Dmitrijs Medvedevs. Foto no arhīva

Medvedevs par sadarbību ar NATO: jāmeklē kompromisi

466
(atjaunots 14:02 28.02.2016)
Krievija nekad nav atteikusies no partnerattiecībām ar NATO un ES valstīm. Pašlaik šādas attiecības ir ļoti nepieciešamas, - intervijā Sputnik paziņoja Dmitrijs Medvedevs.

RĪGA — 12. feb, Sputnik. Krievijas Federācijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs vada Krievijas delegāciju Minhenes drošības konferencē. Tā ir ļoti nozīmīga politiķu, diplomātu, zinātnisko un sabiedrisko darbinieku diskusiju vieta, kurā pulcējušies vairāk nekā 40 valstu pārstāvji. Viena no svarīgākajām sarunu tēmām ir Krievijas un NATO attiecības.

"Esmu pārliecināts: Krievija un mūsu partneri – NATO un ES valstis var atjaunot iepriekšējos sadarbības formātus. Vēl vairāk — tas ir viņu pienākums. Sadarbība jāveido, ievērojot pušu intereses. Visi Krievijas un Eiropas Savienības, kā arī Ziemeļatlantijas alianses sadarbības formāti ir veidoti ar mērķi laikus novērst krīzes," – paziņoja Krievijas premjerministrs.

Viņš uzskata, ka pašlaik ir jāmeklē kompromiss, nevis jāizvirza ambīcijas; ir jāatjauno uzticība un jāatgriežas pie kopīgajām, pašlaik iesaldētajām iniciatīvām.

"Manuprāt, rietumvalstu kolēģi, NATO dalībvalstis, vienkārši gūst politisku labumu konfrontācijas rezultātā. Vienkāršāk ir demonizēt Krieviju un vainot to patreizējās problēmās, nekā atzīt Eiropas drošības sistēmā esošās nopietnās problēmas, kā arī uzņemties daļu atbildības par patreizējām krīzēm," – uzsvēra Medvedevs.

Premjerministrs atgādināja pēdējo gadu laikā pieņemtos NATO lēmumus: "alianses virzīšanās uz austrumiem, globālās pretraķešu aizsardzības sistēmas izvietošana Eiropā. Katru reizi organizācija ir atteikusies pat ņemt vērā mūsu bažas savas drošības jautājumos. Es pat nepieminu bloka vadības nesenos paziņojumus. Rodas iespaids, ka lielākos draudus pasaulē rada Krievija. Reiz pat tikām salīdzināti ar Islāma valsts kaujiniekiem."

2010.gadā Lisabonā Krievijas-NATO samita laikā izdevās panākt nopietnu kompromisu, atgādināja Medvedevs, taču pēc tam Krievijas partneri no jauna atgriezās pie opozīcijas loģikas

"Ja partneri vēlas atklāti un nopietni apspriest divpusējās attiecības, šim nolūkam nav jāgaida veselu gadu, līdz visi ieradīsies Minhenē. Dialogs ir nepieciešams nepārtraukti. Mēs vienmēr esam gatavi apspriest vissarežģītākos jautājumus," – paziņoja Krievijas premjerministrs.

Intervija ar Krievijas premjerministru Dmitriju Medvedevu Sputnik >>

466
Pēc temata
Arbatovs: NATO valstis baidās no Krievijas bruņotajiem spēkiem
Telegraph: NATO plāno sūtīt uz Baltiju īpašo uzdevumu vienības

Daiļais spēks. Kāpēc meitenes māca rīkoties ar ugunsmetēju

7
(atjaunots 10:52 08.03.2021)
Mazliet kosmētikas, akurāts manikīrs, gari, stingrā mezglā savilkti mati – kursante ņem rokās kājnieku reaktīvo ugunsmetēju un ar ietrenētu kustību piestiprina palaišanas iekārtu.

Radioaktīvās, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības Kara akadēmijas poligonā Kostromā meitenes mācās ne tikai šaut un pārvaldīt sarežģītu tehniku, bet arī izdzīvot piesārņotā vidē.

Par sievietēm ar uzplečiem, viņu ieročiem un cīņu ar radiāciju portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Tas jums nav nekāds "kalašņikovs"!

No pirmā acu uzmetiena Radioaktīvās, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības akadēmijas poligons izskatās kā parasts militārās augstskolas laukums – sprādzienu bedres, tranšejas, nocietinājumi, kareivji, ieroči un mērķi. To, ka laukumā, prātīgi piesedzot viena otru, īsiem pārskrējieniem pārvietojas meitenes, nevis puiši, acīs krīt tikai vēlāk.

Стрельба из реактивного пехотного огнемета
© RIA Novosti . Николай Протопопов
Darbs ar reaktīvo kājnieku ugunsmetēju

 

"Visi uz pozīcijām, mērķis – ilglaicīgs uguns punkts, distance – divsimt metri," komandē šaušanas mācību vadītājs. Pie apšaudes līnijas pieliekušās izskrien vairākas kareives ekipējumā "Ratnik" un aizsargķiverēs. Rokās – Kalašņikova automāti, aiz muguras – mugursomas ar reaktīvajiem kājnieku ugunsmetējiem "Priz". Kursantes lietišķi izsaiņo masīvās ugunsmetēju caurules, pievieno palaišanas iekārtas un rūpīgi notēmē ieročus pret robustajiem betona nocietinājumiem šautuves tālākajā nostūrī, tik tikko saskatāmiem ar neapbruņotu aci.

"Kursante Popova, mērķi redzu, šaušanai gatava," pasniedzējam ziņoja pirmā.
"Šāviens!" – atskan apdullinoša zalve, pāris deglādiņi aizlido tālumā, pēc pāris sekundēm divus dzotus pārklāj dūmi un uguns, uz visām pusēm lido melna zeme, dēļu šķembas. Trāpījums abos mērķos, uzdevums izpildīts "teicami".

 

Пораженные цели
© RIA Novosti . Николай Протопопов
Trāpījums

Tik spēcīgu bruņojumu, kā kājnieku ugunsmetēji, kursantēm izsniedz tikai trešajā kursā.

 

"Neizstāstāma sajūta, - atzina viena no kursantēm – Pirms ņemt rokās ugunsmetēju, nācās apgūt teoriju, izspēlēt šaušanu elektroniskajā šautuvē. Pie tam katru reizi jānoskaņojas morāli un psiholoģiski, jo šaut no ugunsmetēja ir daudz grūtāk, nekā piemēram, no automāta."

Sapņi un realitāte

Taujātas, kas pamudinājis pieņemt lēmumu par dienestu armija, katra meitene atbild īsos vārdos. 17 gadus vecā Olga Sorokina turpina karavīru dinastiju. "Tēvs dienēja Bruņotajos spēkos, es dzīvoju armijas pilsētiņās un no bērnības gribēju sekot viņa pēdās, - stāstīja kursante. – Skolā vienmēr interesējos par ķīmiju, tāpēc galu galā gāju tieši uz RĶBA akadēmiju. Ļoti palīdzēja mācības kadetu korpusā."

 

Выход курсантов на позиции для стрельбы
© RIA Novosti . Николай Протопопов
Kursantes dodas uz pozīcijām

Kara dienesta smagumus un grūtumus viņa atceras ar smaidu. Jā, sākumā bija grūti, bet pamazām iejutos.

 

"Nebija viegli pierast pie armijas dzīves, īpaši smagi klājās ar fizisko sagatavotību, - atceras meitene. – Pats grūtākais man bija jaunkareivja kurss, kad vajadzēja staipīt smagu nastu, aizsarglīdzekļus, automātu. Bet šaut iemācījos ātri, tagad man rezultāti ir labi."

2. kursa kursante Jekaterina Kolmakova sapņoja par uzplečiem jau kopš bērnības. 5. klasē iestājās kustībā "Jaunarmija". Beidzot skolu, viņa skaidri saprata, ka karadienests ir viņas aicinājums dzīvē. Skolā viņa interesējās par ķīmiju un bioloģiju, iesniedza dokumentus RĶBA akadēmijā.

Meitene atceras, ka pie dienesta pieradusi ātri, nekādas īpašas neērtības nav sagādājis ne stingrais režīms, ne pastāvīgie treniņi, ne dzīve pēc noteikumiem.

Ar dažām kursabiedrenēm sadraudzējusies, ar citām atradusi kopīgu valodu. "Kad mēs ieradāmies šeit, visas sapratām, ka nāksies dzīvot kopā, kā kopmītnēs, tāpēc bijām gatavas," paskaidroja Jekaterina.

Tomēr sadzīvē meitenēm akadēmija dāvā noteiktas privilēģijas. Kursanti dzīvo kazarmas tipa kubrikos pa 7-10 cilvēkiem, bet kursantes – visnotaļ komfortablos četrvietīgos numuros, viņām ir sava virtuve un dušas telpas.

Totāla attīrīšana

Poligonā meitenes māca ne tikai lietot automātu, bet arī apstrādāt cilvēkus un tehniku ar dezaktivējošajiem ķīmiskajiem līdzekļiem. Patiesībā tā ir vesela specoperācija.

 

Дезинфекция гражданского населения
© RIA Novosti . Николай Протопопов
Civiliedzīvotāju dezinfekcija

Saskaņā ar mācību scenāriju piesārņojuma sektorā nokļuvuši vairāki desmiti civilo. Autobusos viņi evakuēti no bīstamās zonas un nogādāti dezinfekcijas vietā – te izsvērsta speciālās apstrādes vieta.

 

Meitenes ķīmiskās aizsardzības tērpos un respiratoros ņem "piesārņotajiem" bioloģiskās raudzes, pēc tam seko sanitārā dezinfekcija. Raudzes nodod mobilajai laboratorijai, kur ķīmiķi ātri nonāk pie slēdziena par noteiktas pretindes pielietošanu.

Дезинфекция военной техники
© RIA Novosti . Николай Протопопов
Militārās tehnikas dezinfekcija

 

Militārās tehnikas un iekārtu dezinfekcijai RĶBA spēki izmanto universālas termiskās mašīnas UTM-80M, kompleksus transporta un mašīnu aerosola dezinfekcijai KDA, kā arī speciālās apstrādes termiskās mašīnas TMS-65U.

Zīmīgi, ka visas kursantes mācās vadīt smago un sarežģīto tehniku. Visas, bez izņēmuma. Nekādu atlaižu sievišķībai.

Ikviena spēs nepieciešamības gadījumā sēsties pie Kamaz vai Ural stūres, uzrāpties vairāk nekā desmit metru augstumā termiskās mašīnas kabīnē vai tikt galā ar TMS-65U iekārtām.

Starp citu, izskatās efektīgi. Uz vilcēja grozāmās platformas uzstādīts aviācijas turboreaktīvais dzinējs. dezinficējošās vielas spēcīgā straume noskalo no bruņutransportieriem un kravas automašīnām visu, paliek tikai krāsa. Pie tam TMS-65U var parūpēties par maskēšanos – tā var īsā laikā pārklāt ar dūmiem teritoriju vairāku hektāru platībā.

Nekādu privilēģiju

Pirms treniņiem poligonā kursantes ilgi apgūst teoriju, gatavojas. Akadēmijā ir arī praktiskajām nodarbībām, pētījumiem, ķīmiskajiem eksperimentiem paredzētas laboratorijas.

Sievietēm akadēmija vērusi durvis pavisam nesen – pirms trim gadiem. Vietu skaits pagaidām ir ierobežots: akadēmijā mācās vairāk nekā tūkstotis kursantu, un viņu vidū ir tikai 45 meitenes. Pasniedzēji stāsta, ka konkurss ir ļoti stingrs: jauniešiem – 3-4 cilvēki uz vienu vietu, meitenēm – apmēram desmit.

Meitenes mācās kopā ar jauniešiem, programma ir kopēja. Absolventi saņem leitnanta pakāpi un valsts diplomu. Pasniedzēji atzīmē, ka lielākā daļa kursantu, it īpaši meitenes, RĶBA akadēmiju izvēlas apzināti, lai arī dažādu iemeslu dēļ.

Передача проб в передвижную лабораторию
© RIA Novosti . Николай Протопопов
Raudžu nodošana mobilajai laboratorijai

"Pret mums un puišiem pasniedzēji izturas vienādi, starpību nejūtam, - stāstīja Jekaterina. – Atlaides vājajam dzimumam parasti nedod. Patiesībā tas gan ir atkarīgs no cilvēka: ir tādi, kas gatavi dāvāt kaut kādas privilēģijas, citi kategoriski iebilst pret to. Mums iecietība nav vajadzīga, dienējam plecu pie pleca ar vīriešiem."

Tiesa, meitenes mēdz atbrīvot no diennakts dežūrām, viņas nestāv sardzē.

Курсанты Военной академии РХБЗ во время занятия
© RIA Novosti . Николай Протопопов
Kara akadēmijas kursantes

Brīvo laiku kursantes pavada pa savai modei, ne tā, kā viņu "civilās" vienaudzes. Te ir stingri aizliegts izmantot sociālos tīklus. Atļauti tikai paši vienkāršākie mobilie tālruņi – ar pogām, bez interneta un fotokamerām – tā ir slepenības režīma stingra prasība.

Ja meitenēm pagadās brīvais laiks, viņas to pārsvarā velta sportam, daiļradei un pašdarbībai, dažas piedalās sporta nometnēs un armijas Jautro un atjautīgo klubā.

  • Mācību laboratorijā
    Mācību laboratorijā
    © RIA Novosti . Николай Протопопов
  • Raudžu analīze laboratorijā
    Raudžu analīze laboratorijā
    © RIA Novosti . Николай Протопопов
  • Mācību laboratorijā
    Mācību laboratorijā
    © RIA Novosti . Николай Протопопов
1 / 3
© RIA Novosti . Николай Протопопов
Mācību laboratorijā
7
Konteineri Ustjlugas ostā, foto no arhīva

Baltkrievu benzīns "aizgājis" uz Krievijas ostām

32
(atjaunots 12:47 07.03.2021)
No 5. marta naftas produkti no Baltkrievijas tiek nogādāti Ustjlugas ostā Krievijā. Baltijas ostas palikušas ar garu degunu?

RĪGA, 7. marts — Sputnik. 2020. gada augustā Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko informēja par tirdzniecības plūsmu iespējamu pārorientēšanu no Baltijas valstīm uz Krievijas ostām. 19. februārī Baltkrievija un Krievija parakstīja starpvaldību vienošanos par baltkrievu naftas produktu pārkraušanu eksportam caur Krievijas jūras ostām.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Jau 5. martā vienošanās sāka darboties. Saskaņā ar AAS "Mozirskij NPZ" sniegto informāciju, pirmā benzīna partija vairākos vilciena sastāvos nosūtīta pārkraušanai SIA "Portenergo" terminālī Ustjlugas ostā. Krava ieradīsies 9. martā, vēstīja RIA Novosti.

Savukārt balkrievu mazuts tika iekrauts 6. martā no AAS "Mozirskij NPZ". Krava tiks pārkrauta AS "Peterburgskij neftjanoi terminal" Sanktpēterburgas jūras ostā.

Iepriekš kļuva zināms, ka baltkrievu "Novaja neftjanaja kompanija" jau piedāvājusi iegādāties 788 tūkstošus tonnu mazuta, kas ražots Moziras naftas pārstrādes rūpnīcā ar piegādēm martā-decembrī ar FOB noteikumiem Pēterburgas naftas terminālī Sanktpēterburgas ostā. Tās plānotas 10. martā. saskaņā ar datiem, pirmā krava 97,2 tūkstošu tonnu apmērā ieplānota aprīlī.

Krievija un Baltkrievija februāra vidū parakstīja starpvaldību vienošanos par baltkrievu naftas produktu pārkraušanu caur Krievijas jūras ostām. Tā noslēgta uz trim gadiem ar automātiskas pagarināšanas iespēju.

Dokuments paredz, ka minimālos garantētos apjomus puses saskaņo kārtējam gadam ne vēlāk kā iepriekšējā gada novembrī. 2021. gadā saskaņots apjoms 2 miljonu tonnu apmērā.

Triju gadu laikā plānots nogādāt 2,9 milj. tonnu mazuta no Moziras NPR un 0,96 milj. tonnu naftas produktu eļļu no Novopolockas NPR caur Sanktpēterburga ostu. Ustjlugas osta pārkraus 4,3 milj. tonnu benzīna no Moziras NPR un 0,4 milj. tonnu solāreļļas no Moziras NPR un 1,3 milj. tonnu – no Novopolockas NPR. Līdz ostām naftas produktus nogādās dzelzceļš.

Krievijas stividori, treideri un pārvadātāji piedāvāja atlaides apmaiņā pret garantētiem Baltkrievijas naftas produktu pārkraušanas apjomiem, lai nodrošinātu paritāti ar kravu tranzīta izmaksām caur Baltijas ostām.

32
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, osta, tranzīts, Baltkrievija
Pēc temata
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta
"Tā būs vienkāršāk": eksperts pastāstīja par Krievijas tarifiem Baltkrievijas tranzītam
Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Atkal garām Latvijai: Baltkrievija atradusi jaunu naftas tranzīta maršrutu

Pāreja uz vasaras laiku Latvijā ir neizbēgama: ES pagaidām nevar panākt vienotu redzējumu

0
(atjaunots 11:08 08.03.2021)
Kamēr Eiropas Savienībā nebūs vienota redzējuma par pulksteņa grozīšanu, Latvija arī turpmāk notiks pulksteņa laika maiņa, atzina Ekonomikas ministrijā.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latviju atkal gaida pulksteņa grozīšana. Laika maiņa notiks 28. martā pulksten 3 naktī. Pulksteņa radītāji būs jāpagriež vienu stundu uz priekšu, ziņo Rus.tvnet.lv.

Latvijas Ekonomikas ministrijā paskaidroja, ka stundu grozīšanas atcelšana pagaidām nav gaidāma, jo Eiropas Savienībā nevar nonākt pie vienprātības par šo jautājumu. Tātad 2021. gadā Latvijas iedzīvotāji dzīvos vasaras laikā līdz 31. oktobrim.

2020. gadā Latvijā notika pulksteņa laika maiņa 25. oktobrī.

Atgādinām, 2018. gadā Eiropā tika rosināts jautājums par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku. Eiropas Komisija (EK) veica Eiropas Savienības valstīs aptauju. Tā konstatēja, ka vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka ir pienācis laiks palikt pie viena laika un pārstāt griezt pulksteņa rādītājus.

2019. gada septembrī Eiropas Komisija nodeva jautājumu par obligāto pāreju uz vasaras laiku ES valstu pārziņā. Sekojot šim piedāvājumam, bija plānots, ka pēdējo reizi pulksteņu rādītāji tiks pagriezti 2021. gadā, taču izmaiņas tā arī netika saskaņotas kaimiņvalstu starpā.

Eiropas Savienības valstīs turpinās diskusijas par nepieciešamību pāriet uz vasaras laiku un atpakaļ.

0
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība, Eiropa