procesā piedalās vairāk nekā 400 Krievijas universitātes.

2016. gadā pirmo reizi organizēta atklāta uzņemšana. Esam izanalizējuši kolēģu pieredzi citās valstīs, tāpēc šogad izstrādāta pieteikšanas procedūra elektroniskā formā. Pieņemšanas procedūrā īpašas izmaiņas nav notikušas, taču tagad tā ir daudz vienkāršāka un caurskatāmāka (viens datu ievades logs, ātra atlases procedūra). Agrāk procesā iesaistījās starpnieki, un šogad informatīvais portāls tādu iespēju vairs nedod.

198 pasaules valstu pilsoņi var sūtīt savus pieteikumus studijām Krievijas universitātēs dažādās specialitātēs (no medicīnas līdz tehniskajām specialitātēm, ieskaitot kodolfiziku). Atsevišķs virziens – krievu valodas speciālisti, lingvisti un filologi. Pašlaik ārvalstīs ir ļoti pieprasīts viss, kas saistīts ar krievu valodu.

— Kas jādara ārvalstu pilsonim, lai pretendētu uz Krievijas valsts kvotas saņemšanu?

— Vispirms jāpiereģistrējas portālā www.russia.study. Procedūra aizņem aptuveni 20 minūtes un notiek divos posmos: ārvalsts pilsonim jāapliecina sava personība, tad jānorāda e-pasts. Gandrīz nekavējoties tiek saņemts apstiprinājums. E-pasts ir nepieciešams, lai turpmāk nodrošinātu ātru un drošu saziņu ar potenciālajiem absolventiem. No viņa paša ieinteresētības ir atkarīgs tas, cik operatīvi viņš reaģēs.

Pēc profila pārbaudes kandidāts aizpilda anketu, kurā viņš ievada savus datus, informāciju par izglītību un personiskos sasniegumus, norāda vēlamo apmācības virzienu, kā arī sagatavo motivācijas vēstuli. Anketa tiek iekļauta valsts kopējā sarakstā. Tad konkrētās valsts operators (katrā valstī ir savs operators) veic kandidātu iepriekšēju atlasi.

— Kas notiks, ja ne īpaši apdāvināti ārvalstnieki ieņems perspektīvo Krievijas studentu vietas? Vai ir paredzēta konkursa atlase?

— Lielākajā daļā pasaules valstu ir mūsu pārstāvniecības — Krievijas zinātnes un kultūras centri, kuru pārstāvji, ņemot vērā dažādus faktorus (atestāta atzīmes, darbs olimpiādēs, un citi kandidāta nopelni) nodrošina sākotnējo pretendentu anketu vērtējumu. Sekmīgākie un talantīgākie jaunieši tiek aicināti ierasties uz interviju klātienē vai neklātienē. Ar Sīriju, piemēram, tagad ir iespējams tikai neklātienes atlases formāts, taču arī studenti no Sīrijas ir laipni gaidīti, un mēs priecāsimies viņus redzēt Krievijas universitātēs.

Televīzijas tornis Rīgā. Foto no arhīva
© Flickr / Kārlis Dambrāns

Fināla atlasi veic komisija, kurā strādā Krievijas zinātnes un kultūras centru pārstāvji, vēstniecību, izglītības ministriju darbinieki un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Pašlaik norit pārrunas ar universitātēm – mēs vēlamies iekļaut komisijā arī augstāko mācību iestāžu pārstāvjus.

Šis gads ir eksperimentāls, un atlases procedūrā tiks izmantotas pārrunas vai testi. Taču jau nākamgad mēs plānojam izmantot pilnvērtīgu vērtēšanas formu, pamatojoties uz olimpiāžu un testu sistēmu. Katrā valstī tiks veidots atsevišķs novērtējums. Atlasei tiks izmantotas olimpiādes, ko Krievijas universitātes organizē ārvalstu teritorijās. Šobrīd aģentūra dara visu iespējamo, lai olimpiādes būtu atbilstošas un sadalītas attiecīgās kategorijās.

