Kļuva zināms, cik Baltkrievijas pilsoņu saņēmuši patvērumu Latvijā

56
(atjaunots 12:30 07.04.2021)
No 2020. gada 1. augusta līdz 2021. gada 30. martam pieteikumus patvēruma meklētāja statusa saņemšanai Latvijā iesniedza 54 Baltkrievijas pilsoņi, lēmumi tika pieņemti 24 personu lietās.

RĪGA, 7. aprīlis - Sputnik. Kopš pagājušās vasaras beigām Latvija piešķīrusi patvērumu 19 Baltkrievijas pilsoņiem, daži desmiti baltkrievu vēl gaida lēmumu, ziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, vēsta Тvnet.lv.

No 2020. gada 1. augusta līdz 2021. gada 30. martam pieteikumus patvēruma saņemšanai Latvijā iesniedza 54 Baltkrievijas pilsoņi. Lēmumi tika pieņemti 24 personu lietās – alternatīvais statuss piešķirts 19 personām, vienas personas lietā pieņemts lēmums pārsūtīt personu uz Poliju, bet vienas personas pieteikums noraidīts, jo tas bija iesniegts atkārtoti. Trīs personas atteicās no patvēruma procedūras, no tām divas atgriezušas Baltkrievijā, bet viena turpina atrasties ES teritorijā, saņemot Polijas vīzu.

Vēl 30 personu pieteikumi atrodas izskatīšanā.

Pēc alternatīvā statusa iegūšanas ārzemniekam izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz gadu. Ja šī gada laikā situācija izcelsmes valstī nemainīsies, uz personas iesnieguma pamata viņam izsniedz jaunu uzturēšanās atļauju. Ja cilvēks ar alternatīvo statusu nodzīvojis Latvijā piecus gadus, viņš var saņemt uzturēšanās atļauju. Vēl pēc pieciem gadiem viņam būs tiesības naturalizēties.

Pērn Eiropas Savienība apstiprināja trīs sankciju paketes pret vairākām Baltkrievijas kompānijām un ierēdņiem, ko Brisele uzskata par vainīgiem vardarbības pielietošanā pret demonstrantiem un vēlēšanu falsificēšanā. Kopumā sarakstos tika iekļauti 88 cilvēki un septiņi uzņēmumi. Sankcijas paredz aizliegumu ieceļot ES un rēķinu iesaldēšanu.

Minska, no savas puses, pieņēma simetriskus atbildes pasākumus.

Baltijas valstis tāpat veica savu "melno sarakstu", tajā tika iekļauts prezidents Aleksandrs Lukašenko un vēl 29 Baltkrievijas amatpersonas. Pēcāk Baltijas valstis atjaunoja sankciju sarakstus – Latvija iekļāva tajā vēl 101 amatpersonu, Lietuva un Igaunija – katra pa 98.

Saskaņā ar Baltkrievijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Lukašenko uzvarēja 2020. gada vēlēšanās ar 80,1% balsu. Opozīcija klāstīja, ka uzvarējusi Tihanovska, un nodibināja koordinācijas padomi varas nodošanai. Šī iemesla dēļ Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu par aicinājumiem sagrābt varu, virkne opozicionāru aizturēti, citi pametuši Baltkrieviju.

56
Tagi:
migranti, Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Visiem pietiks vietas: savu darbību uz Latviju pārcēluši jau 13 Baltkrievijas uzņēmumi
Lukašenko paziņoja nosacījumus, ar kādiem ir gatavs atstāt prezidenta amatu
Polija piedāvās Lietuvai un Latvijai kopīgi ieviest sankcijas pret Baltkrieviju
Rīgas Centrāltirgus, foto no arhīva

"Baraholka": Centrāltirgus Piena paviljona rekonstrukcija šausmina rīdziniekus

9
(atjaunots 23:17 17.04.2021)
Piena paviljonu Rīgas Centrāltirgū aizpildījuši nelieli apģērba veikaliņi. Tomēr rīdzinieki nav mierā ar pārmaiņām un sašutuši konstatē, ka tā neesot nekāda Eiropa.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule savā lapā Twitter pastāstīja, kādu iespaidu uz viņu atstājis Centrāltirgus Piena paviljons pēc rekonstrukcijas, stāsta Mixnews.lv.

Pēc rekonstrukcijas paviljonu aizpildījuši nelieli apģērbu veikaliņi. Tie atstāja uz Cipuli nomācošu iespaidu.

"Šis ir ... bez vārdiem ... Te nu bija - Eiropa, nacionālā identitāte un zaļi domājošie hipsteri ...

Postpadomju kultūrvides renesanse. Reāli spokaini," Cipule komentēja Ivana Nikonova fotogrāfijas, ko publicēja savā mikroblogā.

​Savukārt Nikonovs atzina, ka pats sākumā nav noticējis – viņam pat šķitis, ka nonācis kaut kādā Krievijas provinciālajā pilsētiņā, nevis visvairāk apmeklētajā tūrisma objektā Latvijā.

​Komentētājam Ģirtam Birziņam šķita, ka rekonstruētais paviljons pārvietojies laikā, ne telpā.

"90-tie atgriežas ne tikai Purvciemā, bet arī Centrāltirgū! Gaidām Gerkens tipa veikalu ekspansiju ar lētiem un smirdīgiem Āzijas trikotāžas izstrādājumiem!" viņš raksta.

Avīzes "Diena" žurnāliste Agnese Margevica arī nevarēja klusēt – arī viņa uzskata, ka Centrāltirgus jauninājums ir ceļojums laikā un telpā.

​Lasītāja Ieva Raiskuma lauzīja galvu, kas apstiprinājis tādu paviljona dizainu – vai tiešam tas paticis gan būvvaldei, gan arhitektiem, gan dizaineriem?

​Komentētājs Kaspars Zandbergs konstatēja, ka notikušās pārmaiņas ir traģiskas: "Šis ir traģiski! "Mantojums", labdien! Vai šāda vēsturisko paviljonu izcūkāšana ir pieļaujama?"

​Savukārt apmeklētājs ar lietotājvārdu Erwin Usman pat vērsās pie Rīgas mēra Mārtiņa Staķa ar prasību atstādināt tirgus vadību un izsludināt jaunu atklātu iepirkumu.

​Pēc tam Rīgas mēram tika uzdota vēl virkne jautājumu, taču viņš uz tiem vēl nav reaģējis.

Atgādināsim, ka laikā, kad Piena paviljonā plaukst "baraholka", Gastronomijas paviljonā strādā masveida vakcinācijas punkts Covid-19 profilaksei.

9
Tagi:
Rīga, veikals, Rīgas Centrāltirgus
Pēc temata
Melnā josla: Centrāltirgus zaudējumi gada laikā dubultojušies
Iepakoja pankūkas ar nemazgātām rokām: antisanitārie apstākļi Rīgas Centrāltirgū
Centrāltirgū meklēja kontrabandas preces
Rail Baltica Centrālā mezgla būvdarbu oficiālā atklāšana Rīgā, foto no arhīva

Rail Baltica Rīgā tuvojas padomju laika pazemes bunkuram

31
(atjaunots 01:34 17.04.2021)
Rīgā pilnā sparā turpinās dzelzceļa mezgla rekonstrukcija Centrālajā stacijā: tuvākajā laikā padomju laiku bumbu patvertnes vietā sāksies jaunās Rail Baltica stacijas būvdarbi.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. No 2020. gada 17. novembra celtniecības uzņēmumu apvienība "BERERIX", ko veido beļģu "BESIX Group", Latvijas "RERE Būve" un itāļu "Rizzani de Eccher" strādā pie dzelzceļa mezgla rekonstrukcijas Centrālajā stacijā dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica vajadzībām, raksta Mixnews.lv.

"Izrakumi" pilnā sparā rit ap staciju no Satiksmes ministrijas ēkas puses, tur tiks pārvietoti inženieru tīkli. Pie tam, no dienvidu puses slēgti trīs sliežu ceļi.

Jau maijā celtnieki plāno sākt norakt dzelzceļa uzbērumu un demontēt sliedes uz slēgtajiem ceļiem. Savukārt padomju laika bunkura-bumbu patvertnes vietā tiks likti pamati jaunajai stacijai.

Pie tam celtnieki sola neapturēt ne dzelzceļa stacijas, ne autoostas darbu visos darbu posmos.

Atgādināsim, ka, saskaņā ar plāniem, līdz 2022. gadam stacija tiks pārbūvēta no Latgales priekšpilsētas puses, bet 2024. gadā – tās centrālā daļa. 2025. gadā plānots noslēgt visus būvdarbus. Vienlaikus 2022.-2025. gg. jāuzbūvē jauns dzelzceļa tilts pār Daugavu.

Stacija pārvērtīsies līdz nepazīšanai – taps jaunas dzelzceļa platformas ar eskalatoriem un liftiem, virs tām izbūvēs jumtu no vairākām sekcijām. Uzgaidāmā telpa atradīsies vienu stāvu virs platformas. Zem stacijas ieplānota autostāvvieta.

Kopumā tiks izbūvēti Eiropas standartam atbilstoši sliežu ceļi 2,6 kilometru garumā – no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai. Plānots uzbūvēt sešus jaunus ceļu pārvadus pār Lāčplēša, Dzirnavu, Prāgas, Maskavas, Mūkusalas un Jelgavas ielām.

Dzelzceļa uzbērums tiks noraksts, tā vietā parādīsies estakāde, pa kuru kursēs vilcieni. Parādīsies arī atsevišķi gājēju celiņi. Piedevām Rīgā parādīsies jauna iela, savienojot Elizabetes un Timoteja ielas.

31
Tagi:
Latvija, Rīga, Rail Baltica
Pēc temata
Baltijā jau izlemts, kā krāsot Rail Baltica pieturu jumtus, bet Polija velk garumā
Meževičs: Rīga, Viļņa un Tallina kļuvušas par sīviem ienaidniekiem Rail Baltica dēļ
Ekonomists: Rail Baltica kļuvusi par sūkni naudas izsūknēšanai no Baltijas valstīm
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu

NATO pārvērš Ukrainu par "pulvera mucu". Vai Krievijai izdosies nodrošināt Donbasu?

0
(atjaunots 23:25 17.04.2021)
Kāpēc NATO vispirms paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām, bet pēc tam baidās no Maskavas atbildes pasākumiem?

Krievija darīs visu iespējamo, lai parūpētos par savu pilsoņu drošību, ka Ukrainā būs vērojama konflikta saasināšanās, apsolīja valsts ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. Atbildību par šo soļu sekām viņš uzliek Kijevai un tās kuratoriem Rietumos, jo tieši viņi pārvērš Ukrainu par "pulvera mucu". Kāpēc NATO vispirms paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām, bet pēc tam baidās no Maskavas atbildes pasākumiem? Un vai iespējams bez kara atrisināt konfliktu ar tiem, kuri pastāvīgi pārkāpj Minskas protokolus.

0
Tagi:
Krievija, Donbass, Ukraina, NATO
Pēc temata
"Doņecka liesmo": ko Ukrainas armija dara Donbasā
Ļeonkovs par Rietumu provokācijām: "Ziemeļu straume 2", Donbass, NATO mācības
Donbass uz jauna kara sliekšņa: Kijevu iedvesmoja ASV atbalsts
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā