Federālās aģentūras Rossotrudņičestvo vadītāja Ļubova Gļebova

Bezmaksas studijas Krievijā 15 tūkstošiem ārzemnieku

799
(atjaunots 17:48 05.03.2016)
Ārvalstu pilsoņu uzņemšana bezmaksas apmācībai Krievijas augstskolās ir ikgadējs ilgtermiņa projekts. Par šā gada uzņemšanas niansēm pastāstīja Federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītāja.

Aģentūras vadītāja Ļubova Gļebova pastāstīja, kā Krievija gatavojas palielināt ārvalstu studentu skaitu.

— Gļebovas kundze, cik ārzemnieki ik gadus saņem bezmaksas augstāko izglītību Krievijā?

— Jau trīs gadus KF ik gadus aicina 15 tūkstošus ārvalstu pilsoņus bez maksas studēt mūsu augstskolās. Šajā procesā piedalās vairāk nekā 400 Krievijas universitātes.

2016. gadā pirmo reizi organizēta atklāta uzņemšana. Esam izanalizējuši kolēģu pieredzi citās valstīs, tāpēc šogad izstrādāta pieteikšanas procedūra elektroniskā formā. Pieņemšanas procedūrā īpašas izmaiņas nav notikušas, taču tagad tā ir daudz vienkāršāka un caurskatāmāka (viens datu ievades logs, ātra atlases procedūra). Agrāk procesā iesaistījās starpnieki, un šogad informatīvais portāls tādu iespēju vairs nedod.

198 pasaules valstu pilsoņi var sūtīt savus pieteikumus studijām Krievijas universitātēs dažādās specialitātēs (no medicīnas līdz tehniskajām specialitātēm, ieskaitot kodolfiziku). Atsevišķs virziens – krievu valodas speciālisti, lingvisti un filologi. Pašlaik ārvalstīs ir ļoti pieprasīts viss, kas saistīts ar krievu valodu.

— Kas jādara ārvalstu pilsonim, lai pretendētu uz Krievijas valsts kvotas saņemšanu?

— Vispirms jāpiereģistrējas portālā www.russia.study. Procedūra aizņem aptuveni 20 minūtes un notiek divos posmos: ārvalsts pilsonim jāapliecina sava personība, tad jānorāda e-pasts. Gandrīz nekavējoties tiek saņemts apstiprinājums. E-pasts ir nepieciešams, lai turpmāk nodrošinātu ātru un drošu saziņu ar potenciālajiem absolventiem. No viņa paša ieinteresētības ir atkarīgs tas, cik operatīvi viņš reaģēs.

Pēc profila pārbaudes kandidāts aizpilda anketu, kurā viņš ievada savus datus, informāciju par izglītību un personiskos sasniegumus, norāda vēlamo apmācības virzienu, kā arī sagatavo motivācijas vēstuli. Anketa tiek iekļauta valsts kopējā sarakstā. Tad konkrētās valsts operators (katrā valstī ir savs operators) veic kandidātu iepriekšēju atlasi.

— Kas notiks, ja ne īpaši apdāvināti ārvalstnieki ieņems perspektīvo Krievijas studentu vietas? Vai ir paredzēta konkursa atlase?

— Lielākajā daļā pasaules valstu ir mūsu pārstāvniecības — Krievijas zinātnes un kultūras centri, kuru pārstāvji, ņemot vērā dažādus faktorus (atestāta atzīmes, darbs olimpiādēs, un citi kandidāta nopelni) nodrošina sākotnējo pretendentu anketu vērtējumu. Sekmīgākie un talantīgākie jaunieši tiek aicināti ierasties uz interviju klātienē vai neklātienē. Ar Sīriju, piemēram, tagad ir iespējams tikai neklātienes atlases formāts, taču arī studenti no Sīrijas ir laipni gaidīti, un mēs priecāsimies viņus redzēt Krievijas universitātēs.

Televīzijas tornis Rīgā. Foto no arhīva
© Flickr / Kārlis Dambrāns

Fināla atlasi veic komisija, kurā strādā Krievijas zinātnes un kultūras centru pārstāvji, vēstniecību, izglītības ministriju darbinieki un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Pašlaik norit pārrunas ar universitātēm – mēs vēlamies iekļaut komisijā arī augstāko mācību iestāžu pārstāvjus.

Šis gads ir eksperimentāls, un atlases procedūrā tiks izmantotas pārrunas vai testi. Taču jau nākamgad mēs plānojam izmantot pilnvērtīgu vērtēšanas formu, pamatojoties uz olimpiāžu un testu sistēmu. Katrā valstī tiks veidots atsevišķs novērtējums. Atlasei tiks izmantotas olimpiādes, ko Krievijas universitātes organizē ārvalstu teritorijās. Šobrīd aģentūra dara visu iespējamo, lai olimpiādes būtu atbilstošas un sadalītas attiecīgās kategorijās.

— Ko darīt pretendentiem, kam nav paveicies atlasē?

— Ja kādam ārvalstu pilsonim netiks piedāvāta kvota 15 tūkstošu absolventu atlases ietvaros, viņam tiks piedāvāta iespēja noslēgt studiju kontraktu. Tā kā mācību maksa daudzās mūsu augstskolās ir salīdzinoši zema (daudzās universitātēs studiju maksa nepārsniedz 1000-1500 eiro gadā), daudziem būs interesants arī tāds formāts.

— Kad procesā iesaistās universitātes? Kā ieteiktais kandidāts iestājas konkrētā augstskolā?

— Kad ārvalstnieks ir izraudzīts studijām, viņš pats izvēlas sešas augstskolas, kurās viņš gribētu studēt. Pēc tam tiek izmantots interesants mehānisms: katra universitāte veido savu "elektronisko kabinetu" un izvēlas savus kandidātus. Ja pretendents nav iekļuvis pirmajā izvēlētajā augstskolā, viņa datus saņem nākamā augstskola… Ja neviena no sešām augstskolām nav viņu izvēlējusies, KF Izglītības ministrija piedāvās iespēju studēt kādā citā universitātē. Ticiet man, šajā procesā neviens netiks aizmirsts.

— Kā jums šķiet, vai Krievija vēl joprojām kotējas pasaulē kā valsts ar spēcīgu augstāko izglītību? Kādi motīvi ir cilvēkiem, kuri brauc uz Krieviju studēt?

Muzejs-rezervāts Kiži. Foto no arhīva
© Sputnik / Alexey Danichev
— Pirmkārt, Krievija nodrošina kvalitatīvu izglītību inženiertehniskajās specialitātēs, dabaszinātnēs, matemātikas virzienos, filoloģijā un rusistikā. Motīvējoša ir arī medicīniskā izglītība – ārzemēs tā ir ļoti populāra. Līdzīga situācija ir kulturoloģijas jomā: krievu mūzika, teātris, kino joprojām interesē ārzemes. Lai arī izglītības sfērā Krievijā izveidojusies krīze, pasaulē tā joprojām tiek vērtēta visai augstu.

Otrkārt, mācības un dzīve Krievijā ir lētākas nekā, piemēram, Eiropā. Treškārt, daudzās valstīs Krievija tiek uzskatīta par līderi. Daudzi cilvēki, kuri pašlaik dažādās valstīs ieņem vadošos posteņus, kādreiz ir studējuši Krievijā. Kad viņu bērni gatavojas studijām augstskolās, šie cilvēki izskata iespējas studēt Krievijā, zinot, ka izglītība KF dāvā plašu redzesloku, noderīgus un pareizus orientierus. Tas attiecas ne tikai uz NVS valstīm, bet arī uz Āzijas un Āfrikas valstīm, atsevišķām Eiropas valstīm un Latīņameriku.

— Kādas priekšrocības šis projekts sniegs Krievijai?

— Pirmkārt, projekts dos iespēju universitātēm un visai Krievijai kopumā nodrošināt savu nākotni, izdarīt pareizas investīcijas. Ārzemju studenti, kas studējuši Krievijā, saglabā lojalitāti arī Krievijas Federācijai. Zinātnes jomā viņi veido ciešas saiknes ar Krievijas izglītības un zinātniskajām organizācijām. Plaši pieprasīti studenti paliek Krievijā, turpinot studijas un darbu šeit. Būtībā mēs piesaistām kadrus, kas nepieciešami mūsu ekonomikai un izglītības sistēmai.

Jāpiebilst, ka kvotas bezmaksas studijām Krievijas universitātēs attiecas ne tikai uz bakalaura studijām, bet arī uz maģistrantūru un aspirantūru. Tas ir akadēmiskās mobilitātes rādītājs un studentu apmaiņas elements. Augstskolas veido kontaktus starptautiskā līmenī. Savukārt ārvalstu studenti, kuri uzsak studijas saskaņā ar kontraktu, nodrošina papildu ienākumus augstskolā.

— Lai studētu Krievijā, vajadzīgas krievu valodas zināšanas. Labi zināms, ka šī valoda nav visvieglākā pasaulē. Vai ārvalstu studenti saņems atbalstu valodas apmācībām?

— Daudzās Krievijas universitātēs strādā sagatavošanās fakultātes. Ārvalstnieki, kas krievu valodu nepārvalda vispār (aptuveni 4 tūkstoši studentu ik gadus), veselu gadu mācās valodu. Taču šie studenti izmaksā ļoti dārgi – līdz 100 tūkstošiem rubļu gadā. Valsts zaudē naudu, cilvēki – laiku.

Šī iemesla dēļ Aģentūra sadarbībā ar Krievijas universitātēm ir ierosinājusi veidot „izbraukuma” sagatavošanas fakultātes dažādās pasaules valstīs, atvērt tur krievu valodas mācību un testēšanas centrus.

— Vai daudzi interesējas par iespēju bez maksas studēt Krievijas augstskolās?

— Pašlaik vērojama īpaša interese: cilvēki zvana, uzdod jautājumus sociālajos tīklos, reģistrējas portālā. Vislielāko interesi izrāda NVS valstu pilsoņi, jo informācija par studentu atlasi strauji izplatījās krievvalodīgo vidē.

Ārvalstu pilsoņu atlase bezmaksas studijām Krievijas augstskolās ir ikgadējs ilgtermiņa projekts. Gribētos nākotnē kvotas palielināt, jo tas ir efektīvs valsts ārpolitikas darbības instruments.

Kā bez maksas iegūt izglītību Krievijā
© Sputnik / Ekaterina Starova
Kā bez maksas iegūt izglītību Krievijā

 

 

799
Pēc temata
Vēstniecībā uzsākta dokumentu pieņemšana bezmaksas studijām Krievijā
Vīzas iebraukšanai KF kļūs lētākas
Ту-214ОН (Atvērto debesu līgums

Krievija izstājas no Atvērto debesu līguma

8
(atjaunots 07:56 16.01.2021)
Krievija izvirzīja korektus, Līguma fundamentālajām nostādnēm atbilstošus ierosinājumus ar mērķi saglabāt ADL. Diemžēl ASV sabiedrotie tos neatbalstīja.

RĪGA, 16. janvāris — Sputnik. Krievija iniciējusi Atvērto debesu līguma laušanas procedūru, informēja valsts Ārlietu ministrija.

Diplomāti paskaidroja, ka ASV lēmums ar sadomātu ieganstu izstāties no vienošanās ir pārkāpis līguma dalībnieku interešu līdzsvaru un negatīvi ietekmējis ADL lomu, kam sākotnēji bija jābūt "uzticības un drošības stiprināšanas instrumentam".

"Krievija izvirzīja korektus, Līguma fundamentālajām nostādnēm atbilstošus ierosinājumus ar mērķi saglabāt ADL dzīvotspēju jaunajos apstākļos. Ar nožēlu konstatējam, ka tie nav guvuši ASV sabiedroto atbalstu," informēja Krievijas ĀM.

Ziņojumā uzsvērts, ka Maskava pieņēmusi lēmumu izstāties no līguma, ņemot vērā progresa trūkumu, novēršot traucēkļus līguma darbībā jaunajos apstākļos.

Pēc visu ar izstāšanos no līguma saistīto valsts iekšējo procedūru noslēguma Maskava nosūtīs informāciju depozitārijiem, vēsta RIA Novosti.

Atvērto debesu līgums

Atvērto debesu līgums parakstīts 1992. gadā. Tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Vienošanās ir spēkā no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti vākt informāciju viens par otra bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā piedalījās 34 valstis. Maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis no tā izstājas. Vašingtona apgalvoja, ka lēmums pieņemts pēc vairākkārt konstatētiem ADL pārkāpumiem no Krievijas puses.

Cita starpā ASV apsūdzēja Maskavu par to, ka tā izmantojot ADL kā "militāro spaidu" instrumentu. Krievija šādus apgalvojumus atspēkoja. Pērnā gada 21. novembrī ASV noslēdza izstāšanās procedūru.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs konstatēja, ka Vašingtonas lēmuma rezultātā līgums zaudē dzīvotspēju.

8
Tagi:
Atvērto debesu līgums, NATO, Krievija, ASV
Pēc temata
Vladimirs Putins: "Jā, Krievija ir balta un pūkaina"
Krievijas ārlietu ministrs pastāstīja par Atvērto debesu līguma tālāko likteni
Krievija atbildēs, nešaubieties: KF ĀM par ASV mēģinājumiem gūt militāro priekšrocību
"Ignorēja likumu". Kam vajadzīgi ASV izlūkošanas lidojumi Krievijas gaisa telpā
Telekanāla RT birojs Maskavā, foto no arhīva

#Своихнебросаем: RT laiž klajā kampaņu Latvijā aizturēto žurnālistu atbalstam

41
(atjaunots 11:35 14.01.2021)
Zem represiju āmura nokļuvušie žurnālisti pastāstīja RT, ar kādu mērķi iesākta kampaņa pret krievvalodīgajiem medijiem, tās atbilstību Rietumu ģeopolitiskajām nostādnēm un centieniem padarīt par necilvēkiem tos, kuri nestrādā atbilstoši "ģenerālajai līnijai".

RĪGA, 14. janvāris - Sputnik. Marijas Butinas projekta ietvaros #Своихнебросаем RT laiž klajā informatīvu kampaņu krievvalodīgo žurnālistu atbalstam, kas tika aizturēti Latvijā 3. decembrī.

Runa ir par septiņiem autoriem, kas sadarbojas ar Sputnik un Baltnews portālu. Latvijas valsts drošības dienests nopratināja viņus un veica kratīšanas viņu dzīves vietās Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu, viņiem draud līdz četriem brīvības atņemšanas gadiem.

Ekskluzīvajās intervijās RT trīs no aizturētajiem žurnālistiem pastāstīja par izvirzīto apsūdzību absurdu un par to, kā viņu kolēģi no citiem medijiem reaģēja uz kratīšanu un aizturēšanu.

Aizturēto vidū bija publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans. Sarunā ar RT viņš uzsvēra, ka Latvijas vadība cenšas kriminalizēt jebkādas kontaktus ar Krieviju, lai jebkurā brīdī varētu uzsākt krimināllietu pret jebkura cilvēka, kurš uztur kaut kādus profesionālus kontaktus ar Krieviju.

"Tie var būt kontakti ne vien mediju jomā, bet arī humānajos, politiskajos un biznesa jautājumos, personiskie kontakti un tā tālāk. Lai varētu katru nevēlamo cilvēku turēt uz āķa," Lindermans uzsvēra.

Otrs aizturētais, bijušais Baltnews vadītājs Andrejs Jakovļevs, atzīmēja, ka Krievijas masu mediju apspiešana Baltijas valstīs iekļaujas kopējā Rietumvalstu ģeopolitiskajā stratēģijā, kas atbalsta rusofobo politiku. Mērķis ir izveidot "sanitāro kordonu" pret Krieviju, kas ir un paliek Rietumu ģeopolitiskais pretinieks.

"Vārds tiek dots tiem, kuri atbalsta šādu pret Krieviju vērsto politiku,"norāda žurnālists.

Vēl viena aizturētā, Latvijas žurnālistu savienības locekle Alla Berezovska nožēlo, ka Latvijas kolēģi nav nosodījuši vietējo speciālo dienestu darbības. Turklāt daži attaisnoja kratīšanas un pratināšanas. Turklāt kādā no raidījumiem tika apgalvots, ka aizturētie nav žurnālisti, bet "kremļu propagandisti", uz kuriem neattiecas vārda un cilvēktiesību brīvības principi.

"Tas ir kaut kādi centieni padarīt par necilvēkiem," teica Berezovska.

Vakar Krievijā tika atzīmēta Preses diena. Apsveicot žurnālistus svētkos, Krievijas Ārlietu ministrija atgādināja par mediju darbinieku vajāšanu Baltijas valstīs, tostarp par Baltnews un Sputnik Latvijas ārštata autoru aizturēšanām Latvijā.

"Mēs novērtējam šīs agresīvās darbības kā demokrātiskās sabiedrības pamatprincipu – mediju un viedokļu izteiksmes brīvības – pārkāpuma kliedzošu piemēru," uzsvēra Krievijas ĀM.

41
Tagi:
mediji, žurnālists, žurnālistu vajāšana, Latvija
Pēc temata
Lindermans: kas devis atļauju žurnālistu aizturēšanai Latvijā?
KLDP iesaka stingru atbildi Latvijai par soļiem pret krievvalodīgajiem žurnālistiem
Krievijas VD deputāts: Latvija pārkāpusi visas robežas attiecībās ar Krieviju
Latvijas ĀM uzskata krievu žurnālistu vajāšanu par valsts iekšējo lietu
Stoltenbergs

Baltija, Krima un tālāk: NATO satrauc Krievijas militārā spēka pieaugums

0
(atjaunots 11:25 16.01.2021)
Ziemeļatlantijas alianse satraukti un vērīgi seko, kā Krievija pastiprina militāro klātbūtni vairākos reģionos, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšanās no Baltijas līdz Ziemeļāfrikai rada NATO satraukumu, paziņoja alianses ģenerāldirektors Jenss Stoltenbergs.

Viņš informēja, ka NATO novēro Krievijas nostiprināšanos ne tikai Āfrikā, bet arī Tuvajos Austrumos, Sīrijā, Melnās jūras reģionā, Krimā, Baltijas jūras rajonā, galējos Ziemeļos. "Esam par to nopietni satraukušies, mēs ļoti uzmanīgi sekojam Krievijas militārā spēka pieaugumam," uzsvēra alianses ģenerālsekretārs.

Stoltenbergs atzīmēja, ka Krievija ne tikai paplašina militāro klātbūtni reģionā, bet arī principiāli pastiprina savas militārās iespējas. "Šī iemesla dēļ citu starpā NATO audzē savas iespējas," norādīja Ziemeļatlantijas bloka ģenerālsekretārs.

NATO nerimstoši paplašina savu klātbūtni Baltijas reģionā, aizbildinoties ar it kā augošo Krievijas agresiju. ASV aizsardzības ministrs Marks Esperts iepriekš paziņoja, ka Pentagons pēta iespējas pārvietot daļu savu spēku no Vācijas uz Baltijas valstīm, Rumāniju vai Bulgāriju un dislocēt uz ilgstošu laika periodu. Espers klāstīja: jo tālāk uz austrumiem Eiropā atrodas valsts, jo vairāk ASV tur varot darīt sabiedroto sirdsmieram.

Savukārt Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka Maskava vērīgi seko ASV plāniem pārvietot savus karavīrus Eiropā un vērtē šo soļu iespējamās militārās sekas no reģionālās drošības viedokļa.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu jau vairākkārt norādījis, ka NATO jau dislocējusi Baltijas reģionā virkni daudznacionālo bataljonu, bet mācību laikā alianses karavīru skaits Krievijas robežu tuvumā pieaug vairākkārt. Šoigu norādīja, ka Maskava ir spiesta spert adekvātus atbildes soļus Rietumu stratēģiskajā virzienā, kas rada lielākos drošības riskus Krievijai.

0
Tagi:
Stoltenbergs, bruņojums, drošība, aizsardzība, Krievija, NATO
Pēc temata
ASV eskadras kuģis "ganās" Baltijā: eksperts paskaidroja, kādu labumu no tā gūst Krievija
Rokas par īsām. Kāpēc NATO noder tikai Krievijas provocēšanai
"Audzē bruņojumu, izturas nekaunīgi un agresīvi": Krimā norāja NATO
ASV Jūras spēkiem pavēlēts agresīvāk rīkoties pret Krieviju