— Ko darīt pretendentiem, kam nav paveicies atlasē?

— Ja kādam ārvalstu pilsonim netiks piedāvāta kvota 15 tūkstošu absolventu atlases ietvaros, viņam tiks piedāvāta iespēja noslēgt studiju kontraktu. Tā kā mācību maksa daudzās mūsu augstskolās ir salīdzinoši zema (daudzās universitātēs studiju maksa nepārsniedz 1000-1500 eiro gadā), daudziem būs interesants arī tāds formāts.

— Kad procesā iesaistās universitātes? Kā ieteiktais kandidāts iestājas konkrētā augstskolā?

— Kad ārvalstnieks ir izraudzīts studijām, viņš pats izvēlas sešas augstskolas, kurās viņš gribētu studēt. Pēc tam tiek izmantots interesants mehānisms: katra universitāte veido savu "elektronisko kabinetu" un izvēlas savus kandidātus. Ja pretendents nav iekļuvis pirmajā izvēlētajā augstskolā, viņa datus saņem nākamā augstskola… Ja neviena no sešām augstskolām nav viņu izvēlējusies, KF Izglītības ministrija piedāvās iespēju studēt kādā citā universitātē. Ticiet man, šajā procesā neviens netiks aizmirsts.

— Kā jums šķiet, vai Krievija vēl joprojām kotējas pasaulē kā valsts ar spēcīgu augstāko izglītību? Kādi motīvi ir cilvēkiem, kuri brauc uz Krieviju studēt?

Muzejs-rezervāts Kiži. Foto no arhīva
© Sputnik / Alexey Danichev
— Pirmkārt, Krievija nodrošina kvalitatīvu izglītību inženiertehniskajās specialitātēs, dabaszinātnēs, matemātikas virzienos, filoloģijā un rusistikā. Motīvējoša ir arī medicīniskā izglītība – ārzemēs tā ir ļoti populāra. Līdzīga situācija ir kulturoloģijas jomā: krievu mūzika, teātris, kino joprojām interesē ārzemes. Lai arī izglītības sfērā Krievijā izveidojusies krīze, pasaulē tā joprojām tiek vērtēta visai augstu.

Otrkārt, mācības un dzīve Krievijā ir lētākas nekā, piemēram, Eiropā. Treškārt, daudzās valstīs Krievija tiek uzskatīta par līderi. Daudzi cilvēki, kuri pašlaik dažādās valstīs ieņem vadošos posteņus, kādreiz ir studējuši Krievijā. Kad viņu bērni gatavojas studijām augstskolās, šie cilvēki izskata iespējas studēt Krievijā, zinot, ka izglītība KF dāvā plašu redzesloku, noderīgus un pareizus orientierus. Tas attiecas ne tikai uz NVS valstīm, bet arī uz Āzijas un Āfrikas valstīm, atsevišķām Eiropas valstīm un Latīņameriku.

— Kādas priekšrocības šis projekts sniegs Krievijai?

— Pirmkārt, projekts dos iespēju universitātēm un visai Krievijai kopumā nodrošināt savu nākotni, izdarīt pareizas investīcijas. Ārzemju studenti, kas studējuši Krievijā, saglabā lojalitāti arī Krievijas Federācijai. Zinātnes jomā viņi veido ciešas saiknes ar Krievijas izglītības un zinātniskajām organizācijām. Plaši pieprasīti studenti paliek Krievijā, turpinot studijas un darbu šeit. Būtībā mēs piesaistām kadrus, kas nepieciešami mūsu ekonomikai un izglītības sistēmai.

Jāpiebilst, ka kvotas bezmaksas studijām Krievijas universitātēs attiecas ne tikai uz bakalaura studijām, bet arī uz maģistrantūru un aspirantūru. Tas ir akadēmiskās mobilitātes rādītājs un studentu apmaiņas elements. Augstskolas veido kontaktus starptautiskā līmenī. Savukārt ārvalstu studenti, kuri uzsak studijas saskaņā ar kontraktu, nodrošina papildu ienākumus augstskolā.

— Lai studētu Krievijā, vajadzīgas krievu valodas zināšanas. Labi zināms, ka šī valoda nav visvieglākā pasaulē. Vai ārvalstu studenti saņems atbalstu valodas apmācībām?

— Daudzās Krievijas universitātēs strādā sagatavošanās fakultātes. Ārvalstnieki, kas krievu valodu nepārvalda vispār (aptuveni 4 tūkstoši studentu ik gadus), veselu gadu mācās valodu. Taču šie studenti izmaksā ļoti dārgi – līdz 100 tūkstošiem rubļu gadā. Valsts zaudē naudu, cilvēki – laiku.

Šī iemesla dēļ Aģentūra sadarbībā ar Krievijas universitātēm ir ierosinājusi veidot „izbraukuma” sagatavošanas fakultātes dažādās pasaules valstīs, atvērt tur krievu valodas mācību un testēšanas centrus.

— Vai daudzi interesējas par iespēju bez maksas studēt Krievijas augstskolās?

— Pašlaik vērojama īpaša interese: cilvēki zvana, uzdod jautājumus sociālajos tīklos, reģistrējas portālā. Vislielāko interesi izrāda NVS valstu pilsoņi, jo informācija par studentu atlasi strauji izplatījās krievvalodīgo vidē.

Ārvalstu pilsoņu atlase bezmaksas studijām Krievijas augstskolās ir ikgadējs ilgtermiņa projekts. Gribētos nākotnē kvotas palielināt, jo tas ir efektīvs valsts ārpolitikas darbības instruments.

Kā bez maksas iegūt izglītību Krievijā
© Sputnik / Ekaterina Starova
Kā bez maksas iegūt izglītību Krievijā

 

 

793
Pēc temata
Vēstniecībā uzsākta dokumentu pieņemšana bezmaksas studijām Krievijā
Vīzas iebraukšanai KF kļūs lētākas
Covid-19

Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19

54
(atjaunots 10:18 15.10.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par otrās Krievijā izgudrotās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju.

RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Otrā Krievijas vakcīna pret koronavīrusu tika izgudrota Novosibirskas centrā "Vektor", vēsta RIA Novosti.

Par jaunās vakcīnas reģistrāciju sanāksmes laikā ar KF valdības locekļiem paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Covid-19 testi, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Майшев

Preparāts saucās "EpiVacCorona". Tiek atzīmēts, ka tas ir drošs.

Putins paziņoja, ka vicepremjere Tatjana Goļikova un "Rospotrebnadzor" vadītāja Anna Popova jau ir potējušās ar jauno vakcīnu klīnisko pētījumu ietvaros.

Goļikova paziņoja, ka pirmo 60 tūkstošu dozu ražošana ir ieplānota tuvākajā laikā.

Paralēli Krievijas Zinātņu akadēmijas Čumakova vārdā nosauktais Imunbioloģisko preparātu pētniecības un izstrādes centrs veic trešās dzīvās vakcīnas pret Covid-19 izstrādi.

Atgādināsim, ka 11. augustā Krievijā piereģistrētā pasaulē pirmā vakcīna pret koronavīrusu, kuru izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktais centrs un kurai tika dots nosaukums "Sputnik V", netika radīta "no nulles", īsā laika posmā, bet gan kļuva par vairākas desmitgades ilgušo pētījumu rezultātu. Sākot ar adenovīrusu vektoru tehnoloģiju izstrādes brīdi līdz tās ieviešanai praksē pagāja aptuveni 40 gadu.

Pēcreģistrācijas "Sputnik V" izmēģinājumi ilgs no diviem mēnešiem līdz pusgadam.

Plašāku informāciju par pirmo vakcīnu pret Covid-19 "Sputnik V" iespējams atrast tās mājaslapā www.sputnikvaccine.com.

54
Tagi:
Krievija, vakcīna, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu
ASV apsūdz Krieviju par mēģinājumiem kavēt Covid-19 vakcīnas izstrādi
ASV neizdodas izstrādāt vakcīnu pret koronavīrusu. Vainīga Krievija
Vladimirs Norvinds, foto no arhīva

KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas

91
(atjaunots 16:07 13.10.2020)
KF ĀM paziņoja, ka 75 gadu vecā bijušā Kara pensionāru biedrības vadītāja Vladimira Norvinda izraidīšana no Latvijas ir provokācija, šis incidents nepaliks Rīgai bez sekām.

RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova nosauca par "izrēķināšanos" iepriekš ar Latvijas tiesas lēmumu likvidētās republikas veterānu biedrības vadītāja Vladimira Norvinda deportēšanu no Latvijas. Pēc viņas sacītā, KF neatstās šo incidentu bez atbildes.

6. oktobrī Latvijas iekšlietu ministrs pieņēma lēmumu par Vladimira Norvinda atzīšanu par persona non grata Latvijas teritorijā. Viņam liegta iebraukšana Latvijas teritorijā uz nenoteiktu laiku. 9. oktobrī Norvinds tika aizturēts deportācijas dēļ – viņš tika apsūdzēts par "nacionālo apdraudējumu".

Pēc tam, kad veterāns uzzināja, ka viņam tiek atņemta Pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā un viņu izsūta no valsts, viņam notika infarkts. Rīgā viņu aizveda uz Stradiņa slimnīcu, taču kolīdz stāvoklis stabilizējās, veterānu aizsūtīja uz Krieviju, kur viņš tika nosūtīts uz Militāri medicīnisko akadēmiju Sanktpēterburgā.

KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot situāciju, paziņoja, ka "izrēķināšanās, kuru sarīkoja Rīga pār gados vecu un slimu cilvēku", izraisa galēju sašutumu.

"Acīmredzama visu vispārpieņemto morāli ētisko un humanitāro normu neievērošana. Acīmredzami, ka rusofobijas pārņemtās Latvijas varasiestādes, kas ārkārtīgi aizspriedumaini uztver krievvalodīgās diasporas centienus aizstāvēt savas tiesības saglabāt vēsturisko atmiņu, ir gatavas izmantot jebkādus rīkus, lai apspiestu citādu domāšanu un nelojalitāti sabiedrībā," teikts Zaharovas komentārā KF ĀM mājaslapā.

Diplomāte piebilda, ka "šī provokatīvā akcija attiecībā pret vienu no tautiešu kustības pārstāvjiem uzskatāmi parādīja latviešu nacionālisma necilvēcīgo bardzību".

"Rīgā var būt droši, ka šis incidents netiks atstāts bez sekām," nobeigumā sacīja viņa.

Krievijas vēstniecība Latvijā jau izteikusi protestu sakarā ar Vladimira Norvinda deportāciju – tās komentārā Facebook norādīts, ka šim incidentam būs negatīvas sekas Krievijas un Latvijas attiecību kontekstā.

Pats viņš arī uzskata, ka iemesls ir tieši tajā. "Acīmredzot, runa ir par to, ka vadu lielāko veterānu organizāciju Latvijā, kas apvieno militāros pensionārus, viņu atraitnes, ģimenes locekļus. Tie ir aptuveni 2,5 tūkstoši cilvēku visā valstī. Acīmredzot, tagad viņiem (valdībai – red.) vajadzēja izvēlēties upuri, lai parādītu savu attieksmi gan pret Krieviju, gan pret mums," tā situāciju komentēja pats Norvinds.

91
Tagi:
Vladimirs Norvinds, Krievija, Ārlietu ministrija
Pēc temata
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes