Rimi

Uzņēmēji nosauca bezjēdzīgākos Covid-19 ierobežojumus

46
(atjaunots 15:23 09.04.2021)
Visefektīvākais risinājums cīņā pret Covid-19 pēc uzņēmēju domām ir ierobežojumi ieceļošanai no ārzemēm un pašizolācijas ievērošanas prasība. Par bezjēdzīgākiem tika nosaukti tirdzniecības ierobežojumi.

RĪGA, 2. aprīlis - Sputnik, Dmitrijs Oleinikovs. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veica aptauju, kuras laikā uzņēmēji nosauca, pēc viņu domām, visefektīvākos un bezjedzīgākos ierobežojumus, kas pieņemti Covid-19 pandēmijas laikā.

Tāpat uzņēmēji tika aicināti novērtēt visefektīvākās biznesa atbalsta metodes, ko valdība apstiprinājusi koronavīrusa pirmā un otrā viļņa laikā. Aptaujā piedalījās 750 uzņēmēji no pakalpojumu, rūpniecības, būvniecības un tirdzniecības nozares, kas pārstāv dažāda lieluma uzņēmumus visā Latvijas teritorijā.

Pēc novērtējumu apkopošanas katram no pasākumiem tika piešķirts indekss, kas svārstījās no 100 līdz -100 punktiem. Pēc aptaujas rezultātiem, 10 - un 14 dienu izolācija pēc ieceļošanas valstī tika atzīta par visefektīvāko pasākumu koronavīrusa izplatības novēršanai – tā indekss sasniedza 53 punktus. Otrajā vietā ierindojās kultūras un izklaides pasākumu ierobežojumi – 43 punkti, aizliegumu mācīties klātienē novērtēja par 20 punktiem.

Turklāt bezjēdzīgāko Covid-19 apkarošanas pasākumu trijnieks saskaņā ar pētījumu, izskatās šādi: aizliegums sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus – mīnus 36 punkti, aizliegums klātienē strādāt daļai veikalu – mīnus 46 punkti, aizliegums klātienē tirgot atsevišķas preču grupas – mīnus 56 punkti.

Savukārt valdības sniegto atbalsta pasākumu efektivitāti uzņēmēji novērtēja šādi. Pirmo vietu ar 73 punktiem ieņēma dīkstāves pabalsti. Pārmaksātās PVN summas atmaksu īsākā termiņā novērtēja ar 62 punktiem. Grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, kā arī nodokļu samaksas termiņa pagarinājums vai sadalīšana nomaksas termiņos indeksā katrs novērtēts ar 61 punktu. Subsīdijas algām saņēma 53 punktus, atbalsta pasākumus pašnodarbinātiem un patentu maksātājiem novērtēja ar 46 punktiem, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai novērtēts ar 38 punktiem, bet apgrozāmo līdzekļu aizdevumi no "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ar 28 punktiem.

Vakcinācija, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Михальчевский

Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komentēja pētījuma rezultātus: Manuprāt, SKDS veiktā uzņēmēju aptauja pamatā dod divus signālus. Pirmais – Covid-19 atbalsta pasākumu kopumu un saņemšanas vienkāršību uzņēmēju lielākā daļa novērtē ļoti atzinīgi. Otrais – apliecina LTRK ilgstoši un neatlaidīgi pausto, ka jāizvēlas efektīvākie Covid-19 ierobežojumi, pie kādiem noteikti nevar pieskaitīt preču sarakstus un tamlīdzīgos ierobežojumus tirdzniecībā."

46
Tagi:
Uzņēmēji, ierobežojumi, koronavīruss
Pēc temata
Darbs maiņās un vitāli nepieciešamie pakalpojumi: Latvijā apspriež jaunus ierobežojumus
VP pastāstīja par visbiežāko Covid-19 ierobežojumu pārkāpumu Latvijā
Kur ir ierobežojumu loģika? Ekonomiste pastāstīja, kā ministri kaitē Latvijai
Ārkārtas pasākumi: Latvijā varētu ierobežot pārvietošanos
Rīgas Centrāltirgus, foto no arhīva

"Baraholka": Centrāltirgus Piena paviljona rekonstrukcija šausmina rīdziniekus

7
(atjaunots 23:17 17.04.2021)
Piena paviljonu Rīgas Centrāltirgū aizpildījuši nelieli apģērba veikaliņi. Tomēr rīdzinieki nav mierā ar pārmaiņām un sašutuši konstatē, ka tā neesot nekāda Eiropa.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule savā lapā Twitter pastāstīja, kādu iespaidu uz viņu atstājis Centrāltirgus Piena paviljons pēc rekonstrukcijas, stāsta Mixnews.lv.

Pēc rekonstrukcijas paviljonu aizpildījuši nelieli apģērbu veikaliņi. Tie atstāja uz Cipuli nomācošu iespaidu.

"Šis ir ... bez vārdiem ... Te nu bija - Eiropa, nacionālā identitāte un zaļi domājošie hipsteri ...

Postpadomju kultūrvides renesanse. Reāli spokaini," Cipule komentēja Ivana Nikonova fotogrāfijas, ko publicēja savā mikroblogā.

​Savukārt Nikonovs atzina, ka pats sākumā nav noticējis – viņam pat šķitis, ka nonācis kaut kādā Krievijas provinciālajā pilsētiņā, nevis visvairāk apmeklētajā tūrisma objektā Latvijā.

​Komentētājam Ģirtam Birziņam šķita, ka rekonstruētais paviljons pārvietojies laikā, ne telpā.

"90-tie atgriežas ne tikai Purvciemā, bet arī Centrāltirgū! Gaidām Gerkens tipa veikalu ekspansiju ar lētiem un smirdīgiem Āzijas trikotāžas izstrādājumiem!" viņš raksta.

Avīzes "Diena" žurnāliste Agnese Margevica arī nevarēja klusēt – arī viņa uzskata, ka Centrāltirgus jauninājums ir ceļojums laikā un telpā.

​Lasītāja Ieva Raiskuma lauzīja galvu, kas apstiprinājis tādu paviljona dizainu – vai tiešam tas paticis gan būvvaldei, gan arhitektiem, gan dizaineriem?

​Komentētājs Kaspars Zandbergs konstatēja, ka notikušās pārmaiņas ir traģiskas: "Šis ir traģiski! "Mantojums", labdien! Vai šāda vēsturisko paviljonu izcūkāšana ir pieļaujama?"

​Savukārt apmeklētājs ar lietotājvārdu Erwin Usman pat vērsās pie Rīgas mēra Mārtiņa Staķa ar prasību atstādināt tirgus vadību un izsludināt jaunu atklātu iepirkumu.

​Pēc tam Rīgas mēram tika uzdota vēl virkne jautājumu, taču viņš uz tiem vēl nav reaģējis.

Atgādināsim, ka laikā, kad Piena paviljonā plaukst "baraholka", Gastronomijas paviljonā strādā masveida vakcinācijas punkts Covid-19 profilaksei.

7
Tagi:
Rīga, veikals, Rīgas Centrāltirgus
Pēc temata
Melnā josla: Centrāltirgus zaudējumi gada laikā dubultojušies
Iepakoja pankūkas ar nemazgātām rokām: antisanitārie apstākļi Rīgas Centrāltirgū
Centrāltirgū meklēja kontrabandas preces
Rail Baltica Centrālā mezgla būvdarbu oficiālā atklāšana Rīgā, foto no arhīva

Rail Baltica Rīgā tuvojas padomju laika pazemes bunkuram

31
(atjaunots 01:34 17.04.2021)
Rīgā pilnā sparā turpinās dzelzceļa mezgla rekonstrukcija Centrālajā stacijā: tuvākajā laikā padomju laiku bumbu patvertnes vietā sāksies jaunās Rail Baltica stacijas būvdarbi.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. No 2020. gada 17. novembra celtniecības uzņēmumu apvienība "BERERIX", ko veido beļģu "BESIX Group", Latvijas "RERE Būve" un itāļu "Rizzani de Eccher" strādā pie dzelzceļa mezgla rekonstrukcijas Centrālajā stacijā dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica vajadzībām, raksta Mixnews.lv.

"Izrakumi" pilnā sparā rit ap staciju no Satiksmes ministrijas ēkas puses, tur tiks pārvietoti inženieru tīkli. Pie tam, no dienvidu puses slēgti trīs sliežu ceļi.

Jau maijā celtnieki plāno sākt norakt dzelzceļa uzbērumu un demontēt sliedes uz slēgtajiem ceļiem. Savukārt padomju laika bunkura-bumbu patvertnes vietā tiks likti pamati jaunajai stacijai.

Pie tam celtnieki sola neapturēt ne dzelzceļa stacijas, ne autoostas darbu visos darbu posmos.

Atgādināsim, ka, saskaņā ar plāniem, līdz 2022. gadam stacija tiks pārbūvēta no Latgales priekšpilsētas puses, bet 2024. gadā – tās centrālā daļa. 2025. gadā plānots noslēgt visus būvdarbus. Vienlaikus 2022.-2025. gg. jāuzbūvē jauns dzelzceļa tilts pār Daugavu.

Stacija pārvērtīsies līdz nepazīšanai – taps jaunas dzelzceļa platformas ar eskalatoriem un liftiem, virs tām izbūvēs jumtu no vairākām sekcijām. Uzgaidāmā telpa atradīsies vienu stāvu virs platformas. Zem stacijas ieplānota autostāvvieta.

Kopumā tiks izbūvēti Eiropas standartam atbilstoši sliežu ceļi 2,6 kilometru garumā – no Lāčplēša ielas līdz Jelgavas ielai. Plānots uzbūvēt sešus jaunus ceļu pārvadus pār Lāčplēša, Dzirnavu, Prāgas, Maskavas, Mūkusalas un Jelgavas ielām.

Dzelzceļa uzbērums tiks noraksts, tā vietā parādīsies estakāde, pa kuru kursēs vilcieni. Parādīsies arī atsevišķi gājēju celiņi. Piedevām Rīgā parādīsies jauna iela, savienojot Elizabetes un Timoteja ielas.

31
Tagi:
Latvija, Rīga, Rail Baltica
Pēc temata
Baltijā jau izlemts, kā krāsot Rail Baltica pieturu jumtus, bet Polija velk garumā
Meževičs: Rīga, Viļņa un Tallina kļuvušas par sīviem ienaidniekiem Rail Baltica dēļ
Ekonomists: Rail Baltica kļuvusi par sūkni naudas izsūknēšanai no Baltijas valstīm
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu

NATO pārvērš Ukrainu par "pulvera mucu". Vai Krievijai izdosies nodrošināt Donbasu?

0
(atjaunots 23:25 17.04.2021)
Kāpēc NATO vispirms paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām, bet pēc tam baidās no Maskavas atbildes pasākumiem?

Krievija darīs visu iespējamo, lai parūpētos par savu pilsoņu drošību, ka Ukrainā būs vērojama konflikta saasināšanās, apsolīja valsts ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. Atbildību par šo soļu sekām viņš uzliek Kijevai un tās kuratoriem Rietumos, jo tieši viņi pārvērš Ukrainu par "pulvera mucu". Kāpēc NATO vispirms paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām, bet pēc tam baidās no Maskavas atbildes pasākumiem? Un vai iespējams bez kara atrisināt konfliktu ar tiem, kuri pastāvīgi pārkāpj Minskas protokolus.

0
Tagi:
Krievija, Donbass, Ukraina, NATO
Pēc temata
"Doņecka liesmo": ko Ukrainas armija dara Donbasā
Ļeonkovs par Rietumu provokācijām: "Ziemeļu straume 2", Donbass, NATO mācības
Donbass uz jauna kara sliekšņa: Kijevu iedvesmoja ASV atbalsts
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā