"Nacionālisms aprij apgaismību": grozījumi Augstskolu likumā

68
(atjaunots 15:29 08.04.2021)
Satversmes tiesa pērn nolēmusi grozīt Augstskolu likumu tā, lai tas atbildētu Satversmē nostiprinātājām tiesībām uz izglītību un zinātniskās jaunrades brīvību. Spriežot pēc Saeimas Izglītības komisijas darba rezultātiem, likums nav kļuvis progresīvāks.

RĪGA, 8. aprīlis - Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. Saskaņā ar 2020. gada 11. jūnija Satversmes lēmumu, Augstskolu likuma normas, kas prasa privāto augstskolu un koledžu studiju programmas īstenot vienīgi valsts valodā, ir pretrunā ar Satversmi un ir pasludinātas par spēkā neesošiem ar 2021. gada 1. maiju. Līdz šīm datumam parlamentam bija jāsagatavo attiecīgi grozījumi privāto augstskolu darbību regulējošā likumdošanā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pēdējā sēdē tika izskatīti visi grozījumi Augstskolu likumā, kas skar regulējumu attiecībā uz valodas lietojumu privātajās augstskolās, un jau ceturtdien, 8. aprīlī, likums tiks izskatīts Saeimā galīgajā lasījumā.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Satversmes tiesa ir nolēmusi, ka pastāv "alternatīvs leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzeklis, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus".

Turklāt grozījumu autori norāda, ka viena no nozīmīgākajām Satversmes tiesas atziņām saistībā ar valsts valodas lomu izglītības sistēmā ir tāda, ka Satversme neparedz valsts pienākumu garantēt, ka tās izveidotās izglītības sistēmas ietvaros pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē līdztekus valsts valodai tiek nodrošināta iespēja iegūt izglītību arī citā valodā. Šo atzini, pēc grozījumu autoru domām, varētu piemērot arī attiecībā uz augstāko izglītību.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē likumprojekta sagatavošanas ietvaros galīgajam lasījumam tika atbalstīti Nacionālās apvienības deputātu ieteikumi, kas paredz, ka programmas augstskolās un koledžās jāīsteno valsts valodā. Tomēr vienu piekto daļu no studiju programmas drīkst īstenot citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ņemot vērā, ka tajās nevar kārtot eksāmenus un kvalifikācijas pārbaudes.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu, svešvalodas augstākās izglītības programmās drīkst izmantot tikai tad, ja tas ir nepieciešamas studiju programmas mērķu sasniegšanai valodu un kultūras studijās un valodu programmās.

"Saskaņas" deputāts Edgars Kucins ierosināja ierakstīt likumā, ka programmas valsts valodā jābūt īstenotām tikai valsts augstskolās un koledžās, bet privātās augstskolas ir tiesīgas patstāvīgi noteikt mācību valodu. Taču Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Daiga Dambīte norādīja, ka šādam ierosinājumam nevar piekrist: "Ja grib izdot diplomus, tad noteikumiem, kā tiek īstenotas studiju programmas gan privātpersonu dibinātās iestādēs, gan valsts dibinātās augstskolās, jābūt vienādiem."

Komentējot Saeimas komisijas sēdes rezultātus, Saeimas deputāte Elizabete Krivcova (viena no Satversmes tiesā iesniegtajās prasības autoriem) uzrakstīja savā Facebook lapā: "Ievēroju skumju ainu: parlamentārā izglītības komisija cenšas izpildīt Satversmes tiesas lēmumu par valodas aizliegumiem augstskolās — tiesas sprieduma un veselā saprāta ignorēšana, bezatbildība un pārliecība par savu nesodāmību. Argumentācijas līmenis: mēs tā uzrakstījām, jo mēs tā nolēmām. Problēmu risināšanas līmenis: ja jaunā norma nav izpildāma, mēs to neizpildīsim. Cieņas pret tiesu līmenis: tiesa teica izskatīt alternatīvu, bet mēs nolēmām, ka izpildīt to mums būs nelietderīgi."

Deputāte norāda, ka pēc "jaunā vecā likuma" stāšanās spēkā nav izslēgta atkārtota griešanas Satversmes tiesā: "Pamats jaunajai prasībai man ir gatavs. Bet, kas attiecas uz izglītību, nākas konstatēt, ka cīņa ar krievu valodu ir ienākusi jaunā fāzē, kad nacionālisms aprij apgaismību."

Atgādinām, ka saskaņā ar Satversmes tiesas debašu laikā sniegtajiem datiem pirms Augstskolu likuma spēkā stāšanās Latvijas privātajās augstskolās mācījušies aptuveni 4 tūkstoši studentu (lielākoties no NVS valstīm). Studiju programmu krievu valodā slēgšana radījusi augstskolām zaudējumus aptuveni 5 miljonu eiro apmērā. Kaimiņvalstu valsts augstskolās – Tartu Universitātē (Igaunija) un Viļņas Universitātē (Lietuva) – veiksmīgi darbojas mācību programmas krievu valodā. Tur mācās tāpat studenti no Latvijas, jo šo augstskolu diplomi tiek atzīti arī Latvijā.

68
Tagi:
Satversmes tiesa, Satversme, augstākā izglītība, nacionālisms
Pēc temata
Tiesībsargs paskaidroja, ko nozīmē EP rezolūcija krievvalodīgajiem
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
Latvija nevar bezgalīgi ignorēt Eiropas Padomes uzstājīgos ieteikumus
Krievi Latvijā ir dzīvojuši, dzīvo un dzīvos: Māra Grīnblata nepiepildāmais sapnis

Apelsīni garšo pēc zivīm: "garais Covid" mēnešiem ilgi moka pacientus

8
(atjaunots 15:40 14.04.2021)
No hroniska noguruma 23 gadu vecumā līdz aknu un sirds bojājumiem: kādas koronavīrusa ilglaicīgas sekas fiksē ārsti un zinātnieki.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Kopējais Covid-19 slimnieku skaits Latvijā kopš pandēmijas sākuma pārsniedz 100 000 cilvēku, visbiežāk runa ir par vieglu vai vidēju slimības gaitu. Taču ārsti un zinātnieki arvien biežāk ievēro, ka daļai no pārslimušajiem, īpaši tiem, kuriem bijusi smaga slimības gaita, pēc pārslimošanas turpinās veselības problēmas. Speciālistu vidē šādu sindromu dēvē par "garo Covid", un pagaidām par to daudz vēl nav zināms. Ar ko saskaras daži pārslimojošie, noskaidroja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Ludmila Vīksna Ludmila Vīksna stāsta, ka dažos gadījumos simptomi var saglabāties ilgu laiku, bet ir pacientu grupas, kuriem simptomi parādās pēc 3-4 vai pat vairāk mēnešiem pēc slimības.

Vīksna tāpat pievērš uzmanību trešajai pacientu grupai – tie ir cilvēki ar aknu bojājumiem, kas ir īpaši bīstami, jo " aknas vispār nesāp praktiski". Pētnieki arī konstatēja, ka deviņos no desmit gadījumiem mirušajiem no Covid, kuriem agrāk nebija patoloģiju, autopsija atklāja aknu bojājumus. Bet tiem, kuri izveseļojās, normālās šūnas aizvietotas ar saistaudiem.

Kopumā pētnieki atzīme, ka aptuveni katram desmitajam pacientam ir kādas ilgstošākas sūdzības.

Pneimonologs Viesturs Šiliņš norāda, ka tiek fiksētas pneimonijas ar smagiem simptomiem, elpas nepietiekamību, ļoti nepatīkamu sauso klepu.

Kardiologs Roberts Feders brīdina par bīstamu vīrusa ietekmi uz sirdi, piemēram, Covid var izraisīt mikrotrombu veidošanos, kas var kļūt par infarkta cēloni. Tiesa, viņš norāda, ka sūdzības par sāpēm sirdī ne vienmēr liecina par sirds slimībām – dažreiz runa ir par nervu sistēmas bojājumiem.

Šo problēmu pēta arī Latvijā. Kā pastāstīja Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis, klīnikā nonāk pacienti, kuri pārslimojuši pirms 4-6 mēnešiem, un ap pusi no viņiem sūdzas par galvassāpēm, atmiņas traucējumiem, koncentrēšanās grūtībām, izteiktu nogurumu. Pacientu daļai ir autonomās nervu sistēmas traucējumi, bet autonomā nervu sistēma jau atbild par visu iekšējo orgānu darbību.

COVID-19
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Pacientiem bieži vien bija sirdsklauves, mainīgs asinsspiediens, var būt svīšanas problēmas un tādas lietas," Karelis apraksta simptomus.

Pacientus ar hronisku nogurumu pēta arī ārzemēs, pagaidām konkrētu secinājumu nav, bet ir hipotēze, ka koronavīruss pamodina organismā snaudošos citus vīrusus, piemēram, herpes vīrusu, kas savukārt, izraisa citas saslimšanas.

Pacientu stāsti

Brigita dažreiz izjūt paniku un pēkšņas sāpes, viņa izslimoja ar koronavīrusu pagājušā gada novembrī. Līdz tam savos 23 gados viņa vienmēr bijusi veselīga, bet tagad jūtas kā ne savā ķermenī.

"Man uznāk pēkšņas sāpes kaut kādās ķermeņa daļās, un tas nav tāpēc, ka man būtu...  kaut kas sāpētu pēkšņi. Tas ir tādēļ, ka man šie te nervu gali ir kairināti. (..) Neirologs teica, ka šis  kairinājums var būt arī ilgstošs," stāsta par savām sajūtām Brigita.

Madara arī saslimusi ar koronavīrusu 2020. gada novembrī, nesen viņai parādījās ožas halucinācijas.

"Pirms divām nedēļām man parādījās ožas halucinācijas. Es, teiksim, dzeru kafiju, bet jūtu kaut kādu tādu nepatīkamu smaku, kaut kādu tā kā ķīmisku. Var būt kaut ko — es nezinu, pat grūti izskaidrot. Tad vēl pēc kāda britiņa arī garšas halucinācijas. Piemēram, apelsīns man garšo pēc zivīm vai kaut kā tamlīdzīga," stāsta Madara.

