Rīgas panorāma. Foto no arhīva

Krievijas premjers: Baltijas politiķiem sapņos rādās dumpji un uzbrukumi

293
(atjaunots 16:38 17.02.2016)
Dmitrijs Medvedevs uzskata: iedzīvotāju iebiedēšana ar drīzu Padomju Savienības atjaunošanos neko labu nesola.

RĪGA, 15.feb. — Sputnik. Baltijas valstu biedēšana ar perspektīvu atgriezties Padomju Savienībā, var beigties bēdīgi, norāda Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs intervijā žurnālam Time (pilns tulkojums Krievijas valdības mājaslapā).

Viņš uzskata, ka tas ir viens no Baltijas valstīs izmantotajiem pārvaldes paņēmieniem.

"Tas ir pavisam vienkārši: sak, krievi tūlīt atjaunos Padomju Savienību. Ja jūs to nevēlaties, balsojiet par mūsu partiju. Normāls politiskais paņēmiens, taču tas var beigties bēdīgi," — uzsvēra Krievijas premjers.

Medvedevs norādīja, kādas grūtības radušās Baltijas reģiona politiķu darbā.

"Grūtības rada atsevišķu Ziemeļatlantijas alianses locekļu izturēšanās. Dažus kolēģus no Baltijas valstīm moka pastāvīgas fantoma sāpes, ļaunākajos murgos viņi redz Padomju Savienību, uzbrukumus un nemierus," — teica Medvedevs.

"Mums konfrontācija nav vajadzīga — ne Baltijā, ne Turcijā, ne citviet. Mums ir vajadzīga attīstība. Kā jau zināt, mums ir jārisina problēmas ekonomikā, kam nepieciešami spēki un līdzekļi. Protams, mums ir vajadzīga spēcīga armija un flote. Šo iemeslu dēļ konfrontācija mums nav vajadzīga," — teica Medvedevs.

Krievijas premjerministrs norādīja, ka liela nozīme ir Ziemeļatlantijas alianses vadības vēlmei ietekmēt NATO locekļus, kas provocē konfliktus ar citām valstīm. Tas ir alianses disciplīnas jautājums.

Vēsās attiecības rada bažas

Uzstājoties Minhenes drošības konferencē, Krievijas premjers NATO un Krievijas attiecību kontekstā pieminēja "jaunu auksto karu". Viņš uzsvēra, ka NATO politiskā līnija attiecībā uz Krievijas Federāciju joprojām ir noslēgta. Krievija tiek dēvēta par NATO, Eiropas, Amerikas un citu valstu lielāko apdraudējumu. Rietumu medijos šie vārdi ir radījuši lielu satraukumu. Intervijā Time Medvedevs paskaidroja, ko viņš vēlējies teikt.

"Es nekad neesmu teicis, ka sācies jauns aukstais karš. Es norādīju, ka NATO mudina uzsākt jaunu auksto karu, un šos vārdus varu apstiprināt," — sacīja Krievijas premjers.

"Pirms manis uzstājās mans bijušais kolēģis Stoltenberga kungs, patreizējais NATO ģenerālsekretārs. Ko viņš teica? To, ka Krieviju vajagot ierobežot, kontingentus – palielināt un aizstāvēties pie visām robežām. Kā to lai sauc? Vai tā nav gatavošanās aukstajam karam? Tāda ir realitāte," — viņš piebilda.

Visa uzmanība – austrumu flangā

Kopīgas mācības Ādažu bāzē. Foto no arhīva
© Flickr / Spc. Seth LaCount, Michigan National Guard
Pagājušajā nedēļā Briselē alianses valstu aizsardzības ministri saskaņoja NATO militārās klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropā. Alianses ģenerālsekretārs uzsvēra, ka konsultācijas par izvērstās militārās klātbūtnes mērogu un sastāvu sāksies pavasarī, un galīgais lēmums tiks pieņemts samitā Varšavā šī gada jūlijā.

Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs apsveica alianses paplašināšanos austrumu flangā.

Nesen ASV analītiskais centrs Rand Corporation iesniedza pētījumu "Augošie draudi NATO austrumu flangā". Simulējot militārās darbības Baltijas reģionā, eksperti ir secinājuši, ka Krievijas armijai būs vajadzīgas tikai trīs dienas, ieņemtu Rīgu un Igaunijas galvaspilsētu Tallinu.

Aizsardzības ministrijas vadītājs Raimonds Bergmanis, komentējot Latvijas analītiķu atzinumus, atzīmē, ka NATO klātbūtne reģionā ir obligāts nosacījums, lai novērstu iespējamo iebrukumu Baltijas valstu teritorijā.

293
Temats:
Filma-provokācija: Trešais pasaules karš Latgalē (15)
Pēc temata
Maskava militārajā plānošanā ņems vērā NATO rīcību Austrumeiropā
Aizsargreflekss: Latvijas ĀM ministrs apsveic NATO sabiedroto plānus
Medvedevs par sadarbību ar NATO: jāmeklē kompromisi
Arbatovs: NATO valstis baidās no Krievijas bruņotajiem spēkiem
Beness Aijo, foto no arhīva

Beness Aijo saņēmis patvērumu Krievijā

8
(atjaunots 13:30 29.10.2020)
Beness Aijo pateicās Krievijas varasiestādēm par to, ka tās neizdeva viņu "nedz etnokrātiskajai Latvijai, nedz Banderas Ukrainai".

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas zemessargs, Latvijas pilsonis Beness Aijo paziņoja, ka ir saņēmis pagaidu patvērumu Krievijā.

Aijo pateicās Krievijas varasiestādēm par to, ka tās neizdeva viņu "nedz etnokrātiskajai Latvijai, nedz Banderas Ukrainai", bet gan piešķīra legālas tiesības dzīvot Krievijā un nodarboties ar politisko darbību.

Viņš atzīmēja, ka pateicoties izmaiņām Krievijas likumdošanā migrācijas jomā viņš varēs iesniegt pieteikumu Krievijas pilsonības piešķiršanai bez prasības iesniegšanas par atteikšanos no jau esošās.

"Man tas ir ļoti laikā, jo kad es saņemšu Krievijas pilsonību, es varēšu saglabāt arī DTR un Latvijas pases. Tie ir visnotaļ svarīgi politiskie instrumenti, pateicoties kuriem es spēšu aktīvāk darboties vienlaikus vairākos punktos pēcpadomju telpā. Tostarp Latvijā es atbalstu pazīstamo partiju "PCTVL" (iepriekšējais Latvijas Krievu savienības nosaukums – red.), kura cīnās par krievu skolām, strādājošo tiesībām un par pilsonības piešķiršanu visiem pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt DTR es esmu DTR kompartijas loceklis, kura pārstāv KFKP apakšvienību Donbasā," paskaidroja Aijo.

© Sputnik
Apliecība par pagaidu patvēruma piešķiršanu Krievijā

Tāpat Aijo pateicās juristiem un biedriem no "Cita Krievija", DTR kompartijas un KFKP, kuri sniedza viņam palīdzību.

Pret Benesu Aijo, kurš saņēma pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas pasi, Latvijā ir ierosinātas divas krimināllietas. Viena, sena, – par aicinājumu gāzt valsts varu. Otra, svaigāka, – par nelikumīgu dalību karadarbībās ārpus Latvijas robežām. Maksimālais sods, ko paredz šis pants, ir 10 gadi cietumsoda.

2019. gada novembrī Latvija izsludināja Aijo starptautiskā meklēšanā. 2020. gada februārī Aijo, kurš atradās Arhangeļskas apgabalā, aizturēja policija kā personu, kura atrodas starptautiskā meklēšanā.

"Taču pēc Latvijas puses sniegtās prasības Arhangeļskas apgabala Ļenas rajona prokuratūras pārstāvjiem nešķita iespējams izdarīt secinājumu par man, Aijo B. inkriminēto darbību sodāmību pēc Krievijas likumdošanas, līdz ar ko es nevarēju tikt ieslodzīts ar deportācijas mērķi, un tiku atbrīvots," paskaidroja pats Aijo.

Aijo pēc atbrīvošanas devās uz Maskavu, lai legalizētu uzturēšanos Krievijas teritorijā un saņemtu politisko patvērumu.

8
Tagi:
Beness Aijo, Krievija
Pēc temata
Donbasa zemessargs Beness Aijo plāno lūgt patvērumu Krievijā
Latvijai ir garas rokas: pret Benesu Aijo ierosinātas trīs jaunas krimināllietas
Beness Aijo sola atgriezties, kad Latvijā valdīs demokrātija
Krievijas vēstnieks Vašingtonā Anatolijs Antonovs, foto no arhīva

Krievijas vēstnieks atbildēja uz ASV paziņojumiem par hiperskaņas raķetēm Eiropā

6
(atjaunots 12:43 29.10.2020)
Ja Vašingtona patiešām ir ieinteresēta "reālā ieroču kontrolē", tad šī mērķa sasniegšanai nav nepieciešams eskalēt bruņošanas sacīkstes Eiropas kontinentā, uzskata vēstnieks.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Krievijas vēstnieks Vašingtonā Anatolijs Antonovs aicināja atturēties no bruņošanas sacīkstēm Eiropā, vēsta RIA Novosti.

Šādi diplomāts reaģēja uz ASV prezidenta padomdevēja nacionālās drošības lietās Roberta Obraiena paziņojumu, kurš trešdien paziņoja par Vašingtonas gatavību izvietot hiperskaņas ieročus un ballistiskās raķetes Eiropā, lai savaldītu Krieviju.

"Šādi nodomi nes sevī reģionālās un globālās drošības nestabilitātes draudus, ved pie konfrontācijas potenciāla celšanas. (…) Ja Vašingtona patiešām ir ieinteresēta "reālā ieroču kontrolē", tad šī mērķa sasniegšanai nav nepieciešams eskalēt bruņošanas sacīkstes Eiropas kontinentā," paziņoja Antonovs komentārā, kuru vēstniecība publicējusi savā Facebook lapā.

Viņš nosauca par "konstruktīvu alternatīvu" prezidenta Vladimira Putina deeskalācijas piedāvājumus Vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma (INF līgums) darbības izbeigšanas apstākļos.

"Krievija ir gatava savstarpējām pūlēm ar ārzemju partneriem attiecībā uz jaunu bruņošanas sacīkšu novēršanu Eiropas kontinentā un citos pasaules reģionos," noslēgumā sacīja Antonovs.

Līgums, ko ASV un PSRS parakstīja 1987. gadā, paredzēja sauszemes bāzes raķešu likvidāciju, kuru darbības rādiuss sasniedz 500-5500 km. Maskava jau vairākkārt apliecinājusi, ka stingri ievēro saistības, un uzsvēra, ka tai ir nopietnas pretenzijas pret amerikāņiem INF noteikumu ievērošanas aspektā.

Pērnā gada oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps nepamatoti pārmeta Krievijai līgumā minēto saistību pārkāpumus un paziņoja, ka Vašingtona atkāpjas no INF. 2019. gada vasarā, atbildot uz ASV darbībām, Putins parakstīja dekrētu, kas aptur KF darbību līgumā un noteica vidēja un maza darbības rādiusa sauszemes bāzes raķešu izvēršanas vienpusēju moratoriju.

Šonedēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins sniedzis paziņojumu par papildu soļiem situācijas deeskalācijai Eiropā apstākļos, kad darbību pārtraucis Līgums par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm (INF). Viņš paziņoja, ka Maskava ir gatava atteikties no raķešu 9M729 izvēršanas Krievijas Eiropas teritorijā, taču ar noteikumu, ja NATO spers līdzīgus soļus. Tāpat viņš piedāvāja aliansei veikt pārbaudes pasākumus kompleksiem "Aegis Ashore" ar starta iekārtām Mk-41 ASV un NATO bāzēs Eiropā, kā arī raķetēm 9M729 Krievijas Federācijas BS objektos Kaļiņingradas apgabalā. Vācijas ĀM pārstāve Andrea Zasse atbildē teica, ka "šī iniciatīva neizpelnās uzticību".

6
Tagi:
hiperskaņas ieroči, ASV, INF līgums, Krievija
Pēc temata
Krievijas Federācijas Padome atteikusies iekļaut NEW START līguma jaunos ieročus
"Doktrīnu caurauž agresija": ASV militāristi apņēmušies sagrābt Zemes orbītu
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
NATO palielina aizsardzības izdevumus. Vai Krievija iesaistīsies bruņošanās sacīkstēs?
Cilvēki aizsargmaskās Romas pieturā, foto no arhīva

No Rīgas transporta katru dienu izsēdina piecdesmit cilvēkus bez sejas maskām

0
(atjaunots 14:27 29.10.2020)
"Rīgas satiksme" aicina Rīgas sabiedriskā transporta pasažierus lietot sejas aizsargmaskas un ievērot distanci.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. "Rīgas satiksmes" preses sekretārs Viktors Zaķis pastāstīja radio Baltkom ēterā, kā uzņēmums tiek galā ar jaunajām prasībām.

No 24. oktobra spēkā stājušās prasības attiecībā uz sejas masku lietošanu visās sabiedriskās vietās, tai skaitā tur, kur cilvēki atrodas fiksētās vietās - publisko pakalpojumu sniegšanas vietās (valsts un pašvaldību, medicīnas un sociālo pakalpojumu sniegšanas iestādēs) un privātā sektora pakalpojumu sniegšanas vietās.

Pēc Zaķa sacītā, katru dienu "Rīgas satiksmes" kontrolieri izsēdina no transporta aptuveni 50 pasažierus, kuri neievēro sejas aizsargmasku lietošanas prasību sabiedriskajā transportā.

"Pašlaik sabiedriskajā transportā ir jālieto maksas. Šobrīd mūsu kontrolieri uzrauga ne tikai biļešu iegādi, bet arī to. Kā viņi apgalvo, katru dienu ir 40-50 gadījumi, kad viņi izsēdina no transporta pasažierus bez maskām. Taču pie mūsu apjomiem procentos tas nav tik daudz, jo dienā mēs pārvadājam aptuveni 200 tūkstošus cilvēku. Tādēļ šis cipars ir neliels. Un mēs varam apgalvot, ka pārsvarā cilvēki tomēr lieto maskas," pastāstīja viņš.

Zaķis uzsvēra, ka kontroles trūkums konkrētos maršrutos nenozīmē, ka pasažieri var nelietot maskas, un aicināja pasažierus atbildīgi izturēties pret valdības ieviestajiem ierobežojošajiem pasākumiem.

Tāpat, pēc viņa sacītā, pasažieriem patstāvīgi ir jāseko līdzi sociālās distances ievērošanai, jo ierobežojošās norādes uz sēdekļiem sabiedriskajā transportā var tikt ieviestas tikai ar Ministru kabineta atļauju.

"Mēs saprotam, ka sociālo distanci ievērot ir grūti, vēl jo vairāk sastrēgumstundās – kad transportā brauc daudz cilvēku, tas vispār nav iespējams. Tādēļ tas paliek pašu pasažieru ziņā. Taču vismaz ir jāmēģina ievērot šo distanci, un šeit, protams, palīgā nāk situācija, kad visi pasažieri valkā maskas," sacīja Zaķis.

0
Tagi:
maska, Rīga, sabiedriskais transports, Latvija
Pēc temata
Latvijā atgriežas obligātais sejas aizsargmasku režīms
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Covid-19: valdība pastiprina drošības pasākumus