Covid-19 vakcinācijas punkts Rīgā, foto no arhīva

Pašvaldības nevēlas maksāt par vakcinācijas centru izveidi

41
(atjaunots 11:59 31.03.2021)
Lielo pilsētu asociācija aicina valdību finansēt vakcinācijas centrus no budžeta nevis uz pašvaldību rēķina.

RĪGA, 31. marts — Sputnik. Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicina premjerministru Krišjāni Kariņu neuzvelt pašvaldībām izdevumus, kas saistīti ar vakcinācijas centru izveidi, bet gan sameklēt citus finansējuma avotus, ziņots LLPA vietnē.

Aizvadītajā nedēļā valdība pieņēma lēmumu, ka atbilstošajām ministrijām jāiesniedz valdībai izskatīšanai ierosinājumus par pašvaldību pieprasījumu segšanu Covid-19 vakcinācijas pieejamības nodrošināšanai.

LLPA izpilddirektors Viktors Valainis paziņoja: var izrādīties, ka par masveida vakcinācijas centru izveidi būs spiestas maksāt pašvaldības, kuras kārtējo reizi, palīdzot valstij atrisināt problēmu, ar kuru tā nespēj tikt galā, tiks "sodītas" par demonstrēto iniciatīvu.

Viņš atzīmēja, ka pēdējā pusgada laikā valdība un Saeima jau pieņēmušas virkni lēmumu, kas būtiski ietekmējuši pašvaldību finansiālo stāvokli. Pēc ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas ekonomiskā darbība valstī ir būtiski ierobežota, tāpēc aizvien vairāk vajadzīga sociālā palīdzība, kas vēl vairāk ietekmē pašvaldību budžetus.

Tāpēc LLPA aicina valdību paredzēt atbilstošos vakcinācijas centru finansēšanas avotus no valsts budžeta, pirms pieņemt lēmumu par valsts funkciju nodošu pašvaldībām.

Plānots, ka Latvijā būs desmit lieli vakcinācijas centri: Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Cēsīs, Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī un vēl divi – Rīgā. Plānots iekārtot mazākus centrus vēl astoņās pilsētās. Tie varēs nodrošināt 8 tūkstošus vakcīnu nedēļā.

Marta vidū LLPA locekļi organizēja attālinātu tikšanos ar Vakcinācijas biroja vadītāju Evu Juhņēviču, lai apspriestu reģionālo vakcinācijas centru radīšanu. Virkne lielpilsētu pauda gatavību piešķirt telpas masveida vakcinācijai sporta zālēs, kā arī sniegt ekonomisko un tehnisko atbalstu savu iespēju robežās.

Tomēr jautājums nav tikai par telpām, bet gan par to, kas strādās vakcinācijas centros. Marta otrās nedēļas sākumā nebija skaidrs, cik vakcinācijas komandas ir jāizveido. 9. martā Vakcinācijas biroja pārstāvji valdības sēdē pastāstīja, ka atlasi vadīs Nacionālais veselības dienests, taču tā pārstāvji tobrīd neko nezināja par tādu pienākumu.

41
Tagi:
vakcinācija, Latvija
Pēc temata
"Reāli kaitniecība": LTV raidījumam pārmet vakcinācijas sabotāžu
"Visiem nepietiks": ārste Liepājā godīgi pastāstīja par hronisko slimnieku vakcināciju
Eiropas Savienībā atskaitījās par vakcinēto skaitu trīs mēnešos
Vakcinācija apdraud Latvijas nacionālo drošību?
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā

25
(atjaunots 23:57 16.04.2021)
Vairāk nekā miljonu eiro mēnesī Latvijai izmaksā vakcinācijas centru uzturēšana – lūk, kur meklējamas lielākās dīkstāves izmaksas! Par to stāsta bijušais Rīgas mērs, EP deputāts Nils Ušakovs.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs publikācijā savā lapā Facebook novēlēja sekmes eksperimentam ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos Latvijā.

Atgādināsim, ka piektdien un visu nedēļas nogali Latvijā masveida vakcinācijas punktos pieņems visus, kas vēlas vakcinēties bez reģistrācijas un dzīvās rindas kārtībā, ja vien pietiks vakcīnas. Jau piektdienas rītā pie centra "Atta" Rīgā cilvēki stājās rindā pēc vakcīnas.

Ušakovs novēlēja eksperimentam panākumus – acīmredzot, viņš uzskata, ka rindas ir labāk nekā tukši vakcinācijas punkti, jo masveida vakcinācijas centru uzturēšana valstij izmaksā 1,1 miljonu eiro mēnesī. Tāda nauda par dīkstāvi vēl nevienam nav maksāta, atzīmēja bijušais Rīgas mērs.

"Novēlēsim panākumus šim eksperimentam! Citādi iznāks, ka pašus lielākos dīkstāves pabalstus pie mums Latvijā izmaksā nevis cilvēkiem, bet tukšajiem vakcinācijas centriem. 1,1 miljonu eiro mēnesī izmaksā to uzturēšana," pastāstīja politiķis.

Atgādināsim, ka no Covid-19 pandēmijas sākuma Latvijā pieņemto ierobežojumu rezultātā daudzi uzņēmēji bija spiesti daļēji apturēt vai pat pilnībā slēgt savu biznesu. Uzņēmumi zaudēja milzu naudu un atlaida darbiniekus, atstājot cilvēkus bez darba un ienākumiem.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka laikā no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim izmaksāti pabalsti un algu subsīdijas par kopsummu vairāk nekā 13, 152 miljonu eiro apmērā. tos saņēmuši 7027 uzņēmumi: 8,73 milj. eiro dīkstāves pabalstos un vairāk nekā 2,8 milj. eiro algu subsīdijām. Dīkstāves pabalstus saņēmušas arī 4542 pašnodarbinātās personas (1,24 milj. eiro) un 1295 patentu maksātāji (352 tūkst. eiro).

25
Tagi:
Latvija, vakcinācija, pabalsts, Nils Ušakovs
Pēc temata
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
Tikai katrs piektais pedagogs izteicis vēlmi vakcinēties
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc vakcinācija ES — tas ir panākumu stāsts
Tālvadības pults, foto no arhīva

Kāpēc visus krievus Latvijā tur aizdomās? Viņi runā krieviski un skatās Krievijas TV!

17
(atjaunots 23:45 16.04.2021)
Politologs Latvijas televīzijas raidījumā "Punkti uz i" sāka ar Donbasu un nonāca pie secinājuma, ka visus Latvijā dzīvojošos krievus tur aizdomās specdienesti un jo tālāk, jo bēdīgāk viņiem klāsies. Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka viņi runā krieviski.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Politologs Vadims Poļeščuks pārraidē "Punkti uz i" apsprieda konflikta eskalāciju Ukrainā, kur valdība koncentrē smago tehniku Donbasā, kur dzīvo arī krieviski runājošie Ukrainas pilsoņi, un deva prognozes arī Latvijā dzīvojošajiem krieviem, stāsta Rus.lsm.lv.

Pēc viņa domām, pilsoņu karš Ukrainā, kļūs par iemeslu vēl lielākam Baltijas valstu specdienestu spiedienam pret vietējiem krievvalodīgajiem pilsoņiem.

Te rodas jautājums, kāda ir saikne starp Latvijas vai Igaunijas krieviem un notikumiem Ukrainā? Politologs deva vienkāršu atbildi, kas itin labi atbilst "latviskas Latvijas" doktrīnai: "Viņi runā krieviski, neskatoties uz aizliegumiem, skatās Krievijas telekanālus."

Izrādās, pēc politologa domām, runādami krieviski un skatīdamies Krievijas telekanālus, Baltijas valstīs dzīvojošie krievi var aplipināties ar "Krievijas propagandu", gluži kā ar ērču encefalītu vai koronavīrusu.

Savukārt varasiestādes, uzskata politologs, aizvien aizdomīgāk skatās uz krieviem un neuzskata par vajadzīgu piešķirt viņiem kaut kādas papildu tiesības izglītības jomā vai ļaut piedalīties sabiedriski politiskajā dzīvē.

Politologs atzina, ka tā ir kļūdaina pozīcija, taču pieļāva: arī tai ir tiesības pastāvēt.

"No krievvalodīgo iedzīvotāju viedokļa tas ir bēdīgi," secināja Poļeščuks.

Patiešām, bēdīgi

Spriežot pēc jaunākajiem notikumiem, politologs neviļas. Latvijas valdība ignorē pat ANO rekomendācijas jautājumā par vietējiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

Atsauksim atmiņā ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas nesenos skandalozos secinājumus un ieteikumus – Latvijas mazākumtautību valodu tēma tajā ieņēma īpašu vietu.

Komiteja pauda bažas par to, ka pašreizējā politika mazākumtautību valodu jomā Latvijā var diskriminēt mazākumtautību ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, it īpaši izglītības, nodarbības un pakalpojumu piekļuves jomā.

Vēl vairāk, komiteja secināja, ka Latvijas Izglītības likuma grozījumi diskriminē mazākumtautību grupas un rada nepamatotus ierobežojumus mācībām mazākumtautību valodās, kā arī pasniegšanai mazākumtautību valodās pirmsskolas un sākumskolas iestādēs – gan privātajās, gan valsts iestādēs.

ANO komiteja ieteica Latvijas valdībai veikt pasākumus, lai mazinātu pie minoritātēm tieši vai netieši piederošo personu diskrimināciju, kā arī izskatīt iespēju mainīt savu valodas politiku un likumus izglītības jomā, lai veicinātu mācības mazākumtautību valodās un nodrošinātu, lai likumi nevarētu negatīvi ietekmēt pie norādītajām grupām piederošo bērnu sekmes.

Proti, valdībai faktiski ieteica atgriezties pie divvalodības. Taču valdība skaidri lika noprast – tas nenotiks.

Īpaši satraucās Nacionālā apvienība, kas nekavējoties atgādināja: viņi veido valdību Latvijā un, kamēr nacionālisti ir pie stūres, galvenā un vienīgā valstī būs latviešu valoda, lai ko ANO tur ieteiktu.

Piedevām arī Latvijas specdienesti neļauj sevi aizmirst krievvalodīgajiem žurnālistiem. 14. aprīlī kļuva zināms, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu piecus žurnālistus, kuri publicē materiālus Sputnik Latvija un Baltnews portālos. Viņiem tiks piešķirts aizdomas turamo statuss lietā par ES sankciju režīma pārkāpšanu.

Cita starpā Latvija visiem spēkiem slēdz vietējiem iedzīvotājiem piekļuvi Krievijas televīzijai pat internetā. Aizbildinoties ar izdomātiem ieganstiem par jau minētajām sankcijām un citām nenozīmīgām atrunām, mediju regulators jau paspējis slēgt 16 Krievijas telekanālus, atstājot pensionārus Latvijā bez izklaides šoviem, ko starp citu, neniecināja arī latvieši.

Apogeju situācija ar krieviem un Krieviju Latvijā, šķiet, sasniedza laikā, kad premjerministrs Krišjānis Kariņš izjusti paskaidroja, ka valstij esot laiks atkāpties no "tranzīta domāšanas", jo nevarot kļūt bagāti no "pirkt, pārdot un vest".

Protams, daudz vienkāršāk ir tirgot savu politisko viedokli un skaļus izteikumus.

To spilgti apliecina Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča nesenā vizīte Kijevā. Politiķis apliecināja Ukrainas valdībai, ka Latvija viņus pilnībā atbalsta. Acīmredzot, pat par spīti tam, ka viņi kurina pilsoņu karu savā valstī. Ko tad iesākt, ja Donbass vēsturiski runā krievu valodā...

17
Tagi:
Latvija, krievvalodīgie, krievu valoda
Pēc temata
"Divvalodības terors": dzejniece piesaka karu firmām, kas pieprasa krievu valodas prasmes
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
"Dāvana" krievu skatītājiem: no TV ētera padzen pēdējo vietējo kanālu krievu valodā
Latvija liegusi Krievijas žurnālistam Vladimiram Solovjovam ieceļot valstī
Patruļas kuģis Strazh ar kuģa un zemūdenes funkcijām, foto no arhīva

Neredzamā patruļa: Krievijā izstrādāts nirstošais kuģis

0
(atjaunots 00:56 17.04.2021)
Krievijas kuģubūves zinātniskais un tehnoloģiskais līmenis ļauj atjautīgi risināt konstruktīvas problēmas.

Patruļas kuģis "Strazh" ar kuģa un zemūdenes funkcijām var pārsteigt dažādu valstu speciālistus. Jaunais kuģis tiks eksportēts ar nosaukumu BOSS (Border and Offshore Submersible Sentry), stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Jūras tehnikas centrālais konstruktoru birojs "Rubin" iepazīstināja ar iegremdējama patruļu kuģa "Strazh" projektu. Tajā apvienotas zemūdenes un kuģa priekšrocības. Relatīvi zema cena un izmēri, izcilas tehniskās īpašības, tradicionāli augsta drošība, iespēja uzņemt plašu raķešu un torpēdu bruņojuma klāstu (vai zinātniskās iekārtas) padara BOSS pievilcīgu daudzām valstīm ar nelielu militāro budžetu.

KB "Rubin" ir viens no līderiem zemūdeņu projektēšanas jomā pasaulē un vadošais konstruktoru birojs Krievijā zemūdens kuģu būves jomā ar 120 gadu pieredzi zemūdeņu un dažādu aparātu izstrādē (ieskaitot civilo tehniku).

Ārēji BOSS atgādina 613. projekta dīzeļelektrisko zemūdeni – konstruktīvi veiksmīgu aparātu, vienu no masveidīgākajiem un labāk pārdotajiem pasaulē (arī to izstrādājis "Rubin"). Iegremdējamā kuģa tehniskās īpašības ir līdzīgas: garums – 60-70 metri, atbilstoši komplektācijai, tonnāža – apmēram 1000 tonnas, ekipāža – 42 cilvēki. To var aprīkot ar vadāmajām raķetēm, torpēdām, bezpilota lidaparātiem, artilērijas iekārtām un mazizmēra peldlīdzekļiem. Izvēloties ieroču sistēmas, iekārtas un aprīkojumu, KB "Rubin" pievērsās pārbaudītajiem mūsdienu zemūdeņu, kuģu un lidmašīnu sērijveida paraugiem.

Jaunā patruļas "nautili" domājamie mērķi zem ūdens un virs ūdens var būt tehnoloģiski attīstīta pretinieka kara kuģi un krasta objekti, kā arī sliktāk ekipēti pirāti, kontrabandisti, malumednieki. Kuģi iespējams efektīvi izmantot izlūkošanas vai zinātniski pētnieciskām vajadzībām.

NATO galvassāpes

Ja vēlaties izprast jaunā kuģa iespēju un uzdevumu spektru, nāksies paskatīties uz 613. projektu (NATO klasifikācijā – "Whiskey"). Kā līnijšautene vienkāršā un uzticamā zemūdene bija 76 metrus gara, 6,6 m plata, ūdensizspaids – 1347 tonnas, varēja pārvietoties ar ātrumu līdz 18,5 mezgliem līdz 200 m dziļumā.

Maksimālais darbības attālums virs ūdens – 8500 jūdzes (vairāk nekā 15 tūkst. km). Galvenais bruņojums: seši 533 mm torpēdu aparāti (četri priekšdaļā un divi – aizmugurē), pie tam torpēdas bija iespējams aprīkot arī ar kodolšāviņiem (komplekts – 12 torpēdas vai 22 mīnas). Autonoms darbs – 30 diennaktis. Ekipāža – 52 cilvēki.

Korvete Gremjaščij, foto no arhīva
Пресс-служба Минобороны РФ

613. projekts tika izstrādāts kā torpēdu zemūdene, tomēr bija uzbūvētas sešas modificētas zemūdenes ar raķešu bruņojumu – aiz kabīnes starpsienas divos izturīgos konteineros atradās spārnotās raķetes P-5 ar darbības rādiusu aptuveni 300 km (šaušanai virs ūdens, krasta objektu apšaudei).

613. projekta zemūdeņu sērijveida būvē plaši izmantota plūsmas-sekciju metode, automātiskā metināšana un šuvju rentgenogrāfiskā kontrole. Padomju flote saņēma vienu jaunu zemūdeni piecu dienu laikā. Septiņu gadu laikā (1950.-1957.) bija uzbūvētas 215 vidējas tonnāžas dīzeļelektriskās zemūdenes, kas varēja vienlīdz efektīvi palaist torpēdas, veikt izlūkošanu, nomīnēt rajonu, veikt operatīvo un pozīciju dienestu pretinieka dislokācijas rajonos. Par projekta dzīvotspēju liecina fakts, ka 613. projekta zemūdenes kalpoja līdz PSRS norietam, tātad gandrīz 40 gadus (1990. gadā Melnās jūras flotē ierindā bija 18 zemūdenes).

Daudzfunkcionālās 613. projekta zemūdenes tika plaši piegādātas ārvalstīm (apmēram 40 vienības) – Bulgārijas, Kubas, Indonēzijas, Ēģiptes, Sīrijas, KTDR, Polijas jūras kara spēkiem. Ķīnai nodeva tehnisko dokumentāciju, un Šanhajā un Haņkou tika nolaistas ūdenī vairāk nekā 20 zemūdenes.

Protams, jaunais ienirstošais patruļu kuģis mantojis 613. projekta galvenās īpašības – izturību, drošību un efektivitāti. Tomēr BOSS ir izcili tehnoloģisks XXI gadsimta lolojums ar kvalitatīvi jaunu, spēcīgāku bruņojumu, sakaru, navigācijas un hidroakustikas līdzekļiem.

Potenciāls

Klasiskā patrulēšana jūrā nozīmē kuģu un zemūdeņu ilgstošu patrulēšanu noteiktajā rajonā pastāvīgā gatavībā iziet kaujas pozīcijās un sākt triecienu pretinieka kuģiem vai sauszemes objektiem. ir tāds diplomātisks izteiciens - "karoga demonstrācija", taču notiekošā būtību tas nemaina, patruļas kuģis tālu no dzimtajiem krastiem vienmēr pilda kaujas uzdevumu pastāvīgā gatavībā raķešu, artilērijas vai torpēdu triecienam. Tāpēc Krievijas atbilde uz amerikāņu eskadras kuģu parādīšanos pie krastiem Melnajā, Bēringa vai Japāņu jūrā vienmēr ir visnotaļ skarba.

Nesen vēl Krievijas JKF akvatorijas patrulēja sardzes kuģi, NATO jūras spēkos – eskorta eskadras kuģi, fregates, korvetes un piekrastes zonas kuģi. Grūti likt vienlīdzības zīmi starp tradicionālajiem kuģiem un ienirt spējīgo BOSS (tā nolūkiem vajadzēs papildināt militārā pielietojuma taktiku). Jaunā kuģa ekspluatācijas īpatnības ļauj apgalvot, ka KB "Rubin" ir izstrādājis hibrīdzemūdeni.

Zemūdens patruļas ļauj slepus novērot pretinieku, robežpārkāpējus vai kontrabantistus, nodrošināt pēkšņu triecienu vai reaģēt uz draudiem. Dzīlēs vienkāršāk ir attālināties no pretinieka pārspēka, tur nebiedē nekāda vētra. Virsūdens iespējas ir bonuss ekipāžai, kas var reisā elpot svaigu gaisu, nevis reģenerācijas produktu (kā klasiskajās zemūdenēs). Ienirstošajam patruļas kuģim ir daudz plašākas iespējas veikt zinātniskos šelfa pētījumus. Piedevām BOSS var kļūt par relatīvi ne īpaši dārgu mācību "klasi" ekipāžas un krasta infrastruktūras sagatavošanai, ņemot vērā nacionālo zemūdens spēku attīstību un pieredzes paplašināšanu.

0
Tagi:
zemūdenes, Krievijas Jūras kara flote, Krievija
Pēc temata
"Tās nav atrodamas": Krievija būvē jaunus raķešu nesējus
ASV un NATO satrauc Krievijas kara flotes klātbūtne Atlantijā
NATO meklē no radariem pazudušu Krievijas zemūdeni Vidusjūrā