Pētnieki no ASV Neiroloģijas akadēmijas izpētījuši 800 veselības aprūpes darbiniekus, kuri pārslimojuši ar koronavīrusu, un secinājuši, ka aptuveni 600 no viņiem slimošanas laikā zaudēja ožu, un pat pēc pieciem mēnešiem pusei no viņiem oža vēl nebija atgriezusies. Šo sindromu dēvē par anosmiju, un tas ir saistīts ar nervu sistēmas bojājumiem, tomēr pētnieki cer, ka ar laiku oža atjaunosies.

Vairāki pārslimojušie pastāstīja žurnālistiem par to, ka turpina izjust bezspēku un nogurumu. Viena paciente, kas pārslimojusi decembrī, pastāstīja, ka viņai sākuši pastiprināti izkrist mati, un situācija neuzlabojās, lai gan viņa dzer vitamīnus, lieto speciālos šampūnus un ievēro ārstu ieteikumus. Otra paciente, Sabīne, ar Covid-19 saslimusi 2020. gada oktobrī, viņa pastāstīja, ka cieš no aizdusas pat pie nelielas slodzes. Sabīne vērsās pie kardiologa, kurš izrakstīja zāles. Tāpat Sabīne novērojusi pastiprinātu matu izkrišanu.

8
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Ierobežojumus Latvijā var mazināt jau pēc divām nedēļām: kādus variantus izskata
Eiro

Klients ir šokēts, bet "mums nav jābrīdina": bankas bloķē kontus 2018. gada reformas dēļ

29
(atjaunots 15:35 14.04.2021)
Vidējais iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda apmērs ir ap 75 eiro, taču ir arī tūkstošiem lieli parādi.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāk piedzīt parādus no iedzīvotājiem, kuri pilnībā nav samaksājuši ienākuma nodokli, informē Latvijas Radio 4. Runa ir par 2017. -2018. gada nodokļu reformas rezultātā izveidojušos parādu.

Kopš 2018. gada 1. janvāra Latvijā stājusies spēkā nodokļu reforma. Vērienīgas izmaiņas skārušas tāpat likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Grozījumi paredz diferencēta ienākuma nodokļa ieviešanu, kas ir atkarīgs no ienākumu apmēra: gadījumā ja ienākumi nepārsniedz 20 tūkstošus eiro gadā, nodokļa likme ir 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, ja tie pārsniedz 55 tūkstošus eiro – 31,4%. Vienotā IIN likme 20% apmērā tika noteikta arī ieņēmumiem no kapitāla, tai skaitā no tā pieauguma. Agrāk šīs likmes bija attiecīgi 10% un 15%.

Šā nodokļa maksāšanas termiņš pēc tam, kad reforma ir stājusies spēkā, tika noteikts līdz 2020. gada 20. decembrim. "Tomēr ne visi iesnieguši deklarācijas un ne visi, kas iesnieguši deklarācijas, šo nodokli samaksājuši," paziņoja VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Pēc viņas vārdiem, vēl novembrī caur elektroniskās deklarēšanas sistēmu VID nosūtījusi iedzīvotājiem vairāk nekā 40 000 atgādinājumu par to, ka tuvojas nodokļa maksāšanas termiņš.

"Pēc tam vairāk nekā 12 000 cilvēku samaksājuši nodokli vai griezušies pie mums pēc parādu dzēšanas grafika. Bet visi pārējie to nav izdarījuši," sacīja Garanča.

Pēc viņas vārdiem vidējais parāda apmērs ir aptuveni 75 eiro, taču bija arī tūkstošiem lielās summas.

VID atsevišķi izpētīja situāciju ar tiem parādniekiem, kuri martā saņēma vienreizēju pabalstu. "Mēs atbloķējām viņu rēķinus un ļāvām saņemt pabalstu. Bet šāda iespēja būs spēkā vien divu mēnešu laikā," brīdināja Garanča.

Tie, kuri nav samaksājuši parādu, saskārās ar naudas norakstīšanu no bankas konta. Komercbankas ir izpildījušas VID rīkojumu, turklāt bankām klienti par to nav jābrīdina.

"Konts netiek bloķēts, konts paliek. Klients var to izmantot. Taču, ja naudas nepietiek, tad kaut kāda daļa tiek ņemta. Kad kontā tiek ieskaitīta pāreja nauda, saskaņā ar likumā noteikto kārtību mēs ņemam pārējo parāda daļu. Mēs saprotam, ka klients ir šokēts par šo situāciju un gaida no bankas paskaidrojumus. Banka var tikai parādīt, kā dēļ tika pieņemts šāds lēmums, bet nevar izskaidrot, kāpēc, ja šis lēmums tika pieņemts nodokļu dienestā," skaidro Swedbank Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Jānis Krops.

29
Tagi:
nodokļi, parādi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Nodokļu deklarāciju par pensionāru vai invalīdu var iesniegt cita persona
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas