Medvedevs par sadarbību ar NATO: jāmeklē kompromisi
(atjaunots 14:02 28.02.2016)
Krievija nekad nav atteikusies no partnerattiecībām ar NATO un ES valstīm. Pašlaik šādas attiecības ir ļoti nepieciešamas, - intervijā Sputnik paziņoja Dmitrijs Medvedevs.RĪGA — 12. feb, Sputnik. Krievijas Federācijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs vada Krievijas delegāciju Minhenes drošības konferencē. Tā ir ļoti nozīmīga politiķu, diplomātu, zinātnisko un sabiedrisko darbinieku diskusiju vieta, kurā pulcējušies vairāk nekā 40 valstu pārstāvji. Viena no svarīgākajām sarunu tēmām ir Krievijas un NATO attiecības.
"Esmu pārliecināts: Krievija un mūsu partneri – NATO un ES valstis var atjaunot iepriekšējos sadarbības formātus. Vēl vairāk — tas ir viņu pienākums. Sadarbība jāveido, ievērojot pušu intereses. Visi Krievijas un Eiropas Savienības, kā arī Ziemeļatlantijas alianses sadarbības formāti ir veidoti ar mērķi laikus novērst krīzes," – paziņoja Krievijas premjerministrs.
Viņš uzskata, ka pašlaik ir jāmeklē kompromiss, nevis jāizvirza ambīcijas; ir jāatjauno uzticība un jāatgriežas pie kopīgajām, pašlaik iesaldētajām iniciatīvām.
"Manuprāt, rietumvalstu kolēģi, NATO dalībvalstis, vienkārši gūst politisku labumu konfrontācijas rezultātā. Vienkāršāk ir demonizēt Krieviju un vainot to patreizējās problēmās, nekā atzīt Eiropas drošības sistēmā esošās nopietnās problēmas, kā arī uzņemties daļu atbildības par patreizējām krīzēm," – uzsvēra Medvedevs.
Premjerministrs atgādināja pēdējo gadu laikā pieņemtos NATO lēmumus: "alianses virzīšanās uz austrumiem, globālās pretraķešu aizsardzības sistēmas izvietošana Eiropā. Katru reizi organizācija ir atteikusies pat ņemt vērā mūsu bažas savas drošības jautājumos. Es pat nepieminu bloka vadības nesenos paziņojumus. Rodas iespaids, ka lielākos draudus pasaulē rada Krievija. Reiz pat tikām salīdzināti ar Islāma valsts kaujiniekiem."
2010.gadā Lisabonā Krievijas-NATO samita laikā izdevās panākt nopietnu kompromisu, atgādināja Medvedevs, taču pēc tam Krievijas partneri no jauna atgriezās pie opozīcijas loģikas
"Ja partneri vēlas atklāti un nopietni apspriest divpusējās attiecības, šim nolūkam nav jāgaida veselu gadu, līdz visi ieradīsies Minhenē. Dialogs ir nepieciešams nepārtraukti. Mēs vienmēr esam gatavi apspriest vissarežģītākos jautājumus," – paziņoja Krievijas premjerministrs.
Intervija ar Krievijas premjerministru Dmitriju Medvedevu Sputnik >>
Zaharova novērtēja Venēcijas komisijas pozīciju attiecībā uz valodas reformu Latvijā
(atjaunots 08:58 10.07.2020)
ES Pamattiesību harta paredz visu veidu diskriminācijas aizliegumu, tostarp pēc piederības nacionālajām minoritātēm, atgādināja KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pēc KF ĀM oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas sacītā, Maskava uzmanīgi izpētījusi Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām, plašāk pazīstamās kā Venēcijas komisija, slēdzienu attiecībā uz grozījumiem, kuri tika veikti Latvijas likumdošana attiecībā uz izglītību nacionālo minoritāšu valodās.
Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Vienlīdzības un nediskriminācijas komiteja decembrī palūdza Venēcijas komisijai sniegt vērtējumu Latvijas likumdošanai jautājumā par izglītību nacionālo minoritāšu valodās.
"Diemžēl, Venēcijas komisijas eksperti, kuri pārsvarā pārstāv ES dalībvalstis, nodemonstrēja angažētu pozīciju un faktiski atbalstīja Latvijas politiku, kas tiek virzīta uz piespiedu valsts derusifikāciju, tur dzīvojošās krievvalodīgo kopienas valodas un izglītības tiesību pārkāpumiem," paziņoja Zaharova brīfingā.
Pēc viņas sacītā, īpašu neizpratni izraisa Venēcijas komisijas locekļu centieni attaisnot krievu valodas diskrimināciju Latvijā attiecībā pret citām minoritātēm, kuras runā ES valstu valodās.
"Mēs esam pārliecināti, ka vienas vai otras valsts dalība ES neattaisno tā saucamā elitārā kluba izveidošanu, kurā tiek garantētas noteiktas personu grupas tiesības uz citu apspiešanas rēķina," uzsvēra Zaharova.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Maskava uzstājīgi aicina Rīgu pieturēties pie universālām un reģionālām normām un mehānismiem nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzības jomā, kuras ir pieņemtas ANO, Eiropas Padomes un EDSO ietvaros.
"ES Pamattiesību harta deklarē visu veidu diskriminācijas aizliegumu, tostarp pēc piederības nacionālajām minoritātēm," atgādināja diplomāte.
Latvijas varasiestādes konsekventi izstumj krievu valodu no izglītības jomas. Reforma paredz pilnu vidējās izglītības pāreju pie mācībām latviešu valodā. Tāpat ir ieviesta prasība par obligātu latviešu grupu organizēšanu visās Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs. KF ĀM jau atzīmēja, ka iespējams mācīties dzimtajā valodā likvidēšana ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā.
Eksperts: RT var vērsties tiesā aizlieguma Latvijā un Lietuvā dēļ
(atjaunots 13:12 09.07.2020)
RT vadības lēmums aizstāvēt savas tiesības tiesā būs absolūti likumsakarīgs un pamatots, paziņoja Krievijas Žurnālistu savienības viceprezidents Timurs Šafirs.RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lietuvas Radio un televīzijas komisija, sekojot Latvijas piemēram, vakar aizliedza vairāku RT telekanālu brīvu retranslāciju un izplatību Internetā. Par ieganstu aizliegumam Lietuvā nosauca to pašu, ko Latvijā – RT it kā atrodas mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektora Dmitrija Kiseļova kontrolē, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas.
Krievijas Žurnālistu savienības (KŽS) vērtējums Baltijas demaršam attiecībā pret RT nav mainījies, atzīmēja KŽS viceprezidents, Starptautiskās Žurnālistu federācijas izpildkomitejas loceklis Timurs Šafirs.
"Latvijas un Lietuvas varasiestāžu rīcība nekādā veidā neatbilst žurnālistikas un vārda brīvības aizsardzības principiem, kuri tiek deklarēti Eiropā. Pamatojumi šādam lēmumam – ka RT it kā kontrolē Dmitrijs Kiseļovs – izraisa neizpratni: acīmredzot, cilvēki jauc RT un mediju grupu "Rossija segodņa". Taču tas pat nav svarīgi, jebkurā gadījumā šāda rīcība nepakļaujas nekādam loģiskam izskaidrojumam, tas ir tieša spiediena un tiešas cenzūras akts," paziņoja Šafirs Sputnik Latvija.
Pēc viņa sacītā, būs absolūti likumsakarīgi, ja RT vadība nolems aizstāvēt savas tiesības tiesā.
"Veikt kaut kādus līdzvērtīgus atbildes pasākumus šeit ir neefektīvi, un Lietuvas mediji arī neraida tādā apjomā Krievijā. Nekādu līdzvērtīgu pasākumu nevar būt, šajā gadījumā tajos nav nepieciešamības. Ir pārkāptas žurnālistu un telekanāla intereses un tiesības, tās ir jāaizstāv likumdošanas lauciņā," paskaidroja Šafirs.
Viņš atzīmēja, ka RT lēmums vērsties tiesā būs absolūti normāla prakse, turklāt tāpēc, ka paziņojumos par retranslācijas aizliegumu bija nevīžīgi aicinājumi Eiropas valstīm rīkoties tādā pašā veidā.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja par septiņu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka grupa it kā atrodas Dmitrija Kiseļova "faktiskā kontrolē", pret kuru Eiropas Savienībā ir ieviestas sankcijas. Rīga aicināja citas Eiropas valstis sekot tās piemēram. Par nolūku veikt analoģiskus pasākumus pirmdien, 6. jūlijā, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.
Baltijas valstu varasiestādes regulāri liek šķēršļus Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. KF ĀM jau atzīmēja, ka Krievijas mediju apspiešanas gadījumi Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē nozīmē demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.
Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei
(atjaunots 17:57 10.07.2020)
Tiesībsargs vēlreiz pierādījis savu taisnību – nenodarbinātu personu ar invaliditāti un senioru pabalstu apmēri ir pretrunā ar Satversmi.RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem tā esošajā apmērā ir pretrunā ar Satversmi, konstatēja Satversmes tiesa (ST).
Prasību tiesā 6. martā iesniedza tiesībsargs Juris Jansons.
©
Sputnik / Oksana Dzadan
Sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir cilvēkiem ar invaliditāti un tiem nenodarbinātajiem cilvēkiem, kuriem nav tiesību saņemt pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību par nelaimes gadījumu darbavietā, kā arī valsts maksā viņa bērniem par apgādnieka zaudēšanu. No 1. janvāra minimālā invaliditātes pensija ir paaugstināta no 80 līdz 128 eiro mēnesī, invalīdiem kopš bērnības – no 122,69 līdz 196,30 eiro mēnesī.
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2020. gada janvārī invaliditātes pensiju saņēma 74 411 Latvijas iedzīvotāji. Taču minimālā pensija ir 33 tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti, gandrīz pusei no kopējā skaita. 12 215 (69%) sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmēji ir invalīdi kopš bērnības. Tie ir 63% no visiem sociālās palīdzības saņēmējiem Latvijā.
Saskaņā ar Invaliditātes likumu un Valsts pensiju likumu, invaliditātes pensijas mērķis ir garantēt sociālo nodrošinājumu cilvēkam, kurš objektīvu iemeslu dēļ pavisam vai daļēji nespēj gūt ienākumus patstāvīgi.
Tiesībsargs paziņoja, ka cilvēki ar invaliditāti nostādīti pazemojošā stāvoklī un ka pabalsta nepietiekamība neļauj viņiem, piemēram, saņemt medicīniskos pakalpojumus, kas negatīvi ietekmē viņu veselību. Pēc viņa domām, pienācīgas pensijas nodrošināšana invalīdiem ir valsts pienākums, un šīs saistības ir jāizpilda nekavējoties, neraugoties uz esošo ekonomiskās attīstības līmeni valstī.
ST nonāca pie secinājuma, ka Ministru kabineta noteikumos paredzētais pabalsta apmērs attiecībā uz nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem ir pretrunā ar Satversmi. Attiecībā uz šīm iedzīvotāju kategorijām norma, kura nosaka šo pabalstu apmēru, zaudēs spēku no 2021. gada 1. janvāra.
Atzīmēsim, ka šī ir jau otra skaļā lieta, kurā tiesībsargs ir guvis uzvaru. Iepriekš viņš spēja pierādīt, ka Satversmei neatbilst garantētai minimālo ienākumu līmenis. Rindā gaida trešā prasība – par nepietiekamu mediķu atalgojuma palielinājumu.