Latvijā darbojas "domu policija": vēstniecība par Krievijas kanālu vietņu bloķēšanu

91
(atjaunots 11:39 03.04.2021)
Krievijas vēstniecība Latvijā negatīvi novērtēja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu bloķēt virkni Krievijas telekanālu vietņu republikā.

RĪGA, 3. aprīlis — Sputnik. Krievijas vēstniecība Latvijā salīdzināja Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi ar "domu policiju" no Džordža Orvela romāna "1984" pēc iestādes lēmuma bloķēt virkni Krievijas telekanālu vietņu republikā.

"Latvijas NEPLP, kas uzņēmusies "domu policijas" lomu, sākusi cenzurēt valsts interneta telpu, ierobežojot piekļuvi interneta vietnēm: rt.com, ntv.ru, rus24.tv, teledays.net u.c. Tagad Latvijas iedzīvotājiem atņemta (ignorējot viņu viedokli un vēlmes) vēl viena iespēja saņemt daudzpusīgu informāciju, kā arī noskatīties tīmeklī iemīļotās televīzijas programmas krievu valodā," konstatēja diplomāti Facebook tīklā.

Latvijā jau bloķēta piekļuve RT kanāliem tīmeklī. Līdz ar rt.com pa rokai pagadījušies rus24.tv, ntv.ru un pat teledays.net – serviss, ar kura palīdzību var noskatīties Krievijas telekanālus. Vietņu melnais saraksts publicēts NEPLP portālā.

RT bloķēšana pamatota ar NEPLP pērno lēmumu -  padome ziņoja, ka Latvijā aizliegts izplatīt septiņus RT telekanālus, jo tie it kā piederot mediju holdinga "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam, kurš no 2014. gada iekļauts ES sankciju sarakstā. Starp aizliegtajiem kanāliem ir RT, RT HD, RT Arabic, RT Spanish, RT Documentary HD, RT Documentary, RT TV.

Iepriekš Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas priekšsēdētājs Ilmārs Mūls paziņoja, ka NEPLP prasība bloķēt Krievijas kanālu vietnes ir nepārprotama cenzūras izpausme, tā nekādi nav saistīta ar pirātisma, programmu nelikumīgas izplatīšanas apkarošanu. Pēc viņa domām, NEPLP prasība ir akcija pret raidorganizācijām – visīstākā cenzūra.

Viņš piezīmēja, ka no vēstulēm interneta provaideriem nav saprotams, uz kāda pamata NEPLP prasa bloķēt Krievijas kanālu lapas – tajā nav nekādu atsauču uz likumiem.

Krievijas ĀM norādīja, ka Latvijas lēmums bloķēt piekļuvi Krievijas telekanālu vietnēm ir cinisks vārda brīvības pārkāpums un krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību ignorēšana. "Tas neatbilst Rīgas politiskajām saistībām. Lai arī mūs nepārsteidz, piemēram, Baltijas valstu varas iestāžu subjektīvā un nelikumīgā attieksme oret Krievijas medijiem, šis ir pirmais gadījums, kad aizliegta ne vien telekanāla retranslācija, bet arī iespēja apmeklēt tā vietni internetā, kā tas noticis Latvijā," paziņoja Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Viņa uzsvēra, ka tamlīdzīga lēmuma pamatošanai izdomāts "hibrīdfeiks". "Skaidrs, ka tam nav nekā kopīga ar reālo situāciju. Tas vienkārši ir iegansts turpināt konsekvento līniju jebkāda atšķirīga viedokļa izravēšanai," teica Zaharova.

Viņa piezīmēja, ka Maskava atkal aicina starptautiskās organizācijas reaģēt uz Latvijas ilgstošo represīvu politiku mediju jomā.

91
Tagi:
cenzūra, NEPLP
Pēc temata
Negodīga konkurence un "naidīgs saturs": Latvija cīnās ar televīzijas pirātiem
"Dāvana" krievu skatītājiem: no TV ētera padzen pēdējo vietējo kanālu krievu valodā
Pirmajam Baltijas kanālam uzlika naudas sodu par raidījumiem "Zdorovje" un "Žitj Zdorovo"
Rīgas Centrāltirgus, foto no arhīva

"Baraholka": Centrāltirgus Piena paviljona rekonstrukcija šausmina rīdziniekus

7
(atjaunots 23:17 17.04.2021)
Piena paviljonu Rīgas Centrāltirgū aizpildījuši nelieli apģērba veikaliņi. Tomēr rīdzinieki nav mierā ar pārmaiņām un sašutuši konstatē, ka tā neesot nekāda Eiropa.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule savā lapā Twitter pastāstīja, kādu iespaidu uz viņu atstājis Centrāltirgus Piena paviljons pēc rekonstrukcijas, stāsta Mixnews.lv.

Pēc rekonstrukcijas paviljonu aizpildījuši nelieli apģērbu veikaliņi. Tie atstāja uz Cipuli nomācošu iespaidu.

"Šis ir ... bez vārdiem ... Te nu bija - Eiropa, nacionālā identitāte un zaļi domājošie hipsteri ...

Postpadomju kultūrvides renesanse. Reāli spokaini," Cipule komentēja Ivana Nikonova fotogrāfijas, ko publicēja savā mikroblogā.

​Savukārt Nikonovs atzina, ka pats sākumā nav noticējis – viņam pat šķitis, ka nonācis kaut kādā Krievijas provinciālajā pilsētiņā, nevis visvairāk apmeklētajā tūrisma objektā Latvijā.

​Komentētājam Ģirtam Birziņam šķita, ka rekonstruētais paviljons pārvietojies laikā, ne telpā.

"90-tie atgriežas ne tikai Purvciemā, bet arī Centrāltirgū! Gaidām Gerkens tipa veikalu ekspansiju ar lētiem un smirdīgiem Āzijas trikotāžas izstrādājumiem!" viņš raksta.

Avīzes "Diena" žurnāliste Agnese Margevica arī nevarēja klusēt – arī viņa uzskata, ka Centrāltirgus jauninājums ir ceļojums laikā un telpā.

​Lasītāja Ieva Raiskuma lauzīja galvu, kas apstiprinājis tādu paviljona dizainu – vai tiešam tas paticis gan būvvaldei, gan arhitektiem, gan dizaineriem?

​Komentētājs Kaspars Zandbergs konstatēja, ka notikušās pārmaiņas ir traģiskas: "Šis ir traģiski! "Mantojums", labdien! Vai šāda vēsturisko paviljonu izcūkāšana ir pieļaujama?"

​Savukārt apmeklētājs ar lietotājvārdu Erwin Usman pat vērsās pie Rīgas mēra Mārtiņa Staķa ar prasību atstādināt tirgus vadību un izsludināt jaunu atklātu iepirkumu.

​Pēc tam Rīgas mēram tika uzdota vēl virkne jautājumu, taču viņš uz tiem vēl nav reaģējis.

Atgādināsim, ka laikā, kad Piena paviljonā plaukst "baraholka", Gastronomijas paviljonā strādā masveida vakcinācijas punkts Covid-19 profilaksei.

7
Tagi:
Rīga, veikals, Rīgas Centrāltirgus
Pēc temata
Melnā josla: Centrāltirgus zaudējumi gada laikā dubultojušies
Iepakoja pankūkas ar nemazgātām rokām: antisanitārie apstākļi Rīgas Centrāltirgū
Centrāltirgū meklēja kontrabandas preces
Rail Baltica Centrālā mezgla būvdarbu oficiālā atklāšana Rīgā, foto no arhīva

Rail Baltica Rīgā tuvojas padomju laika pazemes bunkuram

31
(atjaunots 01:34 17.04.2021)
Rīgā pilnā sparā turpinās dzelzceļa mezgla rekonstrukcija Centrālajā stacijā: tuvākajā laikā padomju laiku bumbu patvertnes vietā sāksies jaunās Rail Baltica stacijas būvdarbi.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. No 2020. gada 17. novembra celtniecības uzņēmumu apvienība "BERERIX", ko veido beļģu "BESIX Group", Latvijas "RERE Būve" un itāļu "Rizzani de Eccher" strādā pie dzelzceļa mezgla rekonstrukcijas Centrālajā stacijā dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica vajadzībām, raksta Mixnews.lv.

"Izrakumi" pilnā sparā rit ap staciju no Satiksmes ministrijas ēkas puses, tur tiks pārvietoti inženieru tīkli. Pie tam, no dienvidu puses slēgti trīs sliežu ceļi.

Jau maijā celtnieki plāno sākt norakt dzelzceļa uzbērumu un demontēt sliedes uz slēgtajiem ceļiem. Savukārt padomju laika bunkura-bumbu patvertnes vietā tiks likti pamati jaunajai stacijai.

Pie tam celtnieki sola neapturēt ne dzelzceļa stacijas, ne autoostas darbu visos darbu posmos.

Atgādināsim, ka, saskaņā ar plāniem, līdz 2022. gadam stacija tiks pārbūvēta no Latgales priekšpilsētas puses, bet 2024. gadā – tās centrālā daļa. 2025. gadā plānots noslēgt visus būvdarbus. Vienlaikus 2022.-2025. gg. jāuzbūvē jauns dzelzceļa tilts pār Daugavu.

Stacija pārvērtīsies līdz nepazīšanai – taps jaunas dzelzceļa platformas ar eskalatoriem un liftiem, virs tām izbūvēs jumtu no vairākām sekcijām. Uzgaidāmā telpa atradīsies vienu stāvu virs platformas. Zem stacijas ieplānota autostāvvieta.

Kopumā tiks izbūvēti Eiropas standartam atbilstoši sliežu ceļi 2,6 kilometru garumā – no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai. Plānots uzbūvēt sešus jaunus ceļu pārvadus pār Lāčplēša, Dzirnavu, Prāgas, Maskavas, Mūkusalas un Jelgavas ielām.

Dzelzceļa uzbērums tiks noraksts, tā vietā parādīsies estakāde, pa kuru kursēs vilcieni. Parādīsies arī atsevišķi gājēju celiņi. Piedevām Rīgā parādīsies jauna iela, savienojot Elizabetes un Timoteja ielas.

31
Tagi:
Latvija, Rīga, Rail Baltica
Pēc temata
Baltijā jau izlemts, kā krāsot Rail Baltica pieturu jumtus, bet Polija velk garumā
Meževičs: Rīga, Viļņa un Tallina kļuvušas par sīviem ienaidniekiem Rail Baltica dēļ
Ekonomists: Rail Baltica kļuvusi par sūkni naudas izsūknēšanai no Baltijas valstīm
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu

NATO pārvērš Ukrainu par "pulvera mucu". Vai Krievijai izdosies nodrošināt Donbasu?

0
(atjaunots 23:25 17.04.2021)
Kāpēc NATO vispirms paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām, bet pēc tam baidās no Maskavas atbildes pasākumiem?

Krievija darīs visu iespējamo, lai parūpētos par savu pilsoņu drošību, ka Ukrainā būs vērojama konflikta saasināšanās, apsolīja valsts ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. Atbildību par šo soļu sekām viņš uzliek Kijevai un tās kuratoriem Rietumos, jo tieši viņi pārvērš Ukrainu par "pulvera mucu". Kāpēc NATO vispirms paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām, bet pēc tam baidās no Maskavas atbildes pasākumiem? Un vai iespējams bez kara atrisināt konfliktu ar tiem, kuri pastāvīgi pārkāpj Minskas protokolus.

0
Tagi:
Krievija, Donbass, Ukraina, NATO
Pēc temata
"Doņecka liesmo": ko Ukrainas armija dara Donbasā
Ļeonkovs par Rietumu provokācijām: "Ziemeļu straume 2", Donbass, NATO mācības
Donbass uz jauna kara sliekšņa: Kijevu iedvesmoja ASV atbalsts
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā